Huņņi, viss par šiem briesmoņiem... Opcijas

[lil`skater]

Tā bija nežēlīga klejotāju tauta no Āzijas! Tā darbojās Vidusslaikos. Viņi izskatījās, kā briesmoņi - leili, neskūti, apauguši, mežonīgi!!! Visi viņus baidījās. Viņi apkaroja un aplaupīja ciematus - tā bija viņu vienīgā iztika. Viņu ieroči bija paratsi, taču iedarbīgi!!!

kā izskatījās huņņi

Ko jūs zināt par šo tautu Viduslaikos??

[Shadowstalker]

Un pārējie bija tik žēlīgi, ka vai bail...

Njā, patiešām labi, ka viņiem bija parasti ieroči, nevis, teiksim, kādi tur gaismas zobeni vai flak kannoni.

[bluish_eyes]

Viņu rindās valdīja dzelzs disciplīna. Viņi ēda jēlu gaļu (un pectam droši vien slimoja ar slimībām, kas saistītas ar jēlas gaļas ēšanu) un jāt iemācījās jau pirms staigāšanas. Izskats atbaidoši, jo pāri abiem vaigiem bija ar zobenu iecirstas lielas rētas.

Šo rakstu rediģēja bluish_eyes: 01.06.2006 18:19

[bengalaas]

A kas to teica?

[lil`skater]

A kas to teica?

palasi vēstures grāmatās!!!

[Aiva]

Vairums to ziņu nāk no vēsturiskajiem romāniem, nevis arheologu pētījumiem.

[The Shine]

Briesmoņi indeed. Slaveni ar to, ka mēdza izgriezt upuriem iekšas un upurēt tos kalnu un nāves dievam Ozbestam. Matus negrieza speciāli un vēl mēdza mērcēt purva rāvā.

Buļļa kakiņa.

Tautas darbošanās laiks, man domāt, drīzāk datējams pirms viduslaiku sākuma (kurš, pēc vienas versijas, ir minēts kā 479, ja nemaldos? Varbūt 76? Nu katrā ziņā -- Rietumromas krišana, ko, starp citu, arī izraisīja paši huņņi) un viduslaiku sākumā. Par briesmoņiem viņus saukt arī ir nepieklājīgi. Ir bijušas tautas, kas ir rīkojušās zvēriskāk, un nekādas baisas anomālijas viņu paskatā arī nebija.

Nu un tā tālāk.
Īstenībā noderīgāka par prātos sakasītām informācijas (iespējams, neprecīzām, kā manāms jau pirmajā postā) druskām būtu grāmata. Tā ka -- vēsture ķepās un uz priekšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Alchemy: 01.06.2006 18:33

[Skalds]

Tā ''rētas" viņi iegrieza bērniem tad kad viņi bija vēl bija pavisam mazi. Pēc viņu uzskatiem, lai padarītu bērnus izturīgus pret sāpēm. Huņņi bija izcili jātnieki, viņiem nebija noteiktas dzīvesvietas, viņi bija klejotāji/iekarotāji un tā arī izdzīvoja, līdz Attila(kurš gan nav dzirdējis par mūsu attilu) izveidoja pilsētu un bija tās valdnieks, tiesa pēc attilas nāves viss tur sabruka un huņņi zaudēja savu varenību. Kādreiz es arī zināju kā sauca to pilsētu, bet nu jau tas sen ir pagaisis no manas atmiņas. Un kurš gann teica, ka huņņi ar tām rētām izskatīijās šausmīgi? Kāds te zin kas ir tāds Ruroni Kenshin? Nu, ja nezin, tad ļoti slavenas animes varonis un piemēram viņam uz kreisā vaiga ir liela x veida rēta, izskatās riktīgi cool. Tiesa rēta viņam ir uz viena vaiga un viņš ir animes varonis, bet nedomāju, ka cilvēkm izskatītos daudz sliktāk, cik esmu redzējusi pat ļoti labi. Ir tāds teiciens, rētas izdaiļo vīrieti.

[Grims]

Viņu rindās valdīja dzelzs disciplīna. Viņi ēda jēlu gaļu (un pectam droši vien slimoja ar slimībām, kas saistītas ar jēlas gaļas ēšanu) un jāt iemācījās jau pirms staigāšanas. Izskats atbaidoši, jo pāri abiem vaigiem bija ar zobenu iecirstas lielas rētas.

Ko nu ````, huņņi tādi paši vien bija kā pārējie tolaik. Vienīgā puslīdz civilizētā pasaules daļa bija Vidusjūras apkārtne - pārējie lielākoties kāvās uz nebēdu un ar kultūru neaizrāvās. Protams, ne jau no kaušanās vien dzīvoja - huņņi visticamāk bija lopkopji, kā jau nomadi.
Disciplīna tur bija nekāda, gaļu cepa/varīja/kūpināja kā visi un patstāvīgi jāt pirms iemācījies staigāt nevar, jo kājas par īsu.

Šo rakstu rediģēja Good ol' Grim: 01.06.2006 18:47

[bluish_eyes]

Piņemsim.. saku tikai to, ko mums mācīja, bet, ja jau Tev labāk zināms o.k.
Lai vēsture ir ar Tevi!

[Saris]

CIk esmu lasijis tad Huņņi bija vienkārša agro viduslaiku mežonīgā cilts, tikai tāda paprāvāka. Viņi pārsvarā pārtika no karošanas un sirojumiem, bet agrīnajā periodā pirms lielās tautu staigāšanas viņi pat nodarbojās ar zemkopību un laukkopību. Uzskata, ka galvenais lielo tautu staigāšanas iemesls bija Huņņi, kas pārvietojās no Austrumu reģioniem uz Rietumu reģioniem. Huņņu attīstība, kā jau teica Good ol' Grim , bija tāda pati kā citām tolaiku mežonīgajām ciltīm un viņi nemaz nebija tādi mežoņi par kādiem vioņus uzskata. Viņi vienk bija lielāka tauta un tas viņiem bija ļoti izdevīgi dažādās jomās, kā piemēram sirošana un karadarbība. '

Pēc lielās tautu staigāšanas, kad rietumromas impērija jau gandrīž jau bija norietējusi huņņu karavīrus algoja Romas impērijas karapulkos, tā pat kā Ģermānu un Indostāņu algotņus. Tas tiaki liek domāt, ka nekādi baigie mežoņi viņi tomēr nebija... Tādi paši kādi bijām mēs Latvieši tajā Viduslaiku posmā...

[anhela]

Huņņi bija visinteresantākais par ko šogad mācījāmies vēsturē!!!!!!!!! viņi pārgriez vaigus saviem bērniem, lai tie iemācītos paciest sāpes... skarbi, bet inčīgi!!!!!!!!

[lil`skater]

Huņņi bija visinteresantākais par ko šogad mācījāmies vēsturē!!!!!!!!! viņi pārgriez vaigus saviem bērniem, lai tie iemācītos paciest sāpes... skarbi, bet inčīgi!!!!!!!!

Jā, tam es tev pilnīgi peikrītu - vēl par vikingiem tīri interesanti bija, arī par musulmaņiem, bet pārējais bišķin sviests!!! Huņņi bija visinteresantākais. mums pat vīņus zīmēt vajadzēja!!

[Veela]

Huņņu paklautībā visplašākā teritorija bija no 441-453.g., kad valdīja Atilla, bet ,līdzīgi kā Aleksandra lielais, arī dižais Atilla nomira un pēc viņa nepalika neviena cienīga vadoņa... Atillas nāve nav skaidri zināma, bet ir divas versijas:
1. Pēc kārtējās līgavas- Hildoko- apprecēšanas viņs piedzīvoja atkārtotu deguna asiņošanu un aizrijās pats ar savām asinīm.
2.Atilla tā nodevās dzīrēm, ka nodzērās līdz nāvei...
vel vien tirāns miris banāla iemesla dēļ... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Sol Invictus]

Nesen redzēju karti, kur puse mūsdienu Latvijas bija iezīmēta kā huņņu impērijas sastāvdaļa (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) kāds kaut ko nezin par šo interesanto detaļu ?

[Saris]

Iespējams, ka Huņņi bija apsēduši arī daļu tagadējās Latvijas teritoriju, kaut gan nekādi izrakumi par to neliecina. Vēl no seno laiku vbēstures stundām atceros, ka huņņi īpaši neapmetās uz dzīvi vienā vietā. Viņi izmantoja visu iespējamo un devās prom. Tādējādi sirodami pa visu Eiropu.

[karralá]

Lil' skater, ja nezini, tad ieteiktu neveidot tik aplamu pavediena pirmo postu!
Huņņi bija ļoti maza auguma, palīkām kājām, drausmīgiem zobiem un mataini(tas tiesa). Mazuļiem - gan meitenēm, gan zēniem, - un visiem pārējiem tautiešiem grieza vaigus, lai dzīves laikā būtu lielas rētas. Visi no viņiem baidījās viņu briesmīgā paskata dēļ.
Turklāt, es zinu, ka viņi vairāk darbojās Romas impērijas laikā. Tas ir apmēram 8.gs.p.m.ē. - apmēram 3.gs.m.ē.

Tjā. Un vēl es zinu, ka huņņi ēda tikai jēlu gaļu. Visas tautas bija civilizētas, bet huņņi gan par uguni, šķietami, neko nezināja.


Izceļos ar zināšanām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[PinkDust]

Huņņi (tāpat kā lielākā daļa tālaika savrupo tautu) bija barbari. Ar to arī izskaidrojamas bailes no šīs tautas, jo izglītotie Romieši viņus uzskatīja ja nu ne par sātana iemiesojumiem, tad par briesmoņiem noteikti.

[Svivens]

O, jā stulbie neskutie barbari. Tikai...

Huņu Atila bērnību pavadija Romā un saņēma labu romiešu izglītību. Vairāki filozofi, kuri bija kļuvuši nevēlami romā aizlaidās uz Atilas galmu. bez tam nežēlības standarti tobrīd bija atšķirīgi. Romieši savos ziedu laikos ar savu sistemātisko genocīdu bija daudz briesmīgāki par huņiem un vandāļiem kopā.

Huņus sakāva goti un romieši. Varēja viņus vispār sasist lupatās bet romiešu karavadonis Aēcijs nolēma pieturēt savus spēkus, lai nesagādātu gotiem pārāk lielu uzvaru.
tas ļāva Atilam atkopties un nākamajā gadā iebruk itālijā nesasienoties ar gotiem. Romai tobrīd bija ļoti maza armija. Tāpēc Aēcijs negāja uz tiešu konfrontāciju, bet izmantoja hit and run taktiku.
Beigās Huņi bija jau pie pašas Romas. Tad notika slavenā tikšanās starp Pāvestu un Atilu, pēc kuras Atila pagrieza savus spēkus atpakaļ.
kāpēc tas notika nav skaidrs. Iespējams māņticīgas bailes, iespējams banāla kukuļdošana, iespējams Aēcijs bija novājinājis Atilas spēkus. Visdrīzākais visi šie faktori kopā.