Vienīgi atmiņas., [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē.

[Elony]

Džins varēja aizmirst par uguni rokā, jo pēkšņi pazuda zeme.
"Kas par...?" viņs iesaucās, kad kau kas mazs un riebīgs ielēca viņam sejā un grāba aiz matiem.
Džins nedomājot satvēra radījumu un ar savu milzīgo spēku meta prom augstu gaisā.
"Saņem, punduri!" viņš dusmīgi iesaucās.
Pēc tam Džins izliecās, lai ar rokām saņemtu saites, kas turēja kājas un tās pārrautu ar savu spēku.

[Massacre]

Lenna uz gnomu uzbrukumu, reaģēja mierīgi. Meitene ap sevi radīja ūdens kupolu, kas aizsargāja pret gnomu uzbrukumiem, bet kaut kur dziļi iekšā sāka parādīties dusmas.
Nākamajos mirkļos viņa pilnībā apzinājās ko dara un darīja to perfekti. Viņa iedomājās kā gnomi slīkst un cīnās pēc elpas, lūdzoties apžēloties un Lennas domas piepildījās sekunžu simdaļās. Gnomiem, kuri bija viņai uzbrukuši, apkārt parādījās ūdens un katrs no viņiem atradās tādā kā akvārijā. Ja vien gnomi spēja paelpot zem ūdens, tad pašlaik viņi tiešām slīka.

[Džezā tikai Meit...]

Evelīna uzsmaidīja Mišelam, kad negaidot sākās gnomu uzbrukums. Meitene tos manīja visur un pateicoties savām maņām redzēja arī svečturus, kuri lidoja uz viņas pusi. Meitene neapzināti veica kustību kā klasiskās cīņas mākslas filmās. Viņa apmeta gaisā salto, lēciena laikā saķēra vienu no svečturiem un meta to uz kādu gnomu, kurš lēca uz Mišela pusi. Viņa redzēja mazos briesmoņus visur.
- To skaits ir milzīgs! - Viņa iesaucās un izvairījās no nākamā svečtura un ar kāju aizpēra kādu gnomu tālāk. Viņa dzirdēja kliedzienus un devās to virzienā cīnoties ar gnomiem.

[Pūķēns Sāra]

Tia neapmierināti visiem sekoja, "skolotājs" nebija atbildējis uz jautājumiem un tas kaitināja, ļoti kaitināja, kaitināja, ka viņa tika ignorēta. Bez liekiem vārdiem viņa uzsēdās tuvākā pegasa mugurā, norādot, lai lapsa, kas nu bija kļuvusi mazliet bezveidīga, sēžas viņai priekšā, kad pegass devās ceļā.
-Es ceru, ka viņš pa ceļam novelsies no tā vienradža,- melnmate klusu noteica, raugoties kā Hefs uzrāpjas vienradža mugurā.


-Dieva dēļ... tas ir... velns, lai parauj... eh nu... kas te vienkārši notiek?!- raugoties uz haosu apkārt, kas valdīja viņai nolaižoties kā vienai no pēdējām, lika meitenei nesaprašanā iesaukties. -Fīra? Tu kaut ko saproti?- viņa pievērsās savai lapsai, cerot, ka kaut tā ir viņas dvēseles daļa, tomēr būs labāk informēta par šo pasaules kārtību.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 14.02.2008 14:07

[Eņģeļu gūstekne]

-Tia-

Izdzirdot Tiamaru balsi Fīra novērsās no gnomu radītā vājprāta. Lapsa manāmā majestātiskumā pieslīdēja Tiai un vienkārši atbildēja.
Gnomiem vienmēr ir paticis jokot, taču šādas muļķības no viņu puses nav bijušas, tas ir kas jauns, pat es, kā šīs puses daļa neko nevaru pateikt, ir divi varianti- vai nu Haoss ir izlauzis starppasauļu vārtus, vai arī kāds viņus ir sakūdījis.
Varēja manīt, ka Fīra, lai gan atbildi īsti nezināja un modrību nezaudēja, bija pamatīgi samulsusi. Lapsa piestājās priekšā meitenei, neļaujot gnomiem skart meiteni, cik nu tas bija viņas spēkos.
HEF!!! VEDO!!!
Lapsa skaļi ieņurdējās pievēršot skolotāja uzmanību, taču atbildi nesagaidīja, viss ko varēja manīt bija apmulsušais narcisa skatiens, kas centās atrast patvērumu no gnomiem. šarmants un tomēr gļēvulis.

----------------

Yuna izgāja no gnomu pils, neviena nepamanīta, smīns izpauda visu, kas bija jāizpauž tādai saltai būtnei kā viņa. Sudrabotās lūpas izteica tikai pāris vārdus.
Naivie muļķi!
Viņai pagalam nepatika šie cilvēkbērni un to jau šķietami visi zināja, cik nu šai pasaules pusē kāds kaut ko par Yunu varēja zināt. Būtnes āda jau atkal ieņēma gaišzilo toni, sākumā izskatījās, ka meitene ir pārsalusi, taču ar katru brīdi āda palika ar vien ledaināka. Temperatūra ap Yunu bija noslīdējusi vismaz līdz mīnuss sešiem grādiem. Viņa atglauda melnbaltās sķipsnas no smalkās sejas un kad bija nokļuvusi skolēnu lokā izplūda gaužām paredzamās šausmās, jā, teātri spēlēt viņa mācēja.
Ak šausmas, tikai uz mirkli jāpazūd, lai šeit jau būtu bardaks, kas te notiek? Liecieties mierā gnomi, tūlīt atstājiet valdniekus!
Viņas skanīgā, taču acīm redzami augstprātīgā balss paršalca lielu daļu alejas. Dažiem no gnomiem apsala ausis un tie noskurinājās, taču zinādami dievietes doto pavēli turpināja ākstīties, liekot ciest arī pārējiem valdniekiem. Tiamaru tika pamatīgi izāzēta, tiekot apmētāta ar banāna mizām uz kurām pamatīgi slīdēja kājas, tāpat izgājās arī ar daudziem citiem. Tikai Aleks tika atstāts svētā mierā, jautājums vien - kāpēc? Un vēl, kāpēc tik labi bija redzams, kā Yuna ieguva papildus spēkus? Kāds bija tā iemesls? Lai nu kā, atbildi iegūt ar viņu zināšanām bija neiespējami un pagaidām pat skolotāji nespēja neko spriest.

-Džins-

Tiklīdz Klēra pamanīja puiša problēmas attiecībā uz gnomiem, viņa devās palīgā, problēma tikai, ka 'meitene bija gnomu pusē. Ugunīgā meitene "iejūgusi" Esetu truacās pretī puisim un izkausējusi gnoma sasalušās ausis iesmējās vēderu turēdama. Viņa pat necentās palīdzēt Džinam uzmanīgi nosēsties uz zemes. Smalkā rociņa pacēlās pret resno virvi un pie pašas augšas tā aizsvilās, pēc mirkļa ar skaļu dārdu puiša ķermenis piezemējās pret zemi, visā tā dīvainajā pozā, kurā viņš bija centies aizsniegt virvi. Ak jā, lieki pieminēt, ka dēmons novēlās no kādu trīs metru augstuma. Grūti gan spriest, ko viņš apsita, bet es teiktu, ka pēcpuse tomēr varētu sāpēt. Lai nu kā gnomi nepadevās un turpināja savus jociņus skaļi āzējoties.

-Lenna-

Lai gan nāra bija refleksīvi radījusi sev vairogu, tas bija bezjēdzīgi. Atkal sāka lidot švammes, kuras uzsūca mitrumu, liekot pašai Lennai just nepatīkamu sausumu. Run'ājot par plūdos nonākušajiem pārdesmit gnomiem, tie jau pēc mirkļa centās izgrauzties no ledus, ko bija pārstrāvojusi Yunas balss.

[Massacre]

Saprotot, ka šādi rīkoties ir bezjēdzīgi, Lenna vairogu ap sevi noņēma, bet ūdeni, ko bija savākušas švammes, savāca atpakaļ sevī ar vienu vieglu kustību.
Barra bija kļuvusi ļoti dusmīga un par spīti Lennas iebildumiem līda uz gnomu pusi. Tieši tobrīd meitenei kļuva skaidrs, ka viņas dēmons nav nostabilizējies, jo Barra acumirklī bija kļuvusi par lielu diezgan draudīgu zvēru, kas gnomus bija gatava uzkost uz viena zoba.

Tajā pašā mirklī Lenna paskatījās uz Yunu, kas vienkārši stāvēja un vēroja notiekošo. Brīdi pasvārstījusies viņa tika cauri visai gnomu varzai ar Barras palīdzību un piegāja klāt sievietei.
"Tavas pavēles nelīdz, godājamā, vai tu lūdzu varētu palīdzēt kā vairāk?"

[Elony]

Džins krita ar muguru pa priekšu, tomēr spēja piezemēties uz sēžamvietas - tomēr mīkstāk.
Bet vienalga sāpīgi.
"Āāāāāā!" viņš iekliedzās, "#$*&^$#, sīkie #$%^&*! Es viņus *&^^%$#@! Riebīgie &^%$*@!!!" Džins izplūda lamās, celdamies kājās.
"Ko blenz!" viņš uzkliedza "skolotājai".
Puisis saprata, ka viņam nebūs spēka, ja viņš nebūs harmonijā ar sevi.
"Hinote na Iguru!" Džins uzrunāja savu dvēseli - ērgli, "Atgriezies manī!"
Pēc tam, neatkarīgi no tā vai dvēsele atgriezās viņā vai ne, Džins atkal koncentrē uguns enerģiju sev rokā. Dusmas un sāpes deva viņam spēku ielikt kvēli un enerģiju rokā daudz spēcīgāk kā agrāk
"Nākamais, kurš man uzbruks, mirs!" viņš draudīgi paziņoja.

Šo rakstu rediģēja Elony: 14.02.2008 17:33

[Eņģeļu gūstekne]

Pilnā pārliecībā, ka neviens necentīsies viņai piekļūt, Yuna stāvēja atspiedusies pret kādu apsarmojušu koku, ledus kristāliņiem pārklājot ar vien lielāku platību, visapārt liegajam ķermenim. Taču Lenna pavisam neparedzēti atlīda ar savu spārnoto veidojumu, ko sieviete nespēja izprast, viņa ielūkojās meitenes acīs ar dzestru, mierpilnu baudu, vērojot skuķa nesaprašanu.
Ak, patiesi, kā tad tā, nu nekas, nekas, mēģināsim savaldīt, bet viņi tak neko sliktu nedara, tikai izklaidējās, svaiga gaļa kā nekā.
Naivā balss tonī nodūdoja Yuna, pazibinot savus spoži baltos zobus un atklājot šķelto mēli, uz sekundes simtdaļu, varēja pat likties, ka Lennai ir tikai norēgojies. Viņa iesvilpās skaņā, kas stāvēja tuvu ultraskaņai. Un tūlītēji atcilpoja trīsastainā lapsa, kas nostājās blakus Yunai, apvijot visas trīs astes ap sniegbalto ķermeni. Sieviete kādu mirkli vēl vēroja Lennu un tad viņas skatiens strauji mainījās.
Aiz visu četru mugurām parādījās ilūzija, nepārprotama un acīm redzama, saruna starp Yunu un Lennu, kurā viņas smejās par gnomu jociņiem. Tikmēr īstā saruna nemaz i nebija tik jauka, precīzāk-sarunas nebija vispār. Robina pieslējās kājās un atņirgusi zobus, kulstīdama visas astes un draudīgi rūcot kāpās virsū pretīgajam čūskveidīgajam radījumam, kamēr Yuna apzinādamās savu varu pār šo sīkaļu un to, ka viņa nemāk neko, ja neskaita pakļaušanos refleksiem, devās uzbrukumā, ne jau tiešā nozīmē, sieviete aizvien stāvēja uz vietas. Bet viņas spēks jau bija apskāvis Lennu ar savām ledainajām rokām, Yuna piegāja pavisam tuvu meitenei, kuras acīm redzamais mitrums, bija sasalis un viņa knapi spēja pakustēt.
Zini kāda priekšrocība ir pārvaldot divus elementus? Tāda, ka ar psioniku es varu kontrolēt tavu prātu, bet ar ledu - ķermeni.
Un pēc šiem vārdiem šķietami zeme zem kājām iegrima, Lennas prātā kā visparastākā no domām tika iesēta pārliecība, ka viņa ar Yunu itin labi izklaidējās vērojot gnomu muļķīgās izdarības.
Tas taču ir tik jautri, nu paskaties, tač.
Pašas Lennas balss atbalsojās prātā, kamēr Yuna uzsūca vēl lielāku spēku. Pēc mirkļa prāta kontrole tika atkabināta un dieviete tā it kā viss būtu kā bijis iesmējās un turpināja sarunu, kas pirms tam nu dien nebija bijusi, bet to jau nāra vairs neatminējās.
Paskat, kā tas mazais, ar apsalušo degunu, joko ar Evelīnu. Nedrīkst taču pieļaut, ka viņiem tik maziņiem jācieš no tavu draugu nepatikas. Vai nevēlies man piepalīdzēt un palūgt viņiem kļūt kaut nedaudz miermīlīgākiem, lai viņi spēlē pretī. Mani jau neklausīs, padomā, es esmu tā svešā un ļaunā.
Patiesi draudzīgā tonī dūdoja Yuna gaišzilajā skatienā, milztot uzvarai. Ar draugiem pa labam, bet ar ienaidniekiem, ar tiem vēl draudzīgāk. Lieki sacīt, ka prāta kontroles maģija, kas vēl Lennas prātu nekad nebija piemeklējusi, un tas vēl nebija paspējis izveidot pretreakciju šai hipnozei, pakļāvās kā marionete. Lennas ķermenis bija Yunas varā, bet ar Barru spēlītes bija uzsākusi Robina, kas bija identiska savai aukstasinīgajai, otrai pusītei.

-Džins-

Klēra atkal jau uzrāpusies virsū Esetam aizvien smējās klausoties visos dzirdamajos lamu vārdos, oranžās acis vien zibēja. Tikmēr ērglis bija aptupies uz Džina pleca un viņa acīs vārda vistiešākajā nozīmē dega liesmas.

Aiziet!

Noķērca putns un parādījās ne tikai lode, bet gan abas puiša rokas iedegās sarkandzeltenās, karsti kvēlojošās liesmās. Klēra pārstāja smieties un sāka kasīt pakausi.

Umm... Eset, kā jārīkojās, ja nepieredzējušam uguns magam sanāk iziet no līdzsvara?

Lauva bezcerīgi norūcās.

Es taču teicu, ka no tevis nevar sanākt nekāda skolotāja, tu esi bezcerīga, vienkārši klaji nopeļama. Tev ir jācenšās viņš kaut kādā veidā apturēt, vai arī būs liels, lies blīkšķis un gnomu pils nosvils.

Klēra noklausījās instruktāžu.

Mjā... tas ir sarežģītāk, nekā biju domājusi, nu neko, bet uguni es pazīstu pietiekoši labi, lai iztrakojās.

Lauva saprata, ka jēgas cīnīties ar impulsīvo skuķi nav nekādas, tāpat gan jau, ka bija arī ar skolnieku, viņš uzliesmos un ja neviens nemetīs klāt pagales, kas ir mazticams, norims. Un protams, lauvai bija taisnība, jo gnomi, kas bija pamanījuši liesmu parādīšanos sāka skriet virsū Džinam ar pamatīga izmēra ūdens spaiņiem.

šitamējais liesmo, ķer ciet, ātr', ātr', savādāk nosvilinās' mums vis' kurmju mājiņ's!

Un gnomiem tas nebija divreiz jāsaka, sacīts darīts. Vesels bars sāka gāzt virsū ūdeni, no koku lapotnēm, no zemes, vai stumbriem.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne: 14.02.2008 18:22

[Elony]

Džina rokas uz brīdi ieskāva liesmas. Tas bija dīvaini, bet viņš bija pārāk nikns lai par to domātu.
Nu, gnomi nemēģināja uzbrukt klaji, tā vietā viņš dabūja ūdens šaltis no visām pusēm.
Liesmas pazuda, pacēlās tvaiki, bet Džina niknums kāpa augumā. Un viņa rokā joprojām bija uguns enerģija, kas nedega, bet spīdēja kā mirdzoša, sārta lode, ar ūdeni to neapdzēst, jo tur ir viss karstuma spēks.
Pa ko mest, kuram no gnomiem!
Bet viņš pamanīja, kā ņirgājas tās meičas, tā Yuna un tā otra Lenna, ko viņš pazina... kā viņa uzdrīkstas!
Ar niknumu, dusmām un naidu viņa rokā ienāca vēl lielāks spēks un nedomājot par savu rīcību, viņš meta uguns spēka lodi vinām virsū...

[Massacre]

Jau skatoties Yunas acīs pirms viņas prāts tika pakļauts, Lenna nojauta ko nelāgu, taču turpmāk vairs neko nespēja pret to pasākt, tāpēc bija gatava pildīt katru pavēli, ko šī dieviete dos. Taču kaut kur prātā dzīvojās sīka, uzmācīga balstiņa, kas apgalvoja, ka tas nav smieklīgi, ka tas nav labi.
Barra par laimi bija stiprāka par pašu Lennu, tāpēc Robina neietekmēja to tik ļoti.

Brīdi, kad Džins saniknots meta viņām virsū uguns lodi, Lenna atguvās pilnīgi sev negaidīti. No uguns viņa baidījās, pat ļoti, un bailēs viņa atguva sevi. Barra pasita malā kaitinošo Robinu ar astes zvēlienu un Lenna, lai izvairītos no Džina mestās uguns lodes, pieķērās dēmonam pie spārna un Barra aizlidoja atpakaļ pie nenormālā gnomu bariņa. Viņa klusībā cerēja, ka Yunai uguns būs trāpījusi.

Pamanījusi pegasus, Lenna piegāja pie kāda no tiem un jautāja:
"Vai tu mani varētu nogādat atpakaļ pilī? Šis ir ārpus jebkuras kontroles."

[Džezā tikai Meit...]

Evelīna bija pieskrējusi pie bedres un apkāva sīkos kaitinošos gnomus, kuri bārstīja iekšā spalvas. Viņa ieraudzīja caurumā Grego un sameklēja kādu garāku zaru, lai varētu puisi izvilkt laukā.
- Ķeries tam klāt! Es tevi varēšu izvilkt! - Varbūt tas tā neizskatījās, taču meitenē pulsēja daudz vairāk spēka un enerģijas, nekā tas atbilstu viņas smalkajam augumam. Pārējo viņa tā arī nemanīja, jo bija pārāk aizņemta lai aizgaiņātu citu gnomu, kurš bija ieķēries viņas liesmojoši sarkanajos matos.

[Pūķēns Sāra]

Tia silti pasmaidīja par lapsu, tā viņai ar vien vairāk iepatikās un kļuva tuva - kā sevis daļa, bet Hefs... -Nicinoši,- meitene izspēra, redzot savu skolotāju, kad gnomi sāka viņu apmētāta ar mizām.
-Fīra... kas ir ar to haosu? Vai lai to apstādinātu, mēs esam šeit atvesti?- cenšoties izbēgt no gnomiem, viņa jautāja, kad paslīdot un knapi nostāvot kājās, meitenei vairs nenāca smiekli par šo sīkaļu jokiem. -Fīra, palasies malā,- Tiamaras balss, kas iepriekš bija apjukusi, tagad bija stingra un pat nikuma pilna. Ja jau es valdu pār prātiem... viņa koncentrēja skatienu uz sīkajiem mošķiem, kuri domāja, ka izjoko viņu. Domās viņa centās ietekmēt šos sīkaļu, tā lai viņiem šķistu, ka zem to kājām sāk vērties zeme un tie, ja nebēgs prom, iekritīs zemes dzīlēs, paralēli cenšoties sīkaļu prātos radīt pašas pa sevi bailes.

[Hworang666]

Tā kā uzbrukums Mišelam neturpinājās, viņš brīvi pārvietojās un cerēja atrast kādu vietu pretuzbrukumam. Ar acs kaktiņu viņš pamanīja Yunu un Lennu. Hei, Yuna, ja jau esi atstāta palīdzēt, varbūt parādīsi uz ko esi spējīga, nevis vien stāvēsi malā kā tāda vakarējā? Mišels nebija nepieklājīgs, bet, cilvēki, kas vajadzības brīdī neko nedara viņam nepatika... Gnomi noteikti nebija nāvējoši, bet Mišelam lieti būtu noderējušas spējas, kas nav saistītas tikai ar aizsardību... Ja man būtu kaut tikai zobens... Bet... kur palika mans... dzīvnieks?