Globālā sasilšana Opcijas

[mad]

es vakar biju uz filmu "diena peec riitdienas'' un tur vis bija par to globaaalo sasilsanu!!! un tejaaa bija taaas viesuljveetras pluudi negais un krusas vai juus ticat ka taaa kaadrez notiks???

[HippieGirl]

HippieGirl, inženieri izgudro ne tikai filtrus, bet tev tas varētu arī būt samērā liels jaunums.
Nu, pieņemsim, tu ar to domāsi ļoti cītīgi. Būs liela jēga? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Lai par to domā tie, uz kuriem tas attiecas (valstsvīri, rūpnīcu īpašnieki, utt.).

Starp citu, kamēr vien ekonomika ir progresa virzītāja, tikmēr peļņa vienmēr prioritāšu sarakstā būs augstāka par dabas aizsardzību, un cilvēki to visai aktīvi pierāda.

Būtībā globālā sasilšana varētu būt arī dabisku iemeslu radīta. Cilvēki, iespējams, tikai mazliet piepalīdz. Diemžēl ikdienā tas tiek aizmirsts, liekot uzsvaru tikai uz cilvēka iedarbību. Tāpat kā agrāk, cilvēki nav iemācījušies, ka daudzas lietas norisinās no viņiem neatkarīgi, un augstprātīgi nostāda sevi pasaules nabas statusā. Bet cilvēce ir tikai viens no faktoriem.

Offtopic: LV ir viena reta vieta, kur joprojām lieto apzīmējumu dabas aizsardzība. Kā viens mans paziņa ārzemnieks teica: "Agrāk bija dabas aizsardzība, tagad dabas vairs nav, atlikusi vides aizsardzība."

izlasi cītāgāk to, ko rakstīju... DŌH, es jau neteicu, ka mums par to jādomā, bet gan zinātniekiem!
tici man, kas ir inženieri un ko viņi dara es ļoti labi apzinos.
sākumā vajag iedziļināties tajā ko lasi un pēc tam izteikt savu kritiku! katram ir tiesības uz savu viedokli, vai ne? mans ir tāds un samierinieties visi ar to!

šeit ir šausmīgi uz kritiku tendēti cilvēki, kuri izsaka savas negācijas tikai un vienīgi, lai kādu aizskartu, bet tas tā, ārpus tēmas.

[Mattiass]

Nē, kādēļ? Un jau atkal tu te iesaisti nelaimīgos zinātniekus, ko šie tev nodarījuši? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Vienreiz tevi par inženieriem jau palaboja.

Ja tu ļoti labi zini, ko dara inženieri, tad noliecu galvu klajas profesionalitātes priekšā. Atzīstu, ka, piemēram, es nepārzinu inženieru (un daudzu citu profesiju) darba smalkumus, citādi es būtu inženieris (vai citas attiecīgās profesijas pārstāvis).

Viedoklis ir laba lieta. Īpaši, ja tāds ir. Iespējas brīvi izteikt viedokli ir visai aizsargājamas. Tikai tevis rakstītais subjektīvi man asociējas pat nevis ar muļķībām, bet, pardon, viedokļa trūkumu vispār. Un tāds nu reiz ir mans viedoklis. Taču, ja man nebūtu sava kripatiņa taisnības, diezin vai tev visi liktos tik kritiski. Tu pati būtu kritiska pret cilvēku, kurš teiktu, ka tu palīdzēsi dabai, teiksim, katru reizi trīsreiz palecoties, kad slēdz vaļā ārdurvis, vai arī, lai būtu loģiskāk (loģikas tavos rakstos gan trūka), neko neēdot un nedzerot, šāda veidā mazinot paikas ražošanai patērētos resursus un saglabājot dzeramo ūdeni. Rezultātā vēl palīdzētu mazināt pārapdzīvotību.

Palasi taču pati savus rakstus! Vienā rakstā tu uzraksti vienu, nākamajā — jau kaut ko mazliet citu, aiznākamajā — atkal kaut ko citu. Pie tam cenšoties radīt iespaidu, ka turies pie kāda viedokļa un asi visiem oponē neatkarīgi no tā, ko šie citi saka, pat ja viņi varētu būt zinošāki par tevi. Bet, ja tu pretendē uz zinātnisku diskusiju, lūgtum tomēr pamatoties uz kaut ko būtiskāku, nekā tikai to, ka tu tam tici. Roviela jau minēja, ka zinātne ar ticību nenodarbojas. Es piebildīšu, ka ar ticību nodarbojas reliģija. Reliģiju, protams, var piekopt, bet cik saprotu, šis pavediens gluži nebija par ar reliģiju saistītu tematu, citādāk manis rakstītais būtu kaut kas pavisam cits. Bet iznāk, ka arī pats būšu novirzījies no temata.


Par tematu:
Šīs diskusijas (pieņemsim, ka tā ir diskusija) ietvaros pašai naftas industrijai nav ne vainas, vaina ir tajā, ka naftu izmanto kā kurināmo, kad to var efektīvi izmantot rūpniecībā. Šobrīd diezgan daudzas lietas (gumijas, plastmasas) tiek ražotas, kā sastāvdaļu izmantojot naftu. Tāpat naftu izmanto arī citur. Tai brīdī, kad tā beigsies, tad nebūs tikai tā, ko svilināt, trūkums, būs arī daudzas citas problēmas. Ideālā mēs ātrāk pārietu pie citas degvielas, nafta ietu rūpniecībai… un šeihi gan jau vēļ pabaudītu savus labumus. Taču ar pašreizējo patēriņu nafta tā kā tā izbeigsies pēc kādiem simts gadiem, un, iespējams, mūsu bērni pieredzēs šādus jautrus laikus. Vispār arī mani pašu interesētu apskatīt, kāda pasaule būs tad.

Kas attiecas uz filtru izmaksām, paraudzīsimies no šādas puses: cik ļoti vajag piedraņķēt dabu, lai izgatavot šādu filtru? Vai tādā ziņā tas atmaksājas? Un, ja filtrs ir pārāk dārgs, tad to nav vērts lietot, ne tikai peļņas dēļ; daudzas mūsu darītas lietas dabu tomēr ietekmē. Lai radīt elektrību, kas darbina ražotni, kur ražo filtru, kāda elektrostacija kaut kur ietekmē dabu (HES vai TEC, par Černobiļu nerunāsim). Lai ražotnes iekārtas radītu, jāietekmē daba. Tās pašas raktuves, no kurām izrok, piemēram, vajadzīgos metālus, ietekmē dabu. Paikas sagādāšana darbiniekiem, kuri strādā tajā rūpnīcā, tā vai citādi ietekmē dabu. Lai cik nebūtu dīvaini, taču ekonomikas likumi, nepieļaujot bezjēgu, kurā filtrs maksātu vairāk, nekā pati ražotne, nepieļauj arī bezjēgu, kurā filtrs būtu kaitīgāks, nekā tā efekta ieguvums.

Pamatā visa mūsdienu cilvēka dzīve ietekmē dabu. Tādēļ, kaut arī atzīstu, ka cilvēkiem derētu rīkoties atbildīgāk, es smīnu ikreiz, kad dzirdu par kādu bhiesmīgu darbošanos sakarā ar dabas aizsardzību. Ne jau dabu mēs gribam aizsargāt. Mēs sevi gribam aizsargāt — tas ir, vidi, kurā paši dzīvojam. Jo neviens jau negrib saindētu zemi zem kājām, tuksnesi apkārt, bīstamu ūdeni (kur tas ir), un gāzmasku uz purna, lai nenomirt, izklepojot asiņainas putas.

[HippieGirl]

es jau nevienā postā neesmu teiksusi, ka nepiekrītu tam ko saka citi, un tas viss ir pilnīgi aplams, es tikai izsaku savu viedokli... ja jau mans viedoklis ir tik neloģisks, lai tā būtu, bet tāds nu viņš ir un paliks! es netaisos iespaidoties no citu pārmērīgās kritikas par visu un visiem, lai mainītu savus uzskatus! zinu, ka neesmu ļoti zinoša šajā jomā, bet zināšanas man ir pietiekami labas, lai diskutētu un to arī daru. man ļoti nepatīk, ja cilvēki nespēj pieņemt citu viedokli. gudrākais piekāpjas un es beigšus šeit kko rakstīt, jo acīm redzot, mans viedoklis šeit liekas smieklīgs un nepārdomāts, bet aj, man vienalga, pati ļoti labi apzinos ko es zinu un ko nē!
so long. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
have a nice day! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (sun)

[grapefruit]

Ehehe, man bija varen interesanti te palasīties, kaut arī godīgi sakot pēdējā laikā vienkārši nāk vēmiens izdzirdot par šo tēmu. Ažiotāža ir tik liela, ka cilvēks gribot negribot vairs īsti nezina, kam ticēt. No visām pusēm mums nabadziņiem grūž iekšā kaut kādus procentus un gadus, bet patiesībā neviens taču nezina, tās visas ir tikai spekulācijas.

Matt zini ko es tev vispār piekrītu par to sevis pasargāšanu un man redz atkal izsauc smīnu tie cilvēki, kas bazūnē, ka dabai pašai par sevi jāparūpējas ehehehe, kaut arī cietēji galu galā būsim mēs paši - ironiski. Tas tikai vēlreiz parāda, ko var nodarīt gluži vienkārša nezināšana.

Kāds tur augstāk pauda savu nostāju, ka polu ledāji neizkusīs, nu tad nākas tikai piebilst, ka pašreizējās prognozes no 40 - 70 gadiem noslīdējušas līdz 10 - 15 gadiem (info no projekta DAMOCLES, kas noslēgsies kaut kad šī gada decembrī). Tā kā varēsim paši pārbaudīt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) .

Sugas, kas sasniegušas ekoloģisko kapacitāti (nu nav vairs kur vairoties un dzīvot un ko ēst) neizbēgami izmirst, turpinot šajā pat garā mēs ejam tādu pat taciņu kā citas sugas pirms mums. Un pagaidām izskatās, ka mums dāvātais intelekts nebūs pietiekami labs evolucionārs pielāgojums lai to novērstu.

Un lai rūķīši mani parauj, bet pēdējo pēījumu rezultāti liecina, ka es vairs īsti nevaru teikt, ka es jau tāpat tik ilgi nenodzīvošu, lai kaut ko no tā pieredzētu!

Vispār mani tas fascinē ar visu briesmīgo un nežēlīgo patiesību iekšā, tas tomēr ir aizraujoši (tad kad es kaut kur slīkšu, slāpšu, vai miršu badā es gan varētu pārdomāt savu nostāju šajā jautājumā).

Iesaku noskatīties filmas "Tara journey to the heart of the climate machine" un "Carboocean" pirmā par pētījumiem Arktiskajā okeānā, otrā par pētījumiem Atlantijas okeānā, abas saistītas ar globālo sasilšanu un visai interesantas(tas tā, ja gribas vēl kādus skaitlīšus no kādas puses, no kā ietekmēties).

Bet kopumā iesaku, ja jums šī problēma neļauj dzīvot, tad iestājieties Greenpeace(www.greenpeace.org) sienaties pie skursteņiem, kuģiem un vēl visādām amizantām vietām, fotografējieties pliki uz ledājiem un visādi citādi attaisnojiet savu eksistenci šajā pasaulē. Vai arī pa taisno ejiet un saņemiet kāda profesionāļa palīdzību sava emocionālā stāvokļa stabilizēšanai.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 24.11.2009 22:40

[Vasaras Gurķis]

Vispārīgi par GS: Tādas nav un cilvēce to vsp nevar ietekmēt. Tās drīzāk ir kārtējās klimata izmaiņas pasaulē. Un tas vēstures laikā ir noticis vairākkārt. Ir bijis gan silts gan auksts. Vecās gleznās var pavērot, kuras nākušas no viena regiona ka cilveki tajāš ir ģerbušies. Rakstu pierādijumi utt.


Vissmieklīgakasi ko dzirdeju pa ziņām bija, ka Globālā sasilšana tiek "izskaidrota" ar strauju atdzišanu.

[grapefruit]

Vispārīgi par GS: Tādas nav un cilvēce to vsp nevar ietekmēt. Tās drīzāk ir kārtējās klimata izmaiņas pasaulē. Un tas vēstures laikā ir noticis vairākkārt. Ir bijis gan silts gan auksts. Vecās gleznās var pavērot, kuras nākušas no viena regiona ka cilveki tajāš ir ģerbušies. Rakstu pierādijumi utt.


Vissmieklīgakasi ko dzirdeju pa ziņām bija, ka Globālā sasilšana tiek "izskaidrota" ar strauju atdzišanu.

Apsveicu Gurķi, tu esi kārtējais naftas magnātu propogandas upuris. Vismaz tā teiktu mans ekoloģijas pasniedzējs.

Redzi, neviens jau nenoliedz, ka Zemeslode pastāvīgi piedzīvo klimata izmaiņas, problēma ir tajā, ka pašlaik tās ir līdz pat 100 reizēm ātrākas nekā tās, kuras konstatētas, veicot mūžīgā sasaluma urbumus Grenlandē.

Un lūdzu paskaidro, ko tieši tu domāji ar pēdējo teikumu? Jo redzi, globālās sasilšanas rezultātā paaugstinās ūdens temperatūra polu reģionos, sevišķi Arktikā, kur esošajā Ziemeļu Ledus okeānā visai tuvā nākotnē (sk. manu iepriekšējo postu) prognozē bezledus vasaras. Tā rezultātā savukārt palēninās Golfa straume (pēdējā pētījumā, kur lasīju, bija minēts, ka tās ātrums sarucis pat četras reizes) un tādējādi zinātnieki domā, ka Skandināvija un Ziemeļeiropa tuvā nākotnē (paskatās ārā pa logu uz sniega apraktajām mašīnām) pieredzēs aukstuma vilni. Pilnīga Golfa straumes izzušana starp citu varētu izraisīt pie mums un mūsu kaimiņiem pat mazo ledus laikmetu. Kā tur tajās ziņās teica, kas tad ir tas kas atdziest? Esmu dzirdējusi arī teoriju par zemes kodola temperatūras samazināšanos, to gan grūti pierādīt, jo pašlaik nav tehnoloģijas datu ieguvei.

Klimata izmaiņas ir globāls process un tā līdz šim novērotās kaprīzās izpausmes, ko grūti paredzēt, nodrošina dažādi kaskāžu efekti, kuriem tagad pētījumos tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība. Ar šāda mēroga problēmu cilvēce saskarās pirmo reizi tās eksistences vēsturē. Un tas, lūk, ir pirmais mūsu planētas jautājums mums "Ko jūs īsti spējat darīt, lai nodrošinātu savu izdzīvošanu?" Pašlaik mūsu atbilde ir visai apbēdinoša: "Mēs esam profesionāli acu aizvērēji un spējam efektīvi neredzēt problēmas, kurām ir grūti un dārgi atrast risinājumus."

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 05.02.2010 00:40

[Miervaldis Gotiņ...]

Ar šāda mēroga problēmu cilvēce saskarās pirmo reizi tās eksistences vēsturē.

Pareizāk būtu teikt - apzinīgās eksistences vēsturē. Iepriekšējā ledus laikmeta izbeigšanās bija ne mazāka mēroga globāla problēma, taču tolaik cilvēce vēl īsti nebija kļuvusi par civilizāciju, neeksistēja zinātne un dabas stihijas cilvēki vienkārši uztvēra kā nepārvaramu dabas/dievu/likteņa untumu, par to sevišķi nefilozofēja un centās pielāgoties jaunajiem apstākļiem; ar mednieku un vācēju dzīvesveidu, kāds tobrīd dominēja cilvēces vidū, pielāgošanās nemaz nebija tik grūta (jo sistēma ir vienkāršāka, jo ātrāk tā pielāgojas pārmaiņām).

Šobrīd, tā kā mūsu rīcībā ir zinātne un instrumentālie mērījumi, izmaiņas var piefiksēt daudz ātrāk. Bet tai pat laikā arī mūsu civilizācija ir piemērota šobrīd pastāvošajiem, visai stabilajiem apstākļiem, un pārkārtošanās citiem apstākļiem, par kuriem mēs šobrīd vēl neko daudz nezinām, ir netriviāls uzdevums cilvēcei, kas ne reizi vien var novest ekonomikas sabrukuma un sociālām katastrofām.

[grapefruit]

Pareizāk būtu teikt - apzinīgās eksistences vēsturē.

Savā ziņā tev ir taisnība, tomēr, kā jau minēji, toreiz to īsti neuztvēra kā problēmu, bet vairāk kā faktu.

Šobrīd, tā kā mūsu rīcībā ir zinātne un instrumentālie mērījumi, izmaiņas var piefiksēt daudz ātrāk. Bet tai pat laikā arī mūsu civilizācija ir piemērota šobrīd pastāvošajiem, visai stabilajiem apstākļiem, un pārkārtošanās citiem apstākļiem, par kuriem mēs šobrīd vēl neko daudz nezinām, ir netriviāls uzdevums cilvēcei, kas ne reizi vien var novest ekonomikas sabrukuma un sociālām katastrofām.

Es uz to skatos no mazliet cita viedokļa. Toreiz sirmajā pagātnē, kad ar klimata izmaiņam cīkstējās mūsu senči, viņiem bija resursi, rezerves un teritorijas, kur pārcelties, viņi bija, smieklīgi to teikt, ņemot vērā mums pieejamās transporta iekārtas, mobilāki nekā mēs esam pašlaik. Gluži vienkārši tāpēc, ka mums vairs īsti nav kur pārcelties, jo mūsu ir tik daudz, ka mēs dzīvojam prakstiski visur, kur vien valdošie apstākļi ļauj mums izdzīvot. Līdz ar to būs jāmeklē pilnīgi jauni, ļoti sarežģīti risinājumi, lai nodrošinātu dzīves kvalitātes saglabāšanu neskaitāmiem cilvēkiem nākotnē. Otrs variants, protams, ir pagaidīt kad "nevēlamie" indivīdi noslīkst, aiziet bojā zemestrīcēs, vētrās un citās tik pat amizantās dabas parādībās un tad atlikušie cilvēki varēs atkal dzīvoties un vairoties uz nebēdu, līdz mūsu atkal būs par daudz. Tikai skaļi neviens to otro variantu neatzīst, jo tas taču nav humāni.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 05.02.2010 16:38

[Miervaldis Gotiņ...]

Toreiz sirmajā pagātnē, kad ar klimata izmaiņam cīkstējās mūsu senči, viņiem bija resursi, rezerves un teritorijas, kur pārcelties, viņi bija, smieklīgi to teikt, ņemot vērā mums pieejamās transporta iekārtas, mobilāki nekā mēs esam pašlaik.

Nu ja, senčiem bija nesalīdzināmi mazāk inventāra, viņi visu laiku dzīvoja kā pārgājienā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Gluži vienkārši tāpēc, ka mums vairs īsti nav kur pārcelties, jo mūsu ir tik daudz, ka mēs dzīvojam prakstiski visur, kur vien valdošie apstākļi ļauj mums izdzīvot.

Jā, taisnība, bez tam - jebkura cik necik masveida pārcelšanās ir mežonīgi dārgs un sarežģīts pasākums. Jau pārvākties uz citu dzīvokli ir pamatīga problēma, un ja iedomājas, ka šādā veidā ir jāpārceļ MILJONIEM cilvēku, un tas vēl būtu nieki, bet jāpārceļ ir visa infrastruktūra - ēkas, ūdensvads, kanalizācija, elektroinstalācija utt... tas praktiski ir `mission imposible` (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

Līdz ar to būs jāmeklē pilnīgi jauni, ļoti sarežģīti risinājumi, lai nodrošinātu dzīves kvalitātes saglabāšanu neskaitāmiem cilvēkiem nākotnē.

Aha, klimata izmaiņas būtībā nozīmē to, ka kaut kādā brīdī apstākļi būs izmainījušies tiktāl, ka nāksies pārkārtot teju vai visu globālo ekonomiku (nu, piemēram, ja Eiropā klimats atdziest tā, ka apkure ir nepieciešama cauru gadu, lauksaimniecības intensitāte krītas ļoti plašos rajonos - kur dēļ tā, ka ir kļuvis par aukstu, kur dēļ tā, ka ir kļuvis par karstu un sausu), pie kam pārkārtošana visnotaļ līdzināsies tam, ko sauc par bakstīšanos tumsā, jo gatavas receptes, KĀ tieši visu to pārkārtot, nevienam ta nav...

Otrs variants, protams, ir pagaidīt kad "nevēlamie" indivīdi noslīkst, aiziet bojā zemestrīcēs, vētrās un citās tik pat amizantās dabas parādībās un tad atlikušie cilvēki varēs atkal dzīvoties un vairoties uz nebēdu, līdz mūsu atkal būs par daudz. Tikai skaļi neviens to otro variantu neatzīst, jo tas taču nav humāni.

Manuprāt, šis gan nav sevišķi aktuāls scenārijs, jo vietu uz zemeslodes, kur dzīvo gandrīz vai tikai <sabiedrības padibenes>, nav nemaz tik daudz... lielākoties jau visur <kārtīgie cilvēki> un <padibenes> dzīvo nieka pāris kilometru attālumā, un globālie plūdi šo nieka gabalu diez ko nešķiros... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Bet ja nopietnāk, tad plūdi jau nav vienīgais efekts. Diezgan droši, ka klimata pārmaiņas var izpausties un visdrīzāk arī izpaudīsies dažādos veidos - jau pieminētajā atdzišanā, sausumā, biežākās viesuļvētrās utt. uttjpr.. Nav pamata domāt, ka šīs stihijs šķiros savus upurus pēc to sociālās integrācijas pakāpes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[grapefruit]

Aha, klimata izmaiņas būtībā nozīmē to, ka kaut kādā brīdī apstākļi būs izmainījušies tiktāl, ka nāksies pārkārtot teju vai visu globālo ekonomiku (nu, piemēram, ja Eiropā klimats atdziest tā, ka apkure ir nepieciešama cauru gadu, lauksaimniecības intensitāte krītas ļoti plašos rajonos - kur dēļ tā, ka ir kļuvis par aukstu, kur dēļ tā, ka ir kļuvis par karstu un sausu), pie kam pārkārtošana visnotaļ līdzināsies tam, ko sauc par bakstīšanos tumsā, jo gatavas receptes, KĀ tieši visu to pārkārtot, nevienam ta nav...

*Aktīvi māj ar galvu par piekrišanas zīmi*

Tāpēc jau viņi sāk izstrādāt projektus lai padarītu iespējamu dzīvi uz Mēness un projektus par pilsētu būvniecību uz okeāniem. Debesskrāpji arī aug arvien garāki un pēc dāžiem gadiem dzīvosim pilsētās vairākos stāvos kā tais fantasy filmās (piem. "Piektais elements"). Nu tas tā, gadījumā, ja tik ilgi izdzīvosim bez globāla mēroga izmiršanām ^^.

Manuprāt, šis gan nav sevišķi aktuāls scenārijs, jo vietu uz zemeslodes, kur dzīvo gandrīz vai tikai <sabiedrības padibenes>, nav nemaz tik daudz... lielākoties jau visur <kārtīgie cilvēki> un <padibenes> dzīvo nieka pāris kilometru attālumā, un globālie plūdi šo nieka gabalu diez ko nešķiros...

Bet ja nopietnāk, tad plūdi jau nav vienīgais efekts. Diezgan droši, ka klimata pārmaiņas var izpausties un visdrīzāk arī izpaudīsies dažādos veidos - jau pieminētajā atdzišanā, sausumā, biežākās viesuļvētrās utt. uttjpr.. Nav pamata domāt, ka šīs stihijs šķiros savus upurus pēc to sociālās integrācijas pakāpes

O, te es laikam neprecīzi izteicos. Atvainojos par neveiklo paskaidrojumu. Ar tiem "nevēlamajiem" indivīdiem es nebiju domājusi "zemākus" cilvēkus. Es principā neatzīstu cilvēku tāda veida dalījumu, jo potenciāls mums visiem ir viens un tas pats, bet tā izmantošana pilnībā atkarīga no apstākļiem. Ar to es gribēju teikt, ka, ignorējot problēmas reģionos, ko tās skars visvairāk, valstis, kurās globālās sasilšanas izraistītās dabas parādības atstās mazāku iespaidu, ietaupa naudiņu uz palīdzību postažas iepriekšparedzēšanas izpētes metožu izstrādei un tad ar grandiozu preses līdzdalību sniedz palīdzību cietušajiem. Tā ir seku likvidēšana, nevis problēmas risināšana. Tāpēc es sliecos domāt, ka cilvēce risinājumam šobrīd visnotaļ aktīvi izmanto 2. manis minēto veidu.

Redz, Dienvidamerikai par lietus mežiem kvotas piešķirtas par maz un lietusmežu izciršana aktīvi turpinās, tikai viens no piemēriem, kas pamato manu viedokli.

Kamēr nemainīsim savu ekonomiku un egocentrisko domāšanas veidu, tikmēr globālas problēmas atrisināt nebūs iespējams, vismaz ne visiem daudz maz pieņemamā veidā.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 05.02.2010 21:04

[Miervaldis Gotiņ...]

Tāpēc jau viņi sāk izstrādāt projektus lai padarītu iespējamu dzīvi uz Mēness un projektus par pilsētu būvniecību uz okeāniem.

Nu tas gan drīzāk attiecas uz pārapdzīvotības problēmas risināšanu - Zemes iedzīvotāju skaits visai strauji tuvojas tai robežai, virs kuras Zeme banāli nespēs cilvēku populāciju uzturēt. Ne jau velti ekologi rēķina t.s. `ekoloģiskās pēdas`, kas ir rādītājs, vai konkrētais dzīvesveids gadījumā netērē vairāk Zemes resursus, nekā mēs kā planēta uz 1 iedzīvotāju varam atļauties (un atbilde nav iepriecinoša, vidusmēra Latvijas iedzīvotājs sanāk ka tērē no 2 līdz pat 3,5 ekoloģiskās pēdas vienībām, ja pareizi atceros.

Voobščem, ja nu kādas šitā lieta dikti ieinteresēja, var pameklēt netā testus pēc atslēgas vārdiem `ecological footprint` un pārbaudīt sevi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Es jau vairāk domāju, ka globālās sasilšanas dēļ `evakuēt` nāksies tikai piekrastes pilsētas, kuras visvairāk ir potenciālo plūdu apdraudētas. Un tās nebūt nav jāpārceļ uz okeāniem vai Mēnesi, pietiek viņas pārcelt vairāk uz kontinenta vidieni, kur topogrāfiskais augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 50-60 m - ar to vajadzētu pilnībā pietikt, augstākus plūdus globālās sasilšanas klimatologi, cik zinu, neprognozē.

Ar tiem "nevēlamajiem" indivīdiem es nebiju domājusi "zemākus" cilvēkus. Es principā neatzīstu cilvēku tāda veida dalījumu, jo potenciāls mums visiem ir viens un tas pats, bet tā izmantošana pilnībā atkarīga no apstākļiem. Ar to es gribēju teikt, ka, ignorējot problēmas reģionos, ko tās skars visvairāk, valstis, kurās globālās sasilšanas izraistītās dabas parādības atstās mazāku iespaidu, ietaupa naudiņu uz palīdzību postažas iepriekšparedzēšanas izpētes metožu izstrādei un tad ar grandiozu preses līdzdalību sniedz palīdzību cietušajiem.

Nevaru īsti piekrist. Ja mēs atkal globālās sasilšanas draudus asociējam pirmām kārtām ar plūdiem Pasaules okeāna līmeņa celšanās rezultātā, tad pirmie cietēji ir piekrastes pilsētas. Tostarp - arī Eiropas, Amerikas un Ķīnas piekrastes pilsētas (un ja tā paskatās, tad ļoti daudz kur lielās pilsētas ir pie pašas jūras - tas ir tikai loģiski, jo jūra bija kuģošanas komunikācijas ceļš un, lai būtu tuvāk pie šīs komunikācijas, pilsētas gribot negribot attīstījās piekrastē. Un te nu atkal pasaules Okeāns nešķiros un noskalos visus vienādā mērā - gan bambusa bungalo uz tehnoloģiju praktiski neskarta atola Klusajā okeānā, gan arī Volstrītu Manhetenā...

Tā ir seku likvidēšana, nevis problēmas risināšana.

Diemžēl globālās sasilšanas CĒLOŅUS mēs novērst nespējam, pat ja gribētu. It īpaši tajā gadījumā, ja šī sasilšana pa lielām šaibām tik tiešām ir dabiska, nevis cilvēka izraisīta.

Redz, Dienvidamerikai par lietus mežiem kvotas piešķirtas par maz un lietusmežu izciršana aktīvi turpinās, tikai viens no piemēriem, kas pamato manu viedokli.

Kvotas piešķir, vadoties pēc apjomiem, kādos konkrētajā valstī tika piedraņķēts gaiss atskaites gadā. Ja konkrētā valsts atskaites gadā gaisu draņķēja minimāli, tad neskatoties uz lietus mežu esamību vai neesamību, arī kvotas piešķir minimāli. Jā, sistēma iespējams, nav sevišķi taisnīga, bet tādu nu viņu bija sagudrojuši, un diez vai tagad vairs sevišķi ko mainīs, nezinu.

Kamēr nemainīsim savu ekonomiku un egocentrisko domāšanas veidu, tikmēr globālas problēmas atrisināt nebūs iespējams, vismaz ne visiem daudz maz pieņemamā veidā.

Kā gan Tu iedomājies mainīt ekonomiku? Cik no mums būtu gatavi atteikties no 21. gadsimta cilvēka dzīvesveida un atgriezties 19/20. gs. mijas naturālajā zemnieku saimniecībā? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[grapefruit]

Ja mēs atkal globālās sasilšanas draudus asociējam pirmām kārtām ar plūdiem Pasaules okeāna līmeņa celšanās rezultātā, tad pirmie cietēji ir piekrastes pilsētas.

Okeāna līmeņa celšanās izraisītie plūdi nebūt nebūs vienīgās globālās sailšanas izraisītās sekas. Pie kam nesenie pētījumi liek domāt, ka izkusīs arī mūžīgie ledāji tundru apgabalos, tādējādi plūdu skartās teritorijas būs plašākas, nekā sākumā tika domāts, to pastiprina arī jaunāko pētījumu prognozes par Ziemeļu Ledus okeāna ledāju kušanas ātrumu un Grenlandes ledāju kušanu. Nu jau labu laiku tiek runāts par pastiprināto ģeoloģisko aktivitāti, kā rezultātā varētu sekot vairāki vulkānu izvirdumi, kā arī veidoties jauni vulkāni līdz ar to radot jaunas neapdzīvojamas vai gandrīz neapdzīvojamas teritorijas iekšzemē. Vulkānu izvirdumu un zemestrīču biežuma palielināšanās nebūt nav vienīgais, kas tiek prognozēts un jau novērots. Tāpat jāmin vētru, tornado, cunami un līdzīgu parādību frekvences palielināšanās, kas, protams, tieši vai pastarpināti siastīti ar jau minētās ģeoloģiskās aktivitātes palielināšanos. Būtu jau saulaini un jauki, ja mēs visus vienkāši varētu pārcelt uz citām vietām, kā tu minēji, tomēr nevar ņemt un kādu kaut kur pārcelt, ja priekšā jau desmit citi, kas tur dzīvo un kuriem pašiem vietas maz. Jāmin, ka ar šo problēmu mēs saskaramies laikmetā, kad cilvēku dzīves ilgums kļūst arvien lielāks un cilvēku populācijas lielums, lai arī nu jau daudz lēnāk, tomēr turpina augt. Tāpēc jau tāgad mums vajag veidot jaunas teritorijas, lai aizstātu tās, ko zaudēsim ūdenim un citām dabas parādībām. Un lai arī cik fantastiski tas neizklausītos, tomēr mēness un okeāns ir viens no šiem variantiem (lasīju šur tur internetā un arī National Geographic kādā no iepriekšējo gadu numuriem). Peldošās kuģupilsētas ar saules bateriju burām arī liekas sci'fi iemiesošanās realitātē, bet projekti jau ir, lai arī izmaksas joprojām ir pārāk lielas, lai to īstenotu. Galu galā globālās sasilšanas dēļ mainās arī okeānu straumju kustību paterni, visi taču zinām par slaveno Golfa straumes izzušanas teoriju, kas izraisīs mazo ledus laikmetu, Skandināvijā un Ziemeļeiropā, vai vismaz pāreju no semi-okeāniska uz kontinentālu un līdz ar to daudz skarbāku klimatu.

Diemžēl globālās sasilšanas CĒLOŅUS mēs novērst nespējam, pat ja gribētu. It īpaši tajā gadījumā, ja šī sasilšana pa lielām šaibām tik tiešām ir dabiska, nevis cilvēka izraisīta.

Cilvēku pūliņi palīdzēt atbrīvot situmnīcas efekta gāzes atmosfērā ir devuši visai lielu ieguldījumu globālās sasilšanas paātrināšanā. Šī paātrināšana ir CĒLONIS tam, ka sasilšana notiek tik strauji, līdz ar to atstājot visai lielu iespaidu uz pašreizējo situāciju un mainot to tik STRAUJI ka ir grūti un dārgi tam pielāgoties. Būtu taču daudz vieglāk pārstrukturizēties, ja okeānā līmenis par metru celtos nevis nākamajos 100, bet 10 000 gados, vai ne? Neviens nesaka, ka mums vajag pilnībā novērst globālo sasilšanu, tas, ko mums jāizdara ir jāsamazina siltumnīcas gāžu izvade atmosfērā, lai NODROŠINĀTU to, ka nākamo 100 vai 200 gadu laikā globālā sasilšana kļūtu lēnāka un mūsu nākamajām paaudzēm būtu vieglāk likvidēt tās sekas.

Kvotas piešķir, vadoties pēc apjomiem, kādos konkrētajā valstī tika piedraņķēts gaiss atskaites gadā. Ja konkrētā valsts atskaites gadā gaisu draņķēja minimāli, tad neskatoties uz lietus mežu esamību vai neesamību, arī kvotas piešķir minimāli. Jā, sistēma iespējams, nav sevišķi taisnīga, bet tādu nu viņu bija sagudrojuši, un diez vai tagad vairs sevišķi ko mainīs, nezinu.

Kvotas apjoms ir iepriekš noteikts katrai valstij un samazīnās vai palielinās dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, Latvijai tiek piešķirta kvota par noteiktu daudzumu CO2, ko tā drīkst izdalīt atmosfērā, kura pavisam drīz strauji samazināsies, jo mums vairs nav rūpnīcu un kvotas apjoms tādējādi ir tik liels, ka mēs savus atlikumus varamm pārdot ārvalstīm par vairākiem miljardiem latu, paši gandrīz neko nepatērējot. Jau vairākus gadus tiek diskutēts, ka kvotas noteiktām valstīm jāpalielina sakarā ar to mežu teritoriju un tādējādi aprēķināmo CO2 daudzumu, ko mežs piesaista fotosintēzes rezultātā. Tādējādi valstīm, kas ražo un ar to pelna sanāktu maks';at valstīm, kas mežu vietā neceļ rūpnīcas, lai nopirktu kvotas no šīm valstīm un varētu turpināt ražot. Taču joprojām nav izstrādāts efektīvs veids kā to implementēt sistēmā. Līdz ar to valstīm ar lielu mežu teritoriju ir IZDEVĪGI me';zus izcirst un pārdot, nevis stādīt un uzturēt, kam jau sen tā vairs nevajadzētu būt.

Kā gan Tu iedomājies mainīt ekonomiku? Cik no mums būtu gatavi atteikties no 21. gadsimta cilvēka dzīvesveida un atgriezties 19/20. gs. mijas naturālajā zemnieku saimniecībā?

Kāpēc tik nepamatots viedoklis. Neviens neko tādu nemaz nepiedāvā. Te es runāju par to, ka mums ir jāpārstāj neefektīvi izmantot resursi un jāimplementē likumdošanā dabas aizsardzībai un atjaunošanai paredzēto līdzekļu iegūšanas veidi. Tā lai katram cilvēkam gadā nevajadzētu 10 pārus apavu, jo tie vienkāŗsi saplīst nedēļu laikā un tā lai veikalos cilvēki neliktu produktus katru savā polietilēna maisiņā skaidri apzinoties, ka mums pašlaik īsti nav veidu, kā no tiem atbrīvoties pēc lietošanas. Tas nemaz nav tik grūti, ja cilvēki domātu tālāk par savu kabatu. Nešaubos, ka tu man piekristu, ka likumā noteikta resusrsu izmantošanas optimalizācija būtu viens no efektīvākajiem veidiem lai cīnītos ne tikai ar globālo sasilšanu, bet arī ar tādu nu jau globāla mēroga problēmu kā piesārņojums un resursu nepietiekamība.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 06.02.2010 21:34

[Miervaldis Gotiņ...]

Okeāna līmeņa celšanās izraisītie plūdi nebūt nebūs vienīgās globālās sailšanas izraisītās sekas.

Nekur neesmu apgalvojis pretējo (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Būtu jau saulaini un jauki, ja mēs visus vienkāši varētu pārcelt uz citām vietām, kā tu minēji, tomēr nevar ņemt un kādu kaut kur pārcelt, ja priekšā jau desmit citi, kas tur dzīvo un kuriem pašiem vietas maz. Jāmin, ka ar šo problēmu mēs saskaramies laikmetā, kad cilvēku dzīves ilgums kļūst arvien lielāks un cilvēku populācijas lielums, lai arī nu jau daudz lēnāk, tomēr turpina augt. Tāpēc jau tāgad mums vajag veidot jaunas teritorijas, lai aizstātu tās, ko zaudēsim ūdenim un citām dabas parādībām. Un lai arī cik fantastiski tas neizklausītos, tomēr mēness un okeāns ir viens no šiem variantiem (lasīju šur tur internetā un arī National Geographic kādā no iepriekšējo gadu numuriem). Peldošās kuģupilsētas ar saules bateriju burām arī liekas sci'fi iemiesošanās realitātē, bet projekti jau ir, lai arī izmaksas joprojām ir pārāk lielas, lai to īstenotu.

Jebkurā gadījumā būvēt jaunas pilsētas uz sauszemes būs lētāk, nekā bīdīt <kuģupilsētas> un <mēnesspilsētas>, a tie raksti `National Geographical` šajā gadījumā visdrīzāk ir teoretizēšana par tēmu, kas ir tikai normāli, jo zinātnieki laiku pa laikam mēdz pateorizēt par sci-i cienīgiem risinājumiem. Praktiķa atbilde uz šo vienmēr būs vienkārša - nevajag mudrīt, jāizvēlas vienkāršākais, lētākais un drošākais un risinājums.

Neviens nesaka, ka mums vajag pilnībā novērst globālo sasilšanu, tas, ko mums jāizdara ir jāsamazina siltumnīcas gāžu izvade atmosfērā, lai NODROŠINĀTU to, ka nākamo 100 vai 200 gadu laikā globālā sasilšana kļūtu lēnāka un mūsu nākamajām paaudzēm būtu vieglāk likvidēt tās sekas.

Nu tas jau arī principā TIEK darīts, varbūt ne gluži visā pasaulē un varbūt ne tik veiksmīgi, kā gribētos, tomēr lietas notiek; apgalvot, ka neviens neko nedara, lai novērstu globālo sasilšanu, arī nebūs korekti (un tas vēl situācijā, kad atklātībā ir pasprukušas sazvērestības teorijas par to, ka dati par cilvēka ietekmi uz globālo sasilšanu esot visai falsificēti).

Nešaubos, ka tu man piekristu, ka likumā noteikta resusrsu izmantošanas optimalizācija būtu viens no efektīvākajiem veidiem lai cīnītos ne tikai ar globālo sasilšanu, bet arī ar tādu nu jau globāla mēroga problēmu kā piesārņojums un resursu nepietiekamība.

A tas jau būtu atkarīgs no KONKRĒTA piedāvājuma, ko tajā likumā ierakstīt.

Es gan neredzu veidu, kādā apavu vai plastmasas maisiņu ražošana/neražošana, efektīva vai mazāk efektīva izmantošana ietekmētu siltumnīcas efektu. Ok, tas noteikti ir saistīts i ar resursu lietderīgu izmantošanu, i ar vides [ne]piedraņķēšanu, tomēr tieša sakara ar siltumnīcas efekta veicināšanu tam nav.

Ja gribam cīnīties pret siltumnīcas efektu, tad pirmām kārtām visām šīm izmaiņām ir jāskar fosilā kurināmā izmantošana - tas jāaizstāj ar kaut ko citu, videi draudzīgāku enerģijas ieguves veidu. Jo tieši sadegšanas produkti ir tie, kas ir siltumnīcas efektu veicinošo faktoru augšdaļā...

[grapefruit]

Manuprāt, Miervaldi, mēs lietas saknē nemaz nestrīdamies, bet piesienamies viens otra vārdiem. Un šī diskusija jau sāk palikt tāda, ko drīzāk varētu izvērst pie tējas krūzes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) aci pret aci un nonākt pie kopīga slēdziena daudz ātrāk (tas ir tā kā uzaicinājums ciemos).

ebkurā gadījumā būvēt jaunas pilsētas uz sauszemes būs lētāk, nekā bīdīt <kuģupilsētas> un <mēnesspilsētas>, a tie raksti `National Geographical` šajā gadījumā visdrīzāk ir teoretizēšana par tēmu, kas ir tikai normāli, jo zinātnieki laiku pa laikam mēdz pateorizēt par sci-i cienīgiem risinājumiem. Praktiķa atbilde uz šo vienmēr būs vienkārša - nevajag mudrīt, jāizvēlas vienkāršākais, lētākais un drošākais un risinājums.

Nekur neesmu apgalvojusi pretējo. Es tikai pieminēju, ka, ja nu mums pietrūks tās sauszemes, kas kaut kad pēc pārīša simtiem gadu noteikti arī notiks, gadījumā, ja, protams, nenotiks nekas neparedzēts, tad tādas opcijas mums būs praktiski vienīgās, tāpēc ir prātīgi par to sākt domāt jau tagad. Un vispār tā mēness padarīšana pašlaik vairāk saistīta ar resursiem, tāpāt arī par okeānu vairāk domāts resursu saistībā, bet domāju, ka tam nāktonē noteikti varētu būt lielāka praktiska nozīme.

Nu tas jau arī principā TIEK darīts, varbūt ne gluži visā pasaulē un varbūt ne tik veiksmīgi, kā gribētos, tomēr lietas notiek; apgalvot, ka neviens neko nedara, lai novērstu globālo sasilšanu, arī nebūs korekti.

Es neapgalvoju, ka neviens neko nedara. Bet es apgalvoju, ka tie, kam nav izdevīgi, novilcina risināšanas procesu, pret ko es un tūkstošiem citi cilvēki pasaulē asi vēršās, jo tā lūk ir tā egocentriskā, saknē izskaužamā domāšana par savu kabatu piebāzuma pakāpes uzturēšanu, ignorējot domu, ka mums jāsaglabā pasaule tādā kondīcijā, lai nākotnes paaudzēm būtu iespējams nodrošināt tādu pašu komforta līmeni, kā mums.

un tas vēl situācijā, kad atklātībā ir pasprukušas sazvērestības teorijas par to, ka dati par cilvēka ietekmi uz globālo sasilšanu esot visai falsificēti

Hehe. Par šiem datiem ļoti lielā mērā parūpējušies naftas magnāti, kuriem nav visai izdevīga pašreizējā intensīvā alternatīvo enerģijas resursu ieguves politika. Vismaz tāda man mazajam cilvēciņam tā informācija no avotiem, kuriem es cenšos uzticēties, Kaut arī, kurš lai to zina vai ne, kamēr pats neizpētīsi nekam tā īsti līdz galam uzticēties nevar.

Es gan neredzu veidu, kādā apavu vai plastmasas maisiņu ražošana/neražošana, efektīva vai mazāk efektīva izmantošana ietekmētu siltumnīcas efektu.

O, tam ir tiešs efekts uz siltumnīcas efekta izraisošo gāžu izmešu daudzumiem. Jo galvenais gaisa piesārņotājs ir rūpnīcas. Ja kļūtu dārgi ražot nelietderīgas vai maz noderīgas lietas (piemēram, tonnām krāsainu mantiņu, kas pēc īsa lietošanas brīža tikpat nonāk atkritumos), proti, ja to ražošanai būtu uzlikta pietiekama maksa no ražotāju puses par vides atjaunošanu, kas ražošanas dēļ tiek iznīcināta, tad ražošanas apjomi strauji kristos un samazinātos kaitīgo izmešu daudzums. Lūdzu viens no ātriem un efektīviem risinājumiem globālajai sasilšanai. Bet, saprotams, te nu atkal mēs nonākam interešu konfliktā ar tiem, kam nav izdevīgi pārtraukt ražot šīs preces (un viņiem netrūkst naudas, lai pārliecinātu valdības vīrus, ka nevajag šamējiem darīt pāri).

Ja gribam cīnīties pret siltumnīcas efektu, tad pirmām kārtām visām šīm izmaiņām ir jāskar fosilā kurināmā izmantošana - tas jāaizstāj ar kaut ko citu, videi draudzīgāku enerģijas ieguves veidu. Jo tieši sadegšanas produkti ir tie, kas ir siltumnīcas efektu veicinošo faktoru augšdaļā...

Un vēl arī tas, ka govis, aitas un kazas pārāk daudz atraugājas un pirž. Bet to mums pašlaik ir grūti mainīt, jo gaļiņa ta garšo. Nekas, mēs jau mākam uzaudzēt jaunus asinsvadus un ķermeņa daļas, varbūt nākotnē labaratorijās audzēsim arī bifštekus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) , tikai jāizdomā kā to padarīt par pietiekami lētu padarīšanu.

[Mattiass]

Jā, tas nekad neesmu apgalvojis pretējo jums jau ir kulta frāze. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Un lai arī cik fantastiski tas neizklausītos, tomēr mēness un okeāns ir viens no šiem variantiem (lasīju šur tur internetā un arī National Geographic kādā no iepriekšējo gadu numuriem). Peldošās kuģupilsētas ar saules bateriju burām arī liekas sci'fi iemiesošanās realitātē, bet projekti jau ir, lai arī izmaksas joprojām ir pārāk lielas, lai to īstenotu.

Kāpēc man šķiet, ka tas varētu arī beigties ar 30 m augstiem pretplūdu vaļņiem ap pilsētām, zemūdens tuneļiem starppilsētu ceļiem un dzelzceļiem, ostām, kas ir virs pilsētu līmeņiem, pilsētu dalījumu pa ūdensdrošajiem, nodalītajiem rajoniem, un mēģinājumiem pacelt pilsētas augstāk, iesūknējot pazemē gāzes? Vieglāk ir piebūvēt kaut ko klāt jau esošam, nekā sākt kaut ko pilnīgi jaunu.

Tā lai katram cilvēkam gadā nevajadzētu 10 pārus apavu, jo tie vienkāŗsi saplīst nedēļu laikā un tā lai veikalos cilvēki neliktu produktus katru savā polietilēna maisiņā skaidri apzinoties, ka mums pašlaik īsti nav veidu, kā no tiem atbrīvoties pēc lietošanas.

Jāpērk jēdzīgi apavi. Žēl tērēt laiku un naudu, vazājoties pa veikaliem. Nu, izņemot dīvainus radījumus, kuri piedzemdē problēmas.

Šajā lietā varu piebilst, ka PSRS ražotās lietas bija labas ar vienu — tās ražoja tā, lai tās izturētu 20, 30 gadus, un ilgāk. Mūsdienās materiālzinātnieki nodarbojas tai skaitā arī ar to, lai prece sabojātos tūlīt pēc garantijas perioda beigām, kas liktu patērētājam pirkt nākamo preci — citādi taču būtu krietni mazāks pārdoto preču skaits, jo pilsoņi, kuriem ir svarīgi, lai darbotos, nevis, lai būtu jauns, vienkārši iztiktu ar veco mantu. Lūk, šo praksi derētu apkarot, jo katra jauna prece patērē jaunus resursus, un izdarīt tā, lai tā bojājas noteiktā laikā, kā smejies, arī prasa resursus (kaut vai pētniecībai un tam, lai materiāls neliktos pircējam lēts). Viens no iemesliem, kādēļ par materiālzinātnieku tā arī neizmācījos — ideja sāka riebties.

Ja gribam cīnīties pret siltumnīcas efektu, tad pirmām kārtām visām šīm izmaiņām ir jāskar fosilā kurināmā izmantošana - tas jāaizstāj ar kaut ko citu, videi draudzīgāku enerģijas ieguves veidu. Jo tieši sadegšanas produkti ir tie, kas ir siltumnīcas efektu veicinošo faktoru augšdaļā...

To nosvilinās labākajā gadījumā simts gadu laikā. Sliktākajā — daudz, daudz ātrāk. Un tad sasilšanas un piedraņķētās vides problēmām nāks klāt degvielas un vērtīgas rūpnieciskās izejvielas trūkums, no kuras mūsdienās tiek pagatavots vairāk materiālu, nekā spējam iedomāties.

Bet, saprotams, te nu atkal mēs nonākam interešu konfliktā ar tiem, kam nav izdevīgi pārtraukt ražot šīs preces (un viņiem netrūkst naudas, lai pārliecinātu valdības vīrus, ka nevajag šamējiem darīt pāri).
Un vēl arī tas, ka govis, aitas un kazas pārāk daudz atraugājas un pirž. Bet to mums pašlaik ir grūti mainīt, jo gaļiņa ta garšo. Nekas, mēs jau mākam uzaudzēt jaunus asinsvadus un ķermeņa daļas, varbūt nākotnē labaratorijās audzēsim arī bifštekus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) , tikai jāizdomā kā to padarīt par pietiekami lētu padarīšanu.

Labi iecerētu likumu veidojot var izdarīt tā, lai tas izdošanas brīdī ir bezjēdzīgs. Skatīt mūsdienu Latviju.

Zālēdāji laida gāzītes pagātnē, laiž tagad un laidīs arī turpmāk, ja vien cilvēki nesagribēs atbrīvot dabu no vēl dažām dzīvnieku sugām, kuras ir tik ērti pieradinātas. Savvaļas zālēdāji dara tieši to pašu, tā kā šo procesu par nedabisku īsti nenosauksi. Nevajag labot to, kas nav čakarēts — ir daudzreiz pierādījies, ka dabu labāk likt mierā tur, kur tā necieš mūsu dēļ un bez mums var lieliski iztikt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Un šī diskusija jau sāk palikt tāda, ko drīzāk varētu izvērst pie tējas krūzes happy.gif aci pret aci un nonākt pie kopīga slēdziena daudz ātrāk (tas ir tā kā uzaicinājums ciemos).

Paldies, bet pagaidām atturēšos - man jau tāpat pietiek visādu vajadzīgu un nevajadzīgu pazīšanos un uz ielām mani reizēm sveicina nepazīstami cilvēki (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es tikai pieminēju, ka, ja nu mums pietrūks tās sauszemes, kas kaut kad pēc pārīša simtiem gadu noteikti arī notiks, gadījumā, ja, protams, nenotiks nekas neparedzēts, tad tādas opcijas mums būs praktiski vienīgās, tāpēc ir prātīgi par to sākt domāt jau tagad.

Sauszemes drīzāk pietrūks pārapdzīvotības, nevis Pasaules okeāna celšanās dēļ. Un tad tik tiešām būs jādomā sci-fi cienīgi risinājumi, jo māmuļa Zeme kaut kādā brīdī pārstās spēt pabarot tos cilvēku miljardus.

O, tam ir tiešs efekts uz siltumnīcas efekta izraisošo gāžu izmešu daudzumiem. Jo galvenais gaisa piesārņotājs ir rūpnīcas. Ja kļūtu dārgi ražot nelietderīgas vai maz noderīgas lietas (piemēram, tonnām krāsainu mantiņu, kas pēc īsa lietošanas brīža tikpat nonāk atkritumos), proti, ja to ražošanai būtu uzlikta pietiekama maksa no ražotāju puses par vides atjaunošanu, kas ražošanas dēļ tiek iznīcināta, tad ražošanas apjomi strauji kristos un samazinātos kaitīgo izmešu daudzums.

Jā, bet tas nozīmē TOTĀLU ekonomikas pārstrukturizāciju, kas cita starpā nozīmētu jaunu sociāli-ekonomisko krīzi (daudzi cilvēki paliktu bez darba un, kamēr sistēma pārkārtotos un stabilizētos, ciestu 90. gadu postpadomju telpas cienīgu nabadzību)...

Un vēl arī tas, ka govis, aitas un kazas pārāk daudz atraugājas un pirž. Bet to mums pašlaik ir grūti mainīt, jo gaļiņa ta garšo.

Kā jau Matiass pareizi norādīja - tad zālēdāji lopi dzīvoja, dzīvo un turpinās dzīvot arī savvaļā, un viņu līdzdalību globālajā sasilšanā varētu likvidēt, tikai un vienīgi iznīcinot šos zālēdājus kā šķiru. Kas atkal nozīmē veselas rindas citu sugu izzušanu - jo zālēdāji lopi savukārt veido plēsēju barošanās bāzi...

Kāpēc man šķiet, ka tas varētu arī beigties ar 30 m augstiem pretplūdu vaļņiem ap pilsētām, zemūdens tuneļiem starppilsētu ceļiem un dzelzceļiem, ostām, kas ir virs pilsētu līmeņiem, pilsētu dalījumu pa ūdensdrošajiem, nodalītajiem rajoniem, un mēģinājumiem pacelt pilsētas augstāk, iesūknējot pazemē gāzes? Vieglāk ir piebūvēt kaut ko klāt jau esošam, nekā sākt kaut ko pilnīgi jaunu.

Imho, tas drīzāk nozīmē sociālo, ekonomisko un administratīvo centru migrāciju no apdraudētajām pilsētām uz drošākām (lasi - uz tām, kas topogrāfiski šobrīd atrodas pietiekoši drošos metros virs jūŗas līmeņa). T.i., ja piemēram, kļūst skaidri redzams, ka jūŗa nenovēršami nāk virsū Rīgai, vienkāršāks risinājums ir pārcelt galvaspilsētu uz, piemēram, Cēsīm, Valmieru vai Daugavpili (ar visu iedzīvnieku migrāciju)...

[grapefruit]

*Visus gādīgi samīļo*

Zēni, zēni, es jau neko, ļaujiet man plikam biologam pasapņot par nākotni, ko mūsu paaudze droši vien nesagaidīs!

Nevienbrīd neesmu teikusi, ka Mēness siltumnīcas un solārās kuģpilsētas ir risinājums pašreizējām problēmām, vien pieminējusi, ka tie ir risinājumi tām problēmām, kuras radīsies nākotnē.

Miervaldi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) pasaules okeāna līmeņa celšanās tomēr būtiski samazinās apdzīvojamās teritorijas platību. Tāpat, kā jau minēju, daļa teritoriju paliks neapdzīvojamas arī citu dabas untumu dēļ, neaizmirsīsim, piemēram, par tuksnešu izplešanos. Un runājot par sociālo krīzi, hehe, varbūt labāk tā, nekā balansēt uz kārts pāri bezdibenim?

Un, ehem, zinājāt, ka kopumā mēs audzējam vairāk mājlopus, nekā dzīvnieku palicis savvaļā? Man nav precīzu datu un nemāku teikt vai šāds pētījums ir veikts, bet atliek vien aplūkot platības, kādas izmanto mājlopu audzēšanai un kuras atstātas savvaļas kustonīšiem, lai kļūtu skaidrs, ka to domisficēto mums tiešām ir vairāk. Pieminēju to, jo tas arī ir viens virziens, kādā mēs varētu iet, lai samazinātu siltumnīcas gāzu izdali atmosfērā, tomēr, kā jau minēju, tas pašlaik netiek uzskatīts par primāro vai optimālo variantu. Kaut arī doma par mājās izaudzētu steika gabaliņu liek mutē saskriet siekalām, sak nedēļas sākumā uzliec audzēties un šeku reku svētdienā gatavs sulīgs kumosiņš.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 09.02.2010 19:09

[Aiva]

Apsveicu Grapefruit ar publikācijām! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/uzvara.gif)

http://www.lu.lv/terra/jaunakais/ - Ievēr'tešanai

[Vasaras Gurķis]

Dinozauri ari izmira... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ņemot vērā viņu "apmērus" un lielumu, daudz "izplūdes gāzes." (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Es domāju, ka šī tēma ir koks ar diviem galiem. Ja nesen vel teica ka paliks karstāks konkrēti Latvijā, tad tas kkā nepiepildījās. Nonakot pie kompromisa, ka iespējas ir GS vai iespējams, ka nav, bet ir daudz liekuļu kas veicot "pētijumus" saņem dažādas naudas summas. Otrkār GS vaino daudzās dabas katastrofas kuru sekas ir cilveku paša stulbumi, piemēram celt savrupmājas okeāna krastā un pēc tam celt traģēdiju ka to pēc pusgada noposta vietējais taifūns. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Uzņēmējiem vajag naftu, naudai, zinātniekiem pētīt tā izraisītas problēmas par naudu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Tas viss ir līdzīgs absurds kā ar "Grīn Pīs" vai "veģitārismu" , vai dzīvnieciņu aizstāvēšanai pret kažok ādu ražošanu.

[Mattiass]

Samazināsies apdzīvojamās platības? Ja strauji kritīsies iedzīvotāju daudzums, iespējams, mūsu sugai paveiksies, jo atlikušajiem būs lielākas iespējas. Ja 90% cilvēku ietu bojā, atliktu kādi 600 miljoni. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka līdz mūsu ēras 800. gadam pasaulē nebija vairāk par 200 miljoniem iedzīvotāju. Izdzīvotāju civilizācijai ir visas iespējas ne tikai neizmirt, bet arī uzplaukt, jo Zemes resursus varēs patērēt mazākā apjomā mazākam iedzīvotāju daudzumam (un pavisam būs vairāk uz galviņu).

Viegli novirzoties no temata, tiem, kuri zina, kas ir Half-Life 2, varētu radīt šādas tādas pārdomas mazliet paskarbs video par mūsdienu problēmām.