Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: Akdievs. Paldies paldies tev, MMania! Negaidīju tādu palīdzību!

Džeina novērsusies no burvja, uzrunāja nu jau sabriedotos.
-Par zirgiem varu parūpēties! Kā arī kaut kur vajadzētu būt kartei, nu tai jaunajai.... Ja zināt vēl kādu, kurš varētu būt spējīgs mums palīdzēt - ņemiet līdzi! Tātad tiekamies pie Rihiannas dienvidu vārtiem! Līn, es laikam vairs nevarēšu palīdzēt, piedod, bet varbūt kādreiz varēšu atgriezties! Ardievu! -
Pēdējie vārdi bija domāti krodziniekam, kurš apmulsis vēl aizvien tur stāvēja ar alus kausu rokā, kurš bija domāts kādam viesim, un meitene izskrēja laukā - lietus jau bija beidzies, un spīdēja saulīte caur biezo mākoņu segu.

OOCatkalbūs: man jāiet.

[Roviela]

Errano tā, savādu skatienu veltīja elfam, kurš nupat bija skaļi atzinies, ka esot zaglis, un piedevām apzadzis baznīcas ziedojumu kastīti.
- Ja man šai ceļojumā kaut kas pazudīs, cienītais, kāds paliks bez pirkstiem, - elfs noteica pietiekami skaļi, lai to dzirdētu visi. Tas neskanēja draudīgi, bet bija pilnīgi skaidrs, ka tā arī būs.
- Un es neiešu kopā ne ar vienu, kas pa ceļam nodarbosies ar zagšanu. Man nav vajadzīga tāda slava. Līdzko man būs kādas aizdomas, mūsu ceļi šķirsies uz nesaredzēšanos, - viņš brīdināja.
Tad viņš noklausījās par zirgiem un piekrītoši pamāja. Labi! Ar zirgiem var tikt uz priekšu ātrāk.

(OOC - klase "zaglis" nenozīmē to, ka personāžs zog. Mana Mona Vienradzītē arī bija klasē "zaglis", bet viņa mūžā neko nebija nozagusi tīri kriminālā nozīmē.
Starp citu - kādas baznīcas? Mums te par reliģiju nav nekādu ziņu, bet fantāzijas pasaulēs parasti ir dažādiem dieviem veltīti tempļi.)

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Nav par ko.

Stunda laika nav nemaz tik daudz. Tu jau esi gatavs. Tāpat kā es. Turklāt. Viņa atkal uzrunāja pārējos. Ja mīlat savu zemi un vēlaties to atgūt tādu kāda tā bija agrāk, tad es jūs lūdzu paturēt šeit notikušo noslēpumā. Ja nē. Viņa draudīgi izņēma zobenu un vii noelsās, bet Selīna tikai pameta to gaisā un no griestiem novēlās beigts asinssūcējs sikspārnis. Tad viņa maigi iesāka. Ja nē, tad baidos ka viss var izgāsties un mēs būsim spiesti šādi dzīvot mūžīgi. Jūs to vēlaties? Es nē. Tādēļ es jūs lūdzu. Vecais vīrs atkal ierunājās un dēmone atkal pievērsa viņam skatienu. Pprotams mēs tevi pagaidīsim, ja vēlies doties. Lieliski. Viņa nodomāja. Mums būs vēl arī zirgi. Varēšu ar kādu brīvi parunāt. Viņa atkal apsēdās un dziļi ieelpoja.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 15:42

[Lianjuks]

Leila pateicās par dzeramo. Viņa negribēja lai kāds cits sarūpē zirgu viņa gribēja to izdarīt pati. Varbūt nozagt? Izdzirdot Errano piebildi par zagļiem elfa stipri nosarka un aizrijās ar vīnu.

[rudo lapu vilcēn...]

Errano teiktais neskanēja īpaši draudzīgi un Esmusam mazleit sametās žēl to nabadziņu, kam enlaimēsies. Par sevi kā zagli viņš nedomāja. Nekad mūžā nebija paņēmis neko, kas nepiederētu viņam vai nebūtu atļauts. Tomēr dzīve varēja izmainīt. Un ja nu tā bija vienīgā iespēja izdzīvot?
Vecais atkal lika padomāt, amzliet, bet tomēr. Viņam bija kreitna dzīves peiredze, vismaz viņš lika tā domāt. Lai arī gadus elfs pats vairs neskaitīja, viņš neuzdrošinājās viņam ko iebilsts. Kas bija viņš salīdzinājumā ar veco? Visu savu apzinīgo mūžu Esmus bija pavadījis mežā, tur viņš varēja atrast jebkuru teku. Pārējā pasaule vēl bija diezga nedroša un miglaina viņam.
Runām aizejot pie zirgiem, vinš klusi nopūtas. Zirgu nozīmēja papildus rūpes, un reizē - papildus ērtības.
Ieruna'joties dēmonienei par noslēpumu turēšanu, Esmusneviļus iesprauslājās. Lai nu arī cik dziļos mežos audzis, pat viņš saprata, ak krogā ar tik daudz ļauzīem šeit runātais ilgi enpaliks noslēpumā. Pat šķeitamie draudi no Selīnspuses nevarēja atturēt tos, kam šāda informācija varēja izrādīties izdevīgi pārdodama.
-Tu tiešām esi tik naiva domādama, ka sēit runātais ilgi paliks noslēpumā?- Esmusa sejā varēja redzēt neticību, viņam tieši un atklāti veroties uz Selīnu.

[Miss Doherty]

Tad Zaļajā Pūķi, paplucis kroģelis uz Ediannes - Adrennas ceļa, pirmais Adrennas pusē. Pāris jūdžu gājumā no Sedrenusa alas, tā pat kā no šejienes - stunda, pusotra. Pret vakaru tiksimies, ceļa biedri mani. Nejauki nosmīnējis pats pie sevis savās smirdošajās lupatās, viņš izsoļoja no kroga nepiedinīgi spriganā gaitā tādam vecam kaulu kambarim.

ooc: atvainojos, ka nedaudz GM darīšanās iebraucu ar to krogu.

[Džezā tikai Meit...]

Jā, labi. Zaļajā Pūķī. Viņa miegaini izgrūda. Kāds viņu atkal uzrunāja un Selīna atvēra acis. Pavērusies uz pusi, no kuras skanēja balss, Selīna saprata, ka tas ir Errano. Nē, es tā nedomāju, bet tas dos mums nedaudz laika. Un tāpat mēs nebūtu varējuši to paturēt noslēpumā, jo kā tu vari zināt, ka es neesmu tas ļaunums? Varbūt tā ir Džeina vai vēl kāds. Mēs nevaram to zināt, bet tagad mēs kopā vismaz noskaidrosim kas tas ir. Tāpat viņš to uzzinās. Ja es būtu uzlikusi paziņojumu vai vēl ko citu, tas būtu briesmīgāk. Liktenis man lēma šodien satikt Džeinu un pār'jos. Kau vai viņi ir zagļi. Kaut vai īgni nerunīgi vecuki, no tā vienmē var gūt labumu. Elfi spēj klusi lavīties un piezagties bez skaņas, bet tas vecais vīrs likās ļoti zinošs. Viņa vairs nespēja parunāt. Viņa bija reti turējusies sabiedrībā sava noslēpuma dēļ, taču tagad vienā reizē izrunāt tik, cik viņa parasti pasaka nedēļas laikā? Selīnai mazliet noreiba galva. Kas viņai bija uznācis? Kāds spēks viņu dzina uz priekšu. Viņa bija kļuvusi bālāka.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 16:08

[rudo lapu vilcēn...]

-Mēs enzinām viens par otru tipat kā neko, aj nu vienīgi vārdu un dažiem nodarbošanos. Zem tā var būt daudz kas paslēpts.- elfs meirīgi atbildēja. No Selīnas unas bija pagrūti ko zišķetināt, varbūt dēļ nedaudz juceklīgajiem vārdiem. -Atvainojos, aj esmu tevi aizvainojis. Vienkaŗši tavs iepreikšējais lūgums visiem šeit notikušo apturēt noslēpumā man šķeit endaudz apsurds. Es ļaudis tik labi varbūt nepazīstu, tomēr šādi visiem apsakot tu lies aausīties tiem, kam varētu būt pdomā kas ļauns. Neka stāds sēit apgaidām vēl netika pateikts, bet, ja aiz šīm paŗmaiņām kas stāv, tad viņam droši vien ir arī aplīgi un tie labprāt gribēs zināt, ka viņiem pretī cēloni devušies noskaidrot neliels bariņš vējagrābšļu.
Katram no mums ir savas albākās puses, bet tikpat daudz ir arī vājību.-

[Big Bad Wolf]

Sakarā ar to, ka pēc stundas bija noorganizēta satikšanās pie Rihiannas dienvidu vārtiem, elfs vēl nedaudz vēlējās pasēdēt pēc viņa domām lieliskajā krodziņā. Visas nepieciešamās mantas viņam jau bija līdz – loks ar bultu maksti un naudas maisiņš, kurā atradās paprāva riekšava ar sudraba monētām. Zirgs arī viņam bija noorganizēts. Tātad viņš palēnām jau varēja sākt doties uz Lai dotos ceļā viņam bija nepieciešama vēl viena lieta – labs garastāvoklis.
Uz redzēšanos, krodziniek, elfs izgāja no krodziņa, viegli aizcērtot durvis.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna bija nedaudz apstulbusi un tikai tagad tā īsti saprata to, ko bija teikusi. Dēmone paskatījās uz elfa pusi un viņas acīs varēja redzēt nožēlu. Vaigi bija mazliet iesārti. Tev ir tainība un nav jāatvainojas. Mēs tiešām esam svešinieki un neko nezinam viens par otru. Bet zini, vienam doties ceļā ir bīstamāk un sarežģīti. Es agrāk šeit dzīvoju. Patiesībā šie ļaudis nav tik nodevīgi un uzticas viens otram. Vismaz tā tas bija pirms es devos prom.. Un turklāt, es visus apskatīju un man nelikās, ka kāds varētu būt šī ļaunuma pusē. Protams es varu smagi kļūdīties, bet mēģināt ir vērts. Selīna mirkli iegrima pārdomās un tad rūgti noteica. Es vienkārši nevaru izturēt šos laikus. Viss ir tik pelēks un neauglīgs. Atceros kā bija agrāk. Viss ziedēja un smaržoja, putni dziedāja... Tas nav paciešams.. Viņa ieskatījās elfam acīs un jautāja. Kā tu domā, kas aiz tā visa slēpjas?

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 17:29

[rudo lapu vilcēn...]

Esmus klusi nopūtās.
-Neskatoties ne uz ko gandrīz vienmēr cilvēkiem šķiet, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas.Un pasaulei ir nelāgs ieradums mainīties, liekot vēl nesenu draugu sejās atrast ienaidniekus, bet prieka vietā tikai skumjas.-
Ja esi viens - vienmēr ir grūtāk. Taču jačeļas un jādodas tālāk.- puisis iedrošinoši pasmaidīja. Lai vai kā, ja citas dienas smaidu redzēt nsanāca, tad šodien tas pats no sevis plauka gandrīz visu laiku, vismaz tā šķita pašam elfam.
-Bet, lai spriestu kas aiz visām šīm pārmaiņām slēpjas, manas zināšanas vēl nav pietiekami lielas.- sejā iegūlās ierastā izteiksme, ko atkal ātri nomainīja smaids. -Varbūt kāds vēlas pasauli padarīt labāku, kaut arī sākums vēl nešķiet tik daudzsološ.- tikko jaušami smiekli ieskanējās gaisā.

[Džezā tikai Meit...]

Selīna pasmaidīja. Iespējams, viss ir iespējams. Viņa piecēlās un klusi pajautāja. Laika vēl ir pusstunda. Vai tu nevēlētos iziet laukā pastaigāt pa Rihiannu? Iespējams šī ir pēdējā reize kad mēs viņu redzam. Selīna piegāja pie letes un samaksāja. Paldies jums. Tas bija vienkārši debešķīgi. Viņa klusi noteica un pasmaidījusi atgriezās pie Esmusa. Negribu visu atlikušo laiku sēdēt telpās. Turklāt man ir jāaiziet uz kādu īpašu vietu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC: Ki kī - visiem paredzēts savākties pie Džeinas tēva saimniecības, vai tu gaidīsi "Zaļajā pūķī"? Bet zirgs?

Tā lēnām visi runājās un sapazinās, un rāpoja tālāk uz dienvidu vārtu pusi, jau stunda pagāja (OOC: jā, tas ir lēciens laikā Runāt varēsiet pēt tam. Spēle jau ir nedaudz iepalikusi, tāpēc lūdzu atvainojiet. Ja vēlaties, varat turpināt diskusiju it kā jau ejot nonākdami tur.)


Ceļinieki gaidīja Džeinu pie dienvidu vārtiem, kad tālumā jau skanēja jaunas meitene steidzīgie soļi. Pēc kāda brīža Džeina bija klāt.
-Uh, sveiki! Es sakārtoju dažas lietas - varam iet pie mana tēva, šķiet viņš varēs atdot pāris zirgus un maizes klaipus, taču daudz ne. Varam iet? -

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.08.2007 17:47

[rudo lapu vilcēn...]

Vīna glāze rādījās tukša un jaunu pasūtīt negribējās. Sēdēts arī šķita jau pietiekami ilgi, kāpēc gan neiziet pastaigāties?
-Es tevi netraucēšu?- elfs pieklājīgi apvaicājās, celdamies kājās.
Pievērsies pārējiem Esmus pieklājīgi palocīja galvu. -Prieks ar jums iepazītie. Domāju, ka tiksimies pēc pusstundas pie vārtiem.-
Tad paņēmis iepreikš malā nolikto loku un somu, Esmus devā spakaļ Selīnai. Varbūt mazliet muļķīga rīcība, tomēr uz vietas arī bija pazudusi vēlēšanās sēdēt. Bez tam Selīna kādreiz bija šai pilsētā mitusi.
-Atzīšos, ka esmu Rihiannā tā īsti esmu pirmo reizi, kaut arī tikai caurbraucot. Neko daudz par šejieni nezinu.- tāpat kā par lielāko daļu ````ētu un ievērojamo vietu. elfs pei sevis domās peibilda, vērsies pie Selīnas, kad kroga durvis aiz muguras jau bija aizvērušās.

[Roviela]

Errano piecēlās un mierinoši noteica.
- Iesim vien, un neraizēsimies. Tāpat jau - ja kāds to visu ir tīši sarīkojis, vai viņš būtu tāds muļķis, ka cerētu, ka neviens pats nemēģinās noskaidrot, kas notiek? Mūs gaidīs tāpat. Vai nu pa vienam, vai bariņā. Un tad es teiktu, ka bariņā ir drošāk. Katrs no mums kaut ko prot, un ne visi vienu un to pašu. Tāpēc.
Viņš piegāja pie letes un uzlika uz tās vēl dažus sudraba gabalus.
- Saimniek, man vajadzēs ko līdzi ņemamu no ēdamā. Kaltētu maizi, speķi, šo te blаšķi ar vīnu, žāvētus augļus un sieru, - elfs skaitīja.

Sagaidījis savu pasūtījumu, pēddzinis palēnām devās uz Rihiannas dienvidu vārtiem, kur tieši pēc stundas ieradās arī Džeina. Elfs atzinīgi pamāja ar galvu - viņš cienīja precizitāti, - un gāja meitenei līdzi turp, kur viņa grasījās visus vest.

[Džezā tikai Meit...]

Nē, netraucēsi. Es būšu pateicīga par kompāniju. Viņa teica un kopā ar elfu izgāja laukā no kroga. Laiks bija nomierinājies un Selīna lēnām gāja pa pilsētas ieliņām. Laigan esmu šei dzīvojusi, es neko daudz vairs neatceros. Viņi gāja garām veikaliem, visādām bodītēm un mājiņām. Šeit agrāk bija mūzikas skola. Atceros kā gāju uz to katru dienu. Es biju apsēsta ar mūziku. Tolaik man tā likās maģiska. Katru nakti es sēdēju vientuļa vītola zarā un dziedāju mēnesim. Viņa smejoties norādīja uz kādu greznu ēku, virs kuras bija rakstīts - tiesas nams. Bija dīvaini to stāstīt tikko iepazītajam elfam. Viņa paskatījās uz kādu bērnu bariņu, kuri jautri spēlējās ar akmentiņiem, tos spārdot. Viņa pasmaidīja un klusi noteica. Šķiet, ka bērni nekad nav nelaimīgi.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 18:22

[rudo lapu vilcēn...]

-Bērnus reti uztrauc pieaugušo problēmas. Dzīve viņiem ir sarežģītāka savādākā veidā kā mums. Par savu rīcību uzņemties atbildību viņi tikai mācās un dzīvo vairāk tikai vienai denai. Tad reti kad ir iespēja ilgi būt nelaimīgam.- viegla skumju izteiksme iegūlās elfa sejā, tomēr diezgan aŗi pagaisa. -Ikvienu kādreiz no musm kas aizrāvis, iespējams aizrauj pat tagad, tikai to neizrādām.- kaŗtējais smaids. Šī diena tiešām bija neparasta.

[Džezā tikai Meit...]

Dažreiz es atkal gribētu būt bērns. Tā neuztraukties par visu un brīvi dzīvot. Bez smagās pienākumu nastas. Ir pareizi dzīvot tikai vienai dienai, jo tu jau nezini, kas var notikt. Iespējams tu pēdējo reizi smejies vai raudi, jo iespējams, ka nākamajā mirklī tu jau esi miris. Viņa apklusa un palūkojās uz Esmusu. Viņš teica patiesību. Dēmone vārgi pasmaidīja un teica.Es gribētu atkal dziedāt, bet pa šiem gadiem es iespējams esmu zaudējusi savu balsi. Viņa nogriezās kādā sānieliņā un gāja iekšā mežā. Es ceru, ja tev nav iebildumu, ka es apciemošu kādu sev īpašu vietu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 20.08.2007 18:49

[rudo lapu vilcēn...]

Elfs viegli papurināja galvu, tādējādi pauzdams, ka iebildumu, ja pašai Selīnai par viņa klātbūtni nav, tad viņam vēl jo mazāk.
-Ikviens reiz atkal vēlas būt bērns, taču tas nav iespējams. Var sapņot, bet dzīve no tā nemainīsies.- filozofija. Mazliet dīvains temats par ko runāt svešinieku, bet varbūt labāk kā nekāds. Iespējams šadi bija iespēja par otru uzināt daudz vairāk kā vienkāršā sarunā.

[Semijs]

* Es biju tikai pāris stundas prom un jau TIK daudz sadrukāts

Majeks bija nedaudz izbrīnīts, kad viņam ar loku kaut kāda naiva zaļa meitene piedraudēja. Kentaurs pat nosmīnēja, vai vispār viņa prot aprīkoties ar loku. Dzirdēdams par ekspedīciju, Majeks, bez liekām runām pieteicās, kentaurs arī gribēja uzzināt, kas notiek šei apkārt un pieņemsim, ka visu sarunājis, devās laukā, visiem līdzi, neliekoties ne zinis pa trako skuķi.