Viesnīca, [GM][PZP]Tūristi nekad nav tie par ko izliekas Opcijas

[Mitrene]

Normans Beitss izgājis no mājas paskatījās pulkstenī, bija jau seši. viņš gandrīz kavēja. vajadzēs braukt ātrāk par atļautu ātrumu, lai paspētu uz ceļmalas benzīntanku kur bija sarunājis satikties ar viesnīcas viesiem. Protams ka tas skanēja mazliet dīvaini, parasti viesnīcām ir atrodamas kartes ,kas norāda kā uz tām nokļūt, bet diemžēl kaimiņu ciemata tipogrāfija bija slēgta, un uz lielpilsētu braukt viņam bija slinkums.

Tā vietā viņš bija sarunājis ar viesiem tikties pulkstens astoņos ceļmalas benzīntankā, lai varētu citiem parādīt ceļu uz viesnīcu. Cerams ka visi būs atbraukuši laikā un nevienam nebūs ķibeles ar mašīnām kā tas gadījās pērn Normans pie sevis nodomāja. Izbraucis no viesnīcas stāvlaukuma viņš sāka uzņemt ātrumu. Braucot cauri mežam viņu pārņēma drebuļi. Šis mežs vienmēr uzdzina baisas priekšnojautas. tādēļ viņš iespieda gāzes pedāli grīdā un nospieda play pogu mašīnas disku atskaņotājam. Atskanēja Sia dziesma Breathe me.

(IMG:http://www.womentcb.com/b-images/Gas%20Station.jpg)

Lielās šosejas malā esošajā benzīntankā valdīja klusums. Nu vismaz pagaidām. pulkstens bija piecpadsmit pāri septiņiem. Viesiem vajadzēja ierasties ap astoņiem, bet ko lai ar tiem viesiem zin, cikos viņi saradīsies?

OOC: norādiet aptuvenu laiku kad ierodaties, arī veidu kā šeit nokļūstat, vēlams ar savu automašīnu (drīkst braukt vairāki cilvēki vienā mašīnā), bet iespējams arī kāds stopētājs. Benzīntankā darbojas veikals.

[Kāds]

Hūberts ielidojis valstī Daudz laika nekavējās lidostā, bet izsauca taksi uz pilsētu. Pilsētā viņš izīrēja nelielu automašīnu sarkanā krāsā par ļoti labu cenu, kas uzreiz viņam iekrita acīs.
(IMG:http://www.autoplus.lv/images//large_mini%2006%20DSC01057fix.jpg)
Pēc tam viņš nedaudz paklejoja pa veikaliem un nopirka kliņģeri viesnīcas īpašniekam, bet tūlīt pēc tam satika savu brāli. Viņi abi sasēdās mazajā mašīnītē un, skanot vietējam mūzikas kanālam, devās ceļā uz degvielas uzpildes staciju.[OCC] Morijs piekrita iesēsties. [/OCC]

Nonācis degvielas uzpildes stacijā, plkst. 7:00 viņš izkāpa no mašīnas, apskatījās, ka viņš ar brāli ir vienīgie, un devās uz veikaliņu iegādāties Coca-cola® pudeli un karstu kakao. Pēc brīža viņš ieraudzīja kādu mašīnu piebraucam, bet iekāpa savējā sasildīties.

Šo rakstu rediģēja Kāds: 12.02.2009 22:28

[Malduguns]

Riona nožāvājās un izstaipījās. Stopošana nebija viņas stiprā puse un reti kurš vēlējās ņemt savā mašīnā īpatnēja izskata meiteni, kura izskatījās pēc kādas upurētājas vai kā tamlīdzīga. Piekārtojusi garos, melnos svārkus un notraukusi no kerzām putekļus, Riona atkal izstiepa roku, lai censtos nostopēt kādu mašīnu.
Tumšsarkanie mati bija savīti mezglā un bālā seja pustumsā izskatījās vēl bālāka kā parasti. Gaišās blūzes piedurknes plandīja vējā un pie kājām stāvēja ceļasoma.
-Es viņu ienīstu,-Riona nopurpināja, domājot par savu brāli, kurš pēdējā brīdī bija atteicies viņu aizvest uz vajadzīgo vietu.

[Semijs]

Gregorijs kratījās savā vecajā golfiņā, kas apbrīnojami labi turējās un izbaudījis vēju, ar logiem vaļā, traucās pa šoseju ''Slipknot'' pavadībā. Mutē kūpēja cigarete un uz spogulīša karājās divas miroņgalvas, kuriem lēkāja žokļī. Ceļa malā puisis pamanīja kādu meiteni un samazinājis ātrumu, piestāja klāt.
Izpūtis dūmus, Gregorijs paskatījies uz Rionu, draudzīgi ievaicājās.
-Kurp dodaties?-
Viņš jautāja skaļi, jo bija aizmirsis nogriezt mūziku.

[Malduguns]

Riona atviegloti uzelpoja. Vismaz kāds bija iejūtīgāks nekā citi. Pacēlusi skatienu viņa palīkojās uz puisi, kurš bija piestājis.
-Uz ceļmalas benzīntanku,-viņa sacīja.-Tur būs mītings, lai brauktu uz kaut kādu viesnīcu.

[Semijs]

-Nu tad tev šodien ir veicies! Es dodos arī uz to mītingu.-
Gregorijs iesaucās un beidzot pagriezis mūziku klusāk, atvēra durvis vaļā Rionai. Puisis īsi pārlaida skatienu pāri meitenei, viņš nekur nekavējās, lai neizskatītos pēc kaut kāda izvirtuļa un iekārtojies pie stūres, gaidīja, kad Riona iesēdīsies.

[Malduguns]

Riona savilka lūpu kaktiņus smaidā, tomēr īsti priecīgs tas nelikās.
-Jauki,-viņa noteica un veikli, kā arī diezgan graciozi ieslīdēja mašīnā. Atglaudusi matu šķipsnas no sejas, viņa piesprādzējās un nolika smu pie kājām.
-Varam braukt.

[Semijs]

Pamājis ar galvu, Gregorijs uzmeta aci, vai nebrauca neviena mašīna un uzdevis gāzi, sāka braukt tālāk pa šoseju vidēji 120 km/h. Mūzika vairs nebija tik skaļa un nebija īsti ko runāt.. šī sajūta bija šausmīgi nepatīkama puisim, līdz beidzot viņš centās uzturēt kaut kādu kontaktu.
-Kā tad tā gadījās, ka tu te ceļmalā starp neko stopēji?-
Viņš ievaicājās vaktēdams ceļu, bet tad pēc tam pasniedza cigarešu paciņu.
-Pīpēsi?-

[Malduguns]

-Man ir īpatnēji radinieki,-meitene atbildēja uz pirmo jautājumi.-Es dažbrīd brīnos, kāpēc vēl esmu dzīva,-viņa sacīja, paņēmusi vienu cigareti un to aizsmēķējusi.
-Es gan parasti ar to neizraujos,-viņa sacīja, norādījusi uz cigareti. Riona vēlreiz nožāvājās.

[Mitrene]

ārā jau palēnām palika tumšs, bija mierīgs vakars. Normans Beitss ar savu zaļo mikroautobusu brauca pa vientulīgo meža ceļu. Ka tik paspēt, ka tik paspēt Normans pie sevis dungoja viņš nevēlējās nokavēt. Ceļš līkumoja caur mežu. pārbraucis pāri tiltam pār upīti, viņš iedomājās ka aizmirsis mājās savu cigarešu paciņu. Nu neko darīt. viņš turpināja vientulībā stūrēt mašīnu cauri mežam. Ātrums bija aizraujošs, un tieši šajā brīdī sāka skanēt Portishead- Machine Gun

[Semijs]

-Jā radinieki, nav diemžēl tā lieta, ko pārzinu.-
Gregorijs noteica un aizsmēķēja vēlvienu cigareti. Pamājis ar galvu meitenes teiktajam par pīpēšanu, viņš skābi noteica.
-Prieks, ka tev viegli. Es nevaru iedomāties stundu bez cigaretes bļ.in.... Starp citu mani sauc Gregorijs, - ja jau braucam vienā mašīnā un uz vienu un to pašu vietu, tad laikam lieka jauna seja nenāktu pa ļaunu.-

[Ļipa]

Jūs domājat, ka Dorai vēl pietika naudas benzīnam, savai mašīnai vai pašam svarīgākajam – tiesībām. Auto kursi kā zināms kaut ko maksā un ir jāizšķiras – ceļojums vai tiesības bez iespējas iegādāties automašīnu.
Tā nu apkrāvusies ar mugursomām un visu, ko citu, kas pēc Doras domām izskatījās īsteni piemērots īstenam tūristam, viņa nostāvēja ilgi, jo ilgi, patiesību sakot jau sākot nervozēt par to vai vispār paspēs laikā, līdz beidzot kāda smagā fūre bija viņu paķērusi. Tas vienmēr bija vislādzīgākais variants, jo džeki, kas tās vadīja parasti bija nogarlaikojušies un laimīgi par katru cilvēku ar, kur var papļāpāt.
Tā, nu veiksmīgi Dora un viņas mantas, nokļuva norunātajā tikšanās vietā pat dažas (15) minūtes pirms norunātā laika.
Atlika nokraut somas uz asfalta un blisināties kā zosij pavasarī cerībā, ka tūliņ pat uzradīsies kāds glābējs, kas pateiks, kas un kā.
Ā... Laikam bija prātīgi doties iekšā! To Dora arī darīja, galu galā tur mantas varēja nolikt uz grīdas un vēl nopirkt pašu lētāko dzeramo, lai gan patiesību sakot vēl lētāk laikam būtu aiziet uz tualeti un padzerties no krāna.

[Malduguns]

-Nejauks ieradums,-Riona sacīja, virpinot brīvās rokas pirkstos svētā Hansa krustu, kurš viņai bija pakārts saitītē ap kaklu.
-Es esmu Riona, prieks iepazīties,-meitene vēlreiz ne īpaši sekmīgi centās izmocīt smaidu.

[Semijs]

-Jauks vai nejauks, bet dzīve to uzspiež.-
Gregorijs noteica un sāka pārslēgt dziesmas, līdz uzslēdza ''Gogol Bordello - Start Wearing Purple''. Uzsmaidījis, puisis ievilka dūmu un viegli kratīja galvu līdzi dziesmai. Šī bija retā dziesma, kas uzdzina kaut kādu optimismu viņā.
-Pēc kādām piecām minūtēm būsim jau klāt, beidzot ilgi gaidītais atvaļinājums būs klāt. Ko ta tu izlēmi tā braukt uz šo viesnīcu?-

[Malduguns]

-Radinieki,-Riona sacīja un izpūta pēdējo dūmu no cigaretes.-Acīmredzot, viņi vēlējās no manis tikt vaļā pa visam,-viegls smīns.
-Un kāpēc tu šeit esi uzradies un paņem mašīnā aizdomīga paskata meitenītes?-viņa vaicāja, viegli pavīpsnājusi.

[Semijs]

-Skaidrs. Ai, zini, patīk man tādas mazākas meitenītes, joks, - neuzskati mani par izvarotāju, tas tik vēl trūktu.-
Viņš neveikli pajokojis teica un pīpēdams tālāk cigareti, atbildēja meitenes vaicātajam.
-Atvaļinājums, ````s šefs beidzot saprata, ka esmu arī cilvēks, nevis robots.. Lūk arī benzīnatanks.-
Gregorijs pamāja ar galvu un piestājis pie benzīntana, puisis izslēdza motoru.
-Es ieiešu veikalā nopirkt kaut ko, ja gribi vari palikt mašīnā, atstāšu mūziku.-
Atstājis mūziku, puisis izkāpa ārā un aizmetis cigareti projām, iegāja benzīntankā, lai nopirktu kādu stiprāku dzērienu.

[Klusētājs.]

Jau mēnesi Lenora bija tirdījusi Heiko par iespēju kaut kur aizbraukt. Kaut kur tālāk no šīs visai nomācošās dzīves, no mācībām, no tās pārlieku lielās uzmanības, ko viņa saņēma no apkārt esošajiem. Viņa vēlējās paslēpties pati no sevis, tādēļ šis ceļojums viņai bija tik izmisīgi nepieciešams. Viņa nepārstāja par to ieminēties ikreiz, kad viņi sarunājās, prasmīgi lūgumu ievijot starp vārdu apmaiņām. Heiko nebija citas izvēles, kā vien padoties savas meitas vēlmei. Viņš atļāva meitenei doties nedēļas izbraucienā. Un par brīnumu, pat neuzlika tam visam cenu, kā tas būtu bijis citreiz.
Tādēļ te nu viņa bija. Lenora sēdēja savā pavisam vienkāršajā un lēti pirktajā mašīnā, kura neradīja aizdomas par viņas naudas stāvokli un skatījās uz benzīntanku, pie kura viņa bija apstājusies, jo šī bija tā vieta, kur visiem viesnīcas apmeklētājiem bija jāierodas, lai sagaidītu tās pārvaldnieku, kurš tos aizvestu tālāk. Tas bija dīvaini, ka nebija izveidota karte, pēc kuras vadīties, taču neko teikt. Viņa vēlējās brīvdienas un šī bija vienreizēja iespēja, kas noteikti jāizmanto un viņa nesūdzējās. Vēl bija pāris minūtes līdz astoņiem. Viņa redzēja kādu meiteni ierodamies un arī netālu stāvēja cita mašīna. Viņi jau pamazām saradās aizvien vairāk.
Lenora vēl mirkli izdomāja pasēdēt mašīnā un pārdomāt visu. Visas vajadzīgās lietas bija lielajā somā, kura atradās mašīnas aizmugurējā sēdeklī. Naudas netrūka, pārtikas, ēdiena arī ne. Tikai bija jāatceras viens. No šodienas viņa vairs nebūs tā bagātniece Lenora, bet gan Elija Kortsa. Meitene no pavisam vienkāršas ģimenes, ar pavisam parastu dzīvi, kura ieradusies papētīt katakombas. Jā, viņa bija izlēmusi izlikties par kādu citu. Bet tikai tā meitene juta visas rūpes noskalojamies no sevis, darot viņu brīvu un mierīgu. Jāsāk spēle.

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 12.02.2009 23:52

[Malduguns]

Riona palūkojās pulkstenī. Tas rādīja apmēram pusastoņus. Kādu laiku vēl palikusi mašīnā, viņa blenza pāri tās priekšgalam, neko neredzošu skatienu. Puisis, kurš viņu bija atvedis likās mazliet īpatnējs.
Riona izslīdēja no mašīnas un vēlreiz nožāvājās. Mazliet trīcēdama viņa stāvēja pie tās, jo īsti nezināja, ko pasākt tālāk.

[Kāds]

Hūberts, nogaidījis mašīnā kādu laiciņu pamanīja, ka ierodas kāda meitene ar ļoti skaistiem brūniem matiem, kura izkāpj no kravas mašīnas. Pēc laiciņa ieradās vēl pāris cilvēki. Viņš nosprieda, ka jāapjautājas par Beitsa kungu, jo pulkstens jau rādīja 7:43. Viņš izkāpa no mašīnas un iegājis bendzīntankā prasīja meitenei ar garajiem brūnajiem matiem: "Labdien, vai Jūs gadījumā nepazīstat Beitsa kungu? Man bija drīzumā sarunāts satikties ar viņu, un es domāju, ka viņš varētu ierasties nedaudz agrāk." Nopētījis meiteni viņš norādīja uz kafijas automātu un teica: "Nevēlaties kakao, vai ko siltu? Šis vakars ir ļoti drēgns, un karsts kakao ļoti palīdz sasildīties. Pirms brīža vienu jau izdzēru."

[Moriartijs]

Saticis brāli pilsētā, Džeroms ar savu nelielo bagāžu - tajā ietilpa, mugursoma, nedaudz naudas, siltā jaka, folijas siltumsega, dokumenti, pāris biezpiena batoniņi, pudele džina un mp3 pleijeris, iekāpa iekš mini. Viņam pašam nebija ne autovadītāja apliecības, ne telefona. Protams pie somas bija piestiprināts lietussargs - no tā nu gan nešķirsies.

Visu ceļu nogulējis, viņš pamodās, kad jau brālis bija izkāp!s no mašīnas kaut kādā benzīntankā un runājās šķiet, ka ar citiem Viesnīcas topošajiem iemītniekiem. Uzmetis skatienu pulkstenim, viņš redzēja, ka ir jau gandrīz noteiktais laiks un izrāpās ārā nomašīnas.

Mēteli uzmetis uz aizmugurējā sēdekļa palika vienā džemperī - par laimi vakars bija visnotaļ silts.

- Labrīt! - viņš ieteicās un pataustījies kabatā pēc sīknaudas aizsoļoja uz benzīntanka veikalu.

Piecas minūtes vēlāk iznāca ar kafijas krūzi un nostājās netālu no brāļa, tā teikt, socialise with people ...

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 13.02.2009 00:31