Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.

Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs, izlidinajis zobenu aiz borta, paskatās uz klāja notiekošojā un pilnā balsī nobrēcas- Tūliņ Selīnu cels!- pats gan ieskatās aiz borta- vai būtu vērts lekt ūdenī....

Šo rakstu rediģēja skatitajs_no_malas: 15.12.2023 21:11

[Kirsupirags]

Dudo izrauj dunci un ir gatavs aizstāvēties. Nepārstājot iedvesmot citus ir gatavs sekot citiem līdzi un pārgrupēties aizsardzības pozīcijā.

[Alfirin]

Vendta vārdi rūķi šokēja tik ļoti, ka viņš pat pagrieza galvu tajā virzienā. Vai tiešām ausis neviļ?

Bet nē, durvis uz zemklāju aizcirtās un sadalīja dzīvos uz 'Albēra' klāja divās grupās.

Raški, audzis rūķu klanā, kas funkcionēja kā kupla, paplašināta ģimene, nespēja aptvert tikko notikušo. Kā tas bija iespējams, ka daļa no klana apzināti pameta otru daļu ienaidnieka asmens priekšā?! Ja viņi tā būtu vienojušies, ka spēcīgākie uzņemas lielāku risku, lai vājākiem dotu lielākas iespējas izdzīvot, tad tā būtu cita lieta. Bet Vendts, varenais karotājs... Un neviens no tiem, kas zemklājā, viņam neiebilda...

Rūķa kuplās uzacis saraucās dusmās. Acīmredzot tie, kas paslēpās aiz durvīm, nav Raški šābrīža klans. Tikai tie, kas vēl joprojām turējās pretim ienaidnieka pārspēkam, tas ir Raški klans.

Un tad kuģis salīgojās. Savādi salīgojās.

"Mūs tūlīt novilks dzelmē!" Raški brīdinoši iesaucās un paspēra soli, lai flankotu kādu no Talvariela pretiniekiem. Rūķis atvēzējās un cirta. Bez dziesmas uz lūpām, jo visi pantiņi jau bija nodziedāti.

[Aiva]

Četri mirušie uzbrucēji uz 'Albēra' borta turpināja cīnīties ar Talvarielu, Haksliju un pārējiem no klāja komandas

Divi turpināja cīņu ar Talvarielu. No pirmā (OOC attack 12, garām) uzbrukuma elfs izvairijās. Otrā ierocis (OOC attack 13, garam) arī netrāpīja.

Trešais uzbruka Hakslijam. (OOC Attack 15, trāpīts, damage 5) Asiņu 'Albēra' pašreizējā kapteiņa drēbēs sāka palikt vēl vairāk.

Ceturtais sekoja Erikam (OOC attack 12, garām) mēģinot neveiksmīgi atkal iebakstīt ar sarūsējušo bakstāmo.

Mirušais Tomass pagriezās pret uz klāja palikušajiem, novērtējot klāt peivirzījušos rūķi (OOC Attack 15, garām) . Mirušais matrozis mēģināja atkārtot , bet arī neveiksmīgi ( OOC attack 7)

Talvariels cirta pa tuvāko no nemiroņiem (OOC Attact Nat20, check 16, damage 15) izgaisinot viņu. Pēc tam viņa zobens beidz kvēlot. Toties iekvēlojās brīvā roka, sūtot pa Tomasu un vēl diviem uzbrucējiem uguns vilni. Tomass izvairīties paguva, bet abi pārējie gan nepaguva (OOC damage 2 reflex 13, 12, 10 DC 13). Trešais no uzbrucējiem sabruka zemē, liesmu pārņemts un saira pīšļos.

Daejons notēmēja un izšāva pa Tomasu, kas bija starp biedriem un atpkāpšanaš ceļu (OOC Attack 18, trāpīts , damage 6+6 elektrība). Tomass saira pīšļos. Ceļš bija brīvs. Tagad varēja arī novākt loku, lai nenomestu no masta, un sagatavotos tīstokļa lasīšanai.

Raški speŗa soli sāņus uz aizmuguri, nostājoties flangā ar Talvarielu, un zvēla pa apsvilināto nemironi. (OOC Attack 15, trāpīts, damage 11) Apsvilinātais arī sabruka.

Eriks atgaiņājās no tā nemiroņa, kas viņu jau bija ievainojis. (OOC Attack 8, garām).

Dudo, piesardzīgi turot sev dunci priekšā un nepārtraucot dziedāt, sekoja Talvariela pavēlei, pieplokot pūpes sienai.

Džimijs pameta skatienu ārā pa izsisto logu - ap 'Jūras Jaunavas' korpusu vilkās miglas stīdziņas, likās , ka tas karājas melnā tukšumā, nevis ūdens klajā. Līdz pat miglas vāliem manīja tikai ūdens klajumu. Peldēt varētu nākties ilgi. Piepeši klāja, pat pilns ar nemiroņiem, žķita esma drošāks.

Sapinušais joprojām mēģināja atbrīvoties no virves cilpas. (OOC Dex check 5 - palika sapinies karājoties)

Fenns pārlaida skatinu klājam. "Nogaliniet, kas mums traucē" viņš pavēlēja, norādot uz grupu ap Haksliju. "Viņu pirmo." viņš pievērsās Hakslijam. (OOC Attack 7, garām).

Piecēlās kājās Selīna un vēl viens nogalinātais matrozis, pēdējais uz klāja vēl gulēja Vecais Pīts.

"Atkāpjamies kajītē?" Hakslijs izdvesa, atbildot ar cirtienu pa Fennu. (OOC Attack 10, trāpīts, damage 8) Īpašus rezultātus, atskaitot caurumu Fenna drēbēs, gan nevarēja pamanīt.

No zemklāja atskanēja cīņas troksnis.

'Albērs' atkal salīgojās. Tagad jau visi sajuta, ka tas sasveras uz tiem sāniem, pie kuriem bija piesaistījusies 'Jūras Jaunava'.

[Roviela]

Nācās šaut pa to, kas reiz bija Tomass... Brīze sajuta niknumu. Ō! Itreija! Par ko man tas?

Atkāpjaties! Daejons gribēja skaļi iesaukties, piebalsojot Hakslijam, tomēr atturējās. Viņš bija aši kārtīgi nolicis loku un izvilcis tīstokli, un gatavojās to nolasīt. Brīze nekādi negribēja trāpīt Hakslijam, un kur nu vēl kādam no pārējiem biedriem. Skaļi iesaucoties, elfu jauneklis atgādinātu, ka pats vēl ir te, augšā, tiesa, uzbrucēji to zināja, ja jau pirmīt kāpa augšā, un gan jau manīja, no kurienes lido bultas. Itin kā vienalga, ka dzird. Tomēr, kamēr tur, lejā kaujas, neviens uz augšu neskatās. Tas būtu labi, ja neskatītos tikai ienaidnieki, savējie - būtu labi, ja paskatītos un būtu brīdināti par to, kas, iespējams, būs. Biedru drošība nav vienalga. Ek, nevar pat brīdināt!

Jāpasteidzas. Kuģis pamazām sasveras, tātad arī jāmērķē tā, lai trāpītu nedaudz augstāk, proti, tā, lai, ja gluži uz galvas Fennam ar kompāniju netrāpa, tad ar svaru, slīdot uz borta pusi, uzbrucējus tomēr aizslaucītu turp.

Tā viņš arī darīja. Tikko bija gatavs lasīt, tikko bija labi izprātojis, kur zirgam jāparādās, tā bur maģiju. Ja izdodas, tad uzbrucējiem tieši uz galvas, bet, ja misējas, tad lai ir tā, ka zirgs, slīdot pa nupat jau slīpo klāju, paķertu līdzi uzbrucējus. Tikai ne uz galvas savējiem!

[echo3]

Erikam nekas labāks par atgaiņāšanos neiznāca, un viņš tāpat arī turpināja - atgaiņāties un atkāpties uz kajītes pusi. Tas bija virzienā uz aizmuguri, kā bija teicis Talvariels. Nemironis, domājams, vilksies līdzi - un neuzbruks biedriem vai Hakslijam, kas visi bija aizņemti ar kauju. Kaut kur no lejas, no zemklāja, arī skanēja trokšņi, un klājs nez kādēļ likās slīps.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs vēlreiz nolamājas un vai izsprāgst no kapteiņa kajītes.
-Viss ir pagalam!- viņš nobrēcas un tad vēro vai nevar kā tikt uz to galu, kur pulcējas pārējie (OOC- acrobatics?)

[Farliner]

Vairāki no pretiniekiem sabirza pīšļos - gan uguns ietekmē, gan Talvariela un viņa biedru ieroču cirtienu rezultātā, tad vēl viens saņēma bultu no augšas un arī pārtrauca savu nedabīgo eksistenci, tātad mastā kāds vēl turpināja rīkoties, visticaamāk, Daejons, jo uz klāja viņu neredzēja un loks viņam bija...
Hakslija jautājums prasīja nekavējošu atbildi, un elfs pārlaida ātru skatienu klājam - skaidrs, ka nevarēja pieļaut, lai viņus aplenc, un kajūte bija vienīgā vieta, kur uzbrukt varēs tikai pa durvīm. Piekrītoši pamājis, viņš pacēla zobenu sveicienam: "Juelral, palīdzi savam sekotājam!" Zobens nekavējoties iemirdzējās maģiskā gaismā, un Taslvariels turpināja piesegt biedrus atkāpjoties kajītē, ja vien ir iespēja, iecērtot fennaam vai kādam citam no uzbrucējiem, ja Fennam klāt netiek.

OOC: Izmanto iespēju uz minūti apburt zobenu (magical weapon +1), atkāpjoties uz kajīti ladīs garām biedrus un paliks pie ieejas tā, lai pretinieki netiek garām.

[skatitajs_no_mal...]

Pamanījis, ka vismaz Talvarels un -pēc viņa aicinājuma arī citi- virzās uz kajītes pusi, Džimijs iemūk dziļāk atpakaļ kajītē, nostājas kur mazāk pamanāms (OOC-stealth) un izvelk dunčus (OOC-ready action uz nemironi)- ja nu kāds nemironis lien virsū?

[Alfirin]

Jā, kapteiņa kajīte izskatījās pēc drošākās vietas.

"Sapratu!" rūķis atsaucās un, sava tikko pīšļos sabirzušā pretinieka izbeigšanās iedvesmots, atkāpās līdzīgi Talvarielam un ieņēma pozīciju otrpus durvīm, lai abi cīnītāji varētu dot iespēju pārējiem paglābties, kamēr pretiniekus paņem flangā.

Savukārt cīņas skaņas zemklājā sirdi darīja smagu. Tur noteikti tūlīt būs pilns ar nemiroņiem... Un, kas bija vēl sliktāk - ar nemiroņiem Fenna pakļautībā. Nē, ar nemirušu Vendtu Raški nekādi nevēlējās sastapties divkaujā.

Šo rakstu rediģēja Alfirin: 29.12.2023 04:06

[Aiva]

Nemiroņi turpināja uzbrukumu. Pēc Fenna komandas, tagad vairums pievērsās Hakslijam.

Jau pirmā zobens atrada robu jaunā kapteiņa aizsardzībā (OOC attack 19, damage 5) un pēc tā Hakslijs sabruka uz klāja.

Pārējie pievērsās katrs sev tuvākajam. Otrais izbijušais matrozis, nu nemironis uzbruka Raški. (OOC attack 20, damage 8) (Raški paliek 0 hp, vēl kājās, bet aktīvas darbības novedīs pie nokrišanas bezsamaņā)

Trešais turpināja vajāt ievainoto Eriku, bet neveiksmīgi ( OOC attack Nat 1, check nat20).

Talvariels spēra soli uz priekšu, nostājoties tā lai piesegtu biedriem iespēju savākt Haksliju un Raški un atkāpties kajītē, un cirta pa Erika vajātāju. (OOC attack 14, trāpīts, damage 8). Tas izšķīda pīšļos.

Daejons turēja rokā tīstokli, ar lūpām lasot sarežģītos maģiskos vārdus vienu pēc otra. (OOC casting 'mount' 1 rounds, zirgs parādīsies nākamajā raundā Daejona gājienā, paredzami virs Fenna un nemiroņiem, ar domu trāpīt pa tiem un noslaucīt no klāja).

Raški prātīgi nolēma atkāpties aiz biedru mugurām, tikai jau kajītē ieņēma gatavībā cirvi zvelt pirmajam nemironiem, kas iedrošināsies te sekot, lai arī pats tad arī noveltos.

Eriks arī izmantoja Talvariela sniegto atelpas brīdi lai pazustu kajītē, garām pie stenderes pieplakušajam Džimijam un ar atvēzētu cirvi sastingušajam rūķim. Pēc mirkļa viņam garām aizdipēja Dudo mazās pēdiņas. (OOC - teorijā Eriks un Dudo kopā varētu ievilkt iekšā Haksliju?)

Džimijs sagatavojās griezt nost pirmo nemironi, kas spertu soli pāri kajītes slieksnim.

Virvēs sapinušais nemironis (OOC DEX check 10) beidzot atritinājās no cilpām un novēlās uz klāja, pievienojoties pārējiem.

Selīna ar matrozi pacēla pa klāju izmētātos ieročus un nostājās blakus Fennam, gatavi uzbrukt. Sāka celties kājās arī Vecais Pīts.

"Esi palicis viens, elf." Fenns samiedza acis, bet viņa sarūsējušais zobens aprakstīja loku, pieņemot aizsardzības stāju, pašam kapteinim panākot mazliet tuvāk Talvarielam. "Es piedāvātu tev pārnākt mana jaunā dieva varā un dzīvot mūžīgi, bet elfi jau kam tādam nepiekrīt.."

No zemklāja tilpnes atskanēja skaļš brēciens, kas strauji aprāvās. Dzirdēja vēl pāris būkšķus.

Pēc tam 'Albērs' atkal salīgojās uz tā borta pusi, kur bija piesaistījusies 'Jūras Jaunava'.

(OOC Jums uz klāja vēl palicis Talvariels priekšā kapteiņa kajītes durvīm, viņam tuvumā divi nemiroņi, Fenns, tam blakus Selīna un nemironis, gabaliņu nostāk Pīts un vēl viens nemironis.)

[Roviela]

Daejons bija koncentrējies tīstokļa lasīšanai un nekam citam nepievērsa uzmanību. Tas jau bija pieradums - maģija, tātad - pilna uzmanība tikai tam, citādi maģija nojuks. Lai kas cits arī nenotiktu visapkārt. Tīstoklis ir viens. Otras tādas iespējas nebūs.

[Alfirin]

Jau atkal nemiroņa sarūsējušā zobena cirtiens rūķim aizrāva elpu, dziļi iecirsdams sānā. Tik dziļi, ka melns gar acīm. Raški sagrīļojās, bet izdevās noturēties kājās un aizklibot līdz kajītei. Ticis iekšā pa durvīm, rūķis smagi atslējās pret sienu. Cīņas spējīgs viņš vairs nebija. Un sevi izārstēt arī nebija spējīgs. Tik vien pietika spēka kā vēl kājās nostāvēt.

[echo3]

Ja nu tomēr iespējams - Eriks centās glābt Haksliju, ievelkot to līdzi kajītē. Tomēr, kas zina? Ja Hakslijs nomirs... tad kajītē būs ienaidnieks. Kaut kā pārbaudīt, vai kapteini var glābt, Eriks nespēja. Tik vien, kā pārsiet, ja kajītē Eriks ierodas, rokā neturot tikai skrandu no Hakslija krekla. Bez paša Hakslija.

Skats telpā nepavisam nebija iepriecinošs. Izskatījās, ka kaut ko darīt vēl spēj Džimijs. Varbūt Dudo arī. Raški bija atspiedies pret sienu, kas, šķiet, nozīmēja, ka rūķu karotājs tā īsti šobrīd nav spējīgs kauties. Un Eriks nevarēja palīdzēt, jo dziedēt neizdevās. Nu labi, pacelt savu cirvi puisis vēl spēja, un viņš nostājās pie durvīm, blakus Džimijam. Durvīm priekšā apņēmīgi stāvēja Talvariels.

Eriks atkal sajuta, ka klājs sašķiebjas, bet nesaprata, kāpēc.

[Farliner]

Talvariels veltīja Fennam nicinājuma pilnu skatienu:
"Dzīvot mūžīgi? Tu pat neesi dzīvs. Tu esi tikai kapteiņa Fenna ķermenis, ko satur kopā maģijas saites. Un tādi paši nemiroņi ir tavi, vai, precīzāk, tava saimnieka vergi. Jo arī tu esi tikai vergs."
Paspējis soli atpakaļ, Talvariels nostajas kajītē iekšā - ja nemiroņi sekos, pirmais saņems viņa cirtienu, un, domājams, arī no atlikušajuem biedriem, kuri atradās turpat līdzās. Tas dod vismaz kādu iespēju aizstāvībai.

[Aiva]

Daejons beidza lasīt tīstokli, un aptuveni viņa augstumā virs Fenna un paŗējo nemiroņu galvām piepeši no zila gaisa savērpās zirga ķermenis. Nākamajā brīdī tas, izdvesis panikas pilnu zviedzienu, krita lejup.

(OOC perception 14 , 11, 10, 10, 5) Gandrīz visi uz klāja esošie paguva pavērst skatu augšup, un no tiem trim, kas atradās zem zirga, vairums arī paspert soli sāņus (OOC reflex DC 15, Fenns 17, Selīna 19 matrozis 11). Zirgs uzkrita tikai matrozim. (OOC damage falling, large object=4d6 - 14 , Fenns un Selīna 1/2 = 7, matrozis 14 ). Matrozis kritienu nepārdzīvoja.

Zirgs arī pats saņēma tikpat daudz no kritiena (OOC Reflex 7, fail, horse light ir 15 hp, pēc kritiena -14, palika 1). Atskanēja izmisīgs sāpju zviedziens.



Fenns pacēla roku, apturot savus sekotājus. "Kas es nu esmu, jūs visi drīz būsiet." viņš rāmā balsī sacīja. "Vai nu paši tagad, vai pēc nāves neizbēgami, bet man pievienosieties. Tāds liktens. Nobloķējiet viņus kajītē. Bert, stūre."



Eriks taustīja pulsu Hakslijam pie kakla - bet nespēja saprast, ir tas vai nav. Katram gadījumam pārsēja ievainojumu, cik nu labi spēja. (OOC heal check 9 heal skill, use first aid (apturēt miršanu) DC 15. Fail.)

Dudo kaut ko stūrītī murmināja, acis sīkaliņam bija iepletušās platas jo platas.

Džimijs bija pieplacis pie sienas durvju aizsegā, duncis sagrābts rokās tā ka pirksti draudēja palikt balti.

Talvarielam atļāva atkāpties iekšā kajītē, bet nemiroņi nesekoja viņam. Tā vietā viens no tiem pazuda no kajītē esošo redzesloka - laikam jau Berts, kas devās pie stūres.

Zem klāja joprojām kaut kas notika, dzirdēja kaut ko lūztam un gāžamies.

[Alfirin]

Raški kādu brīdi stāvēja un smagi elpoja, pārcilādams prātā nesenos notikumus un iespējas. Daudz jau tādu nebija. Kurā virzienā griezies - priekšā bija Fenna apmierināti ņirdzošā seja.

Draņķis.

Raški neloloja dižas ilūzijas par savām iespējām. Rūķis juta, ka zvārojas, ar vienu roku pieturēdams kaujas cirvja kātu. Cirvi viņs īsti noturēt vairs nespēja. Otra roka vēl spieda ciet ievainojumu sānā.

Raški pameta acis uz zemē gulošo Haksliju. Drīz vien arī kapteinis celsies augšā - jau kā nemironis, nedzīvei verga statusā. Talvarielam par to bija pilnīga taisnība. Kas sagaida viņu pašu?

Nemiroņu nešķīstie ieroči bija dziļi iecirtušies viņa miesā. Vai ar to pietiks, lai pārvērstos? Paliekot uz Albēra, Raški bija gatavs galvu dot ķīlā, ka tā tas arī notiks. Bet ja tikt prom...

Rūķa acis pievērsās logam. Tad Talvarielam.

"Talvariel, vai palīdzēsi man izrāpties pa logu? Ja pēdējais, ko es vēl šai dzīvē varu izdarīt, ir vismaz mēģināt izsprukt no Fenna nagiem un nepievienoties viņa nemiroņu ordai, tad es gribu to darīt."

Rūķis piekliboja pie loga, brīdi pasvārstīja rokā kaujas cirvi, atvadīdamies no uzticamā cīņas biedra, izsvieda to pa logu, pamāja mēmas atvadas pārējiem komandas biedriem, tad apņēmīgi satvēra loga rāmi.

"Nekad nebūtu domājis, ka nāksies mirt plecu pie pleca ar elfu," viņš vēl pie sevis nomurmināja.

Šo rakstu rediģēja Alfirin: 09.02.2024 11:39

[Farliner]

Talvariels piekrītoši pamāja - arī viņa novērtējumā, situācija bija praktiski bezcerīga - kuģis bija jūtami sasvēries uz to bortu, pie kura bija pieāķēta Jūras jaunava, uz nemiroņiem, acīmredzot, nopietni iespaidu atstāja vai nu viņa apburtais zobens, vai sevišķi spēcīgi cirtieni, un vienam mesties cīņā ar visu pretinieku baru nozīmētu tikai to, ka pēc nāves viņa ķermenis kalpos ļaunumam. Iespēju aizbēgt arī nav - kuģa vienīgā laiva atradās uz klāja, tieši tur, kur viņš pats bija pieprasījis to atstāt, lai komanda neaizbēgtu kaujas laikā - ironiski, bet tā šobrīd tā būtu ļoti noderējusi, velkoties virvē aiz kuģa...
Dziļāk ievilcis elpu viņš pamāja vēlreiz:

"Ja vienīgais veids, kā mēs varam samazināt ļaunumu, ir neļaujot tam pārņemt mūs, tad to arī ir jādara.
Bija gods cīnīties kopā ar jums.
Džimij, Erik - palīdziet nobloķēt durvis, es palīdzēšu Raški tikt cauri logam un arī pats viņam sekošu. Jūs, protams, variet paši lemt, ko darīsiet, bet, manuprāt, labāk ir noslīkt nekā kļūt par nemironi."

To pateicis, viņš paspēra vēl soli atpakaļ, lai varētu aizvērt durvis... tad, sadzirdējis Raški teikto, pasmaidīja:

"Es arī nebiju domājis, ka būs jāmirst līdzās rūķim. Vismaz sanāk mirt cienīgā kompānijā."

OOC: Ja kāds lien iekšā kajītē, protams, cirtīs, ja ne, tiklīdz iespējams, palīdzēs Raški un arī pats sekos aiz borta.

[echo3]

Eriks kaut kā bija pārsējis uz grīdas gulošo Haksliju, bet tā īsti nebija sapratis, ko pārsējis - dzīvu vai jau mironi. Kuģis turpināja šķiebties, trokšņi skanēja no visām pusēm, bet līdz puiša apziņai nenonāca, līdz atskanēja zirga zviedziens. Eriks pacēla galvu, lai paskatītos, bet caur kajītes izgāztajām durvīm un visādām kājām un stāviem neko nesaredzēja. Zirgs iezviedzās vēlreiz un apklusa. Vēl varēja sadzirdēt Fenna komandu nobloķēt durvis. Tas kaut ko atslēdza Erika galvā - viņš bija aizmirsis Saulīti! - Saulīt! Pirāt! - Runči bija kaut kur tepat, aiz mucām vai zem laivas. Varbūt nemiroņi nepatraucēs, varbūt runči - vismaz Saulīte - paspēs, pirms kaut kas tiks aizstumts priekšā durvju ailei...

Un tad puisis saprata, par ko runā rūķis un elfs. Nudien, tas nebija tas, ko Eriks būtu gribējis dzirdēt. Tomēr viņš piecēlās un, satvēris cirvi, pievirzījās tuvāk durvīm, iepretī Džimijam.

[Roviela]

Nekas neizdevās tā kā gribēts... Tas nepārsteidza. Jau kādu laiku nekas neizdevās tā, kā gribēts. Visticamāk viņš, Daejons ar kaut ko bija sadusmojis dievus, ka notika tā kā notika.
Varbūt nevajadzēja aizbēgt no pirātiem? Jo te, kur viņš bija tagad, viņš ne ar ko nespēja palīdzēt citiem? Nebija nekāda mērķa, nekāda uzdevuma, kuru dēļ dievi būtu varējuši gribēt, lai viņš ir šeit?

Zirga bija žēl. Maģisks gan, nav īsts, tik un tā žēl. Biedru arī. Visu! It īpaši Erika, par kuru viņš bija solījis gādāt, bet tagad nespēja solījumu pildīt, Derta un Hakslija, un Tomasa, un arī Vincenta, par kuru tā arī nepalika īsti skaidrs, kas un kā.

Viņam bija vēl viena maģija. Elfu jauneklis paņēma loku, ar maģiju uzlādēja bultu, kuru izšāva pa Fennu.

Tālāk? Tālāk bija skaidrs. Loks un bultas traucēs, rapieris arī. Tie tiks atstāti te, masta grozā, un tad Daejons pa rāju, turoties pie fallēm, ies līdz rājas galam, kas ir pretējā kuģa pusē kā "Jūras jaunava", lai no turienes mestos jūrā. Palikt te? Nekad!
To vajadzētu varēt izdarīt, un pat ne ļoti sarežģīti, jo pa rāju jau staigāja matroži, kad gribēja tikt pie buras.
Tātad - uz priekšu.

Ja vēl Itreija atsūtītu savu mīļāko dzīvnieku - vali! Bet uz to nav ko cerēt.