Kādi latviešu literatūras darbi jums patīk ?
Manu sāpīgo tēmu aizskāri
Gan jau man tūlīt radīsies oponentu pulciņš, bet es tomēr uzskatu, ka latviešiem mūsdienās ir ļoti maz labas literatūras.
Personīgi man patīk Andra Grūtupa grāmatas, kas gan savā veidā ir specifiska literatūra- ja tevi neinteresē mūsu pašu latviešu noziedznieki, tiesu prāvas un ar tām saisītas lietas, nez vai šīs grāmatas liksies interesantas.
Ja velk uz kādu vēsturisku rakstnieku, var palasīt Jēkaba Janšecka grāmatas. No jaunajiem rakstniekiem Ievai Melngalvei ir labi dari, kurus var palasīt arī i-netā. Nu un te arī uz šo brīdi mans saraksts beidzas. Klasiķus un viņu darbus neuzskaitīšu, gan jau kāds vēl paspēs.
Latviešu mūsdienu literatūra tiešām ir draņķīga. Tā kā latviešu literatūra pa lielākai daļai ir rakstīta no 19.gs. es domāju, ka mēs varam apspriest visu nevis noteiktu laika posmu.
P.S. Neaizmirstiet, ka literatūra ir jebkurš rakstīts daiļdarbs, ne tikai stāsti un romāni.
No pirmskara literatūras Raiņa lugas, Aspazijas dzeja un lugas, Čaka miniatūras, Ādamsona miniatūras, Virzas proza.
No padomju laiku literātiem - Ziedonis, Vācietis, Ezera, Zālīte - gandrīz viss viņu radītais.
No trimdiniekiem - Sodums - Sōla, Pār trentu kāpj migla. Tad vēl bija tāds Turbads (īsto vārdu neatceros) - "Ķēves dēls Kurbads".
No tagadējiem autoriem nepatīk gandrīz nekas, varbūt vienīgi Dragūnas dzeja.
Šie vārdi ir pirmie, kas nāk prātā, gan jau vēlāk atcerēšos vēl.
Man kauns, bet nespēju iedomāties, vai esmu lasījusi kaut ko no latviešu mūsdienu literatūras. Oi - tikko atcerējos! Vienīgais ko esmu lasījusi ir Laimas Muktupāvelas darbi "Cilpa" un "Ducis". Tās bija tiešām interesantas - īpatnējā valodā un manierē rakstītas. Bet dzeju gan no vecajiem var tīri labi palasīt. Un no jaunajiem arī!
teikshu godigi man latvieshu literatura besi nezinu tadu gramata kuru butu rakstijis kads latvietis un man ta patiktu :blink:
Ir, ir laba literatuura Latvijaa. Kaut vai jau piemineetaa Rainja dramaturgjija (bet dzeja gan man nepatiik)
Ir lieliski dzejnieki - piem Ojaars Vaacietis, Aleksandrs Caks
Man ljoti patiik Vizmas Belshevicas staasti, Gundegas Repshes romaani. Viens no diezgan jauniem darbiem - vidusskolaa lasiitaa Agates Nesaules graamata "Sieviete dzintaraa"arii ljoti patika, bet veel jo interesantaaka taa man skjita taada siika fakta deelj, ka shii latvieshu autores graamata ir tulkota uz latvieshu valodu no anglju. Nu jaa, visaadi jau ar tiem trimdas latvieshiem notiek.
Nesen sanaaca izlasiit Anshlava Egliisha "Es nebiju varonis" - interesanta, atshkjiriiga, "ne-remarkiska" pieeja karu buushanai.
Veel gribeetu piemineet to, ka man saistoshas shkjiet dazhaada veida biograafijas, piemeeram, kaa vienu no peedeejaam lasiitajaam var mineet Helmara Rudziisha "Manas dziives deekas". Biegraafijas ir interesantas ne tikai autora peroniibas deelj, bet taas arii kalpo kaa veestures avots - taas, manupraat, sniedz "intiimaaku" veestures izklaastu. Respektiivi - saskati visu dziljaak.
Ē...latviešu literatūra...varbūt Čaks
laima muktupaavele vnk rullee...
Ruudolfs Blaumanis ar saviem kopotajiem rakstiem viennoziibiigi rullee!!! vairaak neko nespeeju piebilst, bet vispaar ir gadijies diezgan dauz ko no latvju literatuuras lasiit nu kautvai vecos labos Kaudziites ar vinju meernieku laikiem, vai babulieni (to gan laika sakse sarakstija nu neatceros...) Beerniibaa man shiirmanis ar savu kriksi un kaa nu to peliiti sauca patika arii chitas burtniica ir super...
Aleksandrs Grīns ar savu "Dvēseļu Puteni" Un "Tobago" diemžēl Nameja gredzenu neesu lasijis. + vēl tagad man iepatikās arī Čaka "Mūžības Skartie" Mans visu laiku mīļakais latviešu dzejnieks tomēr ir un paliek Ojārs Vācietis.Viņš laikam ir viens no tiem retajiem latviešu dzejniekiem,kuru dzejoļus es varu lasit jebkur un jebkad
Es tagad lasu Deglava ''Rīgu''... Super! Bet vai Deglavs bija latvietis ?
Man patiik NORA IKSTENA :] nju super
Vizmas Belševicas grāmatas par Billi vienā rāvienā izlasīju. Vienas beigās pat apraudājos
No jaunākajiem laikam man patīk Arnis Terzens ''Un tagad mana kārta'', ''Visakārt tikai mūsējie'' un ''Pagānu orģijas'.
Sen neesmu pārlasījusi, bet agrāk ļoti patika Andra Kolberga kriminālromāni par Kronbergu un Štālu.
No tādiem klasiskiem gabalem man patīk ''Cilvēki laivās'', sākumā šausmīgi nepatika, bet kad ielasījos, tad atrauties nevarēju.
Man sausmiigi patiik "Sunjuviirs un Tille"...laba graamatinja...
No latvieshu literatuuras man patiik Chaka dzeja, R. Blaumanja noveles un Regiina Ezera! Tas shkjiet ir viss, ko varu iedomaaties...
Es gan neteiktu, ka Latviešu literatūrā nav nakā normāla, jo tā nav!
Man ļoti patīk Zentas Ērgles grāmata "Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi".
Padomju laika grāmata par padomju laika bērniem, ļoti interesanti - iesaku visiem.
Protams man patīk arī dažādas lugas, piemēram, "Sprīdītis".
Dzeja, tā latviešiem, manuprāt, ir laba - dažreiz par ļoti laba. No dzejniekiem laikam man mīļākais ir Ojārs Vācieties. Ģeniāli darbi.
Šodien, aizpildot kārtējo anketu kladi , pie jautājuma "tava mīļākā grāmata" apstājos un aizdomājos...
Nu jā, šis ir viens no mulsinošākajiem jaut., jo nācās pārcilāt pēdējā laikā izlasītās un vispār foršākās grāmatiņas.. secinājums - viens... Taču, runājot par autoriem un žanriem, mans kārtējais secinājums - neviena no tām nav latviešu autora proza, tikai viena - latviešu dzejas grāmata...
Kāpēc (un to es spriežu ne tikai pēc sevis) cilvēki -> jaunieši labprātāk izvēlas lasīt ārzemju autorus, ja pieejamas arī latviešu grāmatas??
Patiesībā ir dažas, kuras es gan ieteiktu izlasīt...
proza
I. Indrāne "Lazdu laipa" (par padomiju, taču svarīgākais jau izlobīt par attiecībām un dzīvi...)
G. Repše "Alvas kliedziens" (viena riktīgi feina grāmata, kā radīta jauniešiem! Vecmāmiņām, to lasot, ausis sviltu )
dzeja
K. Elsbergs "Bēdas uz nebēdu", "Kad jūsu ausainie skums" (pārsvarā jums visiem zināms, bet - kārtējo reizi kārtējais atgādinājums - izcils dzejnieks )
K. Vērdiņš "Biezpiens ar krējumu" (mūsdienu jaunais dzejnieks, ar skarbu, romantisku, ironisku skatījumu. man jau patīk! )
Un tātad, kāds ir jūsu viedoklis par to, kāpēc mēs vairāk lasām ārzemju autoru darbus? Kurus latviešu darbus jūs ieteiktu izlasīt, lai uzlabotu skumjo kopainu?
Ļoti iespējams, saistībā ar to, ka ārzemju autoru ir krietni vairkāk kā mūsējo.
Nu, ja jūs paklausītos manā latviešu valodas skoļotājā, tad viņa teiktu, ka lielākā daļa mūsdienu autoru špēj rakstīt pārāk vājā līmenī, lai gan arī klasiku ne vienmēr viņa mīlēja, bet nu.
Visā visumā es viņai piekrītu, sevišķi jau palasot Rukšāni- tas vispār ir murgs.
Lai gan tanī pašā laikā visas vecās labās grāmatas tās, kuras mīl iekļaut literatūras sarakstos) lielākoties ir visai novecojušas un reizēm pat nesaprotamas, tieši tāpēc, ka stāsta par lietām no, kurām daudzi neko nezin- nu tik cik grāmatās izlasīts- nu kāds no jums ir ganijis govis un sildījis kājas govs pļekās? Nu es pat govi lāga nēsmu redzējusi...
Protams, tas jau ir tikai mans viedoklis.
Nu par ārzemju autoriem, pat nezinu vai viņi ir labāki, bet vairāk pieejami gan.
Njaa,man liekas,ka ārzemju literatuura tik tieshaam ir lielākā klāstā ka mūsu pashu...Turklāt es tā padomāju-ers nemaz nezinu kādu normālu latvieshu autoru sarakstītu grāmata,kura ir domāta jaunieshiem....Njee,nju visādas dzeja izlases,tipa berniem,bet kursh ta musdienaas vnk njems un lasiis dzejoljus....NEVIENS!! Xe,nju vienigaa kaut cik normālā grāmata,kura man nāk prāta-Bille!!
latvieshi dazhreiz vienkaarshi ir paaraak paarcentushies un vienkaarshas lietas uztaisa par sarezhghiitaam un garlaiciigaam.
lai gan ir divi tiehsaam labi iznjeemumi, kas vareetu patikt gandriiz jebkuram - aleksandrs griins un rutku teevs.
bet it iipashi tie, kas ir jaalasa obligaati un veel jaameeghina vinjos izprast kaadu jeegu, ir sarakstiiti garlaiciigaa valodaa.
arii taapeec tulkotie darbi shkjiet interesantaaki, ja vinji ir tukloti muusdienaas, tad valoda ir muusdienu, nevis taada, kaada bija pirms 100gadiem, un kur pusi vaardu pat izprast nevar.
nu nava jau taa, ka es te baigi noliktu latvieshu literatuuru, bet tas ir liidziigi kaa ar latviehsu kino, vinji meedz paarcensties un tikai dazhi ir labi.
Latviešu grāmatas ir krietni interesantākas par ārzemju tulkojumiem. Vismaz man tā liekas. No saķuma likās, ka tās ir šausmas skolā lasīt ''Straumēnus'', bet tagad priecājos, ka tos izlasīju. Varbūt jaunieši vēl nespēj iedziļināties nopietnās grāmatās, bet tas jau nav tikai par jauniešiem...
Aleksandra Grīna ''Dvēseļu putenis'' ir tik forša, vismaz kādas 4 reizes esmu to pārlasījusi. Ieteiktu arī izlasīt pa kādai latviešu novelistu novelei - Rūdolfa Blauma'ba, Andreja Upīša un Jāņa Ezeriņa...
" meernieku laiki " - hahahaha
ne ja godiigi, nav jaut tik traki - part dazji jaunie autori ir lasaami;)
un gundega repshe - epitti, metaforas mm.
nu ok. vel ir diezgan labi autori
Latviešiem ir tikai daži labi rakstnieki. Man šiet latvieši raksta ļoti smagas-grūti izlasāmas grāmatas.
Vajag tikai gribēt lasīt - arī latviešiem ir daudz labu rakstnieku un darbu. Ne visi patiks visiem, bet tas pats Rutku Tēvs. Un Blaumaņa noveles.
Dzeja asa un dzēlīgs - Veidenbaums.
Jaukas lugas - Aspazija...
Un Sakses pasakas ne tikai bērniem...
Un Grīns, un Janševskis...
Kauja Pie Knipskas tiiri laba
Man patīk tie darbi, kur aprakstīta latviešu zemnieku dzīve, piemēram, E.Virza "Straumēni", A. Grīns "Zemes atjaunotāji". Tad vēl man ļoti patīk A. Upīša "Sūnu ciema zēni", A. Sakses "Zāles stiebrs", pāris R. Blaumaņa noveles un Raiņa "Zelta zirgs". Var teikt, ka man patīk visi tie darbiņi, kas ir ar vairāk vai mazāk laimīgām beigām.
Vispār latviešu literatūrā var atrast ļoti labas grāmatas.
Man patīk Zentas Ērgles grāmatas:
1)''Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi''
2)''Noslēpumainais atradums''
3)''Starp mums, meitenēm runājot''
Vēl man labas liekas grāmatas par Billi.Gandrīz vai biogrāfija.
Vizma Belševica.
Ļoti patīk "Bille"
Bet jo vairāk mums literatūrā liek lasīt latv. rakst. darbus,. jo vairāk es saprotu, ka kopumā, lielā kopējā masā ņemot, man nepatīk
em... patiesībā ir tā, ka nav neviena darba,kas tā nuuuu ļoti aptiktu. he, man patīk vecās, labās A.Sakses "pasakas apr ziediem" un I. Ziedoņa "Krāsainās pasakas". Bet A. brigaderes darbi gan man netīk Katram jau citādāk... Nu, nav neviena,kas ietu pie sirds.
Bet tā jau nav tā,ka latviešu literatūrua būtu norakstāma. Patiesībā ir tieši otrādi,ka tā ir laba. Ir daudzi darbi, kas būtu jazina un būtu jāizlasa noteikti. Piemēram, Vilis Lācis - Zvejnieka dēls vai J. Klīdzējs - Cilvēka bērns.
No mūsdienām varētu minēt N. Ikstenas grāmatas. Tās ir labas.
patīk vēl Regīnas ezeras miniatūras
Man patīk Z.Ērgles grāmatas turpinājumos, kā piemēram
"Starp mums meitenēm runājot" -> "Bez 5 min pieauguši" -> "Nosargāt mīlestību"
"Uno un trīs musketieri" -> "Noslēpumainais atradums" -> "Lips Tuliāns zaudē maču" (super!)
un arī Blaumaņa darbi tīri iet pie sirds, tikai viņa noveles ir diezgan pasmagas.
Vel lieliska ir arī Veras Volkevičas "Pļauka" - sievietes dzīvesstāsts no trīsdesmito gadu sākuma līdz septiņdesmitajiem... vienkārši lielisks romāns
Man ļoti patīk Zentas Ērgles darbi: Uno un trīs muskatieri(Supper) un Starp mums meitenēm runājot, un Vārnu ielas republika.
Latviešu proza? Laikam jau jāpaliek pie Blaumaņa lugām un novelēm. Starp tām pat nav brīzīem iespējams izvēlēties, kura ir labāka, kaut gan laikam, ka jau iepriekš minētie Indrāni un Nāves ēnā.
No dzejas? priekšroka noteikti ir tikai vienam dzejniekam. Aleksandram Čakam. Nu jāatzīst, ka Čaka dzeja ir vienkārši mana pati mīļākā un viņa ir īsta pilsētas dzeja, kuru ir patīkami klausīties un lasīt.
Lasot sho pavedienu, ik pa briidim iesaucos - jaa, protams, un shitais ar, nu kaa es vareeju shito piemirst! Aptuveni taa.
Taatad izraadaas, ka man patiik diezgan daudz kas no latvieshu literatuuras. Diezgan paarsteidzoshi, jo nebiju gaidiijusi, ka taa buus.
Man patiik lielaakaa dalja darbu, kas sheit nosaukta.
nuuu, man persōnīgi patīk Vizmas Belševicas ''Bille''. Citas latviešu grāmatas man šausmīgi nepatīk, tāpēc arī nelasu...
Hmm... Man patiik Raiņa "Zelta zirgs" un vispaar Raiņa dramaturggija...
Veel man patiik arii Vizmas Belssevicas - "Taas dullaas pauliines deeell"
No dzejniekiem - Ojaars Vaacietis...
Vairaak taa iipassi nevaru atcereeties...
Skolai jaalasa Alberta Bela Cilveeki Laivaas. NEz, man patiik. Teema aktuaala arii muusdienaam-aizliegta miilestiiba, jaunieshi.
Piesaista arii Laimas Muktupaavelas graamatas, protams, A.Pumpura Laachpleesis arii.
nu Aspazija dzeja...,Kaarlja skalbes pasakas..laikam vairaak nekas!
Šogad jaunās literatūras skolotājas ietekmē diezgan daudz kas no latviešiem ir izlasīts. ''Mērnieku laiki'' un Blaumaņa noveles visspilgtāk atmiņā, pati gribu ķerties pie Jaunsudrabiņa ''Aijas'' un ''Vēja ziediem'', kad būs vairāk laika.
Viens īss komentārs no manas puses būtu - latviešu literatūrā tomēr ir tāds pamatīgums, sāls iekšā. Tāpēc vien ir vērts lasīt . Un mums ir ļoti skaista valoda - dažādi arhaismi, historismi un apvidvārdi, kas atrodami tikai iepriekšējā gadsimta literatūrā (pārsvarā) .
Pamanīju šo pavedienienu un atcerējos vienu pasen lasītu rakstu "Literatūrā un Mākslā", nosaukums gana uzvedinošs - "Kāpēc es nelasu latviešu literatūru".
Tad nu tur bija. Dažas neapšaubāmi un nepārspējami krāsainās frāzes vēl joprojām stāv atmiņā: "monstrozā, pāragri novecojusī Annele, kuras rēgs joprojām nav izdzīts no skolu programmām", "nemitīgi ņaukstošais Skalbes kaķītis", "slienainais Cibiņš", kurš raksta autoram bērnībā sagādājis milzu prieku un atvieglojumu, stāsta beigās atstiepjot kājas. Un tā joprojām. Domāju, galveno noskaņu var gūt
Toreiz es ļoti nesvēti par to izsmējos. Bet tagad aizdomājos par to savādo faktu, ka no brīva prāta arī es esmu lasījusi tikai dažas latviešu autoru grāmatas. (Izņemot dzeju. Dzeja - Čaks, Vācietis, Ziedonis, Belševica, Zālīte, to es esmu, pa ielu iedama, lasījusi un kā mantras skaitījusi ) Nuu, bet kad par prozu jādomā... Maz kas tā patiesi dziļi ir uzrunājis. Jā, ir jau savs skaistums, stiprums tai zemnieciskajā reālismā, kas tomēr ir latviešu klasikas pamattonis. Un valoda ir, senuma aromāts, sevišķi Jaunsudrabiņam. Tikai kaut kā ... bez degsmes lasās. Lasīju obligāto literatūru gariem zobiem, visus baisos "Mērnieku laikus", un sevī sūkstījos, ka NEKĀ NEKĀ no skaistajiem ārzemju rakstniekiem mums, redz, nav laika mācīties - rindā tak visi trimdas dzejnieki, smagie latvju klasikas blāķi, utt, utjpr. (Tagad laikam ir citādāk, skolās citzemju autoru tiek apskatīti vairāk.) It kā arguments loģisks - kurš tad vēl lasīs, ja ne latvieši un kad tad vēl, ja ne skolā. Bet nu.
Ko esmu ar patiesu interesi lasījusi - Grīna "Dvēseļu Puteni", Anšlava Eglīša "Homo Novus", Zālītes lugas. Hm, ko vēl? Vēl ārpus skolas piespiešanas lasīju Ērgles romānus un pat Indrānes "Lazdu laipu", toreiz dikti patika. Par dzīvnieciņiem - Ulda Plotnieka darbus, vairākas jaukas bērnu grāmatiņas viņam bija. Tā. Nekas vairs prātā un sirdī nenāk.
Vēl ir tautasdziesmas, bet tās es par literatūru neskaitu, tās ir citādāk. Vairāk, man.
Mūsdienu latviešu literatūru arī "nepavelk". Palasīju Noru Ikstenu, Ingu Ābelei, palasīju - tā arī tas palika.
Hm. Jokaini. Kas tad velk uz to svešrakstniecību? Kā nav? Plašuma skatījuma man pietrūkst. Tāda latviska(?) savīkstīšanās, viss sākas un paliek tai ikdienišķajā savstarpējo mijiedarbību marinādē, dzīve vienmēr ir grūta, tikai ilgas kaut kur debesīs, un vēl daba, kas dod mieru. Un bērnība (cik daudz latviešu rakstniekiem ir darbu par bērnību, un lielākoties ar tādu skumju ideālisma noskaņu, esat pamanījuši?). Bet man dzīve ir piedzīvojums, mistērija, un to es arī meklēju lasot (nu gan patētiksi izrunājos ).
Bet pats galvenais - fantastikas mums nav. Gribot negribot citos mežos jāiet klaiņot.
Vizmas Belševicas "Bille", jo man patīk ieskatīties pagātnē, kāda dzīve reiz ir bijusi.
Rainis : "Zelta Zirgs."
Jānis Klīdzējs "Cilvēka Bērns" Tur ir diezgan smieklīgi atgadījumi, kaut gan beigas ir sirdi plosošas
Esmu šausmīgi ielasījusies Blaumanī .
Sākās viss, kā jau parasti - obligātā literatūra, prozas analīze. Taču mani aizķēra un ieintriģēja, grūti pat pateikt, KAS, gluži vienkārši - viņš rakstījis ar dzirkstelīti. Reti mēdzu apraudāties lasot, taču ''Indrāni'' mani ļoti aizkustināja, ''Raudupiete'' ar`. ''Pazudušais dēls'' gan ne tik ļoti, kaut kā nepiesaistīja tēma.
Vilis Lācis.
lai gan bijis latviešu tautas nodevējs es muzeja stundas ierosināta aizgāju uz biblioteku un paņēmu viņa grāmatu sēriju tikai diemžēl aizmirsu kāds bija nosaukums.
Samērā skumjš stāsts, bet man ļoti patika.
Man ļoti, ļoti patīk lasīt A.Čaka dzejoļus un dažreiz var palasīt Jāņa Ivara Stradiņa kriminālromānus...
man patīk Aspazijas un Vācieša dzeja....vēl ļoti labas ir Regīnas Ezeras un Blaumaņa noveles, bet, manuprāt, ar to saraxts arī beidzas, nu varbūt k-ko piemirsu, bet naw nekas tāds īpaši saistošs...Diemžēl...
Skalbes un Blaumaņa darbi ir tīri normāli, taču man kaut tik un tā tie nepatīk, bet tie ir visnormālākie.
Ļoti labs stāstu krājums ir Andrai Neiburgai "Sum,stum"!Tik tiešām nenožēlosiet ,ja izlasīsiet!
Ilgu laiku man, kā fantāzijas un fantastikas literatūras lielai cienītājai, nebija ko lasīt no Latviešu autoriem. Beidzot sāk izdot arī pašmāju f&f. Patīk Lindas Nemieras darbs "Kaķa lāsts", Lauras Dreižes "Laimes Monitorings." un Toma Kreicberga "Dubultnieki".
Kā arī ļoti mīļa šķita Ilzes Liliānas Muižzemnieces " Kaķu meitene".
Man patīk Annas Sakses ''Ziedu pasakas''. Nevaru izdomāt neko citu, kas man liekas labs.
Rūdolfs Blaumanis ir iekarojis manu sirdi jau no vidusskola laika. Man mājās ir Blaumaņa "Stāsti un noveles", cik šobrīd atminos, tad vienīgā grāmata, kuru varu pārlasīti ik pa laikam.
Iesaku Jāņa Valka "Verķumāte"
Lasu latviešu fantastiku. Kaut ko puslīdz lasāmu var atrast... =)
Egils Ermansons "Cilvēks ar bērnu ratiņiem"
Dīvaina postapokalipse deviņdesmitajos gados. #mind````
Pēteris Pūrītis "Kōknesis" . Sviestgabals, taču šad tad pārlasu kādu fragmentu. Jānis Tīrelis, vecākais, ir miris.
P.P. "Dr.Ausmoņa klīnika". Nespēju izlasīt arī ar trešo piegājienu. Kaut kas tur ir tāds...
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)