Patriotiska dzeja Opcijas

[Vendetta]

Šeitan nu iepostējat savu mīļāko patriotisku dzeju. Par Latviju, brīvību, dzimteni, mīlestību pret to! Tādu dzejoļu ir daudz! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Mēs nākam iz zaļas zāles,
Mēs nākam iz tumšas nakts,
Kur bāliņš guļ ceļa malā
Nokauts un neaprakts.

Mēs nākam iz Mēness dārziem,
Iz zvaigžņu un Saules spēlēm.
Iz akmeņu klusēšanas,
Iz putnu lokanām mēlēm.

Mēs nākam iz ābeles baltuma,
Iz mūžības miglājiem blīviem
Un atnākam tieši tai brīdī,
Kad jāsākas mūsu dzīvei.

Mēs nākam iz riju dūmiem,
Iz zobenu sarkanas rūsas.
Neraudi, bārenīt, neraudi,
Dziesma ir māte mūsu.

Neraudi, brālīti, neraudi.
Mums dziesma par dzimteni kļūs.
Kad tēvzeme izdalīta,
Dziesma mums tēvzeme kļūs.


Hm, ja godīgi šito dzejoli, kādā svinīgā pasākumā lasīju&apraudājos. Laikam pārāk šo zemi mīlu.

[Bezastis]

Eduards Veidenbaums.

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākām skādi dar, nosaukts tiek grēks.
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un godīgie ādu nost citiem plēš.
Un cienīgs tēvs, zaglis, teic sprediķus;
"Tik pacieties, debesīs labāki būs!"

Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie maizi sev rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tik pilns,
Kad bērni ir veseli, dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
"Cik praktiska tauta! Tai cerību daudz."

Jā, cerību gan. Vēl nosirmos laiks,
Un redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Pēc debesu viltības ļaudis vēl slāps,
Zem kājām vēl varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks un sals.


eh nu šito Bezastis katru riitu izlasot buus iemaacijies no galvas, nu par patritismu nezinu, bet varbuut kaut kas no taa visa tur arii ir...

[Erasmus]

Vakarvējšs kad brāļu kapos žūžo,
klusi čukstot: varoņi te dus,
Latviet, atceries, ka tu vēl dzīvo!
Gādā, lai tavs zobens nesarūs!
Meži mūsu dziesmu lepni atšalc,
Svešs ir muusu zemei iebrucēju bars.
Un es zvēru Tev,
Tu Latvju zeme,
Plīvos atkal karogs sarkanbalts!

(Vectilžas Mežabrāļu sacerēta Partizānu himna)

Šī man ļoti patīk..

[Antons Ego]

Aiz neko darīt iepostošu, lai gan sevi pie patriotiem nepieskaitu.

K. Dimiters "Tāda dzīve, ko lai dar'"

Latviet's sāpi nevar saprast-
Kas vēl būs un kas vairs nē,
Un ar sāpi nevar aprast
Svešumā un dzimtenē.

Noriet saule, uzlec saule,
Arājs svešu vagu ar,
Iet tas svešu maizi kaulēt
Tāda dzīve, ko lai dar.

Kūpi, zeme, zeme, vāries,
Akmens, cilvēk' balsī sauc!
Kamār svešai vagai pāries,
Sviedrus sūkt no mums tik daudz

Baltās māmuļas un tēvi,
Saviem bērniem iemāciet
Darbu to, ko vecvectēviem
Nācās divtik sūri iet

Un kad klusīs senie vaidi,
Senču kapi atvērsies,
Skanēs atkal ridi raidi,
Latvju tauta saulē ies.

[lil`skater]

Draugu pārbaudi kalnos
(orģināls krievu valodā)
V. Visockis, dziesma no kinofilmas ”Vertikāle”
K. Millera atdzejojums

1. Kad nu prātu sāk šaubas mākt,
Vai tavs draugs ir kā draugs, vai tāds...
Un ja skaidrību gribas gūt -
Slikts vai labs viņš var būt,
Puisi aicini kalnos līdz,
Neļauj draudzības garam dzist,
Lai viņš sasaitē kopā iet,
Tad kļūs skaidrs, kāds viņš šķiet.

2. Ja šim puisim kalnos, ak vai!
Ja drosme tūlīt, kā vējā zūd,
Pa ledu soli sper un slīd,
Sauc palīgā un krīt,
Tad tev līdzās ir cilvēks svešs,
Tu viņu nebar, laid iet prom,
Augšā tādus neņem, un šeit
Par citiem "dziesma" dzied.

3. Bet, ja viņš rāpjas nikns un drūms,
Nevis sūdzas, ne žēli lūdz,
Un, kad drošinot virvi tver,
Zobus sakodis tur...
Ja viņš tev līdzās kā kaujā, drošs,
Kāpj un virsotnē stājas možs,
Tad uz viņu paļauties drīkst
Un kā draugs viņš būs īsts.


(iists gabals par draudziibu)

[Viesis_Viesis_Sintija_*_*]

varētu lūdzu pateikt autoru? ļoti noderētu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[Viesis_Viesis_Anete_*_*]

Vendetta, varētu lūdzu pateikt autoru tam dzejolim? ļoti, ļoti noderētu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[Roviela]

Песня о Друге

Если друг оказался вдруг
И не друг и не враг, а так...
Если сразу не разберешь,
Плох он или хорош, -
Парня в горы тяни - рискни,
Не бросай одного его,
Пусть он в связке в одной с тобой -
Там поймешь, кто такой.

Если парень в горах - не ах,
Если сразу раскис - и вниз,
Шаг ступил на ледник - и сник,
Оступился - и в крик,
Значит, рядом с тобой чужой,
Ты его не брани - гони:
Вверх таких не берут и тут
Про таких не поют.

Если ж он не скулил, не ныл,
Пусть он хмур был и зол, но шел,
А когда ты упал со скал,
Он стонал, но держал,
Если шел за тобой, как в бой,
На вершине стоял, хмельной,
Значит, как на себя самого,
Положись на него.

Autors un izpildītājs ir Vladimirs Visockis.
Te būs stāsts par šo dziesmu:
http://www.kulichki.com/vv/pesni/esli-drug...lsya-vdrug.html