Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Sindra]

Boro kunga mazdēls domīgi raudzījās uz Boēcija galdiņa pusi.
Kāds viņam piebīdīja priekšā tukšu dzēriena kausu. Tas novērsa no domām. Mazliet nopūties viņš to piepildīja un lūkojās pēc kausa īpašnieka.

Viņam pretī raudzījās kāds vīrs gados tērpies ceļotāja tērpā, kurš izskatījās daudz pieredzējis un nolietots.
Grūti laiki pienākuši? Ko tad Tu pūt? Vai tad ļaudis izslāpuši pēc dievietes svētības un to nesaņemdami vairāk nenāk pēc Tavām brīnumdzirām?
Ko gan Tu par to zini? Saīdzis noburkšēja krodzinieks.
Šo to jau zinu... Cik ilgi gan dievi pieļauj, ka viņus nepielūdz..? Šī jau ir trešā diena, kad lūgšanas neatskan ne rītā, ne vakarā. Vai priesteru cilvēciskās bailes būtu attaisnojums pienākumu nepildīšanai? svešinieks izskatījās visai labi informēts.

Piepildījis vēl vienu pagrūstu trauku uz viņa pusi, krodzinieks atgriezās pie svešinieka.
Priesterus nevajag apvainot. Vai tad ir prātīgi tā vienkārši ziedot savu dzīvību? Vai varbūt labāk meklēt kādus variantus, kas palīdzētu tikt galā ar radušos problēmu. Esam zaudējuši jau trīs priesterus. Tas taču ir tikai normāli, ka priesteri baidās.
Svešinieks mazliet pasmaidīja. Es viņus redzēju.. Tīrs ledus. Saule tos apmirdzēja. Bet tie nemaz nekusa. Tā kā ziemeļos... Bet jūs jau noteikti nekad neesat bijis ziemeļos. svešinieks līdzcietīgi pasmaidīja vēlreiz.
Neesmu gan... Tad viņš palūkojās svešiniekam acīs. Vai jūs esat atnācis pieteikties pie vecā, trakā Boēcija? Viņš te šodien meklēs drosminiekus. Gluži kā jaunības dienās. Tikai vecajam neviens nespēj ieskaidrot, ka viņam jau tā kā vairs nevajadzētu uz tādām trakām lietām rauties. Ir taču gana jauno, kuri vēlas kļūt par varoņiem. Bet vecais taču neliekās mierā... Krodzinieks pat iesmējās atceroties pēdējo tikšanos ar Boēciju.
Es? nē.... man piedzīvojumu un varoņu gaitu pietiek.
Ja jau esat tik pieredzējis, tad pastāstiet kapēc jūsuprāt priesteri pārvēršas par ledus statujām? Boro kungs ieinteresēts apvaicājās..
Kas to lai zin... Tam taču varoņi domāti, lai tie noskaidrotu problēmu. svešinieks visai vienaldzīgi atteica. Viņš iztukšoja savu kausu, pagrūda krodzinieka virzienā pāris monētas un piecēlies no bāra devās uz izeju.

Boro kungs domīgi noskatījās viņam pakaļ.
Ak vai.. drīz jau viņi sāks ierasties. viņš noteica vairāk sev nekā apkārtējiem un paķēris pulējamo lupatu aizskrēja pie Boēcija galdiņa un ņēmās pulēt plāksni ar Boēcija vārdu.

[Farliner]

Kārtojot galdu Boro kungs piepeši gandrīz paklupa - vienā no krēsliem pie galdiņa kāds jau sēdēja! Viņš būtu gatavs apzvērēt, ak vēl pirms brīža te neviena nebija!
Svešinieks bija tērpis pavisam tumšās drēbēs un ietinies apmetnī tā, ka ārā rēgojās vien rokas un kājas - seju nevarēja redzēt. Uz galda malas nogūlās dažas monētas: "Glāzi vīna. Labāko, kāds jums ir." Balss bija melodiska un pēc tās skanējuma nebija iespējams noteikt runātāja vecumu.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 12.09.2005 15:37

[Roviela]

Un man arī vienu. Bet lielu! Krodziniekam aiz muguras, pie paša pleca noskanēja otra, patīkama un laipna balss.
Kā jau parasti, mans draugs!
Runātājs bija viens no Lūnas tempļa sargiem, par ko nepārprotami liecināja Vienradža zīme uz viņa apģērba. Samaksājis un vēlreiz laipni pamājis Boro kungam ar galvu, viņš atmeta atpakaļ apmetni, tā atsedzot tempļa karotāja tipisko bruņojumu, un apsēdās pie Boēcija galdiņa.

Uzlicis cimdā tērpto labo roku uz galda, atgāzies krēslā, gaidot pasūtīto, sargs diezgan atklāti nopētīja jau pie galdiņa sēdošo, bet sarunu iesākt nesteidzās.

[Sindra]

Tūlīņ kungs... Mazliet aizdomīgi palūrēdams, bet tikai tik daudz, lai nepārkāptu pieklājības robežas, Boro kungs nopētīja svešinieku, savācis naudu aizgāja ieleit svešiniekam vīnu.

Kāda dīvaina diena. Vieni vienīgi dīvaiņi. Krodzinieks klusi zem deguna purpināja. Viņs ielēja skaistākajā no glāzēm vīnu, kurš dzirkstīja tumši sarkanā krāsā un aiznesa svešiniekam.

Te būs kungs... labākais vīns, kāds atrodams manā pagrabā. Viņš pieklājīgi palocījās, vēlreiz mēģinādams palūrēt zem kapuces malas..

Sadzirdējis pazīstamo balsi, Boro kungs strauji apcirtās un uzsmaidīja pazīstamajam sargam.

Viņš ātri aizsteidzās un atnesa sarga iemīļoto dzērienu.

Te būs arī jūsu dzēriens. Es tā skatos, ka jūsu rindas sāk kuplināties. Prieks, ka dieviete vienmēr var paļauties uz saviem uzticamajiem sekotājiem.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.09.2005 15:56

[Ungaarijas ragas...]

Serīna saminstinājās vēl reizīti uzmeta skatienu jumta čukuram un tad devās iekšā. Ū```` palika sēžam tur, kur pirms brīža bija viesojies meitenes skats, kā izbāzenis, vien dzintaraino acu virināšanās nodeva, ka putns ir dzīvs.
Tad viņa iegāja krogā un pametusi pētīgu skatu riņķi, devās pie vīra, kas viņai likās esam krodzinieks.
"Esiet sveicināti!" viņa draudzīgā balsī sasveicinājās ar vīru un pie galda sēdošajiem.
Izlasījusi vārdu uz plāksnītes, Serīna viegli pasmaidīja: "Kā redzu, šis ir īstais galds. Tādā gadījumā es varētu palūgt jums glāzi ūdens, maizi ar sieru un trīs jēlas liesas gaļas šķēles?"
Noraisījusi apmetni, viņa to salocīja un pārmeta pār atzveltni. Tikpat piesardzīgi viņa noņēma loku un bultu maku un atstutēja pret krēslu sev pa ķērienam.

[Farliner]

Svešinieks viegli palocīja galvu, un smalkā ādas cimdā ietērpta roka pasniedzās pēc glāzes - Boro kungs tik vien paguva samanīt zem kapuces, kā to, ka svešinieka sejas vaibsti (vismaz tā daļa, kuru nesedza smalki veidota tumša materiāla maska) ir kā elfam, tāpat arī ausis. Izskatās, ka maska ir tā veidota, ka netraucē baudīt ēdienu un dzērienu.

Arī tempļa sargam tiek veltīts pieklājīgs galvas mājiens, un vērīgajam skatienam kļūst labi saskatāmi divi zobeni svešiniekam pie sāniem - zobeni ir elfu stilā ieturēti, viegli izliekti un ar violetu materiālu rotātās makstīs, kas pilnīgi sakrīt ar pārējo svešinieka apģērbu. Citus ieročus nemana. (Ja nu vienīgi var saskatīt aiz zābaku stulmiem aizbāzto dunču rokturus...) var samanīt arī ārkārtīgi smalku bruņukreklu, kas nezkāpēc nežvadz, svešiniekam kustoties.

Izdzirdējis pienākušās sievietes sveicienu, viņš pagrieza galvu tai pretī: "Esiet sveicināta."

[Romija]

Rikki nāca tiešā ceļā uz krogu. Viņa rīta pusē bija bijusi mežā skatīties, ko varētu salasīt tējai, bet atpakaļceļā meiteni bija saticis kaimiņš Erno, iegrūdis rokās somu un palūdzis aiznest uz mājām, kamēr viņš ieskriešot pie kurpnieka. Erno bija lāga cilvēks, kas atgriezās no tāla ceļa, tāpēc Rikkii neatteica, vien nozibināja žilbinošu smaidu un nobēra, kurā vietā viņa plāno somu atstāt.

Pārmetusi Erno doto somu pār plecu, Rikki piesoļoja pie krogus durvīm, atgrūda tās vaļā un ienāca telpā. "Sveiks, krodziniek! Kas labs šodien noticis?" Rikki jautāja, smaidot savu neatvairāmo smaidu, zibinot sarkanās acis un ar vienu roku atglaužot garos melnos matus, ko viņa šodien bija atstājusi vaļā. Nevarēja taču paiet garām krogum, neparunājot ar krodzinieku.

Kamēr krodzinieks vēl nebija paspējis atbildēt, Rikki skatiens sasniedza kompāniju, kas sēdēja pie Boēcija galdiņa. Tādi neparasti ļaudis. "Atnes man glāzi ūdens. Es iešu tepat parunāt ar cilvēkiem," Rikki nobēra, vēlreiz uzsmaidīja krodziniekam un enerģiskiem soļiem devās pie Boēcija galdiņa.

"Labas dienas! Rikki! Mans vārds ir Rikki!" viņa uzsauca sēdošajiem un pasniedza savu graciozo rociņu apmēram uz galda vidu. Negaidījusi uzaicinājumu, viņa paņēma vienu no blakus galda krēsliem, apsēdās uz tā jāteniski, nolika somu blakus un uzmeta skatienu pārējiem. "Šodien ļoti jauks laiks!" Rikki nesagādāja problēmas uzsākt sarunu. Viņa gan to parasti darīja ļoti ātri, berot vārdus kā pupas, tāpēc nācās pagaidīt, kamēr kāds atbild.

[Farliner]

Pārlaidis uzmanīgu skatienu strauji runājošajai būtnei, Riliarnirs viegli paraustīja plecus - tāpat būs jānosauc savs vārds, kādēļ lai to neizdarītu tagad?
"Riliarnirs d'Varngro." viņš atbildēja, un vēlreiz pacēla glāzi ar vīnu. Vīns nudien nebija slikts - acīmredzot krodzinieks nebija melojis.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 12.09.2005 20:54

[Romija]

"Rili-kas?" Rikki pacēla vienu uzaci un tad iesmējās. "Nekas, gan jau tevi nosauksim kā īsāk. Bet nu gan tev vecāki iedevuši tādu vārdu. Ne izrunāt, ne atcerēties, vai ne, Rili?" meitene nu jau vilka sēdošo uz zoba, bet kāpēc gan nepatērgāt ar jauniem cilvēkiem. Ne jau vienmēr te Lūnā kas tāds gadījās. Pie tam tik daudzi uzreiz. Rikki bija atspiedusi vienu roku uz elkoņa uz krēsla atzveltnes un atbalstīja zodu, ļaujot gaismai atspīdēt viņas acīs. Tās mirdzēja tādā pašā krāsā kā vīns.

[Roviela]

Nu jau piedzīvojumu kārotāji pie galdiņa vai birtin bira! Danni pat nepaspēja uzreiz ar visiem apsveicināties, kad pie galdiņa - vai tu re! - piesēdās nerimtīgā zibace Rikki. Sargs atplauka vēl platākā smaidā, ar vīna glāzi atbildēja Riliarniram, bet pirmie vārdi bija veltīti senajai paziņai.
Rikki! Kādi vēji Tevi te atpūtuši? Ir jau ir jauks laiks, ceļojumam tieši piemērots!

Attapies, ka nav vēl stādījies priekšā, viņš, nedaudz pacēlies no krēsla, viegli palocījās sievietei ar zeltaini brūnajam garajām bizēm, un teica
Es esmu Danni Severe, Lūnas tempļa sargs.

Pēc nokārtotajām iepazīšanās formalitātēm, Danni turpināja sarunu ar paziņu
Tu arī mums līdzi? Ko es te prasu! Ja jau piesēdies, tad nekas cits Tev neatliks! viņš piemiedza aci. Es nemaz nezinu, kā mēs to pārdzīvosim!

Viņa ir visā Lūnā slavena nerimtīga pļāpukule, Danni laipni, smejošām acīm paskaidroja pārējiem pie galda sēdošajiem, un parāvās nostāk, lai izvairītos no Rikki pa jokam domātās dunkas.

[Romija]

Rikki mazā dūrīte trāpīja garām Danni. Viņš tomēr bija gana izveicīgs.

"Sveiks, Danni! Tu arī te! Prieks tevi redzēt. Es te garām nācu un ieraudzīju interesantu kompāniju!" Rikki viņam uzsmaidīja tik pat jauki kā parasti. Bieži gan viņa Danni neredzēja, bet bija jau pa šiem gadiem sapazinusies. Viņai tas nenācās grūti.

"Bet viņš ir mūsu pilsētas ārkārtīgi nopietnais sargātājs," meitene notēloja ļoti nopietnu seju. "Pie tam spēj no tās stabules izdabūt tādas skaņas, ka pat kaimiņu gailis sāka žagoties," viņi apmainījās ar laipnībām. Bet Rikki gaidīja, kad arī citi ar sevi iepazīstinās.

[Farliner]

"Mans vārds līdz šim ir mani pilnīgi apmierinājis, un nav nepieciešams to pārveidot." Riliarnirs ierunājās, uzmanīgi aplūkojot Danni - kā tempļa sargs kustās, kādas tam bruņas un ieroči. Nelikās, ka viņš Rikki teikto būtu ņemis ļaunā, bet vienlaicīgi viņa teiktais pavisam noteikti liecināja, ka viņš nevēlas, lai viņa vārdu kāds saīsinātu vai pārveidotu.

[Romija]

"Nu, kā vēlies," Riki atbildēja sēdošajam, kura seju nevarēja redzēt. Dīvaini. "Nokurienes jūs esat? Un kāpēc esat ieradies mūsu skaistajā pilsētā?" viņa interesējās, acīm meklējot kādu spraugu, caur kuru varētu redzēt runātāja seju.

[Sindra]

Boro kungs jau vairs nespēja izsekot cik ātri šeit ieradās jauni un jauni ļaudis. Nu nē, vispār daļa jau bija pazīstama. Piemēram skaistā sarkanacainā meitene te iegriežas visai bieži un ir jautrs sarunu biedrs.

Tempļa sargs arī... meitene gan nepazīstama.
Pēkšņi Boro kungs pieķēra sevi pie domas, ka viņam taču pasūtīja dzērienus.

Viņš veikli aizskrēja līdz savai letei un jau pēc brīža atgriezās ar prasītajiem dzērieniem un ēdieniem. Pasniedzot meitenei jēlās gaļas gabalus, viņš gan to dīvaini uzlūkoja.

Labu apetīti, jaunkundz.... viņš viegli palocījās un nolēma tomēr doties uz savu vietu pie letes. Gan jau piedzīvojumu meklētājiem pašiem būs ko apspriest.

[Romija]

Rikki paņēma no krodzinieka glāzi ar ūdeni. "Paldies! Man šodien ļoti slāpa. Dikti silts un saulains laiks! Jums būs karsti!" pēdējā piezīme bija veltīta Riliarniram, kura vārdu Rikki vēl joprojām neatcerējās. "Mana māmiņa agrāk vienmēr lika ģērbties plānāk šādā laikā, jā, jā!" meitene izskatījās gandrīz norūpējusies par noslēpumaino kungu.

[Farliner]

Lai kā Rikki pūlējās, viņai neizdevās atrast nevienu spraugu, kas ļautu kārtīgi aplūkot Riliarnira seju - tā daļa, kuru nesedza maska, atradās kapuces mestajā ēnā un neko daudz redzēt nevarēja - tikai apjaust aprises - pēc redzētā spriežot, viņas priekšā atradās elfs.
Arī balss bija melodiska un skanīga, kā jau elfam: "Esmu karotājs. Daudz ceļoju, tādēļ arī esmu ieradies šeit - ja rodas kādas problēmas, tad to risināšanai vienmēr vajag karotājus." pēc balss intonācijas izmaiņas varēja likties, ka runātājs pasmaida: "Paldies, bet man ir gluži labi tāpat - nemaz tik karsti jau nav."

[Romija]

"Jā, spēcīgus cilvēkus vajag, kad jācīnās ar ķibelēm," Rikki piekrita. Pie galdiņa sēdošais izskatījās pēc elfa. Droši vien jau tā arī ir, viņa nosprieda.

Redzēdama, ka ar Riliarniru īsti saruna nevedas, kā Rikki vēlētos, viņa pievērsās uz cita krēsla sēdošai būtnei ar gariem, zeltainiem matiem. "Šķiet, ka mēs vēl neiepazināmies!" viņa laipni uzsāka sarunu. "Esmu Rikki, te vietējā!" Pie šiem vārdiem meitene paskatījās uz Danni, vai tas kaut ko atkal netaisās piebilst, un turpināja: "Bet izskatās, ka tu esi no tālienes. Pie mums jēlu gaļu ēd vien dzīvnieki!" Rikki ar to neko ļaunu nedomāja. Viņai tas gluži vienkārši šķita pārāk dīvaini, ka tādas pēc skata jaukas sievietes priekšā stāv trīs jēlas gaļas šķēles.

[Lia'angia]

Strauji atvērās durvis un krogā iesoļoja rūķu sieviete Vienradzītes priesterienes apmetnī. Enerģiskiem soļiem piegājusi pie letes, viņa uzmundrinoši uzsmaidīja krodziniekam un sulīgā, zemā altā ierunājās:
- lai Vienredzītes svētība ar jums, labo cilvēk! Vai jūs nepateiktu, kur te ir galdiņš, kur pulcējas radījumi, kas meklē atbildes uz dīvainiem jautājumiem? Un vienu kausu laba alus un ko garšīgu tam klāt, lūdzami! - rūķe izvilka no kabatas pāris monētas - tik, lai pietiktu patiesi labai maltītei un dzeramajam.

[Sindra]

Lai dievietes svētība arī ar jums, cienītā. Boro kungs pasmaidīja rūķei un norādīja ar galvu uz galdiņa pusi, kur bija sasēduši jaunie piedzīvojumu meklētāji. Tur jau viņi visi būs..

Viņš pasniedza rūķei dzērienu.