Par uguns ietekmi uz cilvēku evolūciju Opcijas

[Sol Invictus]

Es te lasīju vienu pasaku par uguns zagšanu, tas man lika aizdomāties par to ka ja jau uguns jāzog tad cilvēkiem ilgi nācās domāt kā to iegūt to pašiem. Beigu beigās es aizdomājos līdz tam, ka varbūt šādā veidā radās reliģija - uguns dod iespēju pagatavot ēdienu, sasildīties un to var izmantot kā ieroci, bet kādam tā ir jāuzmana lai tā neizdegtu vai nesāktos ugunsgrēks, tas savukārt atgādina reliģiju - ir dievs kas dod daudz labuma, ja pret to pareizi izturas un soda, ja izturas nepareizi, gan priesteris kas rūpējas lai dievam būtu labi. No otras puses, ja uguni nevar sakurt katrs kad un kur iegribās cilvēki no vienas puses ir spiesti ilgāk uzturēties vienā vietā, jo ar uguni vazāties apkārt ir sarežģītāk kā bez tās un visiem nākas pulcēties vienā barā, lai izmantotu uguni. Kā vēsta google cilvēku senči iespējams izmantoja uguni jau miljons gadu atpakaļ t.i. pirms miljona gadu vēl dzīvoja austrolopiteku pasugas - tātad ja uguns tiešām tiek lietota jau no tik seniem laikiem kā tā ietekmēja cilvēces attīstību ?

[Roviela]

Uguni laikam jau tiešām lieto gauži sen. Bet nav tā kā Tu saki, ka to nevar iegūt katrs, visādā ziņā - tā nekādi nav privilēģija, prast iegūt uguni, tāpat neesmu dzirdējusi par gadījumiem, kad Parasta, nevis sakrāla uguns iegūšana būtu noslēpums, ko neatklāj visiem. Manuprāt, līdzko uguni iemācījās iegūt un saglabāt, tā šī māka izplatījās tieši tāpat kā ugunsgrēks. Nu, tā, kā vienmēr notiek ar jaunu un darbu atvieglojošu ideju izplatību. Nepaiet ne ceturdaļgadsimts, kad ideja ar visu izpildījumu ir zināma tuvu un tālu.
Nē, es nedomāju, ka reliģijas rašanās būtu saistīta tieši ar uguni. Lai piedēvētu apkārt atrodošamies lietām dvēseli un spēju ietekmēt cilvēkus, uguns nav nepieciešama. Arī ūdens, piemēram, nekad tā īpaši nav bijis cilvēkiem pakļāvīgs, tāpat vējš. Sniegs, lietus, zibens, Saules svelme. Drīzak jau pirmie bija pat ne Saules, bet Mēness kulti. Saule uzlec un noriet katru dienu un izskatās apmēram tāda pati, toties Mēness - aug, dilst - acīmredzami mainās! Kā lai nenodomā, ka tas ir dzīvs? Un tomēr - Mēness ir tālu, tuvumā nenāk, bet upe, re, te blakus, gan mēdz pēkšņi sarīkot palus. Saprotiet domu? Man šķiet, ka pirmos sāka dievišķot un personificēt tos spēkus, kas bija tuvāk. Plēsīgus zvērus utt. Uguni arī, bet uguns, pavarda uguns pēc mitoloģijas ir svarīga lieta, bet, salīdzinot ar citām, diezgan viegli valdāma, noturama pavardā.