Galma intrigas, um...here it goes... Opcijas

[The Shine]

Bija silta, rāma rudens pēcpusdiena. Versaļas parkā koki birdināja nodzeltējušās lapas, un kāds īpaši nīgrs dārznieks tās centās sagrābt vienā kaudzītē.
“Tā jau nu laikam ir gan,” viņš nošņaukājās, uz brīdi apstādamies, “kad nu Saules karalis ir uz mirstamās gultas, pati Saule arī vairs spīdēt īsti negrib..,” sakārtodams adīto mici, viņš atkal ķērās pie darba.
Jā, ja par kaut ko, sākot no Versaļas spoguļzāles un beidzot ar pilsētu tās tuvumā runāja, tad tā bija karaļa nāve. Jau nedēļu vilkās viņa pirmsnāves agonija, un jau nedēļu ārsts nevarīgi noplātīja rokas, ejot prom no karaļa gultas.
Un jau nedēļu blakus sērām un skumjām klusībā vijās jautājums: “Kuram pēc karaļa nāves rokās būs vara?”
Neviens jau negribēja palikt zaudētājos. Tie, kuri varēja pretendēt uz karaļa troni, sāka ar aizdomām lūkoties uz citiem tādiem pašiem, un tie, kuri uz troni cerēt nevarēja, gribēja katrā ziņā būt uzvarētāju pusē.