Svešā ala Opcijas

[ils]

Irkutskas Svešais liek lauzīt galvas zinātniekiem

19.jūnijs 06:46, 2008

Iveta Mediņa http://www.rb.lv

Neko tamlīdzīgu speleologi nebija vēl redzējuši, kaut gan ekspedīciju laikā bija saskārušies ar daudziem aizvēsturiskiem pārsteigumiem.

Krievijā, Irkutskas apgabalā, vienā no Piebaikāla neizpētītajām alām, speleologi amatieri atraduši neparasta radījuma atliekas. Patlaban zinātnieki vēl nezina, kādai dzīvnieku sugai tās ir piederējušas, kā skelets nokļuvis klinšu spraugā un kāds ir tā patiesais vecums un izcelsme. Ir pārāk daudz neskaidrību, taču atradums jau ir ieinteresējis arī ārzemju ekspertus. Paleontologi, zoologi, arheologi, kuri dzīvo dažādās pasaules malās, pa elektronisko pastu viens otram pārsūta dīvainā radījuma fotouzņēmumus. Apmainoties ar viedokļiem, eksperti cenšas noskaidrot, kas īsti bijis šis iepriekš nezināmais dzīvnieks. Pagaidām tas nodēvēts par Svešo pēc analoģijas ar slaveno fantastikas grāvēju.

Pārsteigums alā

Angārai ir neliela pieteka – Belaja. Tā iztek no Sajāna austrumu atzara un plūst starp iespaidīgām kaļķakmens klintīm. Tajās atrodas Uskolugskas (sauktas arī - Holmušinskas) alas. Var uzskatīt, ka tās ir samērā labi izpētītas. Piemēram, Lielajā Holmušinskas alā tika atrasti akmens darbarīki un dzīvnieku kauli, bet uz sienām ir ieraugāmi uzraksti, kuru vecumu saista ar 18. gadsimtu. Vēl vienā no alām - Onotskā, kā vietējie stāsta, esot uzieta sudraba rūda un nefrīts. Aiz tās atrodas Badaiskas alu tīkls, kur vēl 20. gadsimtā tika uzieti akmens laikmeta priekšmeti. Citos kaļķakmens padziļinājumos (kurus pat īsti nevar dēvēt par alām, bet gan drīzāk par nišām) uz sienām ir zīmējumi karmīnsarkanā krāsā. Tur attēlotas cilvēkveidīgas būtnes, ģeometriskas figūras, kā arī dažādi dzīvnieki: vērši, vilki, putni un dīvaini čūskveidīgi radījumi.

Šīs alas ir pieejamas ikvienam un bieži pulcē tūristus. Līdz šim valdīja uzskats, ka viss, kas bijis atklājams, jau sen ir atklāts, bet viss, kas pētāms - izpētīts. Lai apgāztu šo pieņēmumu, sapulcējās pieredzējuši speleologi amatieri no Irkutskas kluba „Arabika” un nolēma vēlreiz rūpīgi izpētīt Belajas upes kaļķakmens klintis.

„Bija skaidrs, ka ne jau visas klinšu masīva alas ir pamatīgi izpētītas. Tas kļuva skaidrs drīz pēc apkārtnes apsekošanas,” saka viens no ekspedīcijas organizatoriem Sergejs Volkovs.

„Tikai vienas dienas laikā mēs atklājām piecas ieejas klintī. Divas no tām līdzinājās spraugām – it kā tās būtu speciāli aizbērtas. Mēs viegli novēlām akmeņus un attīrījām aizsprostotās ieejas. Starp akmens krāvumiem nebija sīku frakciju un zemes.”

Attīrot ieeju, atklājās šaura eja. Tās augstums bija aptuveni 80 cm. Pētnieki, protams, nespēja pretoties vilinājumam. Viņi devās alas dziļumā. Gandrīz divas stundas nācās spraukties pa grūti pārvaramo, šauro eju, kaut gan tā bija labi ja 40-50 m gara. Pacietība tika atalgota: pašā ejas galā lukturis izgaismoja kaut ko pavisam neticamu. TAS bija līdzīgs ķirzakveidīgai, daļēji mumificētai būtnei: aptuveni pusmetra garumā, ar zobainu galvaskausu un kaulveidīgiem, asiem izaugumiem astes daļā. Neko tamlīdzīgu speleologi nebija vēl redzējuši, kaut gan ekspedīciju laikā bija saskārušies ar daudziem aizvēsturiskiem pārsteigumiem. Uz radījuma mumificētajām atliekām daļēji bija saglabājusies pat āda un spalvu atliekas. Tomēr pētniekiem tā arī neizdevās vilkt paralēles ar kādu no iepriekš zināmajām dzīvnieku sugām.

Tobrīd arī nebija iespējams noteikt precīzus dīvainā radījuma parametrus - traucēja ierobežotā telpa. Turklāt redzētais radīja absolūtu šoku. Pētnieki uzmanīgi aplūkoja atradumu - izstiepto galvaskausu un izlocīto mugurkaulu. Visus satrauca tikai viens jautājums: sasodīts, kas TAS ir?!

Sasodīts, kas TAS ir...?

Lai kas arī tas būtu, TAS bija ļoti labi saglabājies – tik labi, ka sākumā pat vedināja domāt, ka atradums nav nemaz tik vecs. Ja tā, tad, iespējams, šis radījums ir dzīvojis salīdzinoši nesen un varbūt šobrīd vēl mīt Aizbaikāla reģionā... Bet kā gan tas varēja nonākt šādā, šaurā klinšu spraugā? Protams, var pieņemt, ka nezināmu iemeslu dēļ upes līmenis pēkšņi ir strauji cēlies un Svešo klints spraugā ir ieskalojusi straume. Tomēr speleologi zina, ka mikroklimats daudzās alās ir labvēlīgs konservācijas procesiem. Tāpēc nevar izslēgt, ka šī suga jau sen ir izzudusi no Zemes. Varbūt pateicoties nejaušībai, cilvēki par to tagad ir uzzinājuši.

Tikko pētnieki attapās no pirmā pārsteiguma, Sergejs Volkovs tūlīt pat nofotografēja Svešo un paņēma līdzi kaulu paraugus, lai veiktu DNS analīzes. Skeletu ekspedīcijas dalībnieki nolēma neaiztikt. Sergejs Volkovs saka, ka viņa kolēģi lieliski saprot: gan jau atradīsies pietiekami daudz ekspertu, kuri tūlīt pat apšaubīs kaulu zinātnisko vērtību. Tikko ekspedīcijas dalībnieki atgriezās Irkutskā, viņi par savu atradumu pastāstīja zinātniekiem. Protams, nebija jāgaida ilgi, lai speciālistu vidū sāktos kaismīga polemika.

Lai nu kas, tikai ne reptilis!

Rezumējot vairāku autoritatīvu ekspertu viedokļus par fotogrāfijās redzamo, pamatā izkristalizējās divi:

1. radījums pieskaitāms pie zālēdājiem (varbūt pat zirga vai govs);

2. dzīvnieks bijis grauzējs.

Interesanti, ka ne vieni, ne otri nedomā, ka tas bijis reptilis.

Tie, kuri atbalsta pirmo versiju, to pamato ar zobiem, kuri galvaskausā ir labi saglabājušies. Proti, zobu forma norādot, ka dzīvnieks bijis zālēdājs.

”Raksturīgi, ka atgremotājiem tie ir gari, lieli un ar tādu kā iedobīti uz virsmas. Fotogrāfijās tā ir labi saskatāma,” saka Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) Paleontoloģijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Alifanovs. Viņš piebilst, ka fotogrāfijas nav pats labākais piemērs, no kā izdarīt secinājumus. Daudz precīzākas atbildes, protams, sniegtu oriģināls. Zinātnieks pieļauj, ka šis zālēdājs kādreiz ielīdis alā, iesprūdis tajā un gājis bojā, nespēdams no tās izkļūt.

KZA Zooloģijas institūta Terioloģijas* laboratorijas vadītājs, bioloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Averjanovs pieļauj, ka spicie izaugumi mugurkaula astes daļā ir ribas. Viņš nešaubās: kauli piederējuši zīdītājam (iespējams, vairākiem).

Visu rakstu lasiet "Rīgas balss" 19. jūnija izdevumā,
vai arī šeit - krievu valodā: http://news.outdoors.ru/2007/11/26_7.php
Bet te ir arī bildes: http://www.itogi.ru/Paper2007.nsf/Article/...25_02_3863.html
kaut gan pilnu iespaidu tās nedod.

http://www.neatorama.com/2006/02/24/jurass...r-fossil-found/
Pādējā laikā atklājumi liecina, ka visai lieli (ap 1m gari) zīdītāji bija sastopami jau Juras periodā. Līdz šim domāja, ka blakus dinozauriem izdzīvoja tikai maksimums žurkas lieluma zīdītāji.

Šo rakstu rediģēja ils: 24.06.2008 16:39

[echo3]

Varbūt kļūdos secinājumā, ka tā ir avīžu pīle, bet

1) Irkutskas speleoklubs Arabika neko par šādu ekspedīciju neziņo, pat nepiemin tādu alu;
2) Pēc 2007. gada novembra, kad Itogi publicēja (un pāris citi pārpublicēja) šo rakstu, kura fotogrāfs ir Sergejs Volkovs, neviens ziņu avots internetā par to vairs neko nesaka;
3) Irkutskietis Sergejs Volkovs pirms tam ir atklājis arī Šambalu. Lasīt te. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šaubīga lieta, ļoti šaubīga lieta! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[ils]

Ala it kā ir reāla, bet lieta tiešām šaubīga, jo ribas astes galā - to nu tiešām vajag izdomāt. Un nav bildes, kur skelets redzams pilnībā, arī tas par kaut ko liecina. Mūsu prese jau arī ir kļuvusi visai dzeltena, kāds brīnums, ka uzķeras. Un arī - iztulko rakstu latviski un publicē ar savu uzvārdu. Kur tas redzēts!


Šo rakstu rediģēja ils: 24.06.2008 18:55