Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Unicorn]

Melnais zirgs spēra graciozus soļus pa pilsētas bruģi, pakavu izceltais troksnis atbalsojās pret māju sienām. Uz zirga sēdēja stalta jātniece, tumšiem un taisniem matiem un nedaudz stūrainu seju. Rūpīgi ieskatoties, tajā varēja manīt, ka lūpu kaktiņi ir savilkušies tikko manāmā smaidā.
Pie Niklasa sāniem priecīgi žvadzēja neliela soma, puspilna ar naudu. Šodien bija ražīga diena, jo pilsētā bija daudz iebraucēji, gandrīz visi interesējās par Akelas skaistajiem izstrādājumiem. Šodien viņa bija pārdevusi visas preces, tas meiteni sajūsmināja. Taču Akela bija ļoti izsalkusi, tāpēc izlēma doties uz viņas iemīļoto krodziņu - Priežu Dēmonu. Jā, tur dažkārt bija manāmi dīvaini radījumi, bet šis bija salīdzinoši lētākais krogs visā pilsētā.
Elfa viegli nolēca no ogļmelnā zirga un piesēja pie slitas. Noņēmusi nelielo somu ar naudu, viņa pavērās uz durvīm un pamanīja zīmīti. Hmmm.... nebūtu slikti doties kādā avantūrā... Ek, ieiešu iekšā un palūkošu. Ja iepatiksies, pievienošos.
Akela pavēra diezgan smagās ozolkoka durvis un devās iekšā. Viņa apsēdās pie galdiņa, kas atradās pie noputējušā loga un pavērās visapkārt, aplūkojot tautu, kas bija nolasījusies krogā.

[rudo lapu vilcēn...]

Sveicināta Akela. novērsies o fejas, puisis veikli piegāja pie galdiņa, kur sieviete bija apsēdusies. Ko šodien vēlēsies?

[Unicorn]

"sveiki..."
Akela atplauka īstā un nesamākslotā smaidā. Šis puisis viņu fascinēja sava rakstura dēļ - nedaudz kluss, romantisks un kautrīgs.
"kas jums šodien ir piedāvājumā? ak, bet nav svarīgi, jo es pasūtīšu to, ko vienmēr. Man lūdzu cigoriņu kafiju un sviestmaizes."

[rudo lapu vilcēn...]

Lai notiek, tūlīt būs. puisis viegli pasmaidīja un piemiedza ar aci. Pēc dažām minūtēm viņš iznira no virtuves, uz paplātes nesdams prasīto, un nolika to Akelai priekšā.
Kā tad šodien veicās? Un ko jaunu esi uzzinājusi? apsēdies sievietei pretī, vaicāja puisis.

[Tinuviel]

OOC - Atvainojos par kavēšanos...

Nearno ātri, bet līdzeni šķēla Tīraines pakalnus. Melnie spārni bija sakļauti, bet rags pastiepts pretī neredzamajam. Blakus rikšotājam skrēja Rauls. Vilks Nearno turējās līdzi bez problēmām. Bet Reihards tikai skatījās uz priekšu.
– Cik tālu līdz Osmai?
Vulfors jautāja.
– Ja es lidotu, tad mazāk par stundu. Ja skriešu, tad vismaz divas stundas.
Gudrais Nearno atteica. Reihards brīdi padomāja.
– Būtu labāk nokļūt tur pēc iespējas ātrāk. Bet kas ar...
Vulfors domīgi teica, bet Rauls viņu pārtrauca.
– Lidojiet droši. Gan satiksimies Osmā.
Rauls teica. Reihards apstādināja pegazu.
– Labi. Tad tu, Raul, dodies uz Osmu pa taisnāko ceļu. Bet es un Nearno lidosim.
Viņš teica. Nearno savicināja biezos, melnos spārnus un pacēlās debesīs. Saule vēl nebija sasniegusi dienvidu. Bija tik tikko sākusies diena. Reihards pēc iespējas vairāk pieplaka Nearno melnajam ķermenim.
Pegazs sāka laisties aizvien zemāk. Reihards manīja pilsētu un Pasaules jūru. Sejā viņam uzausa smaids. Nearno maigi piezemējās uz zemes. Viņš sakļāva spārnus, bet Reihards uzvilka kapuci pār galvu tik tālu, lai seju nevarētu redzēt, bet viņš visu varētu redzēt. Tā viņi iejāja pilsētā. Neviens vien cilvēks paskatījās uz vienradzi-pegazu un uz tā jājošo būtni. Bet Reihards tam nepievērsa uzmanību. Viņš zināja, ka Nearno zina, kur jāiet. Viņš tāpat nevarēja Nearno vadīt, jo pegazs necieta ne seglus, ne iemauktus. Nesa viņš vien Reihardu, par ko vulfors bija cēlajam rikšotājam pateicīgs.
Viņi jāja pa bruģētajām ielām, līdz manīja zīmīti. Vulfors lika Nearno apstāties, bet pats to izlasīja. Vulfors pie sevis pasmaidīja.
- Nearno, ko tu par to saki?
Viņš jautāja pegazam zinādams, ka viņš saprata zīmītē teikto.
- Neko īpašu, ja vien nedomā piedalīties.
Nearno atteica.
- Bet, draugs, dzīvē ir jāriskē! Nu, aiziet uz Priežu Dēmonu!
Vulfors mudināja. Tā kā Nearno pazina vulforu ilgi, viņš zināja, ka no piedzīvojumiem šo neapturēt.

Nearno apstājās pie krodziņa. Vulfors nokāpa no melnā rikšotāja.
- Lūdzu, sagaidi Raulu. Tad nāciet uz šejieni, labi?
Vulfors lūdza. Nearno sakārtoja spārnus un, neko neteikdams, aizlidoja uz pilsētas vārtiem sagaidīt vilku.

Reihards iegāja bārā. Viņam kabatā bija maisiņš ar naudu, tāpēc nevajadzēja uztraukties. Vulfors vērīgi nopētīja apmeklētājus. Uzreiz viņš manīja vulforu, nē, precīzāk sakot - vulfori. Vulfors pie sevis pasmīnēja un devās pie letes un nostājās blakus Sakurai.
- Man, lūdzu, tēju.
Vulfors palūdza, tad paskatījās uz Sakuru.
- Daudz vulforus šeit neesmu manījis. Tas ir retums, pat man. Mans vārds ir Reihards. Kāds būtu tavs?
Reihards jaukā tonī vaicāja, atteikt vulforam nebūtu iespējams, tam būtu vajadzīga ledus sirds.

[rudo lapu vilcēn...]

Lūdzu, tēja. pasmaidīja aiz letes stāvoša meitene, pasniegdama vulforam krūzi.

no kroga dibentelpas, kur iepriekš bija pazudis savādais svešinieks un krodzinieks, krodzinieks iznāca. Pārlaidis skatienu pāri zālei, viņš klusu nopūtās un pagrozīja galvu.

[Tinuviel]

Vulfors uzsmaidīja meitenei, kas bija viņam pasniegusi tēju.
- Tencinu.
Reihards atteica un paskatījās uz savu maisiņu, kurā pavisam klusi, pat nedzirdami, žvadzēja nauda.
- Cik tas būtu?
Viņš apvaicājās, samaksāt varētu uzreiz, lai nekrājās uz vēlāku brīdi.

[Ģitārmeiča]

OOC: Atvainojos, ka pa dienu nebija ziņas.

Laiena kāri apēda pēdējo maizīti un izdzēra pēdējos ūdens malkus. Laumiņa priecājās, ka par viņas pegasu kāds parūpēsies, jo Sfī netika palikt vienam nepzīstamā vietā.

Tad Lia palūkojās uz telpā esošajiem. Vulfori, rūķis... Tas jau vien norādīja uz paziņojuma sekām. Laikam būs daudz brīvprātīgo... Lia nodomāja.

Viņa pielidoja pie volfuriem.
Sveiki! Mani sauc Laiena. Kādi vēji tad jūs šurp atpūtuši?
viņa teica un centās nebūt uzbāzīga.

[Tinuviel]

Vulfors pagriezās pret laumiņu.
- Laba diena!
Viņš sveicināja laumiņu.
- Ja runājam burtiskā nozīmē, tad šodien mani šeit atpūtis rietumu vējš.
Reihards nedaudz pajokoja.
- Bet, nāku no Pelēkajiem mežiem.
Viņš atbildēja.
- Ak, jā, mans vārds ir Reihards.
Vulfors piebilda.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Bet mans Sakura.Prieks iepazīties.-
Sakura jau manāmi priecīgāk ieteicās.Cik labi,ka neesmu šeit vienīgā vulfore,beidzot kāds savējais!Viņa vēl paspēja nodomāt,kad piesteidzās laumiņa.
-Es esmu no Callas apkārtnes,pie Aburtā Meža ir tāds ciemats,Kraukļi.-

[Ģitārmeiča]

Man arī prieks iepazīties.
Lia teica un pasmaidīja.
Es pati esmu no Lativkraftas apkārtnes. Dažreiz aizklīstu līdz Mēness kalniem.
Laumiņa teica un apsēdās uz galda malas.
Un, ja drīkst vaicāt, kādas domas vadīti līdz Osmai nonācāt?
Laiena teica un sakārtoja izjukušos matus.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ai,vien tā pati piedzīvojumu kāre,galu galā šeit taču ir interesanti.Un arī jaunus draugus sagribējās..-
Sakura izklaidīgi noteica,un pasmaidīja.Šie ļaudis man patiešām sāk iepatikties.Nu,vajadzēja tomēr būt aptrakušai!Nevilšus meitene iesmējās.

[Ģitārmeiča]

Jā, man tas pats. Piedzīvojumi un jaunas lietas, kā arī jauni draugi - viss mani atvilināja līdz šejienei.
Laiena teica un pasmaidīja.
Ko jūs domājat par paziņojumu?
Lia jautāja. Šie ļaudis ir jau man paspējuši iepatikties. Jautājums bija jāpajautā. viņa domāja.

[Unicorn]

ooc - lai nebūtu pārpratumi, mēs varētu sarunāt tā, ka tas tevis tēlotais puisis jau ir pazīstams ar akelu.

Akela iestrēba malku kafiju un pavērās pretim sēdošajā puisī.
"šodien bija lieliski, daudz cilvēku un liels pieprasījums. Starp citu.... Kas tas par paziņojumu pie durvīm? es..."
elfa saminstinājās un brīdi klusēja, bet tad izlēma teikt visu kā ir.
"es domāju piedalīties šajā avantūrā. Tu taču mani pazīsti... es nevaru tā mierīgi sēdēt uz vietas un gaidīt, kad pienāks gals. Risks ir mana dzīve."
Akela nevainīgi noplivināja garās, melnās skropstas, kas rotāja viņas zaļās un noslēpumainās acis. Meitene pievērsās čalojošam bariņam, kas šķiet arī apsprieda piedāvājumu.

[Maxwels]

Niri klausījās vulfora un laumiņas sarunās, taču neiejaucās - tas nebūtu pārāk glīti pārtraukt citus pusvārdā. Sagaidījis klusumu, Niri iesaucās Lia un Sakuras starpā Sveikas, meitenes! Niri bija krietni uzlabojies garstāvoklis, un viņš bija gatavs sarunai. Esmu Niri, no Lativkraftas. Ar ko man tas gods tagad runāt? Niri vaicāja, lai gan vienīgais runātājs bija viņš pats.

[Ného]

-Tas tiešām bija tā vērts-redzēt jūru. Tā ir kā milzum lials mežš, bet tikai zils. Tas ir vienkārši fantastiski, ka šādi brīnumi arī pastāv!- Paskaļi pie sevis teica Nero.
Tajā brīdī viņam blakus atradās kāds jūrnieks, kurš nevarēja nociesties un nepakomentēt nejauši dzirdēto - Kentaura kungs, jūra nav nekāds brīnums, piemēram man tā ir tik pierasta, ka neizraisa intereesi, bet vai jūs esat dzirdējis par to vēsti, kas līdz mums ir nokļuvusi?-
-Kas tā ir pa ziņu?- Nero pāŗņēma ziņkāre, ja jau to var salīdzināt ar jūru, tad ziņai jābūt interesantai.
Jūrnieks izvilka no kabatas sarņucītu papīrīti un attina to vaļā, un pasniedz kentauram izlasīt - šo zīmīti es pārrakstīju no tās, kura atrodas ostas kantorī.-
Nero paņēma zīmīti un lasīja:

"Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome."

Nero ar jūrnieku vēl kādu laiciņu runājoties uzzināju, kur atrodas šis zīmītē pieminētais krodziņš un devās uz turieni, kur domājams viņš sagaidīs savu likteni, kas būs spilgtāks par pirmoreizi redzētu jūras plašumu.

.....

Piegājis pie krodziņa durvīm, Nero pasauca savu uzticamo draugu-ērgli Satoru.
-Nu, Sator, mūsu turpmākais liktenis ir tur iekšā!- Kentaurs saņēma dūšu un pagrūdis durvis iesoļoja krodziņā.

[patija]

Izdzērusi tēju un apēdusi maizītes Tiharu paskatījās apkārt. Viņa piegāja pie letas un jautāja:
-Cik es būtu parādā?
Viņa nevarēja sēdēt mierīgi tāpēc pajautāja:
-Cilvēku gan te ir daudz šodien. Daži vulfori, rūķi, laumiņa. Šeit parasti ir tik daudz cilvēku?

Šo rakstu rediģēja patija: 04.09.2005 10:26

[mr Bl@ck]

Vervols mierīgi turpinājamalkot dzērienu un kad ievēroja rosību pie bāra letes Būtu labi iepazīties viņš nodomāja ievērodams ka daži no bariņa ir vulfori. Iztuksojis savu kausu viņš devās pie kompānijas paceļam nolaisdams apmetņa kapuci atsegdams stāvās ausis un vilka purnu.
Labdien vai arī jūs esat ieradušies sakarā ar paziņojumiem? Vervols pieklājīgi apvaicājās vērsdamies pie visiem. Jā un ja kādu interesē man ir Vervols vārdā Viņš piebilda nemainīdams balss toni.

[Ného]

Nero pieliecies iegāja pa durvīm. Priekšā viņš redzēja daudzas būtnes, kuras savā starpā apspriedās. Viņš redzēja vilkam līdzīgu radījumu, laikam vulforu, dodamies pie letes. Kentaurs sekoja viņam.
Tad vulfors teica:
Labdien vai arī jūs esat ieradušies sakarā ar paziņojumiem?
Jā un ja kādu interesē man ir Vervols vārdā
Nero nesagaidījis, ko teiks citi uzreiz ierunājās-Sveiki, vai jūs arī esat šeit skarā ar to itriģējošo ziņu?

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 04.09.2005 10:55

[mr Bl@ck]

Jā es esmu ieradies sakarā arpaziņojumiem Vervols atbildēja kentauram kentauru valodā. Par pārējiem nezinu viņš piebilda Un ja nav noslēpums kāds ir jūsu vārds viņš turpināja. KAtram kas nesaprata kentauru valodu Vervola teiktais izklausījās pēc bubināšanas.