SLS4 - kā tās lietas tika darītas, Viss, kas patika un nepatika Opcijas

[Lia'angia]

Nu es (laikam jau pirmā no visiem, kas brauca šodien) esmu atpakaļ no SLS4.
Kopējais iespaids par spēli - visai nekāds. Pa lielai daļai esmu vainojama es pati - nespēju notēlot savu Gundegu kā jukušu, nespēju vispār "noķert" spēli. Negribējās piespiesties, lai radītu teātri sev pašai. Un bija sajūta, ka citiem tas ne tik nav vajadzīgs. Izņēmumi - abi vakari, kad notika burzīšanās ap krogu un virtuvi, kad notika sarunas, strīdi un dzīru līksmības. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pa dienu es, kā jau kārtīga senlatviešu sieviete, ganīju savu bērnu (kurš nemitīgi krita uz nerviem karadraudzei un kalējam :blink: ), šuvu drēbes, palīdzēju virtuvē... Un viss. Gribējās vairāk asuma, vairāk piedzīvojumu, satraukuma, spriedzes...
Pagājušo reizi katalizatora lomu spēlēja piecbrālīši, bet šoreiz lībieši vienkārši dzīvojās savā nodabā un spēles beigās tika "iznesti" vairāk garlaicības, ne nepieciešamības pēc.
Labā puse - mēs vismaz mēģinājām veidot normālas kaimiņu attiecības ar lībiešiem, risinājām normālu mierlaika dzīvi, tātad - dzīvojām tā, kā cerēja dzīvot senās Daugmales iedzīvotāji. Pa laikam patirgojāmies ar tirgotāju, pa laikam kašķējāmies savā starpā...
Priecēja, ka lībiešu nometne bija patiesi mazpazīsatama, un iespaids par cilvēku netraucēja veidot iespaidu par tēlu... Vairākām meitenām un puišiem bija brīnišķīgi tērpi. Daļai gan tādi visai... nosacīti.
Žēl, ka zemnieki bija spiesti aizbraukt ātrāk, arī ar viņiem nepaguvām izspēlēties... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Un saldajā ēdienā - joki, ko es pierakstīju šīs spēles laikā.


Par stipriem vārdiem
- Krīvs, iedzēri? Saki stipros vārdus kriviču mēlē!
-Aiz upītes pār kalniņu uz upīti!
Pēc nākamās iedzeršanas reizes vārdi bija stipri īsāki:
- Arrrrgh

Par izskatu
- Laucis? pēc kā viņš izskatījās?
- Nūūū... Pēc Aika!

Par attieksmi
Nāk zemnieks (Urdrunirs). Es skatos, vai viņam ir baltā bantīte ap galvu vai nav. Zemnieks:
- Tu uz mani neskaties, es esmu visai miris!
Kad viņš pēc brīža nāk atpakaļ, mana meita viņu sagaida ar vcārdiem:
- Tu esi miris! Ho-ho-ho! (Salaveča balsī)

Par krīvu vairošanos
Krīvs "piedzēries" iekrīt žagaru čupā.
- Ei, krīvs žagaros tup!
- Olas dēs, vai?

Par vārda spēku
Ū```` iereibis baras uz kādu lībieti:
- Ko tu te izrunājies? Nāc šurp un dzer sausu!
Lībietis izdzer arī. Ū```` ieskatās kausā un pikti konstatē:
- Padomā! izrija tukšu!

Par atrašanās vietu
Gundega iet pie tēva ar nodomu izdiņģēt malku balzama.
- Tēti, tēti, tēti...
- Paņem man starp kājām! Un pēc tam noliec atpakaļ!

Par nešļavām:
- Nešļavu ar roku nedrīkst ņemt!
- bet ar karoti?

Par trauku saturu
- katls ir pilns līdz augšai!
- Kur te ir zalkši?

Par darbības plāniem
- Noķersim, nositīsim, apraksim un tad vēlreiz noķersim!
- Paga, paga, tos, ko aprok, vairs ķert nevajag! Tos vajag izrakt!
- Labāk nevajag arī rakt...

Par attieksmi
kalējs modina pilskungu
- Pilskalnam var uzbrukt!
-Nu un?

Par personības dalīšanos
Virsaitis:
- Tu no manas meitas telts izlīdi kā krīvs vai kā meistars?

Par redamību
- Tēvs, kur tu bez biksām ej?
-Tu tak viņu neredzi!
- Ā, nu tad ej!

Par sarunām ar mirušajiem
karadraudze nāk no sirojuma. Virsaitis:
- Vai visi dzīvi?
mednieks:
- nē, mēs esam beigti!

Par to pašu.
Virsaitis:
-Tēvs, vai tā ir taisnība, ka tu esi saindējies un nomiris?
Ū````:
- Bet protams!

Par sagaidīšanas veidiem
kalēja saderētā sagaida savu līgavaini ar smaidu un metas ap kaklu. Virsaitis grūtsirdīgi:
- Lūk šitā ir jāsagaida vīrs mājās, nevis ar pārgrieztu rīkli!

Par attieksmi vēlreiz
Silma pieiet pie Rasas un uzliek roku uz pleca:
- Tev laikam vectēvs ir miris...
- kā?
- Nu sēž mājā un neatbild...

[Torquemada]

Oh, come on, be realistic! Vai tad runaasana divataa ar avenalu pa nakti divataa kad neviens neklausaas un necel ne ausi un kad tas nevienam netraucee ir kaads liels noziegums! Jaa tas bija OoC bet tomeer......

Turklaat, tu jau aptuveni nojaut ko es speeleesu naakosreiz, un turtklaat buut araabam jau ir loti labi, tikai ik pa briidim kaads lielais islama zinaataajs pasauc tevi malaa un saak skaidrot ko es daru pareizi ko nee un ka man shitas jaadara un tas. Un taa celsanaas piecos no riita arii nepatika. Turklaat paslaik lasu sarkano puuki. Jaa, jaa to ar UUdinu, un Tuuru. Odina un Tora vietaa. Taaka varat noprast ka esmu pieveersies vikingiem.

[Aikis]

Farlaineram:

Par jodiem - atkal jau atduramies pret NPC grupas nepieciešamību, jo divatā ar Kedriku noorganizēt jodu uzbrukumu tāpat nebūtu bijis iespējams.

Pats smiekliigaakais, ka juus pat to nemaz nemeegjinaajaat. Taa sakot, lai paarliecinaatos. Bet tas vairs nav svariigi. Speele ir beigusies.

[Farliner]

Oh, come on, be realistic! Vai tad runaasana divataa ar avenalu pa nakti divataa kad neviens neklausaas un necel ne ausi un kad tas nevienam netraucee ir kaads liels noziegums! Jaa tas bija OoC bet tomeer......

Turklaat, tu jau aptuveni nojaut ko es speeleesu naakosreiz, un turtklaat buut araabam  jau ir loti labi, tikai ik pa briidim kaads lielais islama zinaataajs pasauc tevi malaa un saak skaidrot ko es daru pareizi ko nee un ka man shitas jaadara un tas. Un taa celsanaas piecos no riita arii nepatika. Turklaat paslaik lasu sarkano puuki. Jaa, jaa to ar UUdinu, un Tuuru. Odina un Tora vietaa. Taaka varat noprast ka esmu pieveersies vikingiem.

Redzi, noteikumi ir noteikumi, un ja tu pats skaļi atzīstu, ka esi tos pārkā````, tad par ko tu brīnies?

Un par nākamo gadu... vēl redzēsim. Neaizmirsti, ka "Sarkanais būķis" ir literārs darbs, nevis hronika. Un kā pareizi izrunā Odins vai Ūdins - tas vēl ir jautājums. Un celšanos 5 no rīta neviens nav atcēlis - ja gribēs tēlot vikingu karotāju, tad būs vēl trakāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Farliner: 24.08.2004 12:22

[Torquemada]

Citaats no speeles ballerburg.
Just throw the ammunition. It couldn't go less far.
Apmeeram ir ar araabu tirgotaaja veelmi celties 5 no riita. Un buut vikingam nudien ir forsaak!

[Farliner]

Nu, par to, kas ir foršāk, katram pašam spriest:) Tikai, baidos ka tu pagaidām lāgā neiztēlojies to, kāda ir vikinga karotāja dzīve... neaizmirsti par nakts dežūrām, par nepieciešamību iemācīties apieties ar ieročiem (ar garo zobenu cīnīties ir sarežģītāk, jo tam ir abpusējs uzasinājums, nevis viena puse, kā skimitaram) un aizsargekipējumu - vikings bez vairoga nav nekāds vikings... ja nu vienīgi beigts vikings (pēc pirmās kaujas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )!

[Torquemada]

Es gan par top iipasi nesatraucos. Es jau nebraucu lai buutu "Baigi krutais vikingu monstrs" bet lai izklaideetos.

[Farliner]

Nu, baez atbilstoša tērpa un visa pārējā jau vikings nesanāks.. tu vispirms izdomā, ko īsti tu gribi spēlēt, lai nav tev lieki nauda ekipējumam jātērē... jo vikinga - karotāja tērps arī maksā... un nākamgad jau tev "saudzēšanas laiks" ar būs beidzies - ja arābu vēl no sākuma mēs centāmies pasargāt no nelāgām lietām, tad "vikings parastais" uz to pretendēt nevar, un ar runāšanu pa dzīvei būs stingrāk ar katru gadu.

[Sindra]

GL

Tu veel aizej uz filmu "Karalis Arturs", tad veel vairaak sagribeesies vikingu speeleet!! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Farliner]

Amidala, a vai tad "Karalī Artūrā" viņi vēl pie visiem pārējiem murgiem arī vikingus bija iebāzuši??? Lai gan viņu "sakši" jau vizuāli pēc vikingiem diezgan izskatījās, ja neskaita arbaletus...

[Sindra]

Nu tie pashi sakshi jau vien ir.
Es veel filmu neesmu redzeejusi, bet pastiijos maajas lapaa bildiites. Taadi druumie vecji (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Farliner]

Ui, drūmi bez gala (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tikai vikingu slavenajā moto "Pilage, rape and burn" viņi izpildīja tikai pirmo un pēdējo punktu, visus gūstekņus vienkārši galējot nost. BTW, viņu vadoni sauca par Sederiku, jeb, citā izrunā - par Kedriku (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Atpakaļ pie tēmas - šķiet, ka nepaguvu izteikt atzinību zemniekiem, jo beidzot spēlē varēja redzēt zemniekus darbībā - ar visām cūku bērēm, āža lecināšanu, kārtīgi sakrauto malakas grēdu un žagaru piegādi Daugmalei.

[Sindra]

Jā, žēl, ka mēs visi tā nomirām.
Un manas vainas dēļ (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)
(Un briesmīgo sirenieku dēļ arī, protams)

Vēl bija paredzēts nokaut bullīti un tā......

Šo rakstu rediģēja Amidala: 24.08.2004 13:24

[soirvakt]

Vikings tas varetu but lieliski un ja vikings ir iecelojis daugmale tad vins var mierigu pratu ari pagulet ilgak un neuztraukties par sargasanu jo taugmale jau ir karadraudze

[Roviela]

Vikings tas varetu but lieliski un ja vikings ir iecelojis daugmale tad vins var mierigu pratu ari pagulet ilgak un neuztraukties par sargasanu jo taugmale jau ir karadraudze

Ja pareizi saprotu dažas idejas, tad nākamā reizē daudz labāk par vikingiem noderētu daži krustneši vai tamlīdzīgi ļautiņi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tikai tos gan tāpat vien pilsētā iekšā vis nelaidīs (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Urdrunir]

Kāpēc krustnešus pilsētā nelaidīs? Sākumā taču viņi tikai tirgoties un dumjos vietējos mācīt... Bez tam nav lielas starpības, starp labi noorganizētu vikingu pūli un krustnešu bariņu. Man liekas vikingus vieglāk nospēlēt.

[Roviela]

Kāpēc krustnešus pilsētā nelaidīs? Sākumā taču viņi tikai tirgoties un dumjos vietējos mācīt... Bez tam nav lielas starpības, starp labi noorganizētu vikingu pūli un krustnešu bariņu. Man liekas vikingus vieglāk nospēlēt.

Jā, protams! Sākumā ielaidīs, ja uzreiz nelauzīs vārtus (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Sapratu tā, ka laiks būs patīts uz priekšu tā ap gadiem 150 - īstais laiks ne vikingiem, bet krustnešiem parādīties. Vai pat kādam mūkam.
Par spēlēt vieglumu neko nezinu! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Morgoth]

Man kaut kā neliekas, ka latvieši tolaik bija īpaši dumjāki par krustnešiem, vienkārši tā, šķiet, ir vāciešu būtība- izrakstīt kādam, un tas viņiem arī (vismaz tolaik) labi sanāca.

[Aiva]

Senlatviešu spēles IV atmiņas.

Spēle norisinājās no 18tā līdz 22ajam augustam netālu no Veģiem. Šī bija pirmā reize, kad man bija piešķirts reģionālā meistara pienākums lībiešu nometnē, kas bija ieradušies zemgaļu novadā pie Daugmales visdažādāko nodomu dzīti un vadīti, tāpēc mazāk par Daugmali, bet vairāk par lībiešiem un viņu likteņiem.

Laika apstākļi - lai arī brīžiem lija, to nevar salīdzināt ar tām lietusgāzēm, kas smagi bojāja spēles prieku Kundos pirms gada. Vairāk tāds mazs mīļš sēņu lietutiņš, jeb kā daži šķendējās - rasinātājs. Pārējā laikā - saulīte, brīžiem pat mazliet par karstu.

Vieta - Daces tēva īpašumu otrā daļa netālu no pilskalna, toties patālu no Abavas un Daugmales. Lai aizsoļotu no vienas nometnes uz otru, vajag vairāk kā desmit minūtes, pie tam vēl jārāpjas kādas piecstāvu mājas augstumā uz augšu vai leju. Lībieši soļoja uz Daugmali un atpakaļ pa sešām , astoņām reizēm dienā, īpaši nežēlojoties, kamērt meistariem nācās visai strikti uzknābt slinkajai Daugmales karadraudzei, kas lībiešu meitas zagt plānoja doties ar dzelzs rumakiem, jo lūk, "vienreiz mēs to gaisa gabalu jau nostaigājām!" Jau pēc spēles beigām tika noskaidrots, ka vēl pirms karadraudzes tieši tāpat rīkojušies arī lecīgie Daugmales zemnieki, kas ciemos mēdz iet bez biksēm.

Nometne tika iekārtota klaja lauka vidū nelielā ieplakā, starp jaunām aptuveni metru augstām priedītēm. Ja neskaita cilvēku iestaigātās taciņas pļavā, kas pie 15 cilvēkiem nometnē, no kuriem daži, vietējie nebūdami, par maskēšanos absolūti nedomāja, tā bija pamanāma tikai pieejot diezgan tuvu - kādus metrus trīsdesmit atstatus. Pēc spēles vadītāju norādījumiem tika veikta arī aizcirtuma būve no sausajiem kokiem no tuvējā mežā, telšu maskēšana ar lazdām un alkšņiem un svētvietas izbūve. Aizcirtums gan sanāca tāds pašķidrs - patstāvīgas celtnes neceļot, ar pagaidu līdzekļiem īpaši neko daudz līdzenā vietā neuzcelt. Pamatā aizcirtumu veidoja nokaltušie kadiķi - izcili kupli, zaraini un skujaini pēc velna, kas gan apturēja bruņām neklāto karotāju vēlmi rāpties tiem pāri, taču diemžēl neko daudz neiespēja pret pāris labi bruņotajiem Daugmales labiešiem kas tiem vienkārši izbrida cauri. Pēc spēles beigām, aizcirtumu nost jaucot, lībieši kopīgi secināja ka reāla labuma spēlē no tā nebija, bija tikai tīri dvēseliska sētas izjūta. Kā to izteica viena no dalībniecēm : "Apgāju ap meža stūri, un pēkšņi sajutos kā mājās atgriezusies..."

Pamatā lībiešu komandu sastādīja visai raiba kompānija. Masveida ierašanās lībiešiem notika ceturtdien, lai gan daži bija ieradušies jau otrdien.

Pamatkodols - Jengo (JK), viņa kalps Aki (Aivars Liepa, arī reģionālais meistars), līdzi dotais karakalps sestais dzīvais dēls labiešu ģimenē ... (Edgars Kavtaskins), pasaules klaidonis kalēja māceklis ... () un viņa visai palaidnīgā brāļa meita ... ( ). bija ieradušies Daugmalē, lai noskaidrotu "Senlatviešos III" nogalinātā lībieša likteni. Pa ceļam bija pievienojušies vēl virkne lībiešu - zemnieki, gan vīri gan meitas, kas cerēja rast tukšākajās zemgaļu zemēs vietu jaunam lībiešu ciemam Daugmales pilskunga aizgādībā. Visus vārdus neatceros, domājams dalībnieki paši pateiks, kas viņi un kā viņu spēles vārdi.

Vēl pirms spēles notika pāris starpgadījumi, kas deva mājienu, ka neies viegli. Pirmām kārtām, pāris jauno spēlētāju izlēma vēl palikt Daugmalē, taču savam komandas biedram pateica tikai, ka pameklēs citu ceļu uz nometni. Kad pēc pāris stundām, tuvojoties pusnaktij, no viņiem vēl nebija ne miņas, nometnes vecākajam, reģionālajam meistaram un zudušās meitas māsai sāka iestāties panika. Tika izteikti visdažādākie viedokļi, kādas divas stundas nosoļots pa apkārtni, izbļaujot balsi un gaidot, vai kāds žēli neatsauksies. Satraukums bija liels, jo tai vietā, uz kuru itkā bija domāts iet pētīt ceļu, bija vecas mājas drupas, un, kur māja, tur aka, un ja nu tā nav aizbērta, un vāks sapuvis pa šiem gadiem? Meistars vienubrīd izteica domu, ka jaunie varbūt nemaz nevēlas tapt atrasti, uz ko bezmaz vai dabūja pa kaklu no pazudušās meitas māsas - sak, tāda jau viņa gan neesot! Beigu beigās, nespējot atrast pazudušos saviem spēkiem, trijatā devāmies meklēt palīdzību Daugmalē - kur atradām abus pazudušos jautri pavadām laiku.

Vēl viens starpgadījums bija ar GoldLeader - kas pirms spēles izmisīgi meklēja lībiešu nometni, kaut arī viņam bija pieteikts to nedarīt (bija taču, Kedrik?). Viss beidzās ar saskriešanos mežā, kur Goldijs uzbrida virsū lībiešiem, kas cirta kadiķus aizsargvalnim. Smagi salamāts, piedraudot pat ar izmešanu no spēles, viņš tika aiztriekts atpakaļ uz Daugmali, kur Kedriks piekodināja viņam ne pušplēsta vārda par lībiešu apmetni neminēt. Protams, Goldijs solījumu turēja labi ja pusi dienas.

Spēle iesākās ar milzīgu kavēšanos - agrāko spēļu 16.00 vai šoreiz plānotā plkstn 21.00 vietā tā sākās ap plkstn 22.30. Kaut kā izpalika kopējā bildēšanās, tikai īsas runas no Kedrika un Farliner, kuru laikā pēdējie ieradušies izmisīgi pūlējās aizmugurē uzsliet teltis un tikpat runas nedzirdēja. Lībieši, ieradušies uz atklāšanu jau laikus, pat vakariņas īsti neēduši, dabūja nu noskatīties, kā zemgaļi pielokās. Bija cerība, ka vismaz pankūkas no krogus tiks, taču pat tas gāja secen. Ļoti nepatīkami.

Spēlei sākoties, Daugmalē ieradās lībiešu delegācija, kas izpelnījās no daugmalietēm ļoti pareizu nosodījumu - "Kas ta nu, godīgi ļaudis pa naktīm apkārt nevazājas!" (LiaLangia). Bet nu piedodiet, mums bij tupēt to dienu savā nometnē neko nedarot? Ne mūsu vaina, ka spēle tik ļoti kavējās. Diemžēl, runas par pāri novadiem izslavēto lībiešu saimnieci Daugmalē pārbaudīt todien neizdevās - krogs bija slēgts, jo alus bija teju izbeidzies, bet pēdējo mučeli krīvs savācis, izlacis un piesūcies kā mārks meimuroja apkārt pa Daugmali. Tika pārmīti vārdi ar virsaiti un pāris karadraudzes vīriem, aplūkota puspabeigtā virsaiša māja. Viena no lībiešu meitām sarunāja sev darbu krogā, kad tas atvērsies - " Tiklīdz tirgotāji atbrauks un atvedīs krājumus".

Vēl tika iepazīts dīvains cilvēks - pēc skata vīrs, bet valkāja kā sievas galvsegu, tā meitas vainagu. Runas vīram bija vēl dīvainākas, stāstīja par tālām zemēm, kurās mirušajiem ķoniņiem uzceļot milzu akmens kalnus, kur zirgus tik ilgi dauzot, kamēr tiem izaug divi kupri uz muguras, kur viens vīrs ņem četras sievas. Daugmalieši vēl piebilda, esot teicis, ka tais zemēs tikai smiltis vien, kā uz Daugavas sēres, ka tur mājas ceļot no, atvainojiet, mēsliem, un ka pa lielu gabalu tikai viens koks esot. Lībieši nogrozīja galvas vien, un nosprieda, ka tik daudz koku mūsu mežos pamanījis, tas arabs būs kādā aiz pārskatīšanās ar galvu ieskrējis. Nu sulas apdullušais Ibnis, kam tēvs arī dulls esot, pats nebija labāks - pusnaktī bija gatavs iet tirgoties. Lībieši sarunāja, ka rītdien atnāks kāds viņam pakaļ un tad iztirgosies uz sirds patikšanu - bija preces viņam, kas lībiešus interesēja - sāls un pipari - un lībiešiem bija mantas, ko tie vēlētos pārdot - šķēpu uzgaļi, dunči, ādas, kas pie svešzemniekiem vērtē, vasks.

Sarnes(?) līgavainis Lūsis, pie kura lībieši meitu veda, bij diemžēl medībās devies, jau desmit dienas projām, drīz būtu mājās jānāk.

Tam visam pa vidu Aki iekrita acīs kāda meiča rudiem matiem, kas ap krogu grozījās. Sīkums, kas vēlāk nospēlēs savu traģisko lomu.

Tad sākās pirmā darbība.
Virs nogalinātā lībieša kapa iedegās "saltkrūnas", jo nebija viņš apbedīts pēc paražām, un arī viņa slepkava staigāja uz brīvām kājām. Daugmalieši labu laiku nepievērsa "saltkrūnām" uzmanību, līdz kāds pamanīja, un tad virsaitis kopā ar mednieku un Apdulllušo Ibni devās izlūkot. Daudz staigāja, uguntiņas šaudījās apkārt, taču neviena cilvēka nemanīja.
Tai mirklī, kad lāpu turot daugmalieši soļoja garām GM un pāris baltajiem apsējiem, kas gulēja sūnās degunus iespieduši, Goldijs arī izteica savu sakrālo teicienu atbildot uz jautājumu, kur tie lībieši paslēpušies: "Es zinu, kur ir viņu apmetne, bet es nevaru jums to teikt. Bet rīt es pie viņiem pa spēlei aiziešu un atnākšu un tad pateikšu." Tobrīd GM radās vēlme lēkt kājās un klupt Goldijam pie rīkles, bet bija žēl jaukt ārā spokošanās noskaņu pārējiem daugmaliešiem.
Bija vēl viens dialogs, kas pieminēšanas vērts.
Kad jau atpakaļceļā Inx pienāk un pamana tuvāk ceļam esošo sakņupušo stāvu. Klusi prasa: " Ko es redzu?"
"Neko." atskan klusa atbilde.
Inx aiziet tālāk, ar virsaiti sarunājoties. Pieskrien Goldijs, pašķir krūmus un brēc: "Bet te ir cilvēki!"
No krūmiem pikts šņāciens: "Baltos apsējos!"

Aizvadījis pārējos baltos apsējus uz nometni, GM devās apciemot Goldleader, aizstiepjot to pie pārējiem GM apspriesties. Rezultātā Goldijam tika dota vēl viena iespēja, bet piekodināts ievērot doto vārdu, vai arī tiešam nāksies mērot ceļu atpakaļ uz Rīgu. Goldijs mēģināja glābt savējo ādu, nododot citus: "Bet tur visi runāja out of game, kāpēc tieši mani!?" "Tāpēc, ka tevi dzirdēja labāk par visiem!"

Ceļs atpakaļ uz lībiešu nometni bija smags, "saltkrūnas" svece tik tikko deva gaismu uz zemi, un galā nonākot GM izgrieza no vilnas zeķēm kādu riekšu ūdens. Arī Kedrika šūtie apavi bija smagi cietuši.

Nākamajā rītā Jengo ziedojumu dieviem nesa - Pērkoņam, lai vīriem spēks rokās un gudrība galvās. Mārai, lai nesauc neviena lībieša priekšlaikus pie sevis. Un lai saka dievi, vai tas nokautais lībietis, kas ar virsaiša meitu saderinājies, tas pats būtu, kas viņam sameklējams? Gaidīja ilgi, bet klusēja dievi, vien bij tāda sajūta, ka būs te zīmes, jāprot tik saskatīt.

Tikmērt Aki, pļavu ziedus pa ceļam salasījis, devās uz Daugmali meklēt to meiču, par kuru visu nakti domājis. Jau ienākot nometnē, pirmais ko viņš redzēja bija Pičus ar asiņainu cirvi rokās. Pēc tam viņam ap kaklu apkrita virtuvē salīgusī lībiete, vaidot un saucot, ka to - no sulas apdullušo - tikko kā noupurējuši. Krīvs esot noteicis, ka šis pie visām Daugmales neveiksmēm vainīgs - sumpurnis gatavais. Aki tikai nošūpoja galvu - ja arī sumpurnis, tad dikti mazs priekš tāda.

Devās Aki savu meiteni meklēt. Prasīja vienam, otram, visi šūpo galvu. Prasīja pat pie krogus sastaptajam virsaitim Vanagam, tas arī šūpo galvu - nav mums meičas ar rudiem matiem, piedod lībiet, kļūdījies būsi. Piepeši virsaiša māsa Gundega iesaucas: "Paga paga, tā takš mūsu sveju drellene Ranka!" Patiesi - tā pati daiļava, ko vakar skatīja. Aki tikai vaigs drūms griezās - grūti redzēt to, bez kuras saule nesilda un dzīve bez krāsām, drelleni esot. Parunājās brīdi, tad Ranku pie darba pasauca, bet ar Aki Vanags runāt vēlējās. Gribēja labāk par lībiešiem uzzināt, prasīja, vai pašiem ciemos būs iet, vai arī ciemiņos gaidīt. Aki atteica, ka tikai kalps esot, nekādas sarunas vest viņam varas neesot, taču zinot, ka saimnieks Jengo uz Daugmali nākt šodien grasās, tad arī visu uzzināt virsaitis varēs. Virsaitis vēlēja teikt, ka lībieši gaidīti būs, ko Aki pasacīt saimniekam teicās.

Aki (un GM) devās atpakaļ, kur lībiešu ciemā mierīgā dzīve ritēja. Šoreiz lībieši gatavojās prātīgāki būt, pirms pie zemgaļiem doties, paši paēst, lai nav tukšiem vēderiem pa Daugmali jāgrozās. Nometnē viņu pārsteigums gaidīja, pie sētas bij piesiets balts āzis. Meitas mežā noķērušas ganoties. Ne ausī zīme, ne ļipā, ne uz dibena. Daži jau taisījās āzi noupurēt, bet Aki ieteicās, ka labāk tomēr uz Daugmali aizvest - ja izrādīsies, ka lopiņš kādam zemgaļu zemniekam noklīdis, nebūs labi. Visi jau ceļam gatavi bija, tad piepeši ieradās divi Daugmales zemnieki plikiem dibeniem (Noteikumi visiem vienādi, Aiki un Andžej, un GM nav labi teikt - Aizveries! Ko tu piekasies!). Viņiem esot negants kuilis norāvies un izsprucis, neesot mēs manījuši? Kuili nē, bet āzi gan noķērām mežā. Zemnieki bija gatavi pirkt. Aki mēle niezēja prasīt, ko ta šie Daugmalē tādi dīvaini - ūzas nevar meitas noaust, bet te svešus āžus pirkt uz vietas gatavi...

Devāmies ceļā, bet netālu no nometnes satiekam Vanagu ar daļu karadraudzes. Virsaitis, nevarēdams lībiešus sagaidīt, bij nolēmis pats nākt ciemos. Jengo tā īsti negribējās viņu pie sevis aicināt, bet neko darīt, Vanagam visas zemes te pieder, nācās vien vēlreiz atpakaļ soļot. Pēc tam uzaicināja visus uz Daugmali viesoties. Jengo ar Aki, karakalpu un vēl vienu lībieti mazliet iepalika, un tad iedomājās, ka tik nav trakais krīvs sadomājis ar otru karadraudzes pusi lībiešu nometnei uzklupt, kamēr tur tikai sargs un meitas. Sūtīja karakalpu atpakaļ. Tas aiziet un pazūd kā akā ievēlies. Gaida, gaida, tad sāk visi trīs iet atpakaļ, Aki izlūkos kādu gabalu priekšā, pārējie aiz muguras. Aki iet, līdz izdzird skaņas, taisni kā kāds ar zobenu pa vairogu sistu. Metas mežā, sāk zagties tuvāk nometnei. Galu galā izrādās, ka karakalpam bikses nolaist sagribējies, kamērt šis ķemertiņu sameklējis, kamērt no bruņām izkratījies, kamērt visu nodarījis, laiks arī pagājis.

Devās atkal uz Daugmali, Aki atkal pa ceļam puķes lasīdams. Ranku satika, atkal izrunājās, izzināja ka īstā vārdā Ranholde, par Ranku tik zemgaļi saīsinājuši. Kādu laiku Aki un pārējie pa Daugmali dzīvoja, bet te ienāk divi zemnieki, trešo aiz kājām un padusēm stiepjot. Atraduši ar pārgrieztu rīkli mežā. Krīvs vēl mēģina ko darīt, bet tad papurina noraidoši galvu un aizspiež mironim acis. Daugmalieši ķer pēc ieročiem un metas uz vārtiem. Lībieši arī paņem ieročus un dodas nopakaļ - ja te kāds sirotājs tuvumā, arī mūsu nometnei briesmas draudēs.

Zemnieki rāda, kur atraduši mirušo, kur manījuši ēnas skrienam. Tā runājot, pamanām divus lībiešus tuvojamies. Mūsu mednieks ar paziņu. Zemgaļi saka, šiem mednieks izgājis, lai mūsējais pagaidām pēdas meklējot. Brīdi mednieks pēdām seko, bet tad slepkava sācis iet lēnām, un pēdas pazūd. Neko darīt. Jengo nosūta abus ceļa gājējus un Aki atpakaļ uz nometni, pašam viņam vēl Daugmalē lietas jākārto.

Nometnē Aki sastop to meitu, kas pie zemgaļiem darbā salīgta. Viņa stāsta, ka krīvs Daugmalē sakrīvojis kaut ko pār mēru - Daugava tagad tekot atpakaļ. Viņa turpu vairs ne soli nesperšot.

Pavadījis zināmu laiku nometnē, Aki ļauj pārējiem aiziet uz Daugmali apciemot krogu un nobaudīt pankūkas, bet vakarpusē atkal domas uz Ranholdi griežas, un Aki dodas ceļā. Pamatīgi pa smiltīm un purvaini nopēries, bet tomēr salasīja pušķīti ar magonēm tādā pat krāsā kā Ranholdes mati.

Tuvojoties nometnei, jau pa gabalu dzird, kā Vanags sauc: "Aukle, aukle, tec ka nu šurpu, tas lībietis atkal ir klāt."

Nezin kā, bet kaut kā Aki no sevis dabūja ārā īstos vārdus. Atzinās mīlestībā, teica, ka bez Ranholdes viņam ne saule silda, ne krāsas mirdz apkārt. Vai viņa nākšot pie viņa par sievu? Ranholde piekrita. Kur jaunajiem palikt, Ako jau bija pirms tam parūpējies, izlūdzies no Jengo tiesības savu sētu viņa zemēs ierīkot. Tikai tā dreļlu problēma. Ako pašam naudas - tā maz, lai neteiktu nemaz. Jengo arī nekā diža, un tāpat arī karakalpam. Bija šādas tādas preces, ko notirgot, bet kam, ja tas trakais krīvs vienīgo tirgotāju Daugmalē uz sārta nokurinājis? " Domā ka laistu saimnieks brīvībā, ja palūgtu?" Ako jautā daiļavai. "Nezinu, domājās jau ka laistu." Tomērt galu galā abi norunā bēgt prom. Jo, ja izpirkšanu tomērt vajadzētu, tad būtu ilgi jāceļo uz Kubessalu un atpakaļ, un visu to laiku šķirtam no Ranholdes jābūt. Un, ja prasītu, tad pieliktu Ranholdei sargu klātan, lai nenozog. Tā kā vakarā dzīres bij paredzētas, tad abi sarunāja tā ap pusnakti projām taisīties, kad karadraudze jau pillā, un meitas dodas pie miega. Ranholde izies pa upes vārtiem, un tad gaidīs uz taciņas, kamēr Aki atvadīsies un dosies uz mājām kā pieklājas. Tad abi prom uz Kubessalu, kopā ar tām ziņām, ko Jengo līdz šim izzinājis par lībiešiem.

Kamērt dzīres ritēja, daudz kas notikās. Daugmalieši vietējo zemnieku slepkavībā lībiešus vainoja, jo īpaši mednieku ar brāli. It kā Daugmales mednieks šos no zemnieku sētas bēgam matījis. Lībietis vainu noliedza. Sauca pēc krīva - lai saka, kas taisnību runā, un kas melo. Kāds no labiešiem piedāvājās krīvu nemodināt - tāpat kalējs smēdi iekūris, dzelži nokarsēti. Lībietis vienalga uzstāja, ka bez vainas esot. Vai tikai daugmalieši paši kāds pie vainas neesot, un tagad uz svešiem ļaudīm vainu grūžot lai savējo sargātu. Daugmalieši prasa, ko ta nobijies esi? Lībietis drosmīgi pretī - protams, esmu nobijies. Jūs manā vietā stāvot, arī nobītos. Galu galā krīvs atnāca, paklausījās, tad teica, lai arī nobijies, taisnību lībietis saka. Krīvs un vēl pāris Daugmales labieši smagi apvēma vai pusi apmetnes. Vienubrīd vilki sāka kaukt tepat pie Daugmales, labieši pēc ieročiem tvēra, mežā skrēja, takš tie tikai daugmalieši Pičus un Māris izrādījās, pārdzēruši miestiņu un nolēmuši vilkaci medīt. Daugmales kalējs saderēja Lūša līgavu, virsaiša māsa Madara rituālu vadīja apdzērušā krīva vietā un Vanags ar Jengo stāvēja par lieciniekiem. Vecais Ū```` arī pār mēru sadzērās, pavisam greizi runāt sāka. Daugmalē iekūlies kautkāds Sons no Hēdebijas arī gribēja iet vilkačus ar lāpu medīt, bet labieši neļāva - tikai meža ugunsgrēka vēl trūka. Un tad jau pusnakts klāt bija, Aki no virsaiša gari un cienīgi atvadījās, pieminot ka paņēmis šo to līdzi no Daugmales piemiņai, vēlāk atnāks parādus nokārtot.

Kopā ar Ranholdi ceļš tagad bija ejams - cauri mežam, sveces liesmai mirguļojot. Varēja jau vienkārši baltos apsējus aplikt un rīt paziņot, ka aizbēguši, tomēr to lietu pa īstam izdarīt bija vēlēšanās. Un pa mežu soļojot, es patiešām kā Aki sajutos, ar Ranholdi roku rokā ejot, gaismu nesot, ceļu uz lībiešu nometni rādot, runājot par visu ko, par to kas bijis, kas ir un kas nākotnē sagaida. Kādu stundu divas Ranholde Aki būdā gulēja, kamērt Aki pie ugunskura sardzē stāvēja, tad abi vēl pirms rītausmas tālāk aizsteidzās. Jengo un karakalps līdz ar Aki prom devās - jo bij uzzināts, ka īstais lībietis te nogalēts, un ka tie Mežotnes vīri bijuši, kas slepkavībā vainīgi. Viss bija padarīts, kas jāpadara bija. Daugmalieši bez vainas tai slepkavībā izrādījušies. Vēl arī pārējiem lībiešiem pieteica lai izvēlas, ko darīs - vairums palikt uz vietas izvēlējās - kalējs ar brāļa meitu domāja pie Daugmales kalēja palikt māceklībā, citi te ciematu būvēt, kā ar Daugmales pilskungu bija jau runājuši.

Jau pēc laba laika, jau pie pašas Kubessalas, Aki uzzināja, ka Daugmalieši tomēr palikušos lībiešus apsituši, vīrus vai visus, meitas ar dažas, pārējos drellībā paņēmuši. Viena meita vien paglābusies, zaru būdā patvērusies un nepamanīta palikusi. Un ka daugmalieši tagad uz Kubessalu sirot gatavojas.

Bet tas no Aki viedokļa. No Aivara viedokļa spēles beigās savukārt bija tā...

Aizgāja abi ar Ranholdi uz Daugmali, bet tur visi guļ, tikai kalējs augšā. Virsaitis krogā zem galda nogūlies, kad šo modina, visus projām vien sūta. Krīva māja tukša, šo galu galā pie virsaiša meitas mājā atron. virsaitis, to uzzinājis, sūta kādu krīvu sist. Nav tikai neviena gājēja. Tad virsaitis saka, lai krīvs nes viņam divus akmeņus. Kad atnesīs, tad ar tiem sitīs, Kāpēc divus? Tāpēc, ka vajag. Pat ja ar pirmo pietiktu, vienalga otru arī pelnījis. Krīvs saka, ka pie meitas kā dievs gulējis, un nu virsaitim mute ciet... Uzstrēba Aivars Ranholdes piedāvāto gaļas-sakņu zupu, varen garšīga bija, un tad pavadīja Dagniju (arī GM) lībiešu nometni izvērtēt, aplūkot. Nometnē vēlāk pēc ūdens gāja, kad atpakaļ atnāca, viss jau galā bija, kauja beigusies, tikai dreļli vien palikušies. Daugmaliešiem arī divi mirušie, bet lībieši visi cīnītāji piebeigti pakāpeniski. Daži sākumā bija aizbēguši, bet tad izrādījās, ka pēc noteikumiem tad izbēgušajiem jāpavada atlikušais spēles laiks mežā. Brīdi pastrīdējušies, lībieši labāk izvēlējās nāvi. Tad arī notikās nesaskaņas par šķēpiem. Pirms spēles, ieročus atrādot, Artis paziņoja, ka lībiešu šķepi mešanai nederēs, bet tobrīd paķēra vienu no tiem un iemeta Morgoth varonim pa kāju. Vēlāk pēc spēles izrādījās, ka tikai šķēpi ar gumijas uzgaļiem mešanai neder, bet notītie ar izolāciju der... Žēl, ka lībieši to nezināja...

Bet tie visi jau bija sīkumi. Man spēles kulminācija bija nakts gājiens ar Ranholdi. Un šo mirkļu dēļ, kad tiešām viss bija kā pirms tūkstoš gadiem, bija vērts uz šo spēli doties. Viss pārējais pēc tā šķita tikai niecība...

Aivars Liepa
Aki, lībiešu zemnieks.

Šo rakstu rediģēja eyedam: 15.04.2012 20:32

Rediģēšanas iemesls: pers. dati

[Aiva]

Palasot pavedienu...
(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/mad.gif)

Garlaicīgi? Nezinu kam, bet man gan nesanāca laika garlaikoties, pat ne brīva brīža lāga nesanāca. Pa vidam Aki tēlojot, pa vidam nometni pieskatot, spēlētājus rokā meklējot un ar pārējiem meistariem konsultējoties. Ārkārtīgi trūka tāltaurītes, lai nebūtu par katru sīkumu ko nezinu, uz Daugmali jācilpo. tāpat skrēju turpu šurpu reizes sešas astoņas pa dienu, un tas atskaitot regulāro iešanu pēc ūdens.

Te man Aikis un Elernass pārmeta, ka es viņiem spēli jaucu ar savām piezīmēm...

Diemžēl, tieši abi zemnieki izveda no spēles gara un pacietības lībiešu komandu. Ja tas ir spēlētāja mērķis - atnākt un uzkasīties otram - tad nezinu, man tas neliekas labākais spēles mērķis. Varbūt ka tas lecīgais citādi nevar, bet par ko citiem viņa dēļ jācieš. Tieši tobrīd arī tās jaukās kabatas uz Andžeja pēcpuses arī iekrita acīs kā vērsim sarkanā lupata. Nu dikti bij izspīlējies, pret šķēpu atspiedies.

Zinu, ka laikam tobrīd nebija pareizi, bet arī GM ir tikai cilvēks, un arī viņam pacietība ir tikai līdz zināmai robežai. Lībiešiem lika noaut zābakus, ar ko zemgaļi pārāki?

Par spēlētāju iniciatīvu.

Jā, bija dažs labs moments, kaut vai tā paša Daugmales karadraudzes vēlme lībiešu meitas zagt, lai virsaitis izvēlas. Lieliski. Ar abām rokām par! Tikai - nekādu dzelzs rumaku, draugi!!!

Mans mērķis - noprecēt Ranholdi - vēl pirms spēles Savannā pārrunājoties radās. To arī īstenoju. Man patika. Pat tik ļoti, ka visu pārējo spēju pieņemt kāds ira.

Par kopgaldu, jo īpaši lībiešu.

Njā, taisnība, kopus traukus neviens lāgā nemazgāja.
Un vispār ar saimniekošanu mums gāja pasmagi. Varbūt daļēji arī tāpēc, ka puišiem regulāri nācās iet uz Baru mājām pēc ūdens, jo tas, kas tecēja pa strautiņiem, ūdeni visai nosacīti atgādināja... Un pēc nostiepšanās ar ūdens pudelēm kopgaldu mazgāt nevienam roka necēlās. Arī izēst pārpalikumu, lai var katlu ar reizi mazgāt, neviens nevēlējās.

[Aiva]

PS. Lietusmētelis ir mans!

Daugmale laikam noburta, jau otrreiz tur lietusmēteli zaudēju.