Tumsas kalpi [C] [Pabeigta], Nost ar labo! Dodiet ceļu tumsoņiem! Opcijas

[novemberunge]

Man atkal ir garlaicīgi un tas protams nozīmē ka ir tapusi jauna LS!!!
Tātad te būs mazliet par to kas un kā notiksies:

Pieteikšanās
Pieteikšanās notiks ATD sadaļā. Jūs iesūtīsiet tur savu tēlu aprakstus un gaidīsiet, kad es tur iepostošu atbildi vai jūs varēsiet piedalīties.

Mazliet par salu, kur viss notiksies.
Salu sauc Lavēlija. Tā ir plaša, skaista zeme ar burvīgu un pārsteidzošu dabu. Ziemas Lavēlijā ir īsas, bet bargas. Tās ilgst vienu mēnesi un atnes daudz sniega, sala un ledus. Vasaras ir garas un diezgan siltas. Tās parasti ir saulainas, bet itin bieži līst lietus. Lavēlijā ir daudz pļavu, mežu, kalnu un ezeru, un upju. Pļavas visu vasaru ir pilnas ziedu, tikai retās ir tukšas un tajās aug pelēka zāle. Meži ir kā jau meži- pilni vecu,skaistu koku. Gandrīz visi kalni ir ļoti lieli un ar sniegotām virsotnēm, kurās sniegs nekad nenokūst. Upes un ezeri ir pilni ūdensļaužu un nāru.
Lavēlijā ir maz pilsētu, bet tās ir ļoti lielas. Lūk te tās būs:

Dafa- cilvēku pilsēta. Tā ir arī galvenā tirzniecības vieta un svešādas būtnes ir pavisam ierasta lieta.
Liondra- elfu pilsēta. Pilna laimes, prieka un dailes. Reti kad kāds ieklīst.
Ūraja- visu pilsētu pilsēta. Ūraja ir tā vieta kur satek kopā visas rases, kur jautrība iet vaļā dienu un nakti.
Oriadne- ļaunuma un tumsības pilsēta. Mūsu mājas.

Par mūsu pilsētu- Oriadni

Oriadne kā jau minēju ir ļaunuma un tumsības pilsēta. Šeit vienmēr valda tumsa un vienīgās gaismas nāk no ķēniņa pils. Pilsēta ir iekārtota visai dīvaini. Pa vidu tai atrodas ķēniņa pils, kurā mitinās tumsas karalis ar saviem padotajiem. Apkārt pilij ir smēdes, staļļi un visas pārējās saimniecības ēkas. Tad seko vietējo iedzīvotāju mājās, kuras visas ir tumšas un ievieš šausmas. Visbeidzot pilsētu apskauj melna akmen sēta. Pilsētā ir tikai viena ieeja- vārt, kas atrodas sētas ziemeļu pusē.

Kas tad tie "mēs" esam?

Mēs esam tumsas radības, kas kalpo ķēniņam. Mums katram ir savs rangs un mēs katrs esam indivīds ķēniņa acīs. Viņš nepalaiž garām neko.

Visbeidzot pieteikšanās anketa

1)Vārds
2)Rase
3)Rangs
Iespējamie rangi:

Karaļa pareģis(1)
Karaļa pareģis visu laiku tup pilī un mūsu ceļojumos nepiedalīsies. Viņš sniegs mums atbalstu, kad būsim mājās. Pareģis vienlaikus pilda arī karaļa padomdevēja pienākumus. Viņš ir karaļa labā roka.
Ieroči: neviens
Maģiskās spējas: 3, neieskaitot pareģošanu

Bruņinieks(2)
Bruņinieks ir otrais aiz pareģa. Viņš piedalās karos un palīdz karalim ar kauju stratēģijām.Viņi ir spēcīgi un liesliski pārvalda zobencīņu.Ja karalis saslimst kāds bruņinieks noteikti ir tas kas ieņem viņa vietu uz slimības laiku. Bruņinieki ceļojumos piedalīsies.
Ieroči: noteikti zobens un vēl 2 ieroči
Maģiskās spējas: nav

Spiegs(1)
Spiegs ir karaļa acis un ausis. Viņš ir apveltīts ar lieliskām dzirdes un redzes spējām, kā arī pieprot labi maskēties. Spiegu uzdevums ir izspiegot citus un piegādāt ziņas karalim. Spiegs varēs doties mums līdzi ceļojumos.
Ieroči: 2
Maģiskās spējas: viena, ne īpaši liela

Mags(2)
Mags ir karaspēka maģiskais atbalsts. Viņam parasti ir lieliskas maģiskas spējas un viņš ir ļoti gudrs. Mags nereti izpalīdz pareģim ar padomu sniegšanu karalim. magi varēs doties ceļojumos.
Ieroči: tikai zizlis
Maģiskās spējas: 4

Civiliedzīvotājs(3):
Viņam nav lielas nozīmes karaļa dzīvē vai valdīšanā. Viņš ir parasts iedzīvotājs kuram neinteresē kas notiek karaļa pilī. Civiliedzīvotājs varēs doties mums līdzi.
Ieroči: 1
Maģiskās spējas: 1

4) dzimums
5)Izskats(vēlama bilde)
6) vēsture(OBLIGĀTI)

Mūsu uzdevums:
Nu rodas jautājums- ko tad mēs darīsim, va ne? Mēs pildīsim valdnieka uzdotos uzdevumus un dosimies grūtos ceļos. Dažreiz nāksies arī pasēdēt mājās.

Nu, tad tā izlasiet šito garo penteri un lūdzu piesakieties ATD sadaļā. Ja ir kādi jautājumi sūtiet man PZ.

[novemberunge]

OOC: Mēs jau dodamies ceļā? Paga, paga *krata ar pirkstu*

IC:Sivers piecēlās no galda. Viņš nolūkojās kā Artemīda aiziet. Viņai taisnība saule ir norietējusi, bet vēl nav ieradušies mani biedri- pārējie bruņinieki.Vai nevajadzētu viņus pagaidīt? Sivers jautāja. Viņš paskatījās pa logu. Debesis tagad bija iekrāsojušās tumši zilas. Viņš nopētīja Artemīdu, kas lejā sēdēja uz zirga. Dedzīga un asa! viņš pasmīnot noteica.

OOC: Eu!!! Kur ir pārējie bruņinieki? Dikti viņus vajag...

[Idril]

OOC:: A cik tad ilgi sēdēs uz vietas? Tad jau var mēnesi gaidīt kamēr vēl kāds pieteiksies! var jau [pieņemt, ka tādi klusējošie iet līdzi.

Manis pēc! Artemīda vēsi noteica nopētīdama tumšo apkārtni. Šī tumšā pilsēta viņai patika vairāk nekā pārējās. Pārspīlēti čalojošās un dzīvīgās pilsēteles.

[novemberunge]

OOC: Saprotu, tevi Bruīna! Mazliet vēl pacieties!

IC: Labi, nav vērts. Es jūtu, ka nevienam citam mani labie draugi neinteresē. Es tūlīt... viņš piecēlās kājās un izsoļoja no viesu zāles neko neteicis. Sivers aši sameklēja, kādu vēstnesi un lika tam nodot pārējiem bruņiniekiem ziņas, ka viņi dodas ceļā. Sivers bija pārliecināts, ka pārējie bruņinieki viņus panāks. drīz viņš atgriezās melnajā marmora telpā. Varam doties ceļā. Sapakojieties un jāsim! viņš vēsi noteica un aizsoļoja prom uz savu istabu. Tur viņš uzmanīgi nopulēja savus ieročus, iepakoja nelielu pārtikas daudzumu un nosteidzās lejā tērpies savās jaunajās bruņās, kuras cardurt nespēja gandrīz neviens. Viņš apstājās uz pils ieejas pakāpieniem un pārlaida acis pāri laukumam pie pils. Neviena izņemot Artemīdas nebija.

[Idril]

Es jau esmu sapakojusies un 'man atliek cerēt, ka pārējie arī.. Artemīda aizkaitināti noteica iedomājoties cik nikna būs, ja tagad būs jāgaida pusgads kamēr visi sakrāmēs savas parpalas vienm mazam uzdevumam. Zirgs juta Artemīdas emocijas un atļāvās mazu vaļību saceldamies pakaļķājās. Artemīda tam nepievērsa uzmanību tikai mazliet piekārtoja matus, kas sakrita uz sejas.

[novemberunge]

Sivers nolūkojās uz Artemīdu viņa sejā nebija lasāms nekas.Viņš uzmanīgi izpleta varenos spārnus un uzmanīgi tos aplūkoja. Tiem nekas nekaitēja. Sen neesmu lidojis. Visu laiku ir bijis jātup zirgam mugurā. Nez es vēl māku lidot?Viņš nodomāja un uzmanīgi palocija katru spārnu pēc kārtas. Tad viņš prātīgi uzlaidās augstu, augstu gaisā. Sivers uz visu nolūkojās no aukšās un tad metās straujā pikējumā. Viņš pie zemes pamatīgi nobremzēja un palika lidināmies gaisā pāris metrus no zemes.

[Idril]

Atradis ar ko izrādīties! Artemīda nodomāja. Viņas garastāvoklis nokritās vēl par 1/10 viņa aplukoja lejā dusošo pilsētu. Ļaunuma impērija! Artemīda nodomāja Viņa nokāpa no zirga. Cik tad galu galā var tur sēdēt! Viņa nodomāja. Viņa nekautrīgi pētīja Siveru turēdama nemierīgo zirgu pie pavadas.

[novemberunge]

Sivers tikpat nekaunīgi sāka blenzt uz Artemīdu. Pēc apmēram pāris minūšu ilga klusuma brīža viņš noteica Ja tu beigsi skatīties es arī beigšu un neviens nejutīsies neērti. Sivers teica un novērsa skatu. Velna meiča. viņš nodomāja un nostājās uz zemes. Nu, kur var tik ilgi taisīties? viņš pie sevis nomurmināja. Sivers jutās mazliet neērti.

[Idril]

Artemīda nekaunigi blenza uz Siveru Es nejūtos neērti, bet ja atzīsti sakāvi es beigšu! Artemīda viltīgi noteica. Viņai vienmēr bija paticis būt uzvarētājai un aiz spīta viņa varēja turpināt šo bezjēdzīgo blenzšanu nezin cik ilgi. Viņa apmierināti smaidīja. Zirgs kļuva nesavaldīgs un tādēļ Artemīda sagrāba pavadu ciešāk.

[novemberunge]

Sivers klusi nolamājās un nodomāja Ak, es ar savu muļķīgo bruņinieku galantuma kodeksu. viņš sāka nepacietīgi mīņāties un atkal uzlaidās augšā. Kā, es šitā varēju... Padoties... viņš pie sevis noteica, tā lai Artemīda to nesadzirdētu. Sivers pameta indīgu acu skatu uz viņas pusi. Kāpēc mani viņa interesē. Nu kāpēc? viņš nodomāja un palidoja nedaudz aukstāk.

[Idril]

Artemīda juta indīgu skatienu vērojam sevi. Viņa atkal nekautrīgi un caururbjoši uzlūkoja Siveru. Gribi vēlreiz zaudēt? Viņa ievaicājās un pasmīnēja. Ārā jau bija tumš un varēja just, ka arī ārpūs šīs pilsētas mūriem valda nakts Artemīda niknumā iekliedzās nenovēršot acu skatienu Vai kāds vienreiz kustēsies vai arī ir īpašas vēlmes ceļot dienas gaismā? Kādēļ jākavējās kā tādām izlepušām galma dāmām?

[novemberunge]

Nē, negribu... Sivers bezkaunīgi noteica. Ak, kaut man šito piedotu... viņš nodomāja. bruņinieku kodekss neļāva slikti izturēties pret lēdijām. Sivers centās ievērot šo kodeksu, bet bieži nācās to pārkāpt.Viņas ir tik iedomīgas! Sivers nodomāja un apsēdās uz neliela balkona margām augstu, augstu virs Artemīdas galvas. Sivers ļauni smaidīja,jo bija atcerējies kādu sen aizmirstu, amizantu notikumu viņa bērnībā...

[Idril]

Nu es esmu pārliecināta, ka man nenāksies gaidīt visai ilgi! Artemīda aizkaitināti noteica. Nu karalis man parasti visu piedod! Artemīda nodomāja un ļauni pasmaidījusi vēroja Siveru sēžam un nenovērsa skatienu no viņa acīm. Artemīda pamāja un margas posms kas turēja galu uz kura sēdēja Sivers uzsprāga ar klusu blikšķi...

[novemberunge]

Sivers krita... Pavisam aizmirsis ka prot lidot. Viņš to atcerējās tikai pāris metrus no zemes un strauji uzlaidās atpakaļ gaisā veikdams sarežģītu triku. Viņš dusmās kvēloja, kā pekles uguns.Sivers nolaidās uz zemes un draudīgi iesaucāsViss! Es aimirstu par bruņinieku kodeksu! Vairs nebūšu nekāds laipnais. Viņš to izteicis ļoti sulīgi nolamājās un izvilka no maksts savu zobenu. Tu gribi cīnīties? viņš izaicinoši jautāja pavērsdams asmeni pret Artemīdu.

Šo rakstu rediģēja Mia Mirra: 10.10.2004 15:20

[Idril]

Artemīda jautri iesmējās. Tas tik bija varens skats! Viņa smējās. Ja tev draudētu atsišanās pret zemi es jau būtu tevi pārtvērusi, bet šķiet tu pats atcerējies kā jālido! Artemīda ķiķinādama teca. Tad viņa acumirklī savaldījās un teica Ja vien tu gribi zaudēt tad cīnīsimies! Viņa pavicināja rokas un vienā viņas rokā uzvirmoja vēja mutulis, otrā ūdens mutulis. bet pie viņas kājām iespēra zibens un debesis savilkās draudīgi lietainas.

[novemberunge]

Pēkšņi no aukšas atskanēja ledaina, šausminoša balss. Uz balkona, kur nesen bija sēdējis Sivers bija uznācis pats valdnieks.Tūlīt pat nolaidiet ieročus! Jūs abi! valdnieks skarbi teica. Sivers padevīgi nolaida zobenuBet valdniek... viņš dusmīgi iesāka. Nekādu bet, Siver! man tevi būtu jāsoda, bet šoreiz būšu laipns. Lai tas neatkārtotos! valdnieks dusmīgi un ledaini noskaldīja. Viņš pazuda atpakaļ pilī. Sivers indīgi piezīmēja Tev paveicās... un ielika zobenu makstī.

OOC: Patīk gan mums ķīvēties, ne? Kas ķīvējas, tas mīlējas... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Idril]

OOC:: how sweet! Romantika starp asmeņiem un zibeņiem!

Tas es tu kam paveicās! Artemīda aizkaitināta noteica. Lietus mākoņi nozuda un vēja un ūdfens mutulīši tāpat. Vēl pēdēja vēja brāzma sapurināja Artemīdas matus un nozuda arī vējš. Vari pateikties Valdniekam ka paliki dzīvs... Artemīda noteica

[novemberunge]

OOC: Jā...Ha, ha ha! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

IC:
Sivers spītīgi palūkojās uz Artemīdu.Man nav tev ko teikt... viņš nolēma pārtraukt ķīviņu.Lai tak domā, ka ir uzvarējusi... viņš nodomāja un ļauni pasmaidīja. Sivers apsēdās uz durvju lieveņa. Sāka līt. Viņš notrausa no acīm savus nedaudz samirkušos, sudrabainos matus un sāka pētīt pili. Kur var tik ilgi čammāties... viņš nodomāja. Aukstais lietus pieņēmās spēkā, bet Sivers nelikās par to ne zinis. kas tad viņam kaitēja- viņš bija tērpies bruņās.

OOC: Ak, mīlestība! Cik gan salda tā! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Nu ko- tāds tādu atrod... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Idril]

NJā tagad tev nav man ko teikt bet interesanti ko tu teiksi tad kad bruņas tev ierūsēs no lietus? Artemīda izaicinošo noteica un atglauda samirkušo sarkanbrūno matu šķipsnu no sejas. Kas viņas tur skapi mēģina sedlu somā iebāzt? Artemīda sāka pukoties. Tā mēs tiksim līdz tam templim pēc gadiem 10! Artemīda šķendējās

Šo rakstu rediģēja bruīna: 10.10.2004 15:52

[novemberunge]

Manas bruņas ir no pūķa ādas. Tās nerūsē. Sivers teica un paskatījās uz debesīm. Viņa sejā sitās lietus. Sivers to baudīja. Sajūta bija patīkama. Viņš palūkojās atpakaļ uz durvīm. laikam viņi patiešām cenšas tur iestūķet skapi. Mēs prom būsim tikai pāris dienas, bet šie taisās kā uz 10 gadu ilgu ceļojumu. viņš teica. Sivers pamazām kļuva arvien nepacietīgāks. Drīz viņš varēja uzsprāgt.

[Idril]

Bāc mēs tak nejājam uz svinībām bet gan lai izpostītu templi! Artemīda sūkstījās. Viņa uzlēca savam zirgam mugurā un nolēma izlaist mazu riksi. Viņa lielā ātrumā iejāja pilsētā izbiedēdama cilvēkus kas gāja pa ielām un pēc brīža jau bija atpakaļ. Zirgs niķīgi saslējās pakaļkājās un Artemīda, kas tobrīd atskatījās uz pilsētu nenoreaģēja un nožāvās lejā...