Mīti atgriežas, Raksts par mītiem avīzē "Diena" Opcijas

[ils]

Grāmatu tirgū palaisti mīti
Gunita Nagle

Izdevēja Renāte Punka ir iesaistījusi Latviju unikālā grāmatniecības projektā

Homēra Odiseju, kas vēsta par Odiseja ceļojumiem pa Egejas jūru un viņa uzticīgo sievu Pēnelopi, zina pat tie, kas skolas gados izsprukuši no sengrieķu mītiem un varoņteikām. Tie, kuri to lasīšanai nodevās ar prieku, droši vien uz visu mūžu atmiņā saglabājuši aprakstu, cik mežonīgi un asiņaini Odisejs izrēķinājās ar visiem sievas preciniekiem. Taču varu saderēt, ka pavisam nedaudz ir to cilvēku, kas atceras, ka Odisejs savā milzu atriebē pakāra arī 12 jaunavas. Kādēļ?

Atbildi uz šo jautājumu, no jauna pārstāstot seno mītu, meklē kanādiešu rakstniece Mārgareta Atvuda savā esejā Pēnelopiāde. Kopā ar viņu vairāki citi pasaulslaveni rakstnieki, atsaucoties skotu izdevniecības Canongate aicinājumam, uzņēmušies no jauna pārstāstīt senus mītus. Viņu stāstus šoruden vienlaikus izdod 32 valstu izdevniecības visos piecos kontinentos, tostarp arī Jāņa Rozes apgāds Latvijā. Līdz ar to apgāda direktore Renāte Punka ir iesaistījusi mūsu valsti vienā no ambiciozākajiem pēdējo gadu grāmatniecības projektiem pasaulē, ar ko visi literatūras mīļotāji šajās dienās tiek iepazīstināti Frankfurtes grāmatu tirgū.

Atpakaļ pie saknēm

Cilvēki vienmēr ir radījuši mītus. Mītu vēsture — tā ir arī cilvēces vēsture, mūsu stāsti un ticības veidi, mūsu ziņkārība un spēja saprast pasauli, mūsu saikne ar priekštečiem un citam ar citu. Tā raksta viena no pazīstamākajām mūsdienu reliģiju pētniecēm Rietumos, kādreizējā mūķene Kārena Ārmstronga, aicinot pārstāstīt mītus.

"Mums jau XXI gs. rūp tas, ka mēs esam diezgan tālu no savām saknēm," paskaidro R.Punka. Viņa zina stāstīt, ka pati ideja par mītu pārstāstu skotu izdevniecībā Canongate radusies pirms pieciem gadiem. Šo gadu laikā ideja materializējusies un spējusi aizraut gan pasaulslavenus autorus, gan lieliskus izdevējus.

Šajās oktobra dienās vairākās valstīs vienlaikus tiek izdotas piecu autoru versijas par senajiem mītiem — K.Ārmstrongas eseja Īsi par mītu vēsturi, M.Atvuda stāsta, ar ko īsti nodarbojās Pēnelope, gaidot Odiseju, Viktors Peļevins savā Šausmu ķiverē ļāvis Tēsejam un Minotauram doties virtuālajos labirintos, Dženeta Vintersone pārstāsta mītu par Atlantu un Hēraklu, savukārt Deivids Grosmans — par Vecās Derības Samsonu. Latviski oktobra laikā jābūt izdotiem Atvudas un Peļevina stāstiem, novembrī grāmatnīcās varēšot nopirkt arī Ārmstrongas eseju.

"Mēs sākam ar tiem autoriem, kuri laimīgā kārtā latviešu lasītājiem jau ir zināmi," paskaidro R.Punka. "Bet projekts ir ilglaicīgs un vērsīsies plašumā arī ar izdevēju starpniecību. Tādēļ mēs jau esam runājuši par šo projektu ar latviešu autoriem, un, ceru, ka kāds arī šeit gribēs pārstāstīt mītu."

Lai pievienotos vairāk nekā 30 pasaules izdevniecībām, kas ķērušās klāt mītu pārstāstiem, Jāņa Rozes apgādam nav vajadzējis ne piedalīties konkursā, ne maksāt milzu naudu. Pieticis painteresēties un izteikt savu vēlmi pievienoties. "Katrai kārtīgai, sevi cienošai izdevniecībai ir sava seja. Grāmatu tirgos mēs esam iemanījušies atrast sev līdzīgi domājošos, kaut vai redzot uz grāmatu vākiem to autoru vārdus, kurus mēs esam izdevuši. Canongate ir vieni no tiem, kas angliski izdod tos autorus, ko mēs tulkojam latviski. Londonas grāmatu tirgū mēs viņu stendā ieraudzījām mītu logo, un tas mūs vienkārši uzrunāja," paskaidro R.Punka, kas tieši šajās dienās Franfurtē piedalās projekta prezentācijās.

Nebrauc stāvēt stendā

Latvijā vārdu salikums "Frankfurtes grāmatu tirgus" diemžēl asociējas nevis ar tiem desmitiem un simtiem notikumu, kas ir šī milzīgā grāmatniecības festivāla laikā, bet ar kolīzijām ap to. Jau vairāk nekā desmit gadu Latvijas izdevēji un autori brauc uz Frankfurti, bet ne reizi viņi nav bijuši apmierināti ar to, kā tirgū tiek parādīta Latvijas literatūra un grāmatas. Pērn R.Punka, atgriezusies no Frankfurtes, ļoti skaidri formulēja daudzu izdevēju domu, ka jābūt ļoti skaidrai līdzdalības stratēģijai.

Tagad, kad joprojām katrs no Latvijas izdevējiem uz Frankfurti brauc savu mērķu virzīts, R.Punka, šķiet, nolēmusi distancēties no visiem strīdiem. "Jā, Latvijas stends izdevējiem ir kā pieturas punkts, kā mīļās mājas, kur var no rīta vai vakarā satikties un sasveicināties. Bet katrs izdevējs uz Frankfurti brauc tikties ar saviem sadarbības partneriem, un pašā stendā mēs uzturamies ļoti maz. Mums ļoti gribas, lai tas reprezentētu valsti, bet, lai pievērstu uzmanību latviešu literatūrai, manuprāt, jāiesaistās arī Ārlietu un Kultūras ministrijai ar saviem spēkiem. Jābūt rūpīgam darbam ar presi un žurnālistiem, ar autoru aģentiem. Daļēji to dara Literatūras centrs. Bet patiesībā būtu jāalgo viens projekta vadītājs, kas domātu, kā Latvijas grāmatniecībai izskatīties starptautiskās izstādēs. Tas ir ļoti, ļoti nopietns darbs."

Pašu Renāti Punku vairāk nodarbina grāmatu tirgū norunātā tikšanās ar franču rakstnieku Ēriku Emanuēlu Šmitu, kura romānu Pilāta evaņģēlijs izdeva Jāņa Rozes apgāds. "Ceram drīz latviski izdot viņa jaunāko romānu," neslēpj Punka.

Pa ceļam no Rīgas uz Frankfurti lidmašīnā Renāte Punka solījās lasīt "ļoti labu grāmatu" — Djēgo Marāni romānu Jaunā somu gramatika. Starp citu, Atēnas izdotu.

Publicēšanas datums: Trešdiena, 2005. gada 19. oktobris.

http://www.diena.lv/otra_puse/lasit.php?id=261099

[Seila]

Cilvēkiem ir vienmēr bijis svarīgi izzināt ar vien vairāk un ja beidzot ir sākts pētīt senās varoņteikas, tad tas ir ideāli. No otras puses...Varbūt labāk tikt galā ar jautājumu, vai Homēr vispār ir visas Odisejas autors?

[Roviela]

Cilvēkiem ir vienmēr bijis svarīgi izzināt arvien vairāk un, ja beidzot ir sākts pētīt senās varoņteikas, tad tas ir ideāli. No otras puses...Varbūt labāk tikt galā ar jautājumu, vai Homēr vispār ir visas Odisejas autors? 

Kur nu beidzot! Troju kad Šlīmanis atrada? Bet līdz tam to uzskatīja par pilnīgu izdomājumu.
Bet kādā ziņā mītu pētīšana traucē citiem pētniekiem, kas pūlas noskaidrot, kurš ir Odisejas autors? Tās ir nesaistītas pētnieciskas lietas! Tāpēc norādīt "būtu labāk noskaidrot..." ir pilnīgi lieki.

[ils]

Par to Homēru ir tā, ka droši vien neviens tā arī neuzzinās, kas un kā - ja vien neuzies vēl kādus senos rakstus vai... nesāks ceļot laikā.

Par Šlīmani. Viņš atraka pilskalnu, kurā bija pilsētu drupas. Viņš pieņēma, ka tā ir Troja. Nekādu arheoloģisku pierādījumu tam viņš neatrada. Turklāt, tajā vietā atradās vismaz 9, viena virs otras esošas pilsētu drupas. Tātad, pilsēta ir tikusi regulāri iznīcināta karos un uz drupām būvēta par jaunu. Nav pat precīzi zināms, kura no šīm pilsētām ir Troja, ja vispār tā ir Troja. Cik esmu lasījis, tad tur nav rakstu, kuros minēta Troja. Var jau būt, ka trojieši pilsētu sauca savādāk.
Ērtības labad ir pieņemts, ka tā ir Troja. Kaut arī tās apkārtne ne visai atbilst apkārtnei, kāda tā aprakstīta Iliādā. Nu, pa gadu tūkstošiem jau apkārtne varēja mainīties.

[Roviela]

Par Šlīmani. Viņš atraka pilskalnu, kurā bija pilsētu drupas. Viņš pieņēma, ka tā ir Troja. Nekādu arheoloģisku pierādījumu tam viņš neatrada. Turklāt, tajā vietā atradās vismaz 9, viena virs otras esošas pilsētu drupas. Tātad, pilsēta ir tikusi regulāri iznīcināta karos un uz drupām būvēta par jaunu. Nav pat precīzi zināms, kura no šīm pilsētām ir Troja, ja vispār tā ir Troja. Cik esmu lasījis, tad tur nav rakstu, kuros minēta Troja. Var jau būt, ka trojieši pilsētu sauca savādāk.
Ērtības labad ir pieņemts, ka tā ir Troja. Kaut arī tās apkārtne ne visai atbilst apkārtnei, kāda tā aprakstīta Iliādā. Nu, pa gadu tūkstošiem jau apkārtne varēja mainīties.

Jā, viņš atraka daudzus slāņus un pieņēma, ka viens no tiem ir Troja. Bet tas nebija pareizais. Cik esmu lasījusi, tad Troja esot ceturtajā slāni. Pareizāk, tā pilsēta, kas aprakstīta eposos. Un slāņu ir vairāk, nekā viņš saskaitīja.
Nē, tieši pēc apkārtnes jau viņš šo vietu atrada! Pirms tam tika uzskatīts, ka Troja ir pilnīgi citā pakalnā, citā vietā.

[ils]

Ja ir pacietība un iespēja lasīt angliski, tad iesaku izlasīt šo te:
http://www.geocities.com/protoillyrian/homer

The word Homer was NEVER used in Homeric epics. It was not attested in Iliad. It was not used in Ulysses either. The name Homêros , ho, Homer ; first occurs in Hes.Fr.265.1 (dub.), Xenoph.10,11, Hdt.2.53 : homêros was a Cumaean word for tuphlos blind acc. to Ps.-Hdt.Vit.Hom.13, cf. Lyc.422 ; homêreuô was Ion. for hêgoumai guide the blind, acc. to Ephor.IJ. ; but Homaros is a Cretan pr.n., GDIivp.1033.

Since homêros was a Cumaean word it was not Greek. But how could Homeric songs be Greek if the root of the name Homer is not Greek but Etruscan?

Un viss pārējais raksts...

[birokraac]

šis projekts ir diezgan intresants, šeit ir pavediens par vienu no grāmatām:
šausmu ķivere