Dižās Ķīnas apsēstība [C][PZP], [C][PZP] Opcijas

[Demiurgs]

Tātad darbība norisinās senajā Ķīna 222. gadā p.m.ē. (ņemsim vērā to, ka visam nav jābūt ideāli atbilstošam reālajai vēsturei un notikumiem).
Ķīna tikai nesen ir apvienojusies zem valdnieka Ciņa Šihuandi varas. Tiek uzsākta Lielā Ķīnas mūra celtniecība lai pasargātu valsti no ziemeļu iebrucējiem. Tikmēr robežas apsargā drošsirdīgu karavīru pūlki un cietokšņu nepieejamie mūri. Valsts ir drošībā no ārējiem iebrukumiem, arī valsts iekšienē vis sāk nokārtoties. Nelielie dumpji tiek apspiesti, miermīlīgi vai ar spēku, likumi un valsts struktūra jau gandrīz izveidojusies. Problēmas izčākst viena pēc otras, pat dumpinieki saprot, ka apvienotā valstī dzīvot labāk un drošāk. Vienkārši sakot jaunā valsts plaukst un zeļ.
Bet kādu rītu valdnieku pamodina skaļš bļāviens tieši pie gūltas gala. Ciņš uztrūcies savā priekšā ierauga sev pretī plati blenžam galma burvi un gaišreģi, vēl pēc mirkļa pa durvīm iesteidzas sargkareivji, un sastingst ieraudzijuši burvi, bet burvis velvienu reizi iekliedzas pārdabiski skaļā balsī un nokrīt bezsamaņā.
Burvis nekavējoties tiek aiznests pie dziednieka, bet tas visu dienu nomocījies neko nespēj pasākt.
Nākošajā rītā valdnieku atkal pamodina burvis taču šoreiz pilnīgi mierīgi, un saka –Dēmoni un gari aprīs šo zemi- burvis dodoties prom no valdnieka gūltas vēl ieber viņam gūltā sauju zelta un sudraba amuletu – Tik karotāju nāks pie tevis lai glābtu mūsu valsti-.
Dienas laikā pie valdnieka ierodas arvien vairāk vēstnešu ar ziņām, ka valstī uzradušies ļaunie gari un dēmoni kas uzbrūk pilsētām un ciemiem nežēlojot nevienu. Valdnieks iet konsultēties pie burvja bet tas tikai atkārto –Gaidi kamēr atnāks visi!! Gaidi kamēr atnāks visi!!-

Tātad jūs, spēlētāji, būsiet šie karotāji.Jūs visus uz galvas pilsētu un imperatora pili būs atvilcis neizprotams spēks, vienkārša nepārvarama velme doties tieši turp!!!
P.S. šī būs mana pirmā lomu spēle, tapēc neatteikšos no palīdzīgas rokas un kritikas!!!
______________________________________________________________________________

Kopš galma burvis sajucis prātā pagājušas jau trīs dienas. No visām valsts pusēm pie imperatora joprojām plūst lūgumi pēc palīdzības. Taču armija ar visu netiek galā. Un imperators lēnām krīt izmisumā.

Iestājoties vakara krēslai pie Imperatora pils galvenajiem vārtiem nomainās sardze un notiek kas negaidīts. No ēnām vārtu tuvumā lēni parādās tumši stāvi viens pēc otra iznākot lāpu gaismā. Sargi izkliedz brīdinājumus un jau gatavojas uzbrukt taču negaidīti atveras smagie vārti un tajās parādās vājprātīga paskata večuks. Pils burvis ar rokas mājienu apklusina sargus un ar majienu aicina varoņus iekšā.

[Skalds]

Haku pasmaidīja, kā jau viņš bija paredzējis, pārējie tika galā bez viņa palīdzības.
Viņš skaļi ierunājās un pavirzīja savu melno zirgu tuvāk. Vai nav tāpat bez muļķīgiem jautājumiem skaidrs , ka viņi ir dēmoni. Kāpēc viņi ubrūk ? Tas taču skaidrs, viņiem kāds pavēlēja. Runājot vārdus viņa balsi atkal kļuva klusa un sanoša. Viņš koncentrējās un nelaimīgo vadoni. Meklējot viņa domās un atmiņās savu vai Veisu vārdu. Nekā tāda nemanīja. Tāpēc viņš tam pavēlēja, nokost mēles galu. Asinis šļācās strūklām.
Reja satrakojās, līdz ar pirmajām zirga kustībām Haku izplūda garos un skaļos smieklos. Aiz atvieglojuma. Kuru viņam radīja sajūta, ka Veisu nezin kur viņš atrodas.Un pagaidam viņš ir brīvs un vēl aizvien dzīvs.

[rudo lapu vilcēn...]

Innons jutās nedaudz īgns. Kaut kas viņam šajā uzbrukumā nepatika, pavisam noteikti.
Papurinājis galvu, cilvēkveidīgais dēmons ļava zirgam atkapties no gūstekņa un leitnantes, tomēr paliekot peitikaimi tuvu, vajadzības gadījumam un dzirdamībasi, ja nu dēmons kaut ko gribēs teikt.
Klusi nopūties viņš paplikšķināja zirgam pa kaklu.
Paldies Tev. Malalcis. viņš klusi dzīvnieku uzmundrināja. Varēja just, ka tumšais bēris viegli dreb, šķiet no satraukuma.

[kikjo]

maigi glāstījusi ziga skaustu Hoshi vēroja apkārt notiekošu cirku. Izrāde par velti. Nebija jau nekāda lielā varbūtība, ka monstrs ko atbildēs, bet Hoshi neiejaucās, lai jau kapteien papriecājās. Joprojām turēdamās mazliet atsyatus viņa ievēroja, ka vēl kāds atkāpjas, vīritis mazi plikšķināja pa zirga skaustu un ar to lēni sarunājās.
Hoshi pasmaidīja, taču smaids ātri apdzisa. Japānis bija atgriezies, un protams atkal sarīkojis veselu izrādi, nenormālais, un uz tādu viņai būs jāpaļaujas, bezmaz jāuztic sava dzīvība, nebija brīnums, ka jaapāņus visi ienīst, jau jau viņi visi ir tādi kā viņs, un tas mani pat nepārsteigtu.

[Skalds]

Haku aprāva smieklus, ieraugot, kā uz viņu skatās pārējie. Tie lūkojās uz viņu, kā uz jukušo.
Bija pēdējais mirklis savaldīt zirgu savādāk, Reja nometīs viņu zemē un samīdīs ar kājām. Viņš stingri parāva iemauktus un 3 reizes uzsita zirgam pa muguru. Par laimi Reja palika mierīga.
Lai nu, kā viņam bija vienalga. Viņš bija laimīgs, sirds sitās straujāk no atvieglojuma. Pēkšņi Haku sadrūma, viņam taču agrāk vai vēlāk, būs jasatiekas ar Veisu. Prieks pazuda, kā aizslaucīts, seja sadrūma. Lūpas un cis pieņēma sāpīgu izskatu, domas aizklīda laimīgajos laikos pirms 432 gadiem.

Todien bija spirgts pavasara rīts. Viņš bija jau vairāk nekā 4 gadus bija Ronins. Haku iekšēji pasmaidīja, viņs pat nebija īsts ronins. Todien viņš devās apciemot māti ar māsu.
Kāds viņam uzbruka, laikam iesita pa galvu iestājās dziļa tumsa un nez no kurienes milzīgas sāpes. Toreiz viņš kliedza. Kaut, kas kas iedūrās viņa kaklā. Sāka zust pēdējie spēki,tumsa aizvien vairāk apņēma.

Haku atkal juta šīs sāpes griezīgas, asas atkal pārņēma sajūta it kā kāds viņam rautu dvēseli laukā. Ta, kā toreiz sen atpakaļ. No kakla sāka tecēt asinis . Nez no kurienes parādījās griezumu brūces. Viņš atkal juta aukstos asmeņus, atkal un atkal.
Viņš saguma seglos spēki viņi bija pametuši. Zirgs sāka mīņāties......

[Demiurgs]

Leitinanti nedaudz pārsteidza tas ka monstrs sev nokoda mēli, viņa tam gandrīz pārgrieza rīkli, taču ātri savaldījās, tad paskatījās rinķī, un dziļi ieskatījās aizdomīgā japāņa acīs.

Monstrs juta to ka kāds viņam okšķerē pa galvu un centās pēc iespējas bloķēt savas domas.pieda pašam sev nodarīt pāri viņš atcerējās ko viņam bija teicis pavēlnieks.
-Mani sūtīja Lords Sehcva, vinš šķiet pilnīgi paredzēja šādu notikumu attīstību. Jūs varat viņu meklēt ur rietumiem no pilsētas. Viņš jūs iznīcinās muļķi tādi.-
Monstrs nikni noteica un uzgrūdās leitinantes zobenam.

Leitinante atlēca nost lai viņu nenošķiestu ar asinīm, un pievērsās pārējiem
-šķiet ka mums tikuntā jādodas uz rietumiem tad nu varētu satikt šo Lordu un noskaidrot kas viņam liek rīkot uzbrukumus cilvēkiem. Ko jūs domājat par tādu ideju.-

[Skalds]

Atbalstijies uz siltā zirga kakla Haku sāka elpot dziļi. Sāpes sāka pāriet viņš juta tikai nogurumi. Aplūkojis apģērbu viņš pamanīja , ka nav nevienas brūces.
Viss, viņs vairs nedrīkt atcerēties savādāk, atkal netieši var gadīties izmantot savas spējas pret sevi . Tieši tā iemesla tikko viņš bija zaudējis savus spēkus.
Tagad svarīgākais bija noskaidrot kur atrodas Lords Sehcva.
Paskubinājis zirgu iet pie leitnantes viņš ar grūtībām piecēlās taisni seglos un jautāja, kur dzīvo Lords Sehcva? es zinu, ka tas ir uz rietumiem, bet kur tieši ? Haku norija siekalas, kas tas bija pa pavēlnieku? Vai tās bija lamatas? Tāpēc viņš atkal ierunājās Neko lūdzu jaunkundz aizmirstiet. Saprātīgāk būtu doties tūlīt pat ceļā.

Pamalē svīda gaisma....

[Demiurgs]

-Jā dodamies ceļā, man tikpat nav zināms kur šo lordu meklēt, gan jau uzzināsim man nezkapēc liekas ka šie nav pēdējie uzbrucēji ko satīksim savā ceļā.-
Leitinante uzlēca atpakaļ zirgā un sāka jāt rietumu virzienā, ar rokas mājienu aicinādama pārējos sekot.

[rudo lapu vilcēn...]

Innons viegli pagrozīja galvu. Klusi nopūties, viņš paruadzījaš apkārt un paskubināja zirgu. Bēris viegli sāka soļot, āsi vien paŗiedams uz rikšiem, sakodams leitnantes staltajam zirgam.
Un kāpēc man nešķeit laba ideja meklēt šo lordu? Lai vai kā, virziens ir viens un tas pats, vajag tikai doties. viegli apvīpsnājis, dēmons apraudzījaš uz pārējiem jātniekiem. Jācer tikai, ka nenāksies satapties ar ziemeļu kalnu dēmoniem. skatiens pievērsās ceļam zirgam zem kājām.

[Skalds]

līdz ar pirmajiem saules stariem, kuri sāka glāstīt zemi Haku no zirga sedglu somas izvilka saulesargu viņš negribēja tagad vēl arī apdegt. Pasmaidījis viņš apjuta, ka ir parādijies izsalkums labi, ka netālu bija kāds ciemats. Piejājis pie leitnanantes Haku noteica netālu ir ciemats tur mēs varētu astāties un ieturēt brokastis. es jau došos turp, labi ?

[Demiurgs]

Leitinante viegli iepriecināta paskatījās uz dīvaino Japāni.
-Labi lai tā būtu, turklāt kopš esam arpus galvaspilsētas man ir pavēlēts darīt tā kā izlemsiet jūs visi, ja arī pārējie būs ar mieru tad dodamies uz ciemu atvilkt elpu. Tātad ko par to domā pārējie.-
Leitinante vērīgi paskatījās uz pārējiem šķiet ka viņa bija iepriecināta ka nav jāpieņem lēmums pašai.

[rudo lapu vilcēn...]

Inonns domīgi nolieca galvu, uzmzdams īsu skatienu japānim un leitnantei.
-Manuprāt vēl mierīgi var'tu turpināt ceļu. Mēs esam tikko devušies tajā. Pārāk īsa laika sprīdis pagājis, pat zirgi vēl nešķiet noguruši un varētu tikt aŗi l'diz nākošajam ciemam, kas ir tikpat labs atpūtai, kā šis.- juaneklīgais puisis šķita runājam viarāk apkaŗtnei, nekā biedriem, taču vārdi bija skaidri un pietiekami skaļi, lai visi, kam tas nepieciešams, dzirdētu.

[kikjo]

hmmm, man arī nešķiet, ka vajadzētu doties un atpūsties, turklāt man ir nelāga aizdoma ko tieši tu domāji ar brokastīm, tiesa, man nav ne mazākās vēlēšanās, lai tā būtu es ko tu notiesā kādā bada lēkmē, bet es netaisos pieļaut, ka, tu kādu tik vienkārši nogalini, kaut vai tāpēc, ka tu esi sasodīts japānis un man ir lieliska iespēja tevi paspīdzināt.
Seja bija sasārtusi un acis nikni zibēja, ak tad brokastis, ko! Brokastis!!


occ: ar lilion viss ir sarunāts, viņa neapvainosies, ja kas.

Šo rakstu rediģēja kikjo: 01.12.2006 16:58

[Skalds]

Haku gandrīz vai jau bija gatavs pieciest izsalkumu un doties uz nākošo ciemu, kamēr neizdzirdēja vīzdegunīgās skuķes teikto, tas bija par daudz! Lepnums iekvēlojās, palēninājis zirgu viņš piejāja meitenei līdzās . Nogaidījis daudz maz izdevīgu mirkli viņš satvēra skuķi aiz bizes un pievilka sev klāt, katana novizmoja saules gaisma nebija pagājusi pat ne sekunde ka tā atradās pie viņas kakla. Iegriezis tajā nelielu brūcīti viņš noteica Ar brokastīm es biju domājis pārs asiņu glāzes un ābolus, bet man gluži labi pietiks ar tevi . Hmm sajutis asiņu tīkamo smaržu Haku nenocietāas un nolaizīja brūci. Paladis vaļā skuķi viņš pasmīnēja un paskubināja zirgu un pasmaidījis pagriezās un uzmeta tai skuķei vienu no ūdens blašķēm ej atvēsinies savādāk vēl aizdegsies muļķa jaukundz teatreāli paklanījies viņš piejāja blakus leitnantei piutiekoši drošā attālumā no iespējamās atriebības.
Meitene viņam atgādināja pašu Ķīnu svelmaini skaistu un tikpat naidīgu, pret japāņiem.

[Demiurgs]

Leitinante nepaskatoties uz Haku teica
-Domā ka ir prātīgi tā darīt?? Nevar zināt kas mūs gaida priekšā, var gadīties ka kādā brīdī arī tava dzīvība būs atkarīga no viņas rīcības!!!- viņa pasmaidīja Ceļojums vel tiko sācies bet jūs jau plēšaties savā starpā, nevarētu teikt ka tas ir prātīgi.-
Leitinantes ķermenī varēja nojaust vieglu saspringumu.
-Ja meiģināsi ko līdzīgu ar mani paliksi bez savas katanas kopā ar visu roku, un drošības pēc arī bez lielākās daļas zobu.- viņa iesmējās.

[kikjo]

Hoshi gandrīz eksplodēja, bet tikai gandrīz. Nikni griežot zobus viņa pataustīja kaklu un nospļāvās, stulbais japānis! Ko viņš iedomājas! Mazliet paskubinājusi zirgu viņa pietiekoši klusi norūca, ka ne jau viņš būs tas kuru viņs glābs, tad jau labāk dzīvot nākamo dzīvi kā blusai.
Piejājusi pie leitnantes, Hoshi sapurināja slapjos matus un pat nepametusi skatu uz vampīru pievērsās leitnantei. Jums nebūs jāpūlas, ja viņš vēlreiz pat iedomāsies par ko tādu, es pati personiski izsitīšu viņam visus zobus un palaidīšu tuvākajā tuksnesī. Nešpetni pasmaidījusi, Hoshi sejā iemirdzējās prieks, Mūsu ceļā taču ir paredzami vēl kādi šķēršļi?
Bet maršuts nav mainīts. vai ir prātīgi dories tieši lamatās?
Varbūt mums vajadzētu izmantot kādu apkārtceļu?

[Demiurgs]

-Apkārtceļu?? Kā jūs to domājat??- leitinante viegli aizdomājās -varbūt to varētu izlemt nākošajā tajā aiznākošajā ciemā, ja pareizi sapratu jūsu izvēli!! mes tik tiko esam pametuši galvaspilsētu domāju ka nav vērts vel tik ātri iet apkārt ceļus, turklāt vajadzētu apjautāties vietējiem kareivjiem par monstru lordu. Jūs varētu doties uz nākošo ciemu bet es tikmēr iegriezīšos šajā ievākt informāciju, ceru ka viens otru nenogalēsiet kamēr esmu prom.-
Leitinante strauji parāva pavadu un nogriezās pa sānceļu uz tuvāko ciemu.

[Skalds]

Haku iekšējā balss brīdināja, ka došanāsa pie monstru lorda novedīs lamatās . Viņš ticēja savai iekšējai balsij, jo tā neskaitāmas reizes bija izglābusi viņam dzīvību.
Haku beidzot saprata biedējošu faktu,tāpēc iesaucās pagaidiet! monstrs vislaik centās bloķēt domas, bet par lordu tas savās domās bļāva. Acīmredzot tas tika darīts speciāli, lai padomātu, ka lords Schecva ir vainīgais, bet patiesībā aiz tā stav kāds cits, kaut kas varenāks, kas zina par mums visu.
Ja gribat neticiet, bet es pa taisno nedošos lamatās !

[Demiurgs]

Leitinante izdzirdēja kādu iesaucamies, viņa apgriezās un noklausījās visu kas bija sakāms japāņu vampīram. Viņa pamāja.
-Iespējams tev taisnība, bet tas vel jānoskaidro!! Dodieties tālāk es jūs panākšu kad uzzināšu visu ko varēšu no kareivjiem!!-
Sou Jonga atkal apgriezās un jau drīz pazuda aiz tuvējiem kokiem, atstājot ceļiniekus vienus pašus!! Izlemt ko darīt vai nedarīt!!!

[Skalds]

Haku bija gatavs ietiepties kā ezelis. Viņstaču nav nav velti nodzīvojis visus savus 400 gadus, lai atrastu nāvi kādās muļķīgās lamatās.Atlīdzība gan bija pietiekoši laba, bet tomēr mērķis šoreiz varēja neattaisnot līdzekļus.
Es neiešu nāvei rīklei, tiklab labi varētu dotiess pie Veisu un pateik, lūk kur es esmu .... Par laimi viņš laicīgi aprāvās .
Vampīrs noliecās un no sedlu somass izvilka asinsarkanu ābolu, iecirtis zobus tajā viņš pajautāja Ko domājat jūs?

Šo rakstu rediģēja lilion: 12.12.2006 20:49