Ekipējuma radīšana, paņēmieni, materiāli un citi prikoli Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Grims]

Var jau būt ka šāds pavediens kaukur ir (vajadzētu takš būt), bet vismaz šajā sadaļā (kur tam jābūt) es tādu neatradu.

Konkrēti mani interesē bruņu un popētu zobenu radīšana.

Par bruņām.

Domāju radīt sev ķēžu bruņas. Esmu dzirdējis par mītisku/maģisku metodi, kā padarīt dzelzs (vai tērauda, vai kaukā kam formulā ir Fe) stiepli tik mīkstu, ka ar rokām var locīt, bet pēc tam pataisīt tik cietu, ka zobins cauri neiet.
Vai kāds zina par šito kauko tuvāk? Galvenā problēma ir tā ka cietas bruņas radīt grūti, bet mīkstas izjuks pašas no sava svara (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Par zobeniem.

Kāds *šķībs skats Andžas virzienā* reiz solīja vienā pavedienā ievietot manuāli kā radīt popētus zobenus, bet kad pēdējoreiz tur ieskatījos, nekā tāda nebija, tad nu kāds *taisns skats visa bara virzienā* varētu mani (un pārējos censoņus) apgaismot šajā pavedienā.

[Farliner]

1) Tāds veidojums vesturiski nav zināms
2) IMO, nesanāks labi, jo gredzeniem nav iespejas savstarpēji kustēties, kantaini tie ķersies viens otra stūros un nabūs tās mobilitātes kas ir maile.
3) esmu lasījis par to, ka dažkārt gredzenus tiešām cērt ar meiseli, bet, IMO, daudz efektīgāk ir kniebt ar kaniblēm - gredzeni uzeiz sanāk "atvērti", atliek tikai locīt kopā, un mazak laika jātērē atlocīšanai.

Protams, iespejams, ka fantasy spēlēs tu ar tādu kreklu ar varesi parādīties, bet nedomāju, ka būs ērti.

[Morgoth]

Tnx. Par meiseli runājot- uztrīt pēc pārsimts gredzeniem meiseli jeb kusačkas ir divas dažādas lietas...
Bez tam mani (un darbabiedrus) tā piedūra tas Kedrika 22kgramīgais viedojums, ka negribas tērēt laiku ar dzelzi ne tēraudu.

Šo rakstu rediģēja Morgoth: 30.08.2004 16:23

[Farliner]

Heh, 22 kg ir tālab, ka tas ir taisīts no t.s. groveriem jeb atsperšaibam, nevis no stieples. Normālam stieples brunureklam nebūtu jāsver vairak par 14 kg. (tieši tik sver Kerdika nerūsējošās stieples krekls, kur aes SLS IV svētdien staigāju.)

Un kvalitatīvas knaibles stieples kniebsanai ar nemaz nav tik biezi jāasina.

[AxelBladd]

Un kvalitatīvas knaibles stieples kniebsanai ar nemaz nav tik biezi jāasina.

Kadas, piemeram, butu kvalitativas knaibles un kur tadas dabut?

[Berlog]

Cik punktus varētu TN3 dabūt plāksnīšu bruņas, kas gatavotas no veca tepiķa, alumīnija plāksnītēm un makšķerauklas? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Kamazs]

Nu, tas galu galā atkarīgs no tā, kā tu izskatīsies - ciki pārliecinoši - , bet principā uz 2-3 vari cerēt. IMHO vismaz. Nez ko teiks pārējie GMi, lai gan atceroties TN2 puurgaala bruņas, domāju, nevajadzētu būt problēmām.

[Grims]

Un kvalitatīvas knaibles stieples kniebsanai ar nemaz nav tik biezi jāasina.

Kadas, piemeram, butu kvalitativas knaibles un kur tadas dabut?

Tu takš mums esi tas, kuram zināms uber-knaibļu noslēpums ar ko var kniebt 4 gredzenus reizē un, kas pēc 10k gredzeniem tikpat kā svaigas.

P.S. Tinot stiepli ap seškantainu stieni iegūst apaļu tinumu, protams, ja vien netaisa superlielus gredzenus.
P.P.S. Nesaprotu kādēļ gan kniebjot gredzenam vajadzētu sanākt atliektam. Pats esmu pārgājis pie kniebšanas (ātrāk nekā zāģējot, lai arī nesanāk tik smuki) un man viņi sanāk atliekti tikai tādēļ, ka ciešu tinumu es nevaru nokniebt, un pirms katra kniebiena atlocu. Kniebjot 4 gredzenus reizē jau nu nepavisam nevarētu sanākt atliekti (ja vien netin kaukādā nestandarta veidā).

[Svivens]

ar kustiigo meerkji es neizteicos preciizi. Domaats meerkjis, kas kustaas shaaveeja virzienaa, pretii bultai, taadejaadi sanjemot speeciigaaku sitienu. Esot bijushi pat eksperimenti Rietumos, ar lokiem un dazjaadaam brunjaam. Bet nu galvenai cieteejs no bultaam laikam bija zirgs. Visaadaa zinjaa veelajos viduslaikos , kaajinieku noziime palielinaajaas.

Farlainer, par to, kas ir koifs un arming caps esmu saskaaries arii ar savaadaaku interpretaaciju. Piemeeram shie ir metaala arming capi. kurus var vilkt arii zem "spainja".

http://www.albionarmorers.com/armor/crusades/cervelliere.htm
http://www.albionarmorers.com/armor/crusades/conicalcap.htm

Citi tev piekriit.
Cervèllaire: The small skull cap worn under the great helmet during the last part of the 13th century and into the early 14th century. By the 1330s the helmet had evolved completely into the bascinet, displacing the great helmet completely except for use in some jousts.
Arming Cap: A small quilted cap worn under the mail coif that offered protection against blows and the friction of mail against the head. They seem to have fallen out of use by the beginning of the 14th century.

Kas attiecas uz koifu.

http://www.renaissancemagazine.com/glossary/glossaryc.html

COIF: 1. A cap that fits the head loosely. 2. A thick skullcap, as of leather, formerly worn under a hood of mail. 3. Mail hood covering the head.

Tas par kjeedeem un nonjemshanu ir interesanti. Taa bija turniiru vai kaujas prakse? Shaa vai taa kusteeties grethelmam nevajadzzetu arii kratoties uz zirgaa.

atgriezjoties pie mana gadiijuma, cik es sa[rotu, vajadziigas triis lietas _ koifs (gredzenots vai miiksts), miiksts arming caps un vienkaarsha apalja brunjucepure
(Cervèllaire).

[Farliner]

Un kvalitatīvas knaibles stieples kniebsanai ar nemaz nav tik biezi jāasina.

Kadas, piemeram, butu kvalitativas knaibles un kur tadas dabut?

Tu takš mums esi tas, kuram zināms uber-knaibļu noslēpums ar ko var kniebt 4 gredzenus reizē un, kas pēc 10k gredzeniem tikpat kā svaigas.

P.S. Tinot stiepli ap seškantainu stieni iegūst apaļu tinumu, protams, ja vien netaisa superlielus gredzenus.
P.P.S. Nesaprotu kādēļ gan kniebjot gredzenam vajadzētu sanākt atliektam. Pats esmu pārgājis pie kniebšanas (ātrāk nekā zāģējot, lai arī nesanāk tik smuki) un man viņi sanāk atliekti tikai tādēļ, ka ciešu tinumu es nevaru nokniebt, un pirms katra kniebiena atlocu. Kniebjot 4 gredzenus reizē jau nu nepavisam nevarētu sanākt atliekti (ja vien netin kaukādā nestandarta veidā).

Nu, es kniebju ar speciālām knaiblēm atsperstieples kniebšanai, kuras maksāja ap 9 Ls un tika pirktas "Latvijas Metāla" veikalā, bet esmu manījis arī lielajos instrumentu veikalos. Lētākās parasti ir domātas kabļu un vadu kniebšanai, un, potams, ātri notrulinās. Es gredzenus kniebju pa vienam, un sanāk tā, ka knaibļu darba daļas konstrukcijas dēļ gredzens tiek atplests vaļā. Un ar pareizajām knaiblēm tās tik tiešām pēc 10 k kredzenu sakniebšanas ir tikpat kā svaigas.

Par tīšanu ap sešstūru stieni - atkarībā no stieples nostiepums tīšanas brīdī, bet glīts apāļš tinusm diezin vai sanāks. Ja nu ļoti cieta stieple, tad varbūt...

Sviven - ja valkā chervellaire vai agrīno bacinetu, tad var iztikt bez koifa. IMO, tajā saitā, kur ir metāla Arming Cap, tā ir kārtējā terminoloģijas problēma, jo dažkārt gadās, ka vienu un to pašu terminu cilvēki lieto ļoti dažādi. Piem. mūsdienās koif izmanto gandrīz tikai, lai apzīmētu bruņukrekla pinuma kapuci, un ja tu ar to terminu domāsi ādas kapuci, tevi, visticamākais, pārpratīs.

P.s. tas saits, uz kuru tie ieliki linku, man nešķiet īpaši ticams attiecībā uz precīzu terminoloģiju un bruņu kopijām, jo atsevišķas lieta izskatās visai pašizdomātas, piem. http://www.albionarmorers.com/armor/mercenary/ringjack.htm
nav zināms kā vēsturiski eksistējis. Vispār, šķiet ka tās ir kārtējais Indijā ražotā "širpotreba" saits... neieteiktu izmantot kā pamatu informācijai par atiecīgā laikmeta bruņojumu.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 31.08.2004 10:09

[Grims]

Kā gadījās, kā nē, manas knaibles salūza (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Tā īsti šajā pavedienā neviens nav nevienas knaibles ieteicis kā labas. Tad nu, ja kāds te šovakar pagadās viņam ir visas iespējas ietekmēt manu lēmumu.

Pašlaik es prātoju par Farlinera minētajām knaiblēm atsperstieples knaibīšanai - ar tām takš var kniebt arī savādāku stiepli va ne? Cik saprotu tās izceļas ar kvalitāti nevis īpaši šauru specializāciju.

[Farliner]

Protams, ka var kniebt arī citu stiepli. Atšķirība ir tāda, ka tās ir ar labu kniebjamo daļu, kas derīga pat atsperstieplei, un mīkstāku metālu kniebj vēl vieglāk.

[Grims]

Neatradu tur tādas, arī 3 pārdevēji, kas tika iesaistīti meklējumos neko īpašu neatrada.
Savā piemājas Nelss atradu kaukādu vācu ražojumu, izskatījās, ka varētu būt labas, tik jautājums - vai gredzenu kniebšanai sānu knaibles ir tās labākās? Kāda tipa knaibles vislabāk izmantot?

[Farliner]

Hmm... maybe to vari šodien atkļūt līdz "Savannai"? Man šodien ir paķertas līdzi manējās knaibles, varētu parādīt.

[Grims]

Diez vai, it sevišķi ņemot vērā, ka man nav skaidrs ne tas, kur ir Savanna, ne tas, cikos tur jābūt.

[Farliner]

Savanna ir krodziņš blakus "Bērnu pasaulei" (ejot virzienā no K. Barona ielas uz Marijas ielu) es plānoju ierasties ap 19:00.

[Grims]

Vai tu domāji šādas?

Citi varianti:
http://www.chainmailman.com/img/wiss.jpg (iespējams, ka galu galā ņemšu šīs - kāds ir izmēģinājis?)
http://www.chainmailman.com/img/erdi.jpg
http://www.chainmailman.com/img/end.jpg
http://www.chainmailman.com/img/diag.jpg
Šeit arī visu šo knaibļu salīdzinājums.

Kāda vispār tautai pieredze ar dažādām knaiblēm? Kādas lietojat?

[Farliner]

Atkarīgs no stieples. Ja sadomā nopietnāku kreklu taisīt (no atsperstieples) tad aviation snippers neder - vienkārši nav tam domātas. Manējās tiešām izskatās pēc tā pirmā varianta, bet uzmanies - esmu redzējis arī kabeļu kniebjamos tāda paša izskata, bet uz pusi lētākus, kas nav domāti stieplei.
Vispār, viss jau atkarīgs no lietotās stieples.

[Svivens]

Taads jautaajums, vai kaads nezin kautko par filca izmantoshanu brunjaas. Kaut kaadaa hronikaa esot piemineetas filca brunjas kuras kjeerushas bultas. Varbuut kaads zin kaadu ateelu ar piemeeriem, vai pat piegriesni.

[subito]

Par filcu nezinu, bet, piemēram, Centrālamerikas kolonizēšanas laikā pret bultām gan iedzimtie, gan konkistadori izmantoja kokvilnas bruņas, no kurām (atšķirībā no metāla bruņām) bultas neatlēca, bet ieķērās tajās.

[Farliner]

Nu, konkistadori jau g.k. tomeer lietoja terauda kirasas, kuraam bultas vienkaarshi nevareeja izshaut cauri, it iipashi taalab, ka vieteejie nelietoja metaal auzgaljus. Ne par velti ir lieciibas, ka vairaakas reizes indiaanju viduu izceelusies panika, kad kaads speenis, ieterpts pilnaas brunjaas (varonjdarbs tajaa klimataa) iziet ciinjaa, un shie neko iizti nevar vinjam izdariit, jo ne skjeepu ne bultu uzgalji neiet cauri, un vaales ar pret kaltajaam brunjam nepaliidz... nav izsleegts, ka tam spaanim peec tam bijusi smadzenjtriice, bet to jau indiaanji nezinaaja (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)