Zudušo dvēseļu sala, jauna tipa lomu spēle... Opcijas

[Hikari]

Spēle sākusies!

Tātad, Jūs visi esat tikko kā pārcietuši šausalīgu lidmašīnas katastrofu. Visi esat bezsamaņā un pamazām sākat atmosties. Tā kā lidmašīna iekritusi ūdenī, Jumsd pašiem ir jāizvēlās, kur atrodas Jūsu tēli.
Varat izvēlēties starp: izskalots uz sauszemes vai atrodas ūdenī uz kādas peldošas lidmašīnas detaļas. Pagaidām Jūsu vienīgais uzdevums ir nokļūt uz salas, apstaigāt perimetru, konstatēt, ka uz salas tuvāko kolometru apkaimē nevies nedzīvo un vēl to, ka esat palikuši ar minimāliem mantu krājumiem un bez pārtikas. Protams, Jums savā starpā jāsapazīstas. Pārējais sekos pēcāk...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:19

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Mammu,vēl tikai piecas minūtītes...Mmmm,kur gan es esmu?..
Vita lēnām murminādama atvēra acis.Uzreiz prātā attausa zibens veidīgais troksnis motorā,piloti,sjeas gāzmaskas,ūdens,daud zūdens un...Smiltis.
Kur pie velna es esmU?!
NU jau dusmīgākā balsī iekliedzās lielā meitenīte,pavērsdama skatu pār smilšaino pludmali,kurā nebija cilvēku.

[Hikari]

Pludmales, kurā Jūs esat, izskats, lai vieglāk būtu visu aprakstīt...

šiten te

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.11.2005 18:35

[Aiva]

Pīters sapurināja galvu un atvēra acis.

Sasodīts, tas tomēr nebija bijis murgs, viņš nodomāja, pieslienoties sēdus un izspļaujot smiltis no mutes.

Liedags bija nosēts ar lidmašīnas atlūzām, vēl vairāk to bija redzams ūdenī.

Kā viņš bija nokļuvis līdz sauszemei un kas noticis ar pārējiem, Pīters neatcerējās.

Galva viegli reiba, tomēr labāk celties kājās, nekā riskēt apsvilināties saulē vēl vairāk.

Piecēlies stāvus, viņš pamanīja viļņos šūpojamies palielu melnu čemodānu, kas pārsteidzoši atgādināja to pašu, ko viņš bija nolicis bagāžā.

Tā kā drēbes jau tāpat bija izmērcētas, Pīters daudz nedomādams ielāčoja vien ūdenī ar visām un nogrāba koferi aiz siksnas, un sāka vilkt uz krastu.

[Sonrisa]

Neidai ļoti reiba galva. Bija slikti un sāpēja visas maliņas. Pēkšņi sieviete sajuta, kā pār viņu skalojas sāļšūdens. Noklepojusies viņa at
vēra acis un redzēja, kā viss ķermenis nogrimst zem ūdens. Sakusi rīstīties, sieviete piecēlās. Izrādās, ka viņa bija izskalota kāda nezināma lietdaga krastā. Palūkojusies apkārt, Neida pamanīja, ka visur mētājas lidmašīnas korpusa atliekas. Šausmas...kas gan ir not...ak, jā...tad es to tomēr nenosapņoju... sieviete pati sev teica un devās uz priekšu pie kāda vīrieša, kurš patreiz bridaūdenī pēc kofera.

[Ariona]

Ūdens šķiet bija samērcējis pilnīgi visu. Drēbes bija slapjas tik ļoti, ka ūdens no tām tecēja straumītēm vien. Grūti bija noticēt, ka lidmašīna ir nokritusi, tas galīgi neietilpa plānos, nāksies darbiņu iekavēt pa dažām dieniņām, darba devējs nebūs apmierināts, novilks dažus zaļo simtus nost...Nolādēts, viss bija tik labi izplānots, laiki, kad apsardze nesargās to mākslas darbu u.t.t., nu tas viss aiziet pa pieskari, tāpat kā jaunā tehnika...Laikam būs jāmēģina iesūdzēt tiesā tā lidmašīnas kompānija, varbūt izdosies izpiest labu kaudzi naudas. Hmmm...Pēkšņi izredzes nelikās tik sliktas. Pludmale bija tā neko, droši vien pa pilno kūrortu, gan arī lidosta ir, tāda mājīga exotiska vietiņa izskatās. Nezin kāpēc neizskatījās, ka citi tā kaifotu par ainavu...Drošs paliek drošs Vilijams sataustīja revolveri, kas bija droši noslēpts kabatā un kā ienešana lidmašīnā bija izmaxājusi veselu bagātību kukuļos, bet tomēr to neizņēma laukā no kabatas, izvejoja no dīķa, atvainojiet, okeāna savu "nelielo" čemodānu un lēnā garā devās uz krastu.

Šo rakstu rediģēja falmory girl: 09.11.2005 19:51

[Romija]

Annija atvēra acis un ievaidējās. Jau papildus pie klepus un iesnām tagad bija arī galvassāpes. Pieslējusies savā sēdeklī un paskatījusies apkārt, viņa ieraudzīja to, ko nemaz negribēja redzēt. Annija bija lidmašīnā sēdējusi priekšējā rindā un saprata, ka labi vien tas bija, jo izskatījās, ka aizmugure ir daudz smagāk cietusi. Visi cilvēki, kas vēl bija salonā, izskatījās cietuši. Piegājusi pie viena no iluminatoriem, meitene ieraudzīja nedaudz tālāk visai pievilcīgu pludmali. Viņa paņēma savu nelielo mugursomu un devās uz kādu caurumu lidmašīnas bortā, lai redzētu, kas tad īsti ir noticis.

Tomēr viņa nebija viena - bez Annijas vēl šur tur varēja redzēt dažus cilvēkus, pie tam viens otrs izskatījās visai dzīvs. Tādus piedzīvojumus gan es nebiju gaidījusi, viņa nodomāja, jo situācija pārāk atgādināja filmās tik bieži redzēto. Tā kā viņai vairāk mantu nebija, Annija neuzskatīja par nepieciešamu uzturēties lidmašīnā vēl ilgāk, un ar vienu roku saķērusi galvu, otrā turēdama somu, meitene pamazām brida uz krastu.

Tur pat netālu kāds vīrietis visai saīdzis vilka čemodānu.

"Labdien, cienītais," Annija vīrieti uzrunāja. "Vai jūs gadījumā neziniet, kur mēs esam?"

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Labi...Labi,nomierinies VIta.Skaties patiesīai acīs.Tu esi uz neapdzīvotas salas,pēc lidmašīnas avārijas.Ko tu darītu?
Vita aizvēra acis,un atcerējās skolas dienās rakstīto domurakstu - "TU uz neapdzīvotas salas".Šķita,ka šī tomēr ir neapdzīvcota vieta,jo kur gan citur tik saulainā pludmalē nav visādu konfekšu papīriņi un prez---vu paciņas?
Tā,Vita.VIspirms - tu apskaties,vai kaut kur nava kāda cita.
Meitene uzmanīgi aplūkoja apkārtni,Hmm,šķit aka neviena cita te nebija,un aiz tā milzīgā krūma meklēt viņa nevēlējās.
Labi.Es esmu te vienīgā.Tālāk.TU sāksi meklēt kaut kādus derīgus laužņus.Kuri pārpalikuši no avārijas.

[Aiva]

Piters dīvaini paskatījās uz sievieti, kas bija izrāpusies no lidmasīnas vraka.

"Nu, dievs vien to zina." viņš atteica.

Patlaban Pīteru interesēja, vai koferī iepakotais mobilais telefons attaisnos savu vairākus tūkstošus dolāru lielo cenu un darbosies.

[Ného]

Nereons atguva samaņu esam izskalotam krastā, kājas gan bija palikušas vēl ūdenī.
-Kas noticis?- viņš centās uzslieties kājās , tas izdevās visai grūti, bet kad viņam tas izdevās un viņš ieraudzīja apkārtni - Kur, velns parāvis, es esmu? Kas te par jokiem?...- Tā viņš ilgi neizparatnē "vārījās", bet ar laiku pār viņu nāca saprašana par stāvokli, un tas nu neuzlaboja garstāvokli.
Tālāk Nereons ieraudzīja kādu stāvu klimstam pa pludmali un viņš devās pie tā. Pirms tam viņš paņēma savu izmirkušo mugursomu, kura, kā par brīnumu atradās viņam blakus.
Pa to laiku, kamēr viņš gāja, šim cilvēkam pievienojās vēl citi cilvēki

Šo rakstu rediģēja Nero: 09.11.2005 20:34

[Sonrisa]

Neida pienāca pie Pītera, kurš sarunājās ar vēlvienu meiteni. Jūs, jaunais cilvēk, neesat tuvuma redzējuši koferi brūnu?! viņa jautaja un lūkojas apkārt pēc tā. Šķiet, ka tas tomēr ir pārāk cietis un neidzosies to atgūt...

[Romija]

"Būtu jau labi, ja viņš to zinātu," atteica Annija. "Tad viņš to varētu pateikt arī mums!" Neizskatījās, ka šis cilvēks īpaši vēlētos runāt, tāpēc meitene raitākā solī brida uz krastu.

"Brūnu? Diez vai," viņa pa ceļam atbildēja kādai sievietei, kas meklēja koferi. "Palūkojieties lidmašīnā Atlūzā," Annija ieteica.

Izbridusi pavisam krastā, viņa izžņaudzīja bikšu un džempera galus un pavērās apkārt. Vēl šur tur pa kādam bija. Viņa uzlika somu plecos un sāka lēnām iet uz vienu pusi, izvairīdamās uzkāpt kādam koka vai lidmašīnas atlūzušam gabalam.

"Vai jums jā palīdzēt?" Annija apjautājās kādam, kas laikam tikko tikai bija attapies.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 09.11.2005 20:39

[Ného]

Nereons tiko kā pienāca tuvumā pārējiem cilvēkiem. Viena meitene uzdeva jautājumu, kas viņam likās adresēts tieši viņam. - Paldies nekā, ja vien jūs varētu pagriezt laiku atpakaļ. - Nereons to pateica visai strupi, tādēļ atvainojās meitenei - Piedod, vienkārši nervi netur.

[Romija]

"Nē, to gan laikam es nespēšu," Annija atbildēja. "Vismaz lidmašīnu pacelt atpakaļ gaisā notiekti nē," viņa it kā atvainojās.

"Bet zini? Man šī situācija ļoti kaut ko atgādina. Tā notiek gandrīz katrā otrajā filmā. Tā kā nevarētu teikt, ka mums nav nekā zināma par šo... šo... nu, pasākumu," nedaudz saminstinājusies Annija beidza savus secinājumus.

"Annija vispār," viņa iepazīstināja to otru ar sevi.

[Ného]

Jā, tā, kā filmās, bet tagad gan ir ītenība, starpcitu esmu Nereons. viņš atbildēja vienīgi žēl, ka mums nebūs tāds nodrošinājums kā filmās, eh, labi, jāpievēršas realitātei.

[Romija]

"Vēl jau nezini, cik radiostacijas uz šīs salas ir apslēptas kalnos, kādas svešas ciltis dzīvo tur iekšā," Annija atjokoja. "Prieks iepazīties. Es iešu vēl paskatīties, kas te notiek. Ja vēlies, vari pebiedroties!"

[Mākoņkaķis Aurēl...]

tā,tā,tā..Kaste ar...alģēm?Nē,tas man neder.Jēss!Dēļi!Ak nē,tie ir akmeņi...kaut kas taču te ir,via ne?!
Izmisusi čukstēja VIta,lēnām staigādama gar kāpām.Varbūt pārējie viņu pamanīja,jā,mtas bija iespējams,bet pati Vita viņus visus nepamanīja.

[Romija]

Īpaši neraizēdamās, vai jaunais cilvēks - Nero-kaut-kas, Nereons laikam, dīvains vārds - viņai seko vai nē, Annija devās tālāk.

"Vai jūs kaut ko meklējat?" meitene garām ejot apjautājās kādai pārlieku tievai sievietei, kas šķita - pārējos nemaz neievēro.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kas,ko,kad,kur,āā!
Izbijusies no kādas meitenes jautājuma,Vita pus-noteica,pus-izkliedza.
Kas,āā.Emm,vai jūs arī izskaloja ūdens?
Jā,mazliet dīvains jautājums,bet šādā situācija ko gan citu varētu jautāt?

[Romija]

"Nē, ne gluži," Annija atbildēja uz sievietes satraukto jautājumu. "Es pati iznācu, bet var jau teikt arī tā, ja jums tā patīk. Bet izskatās, ka jūs kaut ko meklējat! Varbūt varu palīdzēt? Varbūt es kaut kur to kaut ko esmu redzējusi," viņa cerīgi piebilda, mēģinot izdabūt kādu sakarīgu atbildi.