Sazvērestība pret valdniekiem, pieteikties ATD sadaļā Opcijas

[Arwen]

"Tu mazā zagle!" bļāva kāds nepazīstams ceļotājs nogrūžot ahadu zemē, vīra seju izroboja daudzas rētas un ugunskura gaismā viņa seja izskatījās vienkārši atbaidoša, bet visi pārējie vīri, pēc skaita aptuveni desmit, zem parastām ceļinieku drēbēm nēsāja bruņas. Tik tiešām tagad Ahada nespēja saprast, kāds ļaunais dievs viņu kūdījis mēģināt apzagt šos ļaudis, kas nenoliedzami izskatījās pēc daudz pieredzējušākiem zagļiem kā pati Ahada. Viens no kapucēs tērptaviem vīriem cieši turēja Kabala pavadas. Zirgs izmisīgi centās izrauties, bet turētājs - tik milzīgs un spēcīgs, spēja noturēt mežonīgo rumaku, tā lai tas neko nespētu izdarīt. Vēl divi no vīriem sasēja Ahadas rokas un kājas.
"Nē, jūs nesaprotat..." Ahada ātrumā mēģināja izdomāt kādu attaisnojumu, ko viņa varētu darīt mežā nekts vidū, " Es... es esmu Laurenas priesteriene..."
"Jā kā tad, Laurenas priesteriene bruņās, bruņojusies ar zobenu, mēģina aplaupīt ceļiniekus!" viņu pārtrauca vīrs ar tik lipīgi saldu balsi, ka Ahadai likās - viņas rokas nemaz nevajag sasiet tās salips no šī vīra balss. Kāds viņai mutē iebāza lupatu vīkšķi. "Liekas skaņas mums nav vajadzīgas."
Visi vīri viņu atstāja sasietu guļam zemē, un paši atgriezās pie ugunskura un atsāka sačukstēties.
Ahada centās aizsniegties līdz zābakā paslēptajam duncītim, bet pat izliekusies kā normāli cilvēki nespēj, nevarēja to aizsniegt. Tikai tad viņa sāka ieklausīties par ko runā vīrieši.
"...Un saimnieks teica, ka satiks mūs Amarnā, kur esot krietns pulciņš mūsu sazvērestības atbalstītāju." stāstīja lielākais no svešiniekiem, kas pirmīt bija turējis Kabalu.
Visu vīru barvedis - vīrs ar neskaitāmajām rētām pakasīja zodu, vai vismaz to vietu kur vajadzēja būt zodam, jo krietns gabals bija nošņāpts: "Sanāks krietns pulks. Rīt mums pievienosies sazvērnieki no Roširas un Ontas, domāju, ka Gotleinā arī būs kāds mūsu atbalstītājs, bet mums tik un tā vēl nāksies doties uz Dergudu, kas to lai zin, varbūt vēl izdosies savervētkādu no retajiem burvjiem."
"Jā, kopējiem spēkiem mums izdosies gāzt Nannakas valdniekus!" nosmējās kāds, kuru Ahada neredzēja.
Ahada tikai pēc pāris sekundēm saprata par ko viņi runā, viņi bija iecerējuši gāzt Nannakas valdību! Viņa novaidējās, no visiem ceļotājiem un blēžiem, viņa bija centusies aplaupīt tieši sazvērniekus, Anhelas gudrība laikam no viņas bija novērsusies. Ahada vēl izmisīgāk centās tikt līdz duncītim.
Sazvērnieki mainīja sarunas tematu un sāka apspriest ikdienišķas tēmas, kā arī ko darīt ar Ahadu. Viņi nonāca pie secinājma, ka zagle jāapklusina.
Ahada klusībā nolādēja to valdnieku, kas izdomājis likumu, ka pieķertos zagļus var uz vietas nogalināt!
Pēkšņi vīru runas pārtrauca auļojošu zirgu soļu dipoņa, un viens no sazvērniekiem iekliedzās: "Zirgi norāvās! Es taču tev teicu piesiet tos stiprāk!" Visi sazvērnieki metās pakaļ saviem zirgiem, aizmirstot par sagūstīto zagli.
Taču zagle nevarēja vien nopriecāties par tādu veiksmi, laikam dievi tomēr viņu mīlēja, un viņa sāka skaļi un ļoti atklāti pūlēties tikt vaļā no gūsta.
"Kad tu vienreiz nomierināsies, Ahada!"pie guļošāsAhadas bija pienācis kāds jauns vīrietis ar tik pat zaļām acīm un tādiem pašiem tum;siem lokainiem matiem kā Ahadai.
"Talos!" viņa centās izteikt ar aizbāztu muti, bet sanāca vien "Falo!"
Talos izņēma lupatu vīkšķi māsai no mutes un pārgrieza virves, kas saistīja viņas kājas un rokas.
"Goda vērds, Ahada, tev vienreiz pārgriezīs rīkli!" dusmojās Talos, skatoties, kā Ahada pieceļās, izstaipās un ar svilpienu pasauc Kabalu.
Viegli uzlekusi zirgā viņa uzrunāja brāli: "Izbeidz, ja? Vecāki mani jau pietiekami strostē! Turklāt tie vīri nebija vis parastie tirgotāji, viņi bija sazvērnieki! Viņi plāno gāzt mūsu valdniekus!"
"Ahada!" Talos novaidējās un arī uzkāpa savā zirgā. "Pat ja tā būtu taisnība, kurš gan tev ticās?"
Taču Ahada vairs neklausījās, viņa jau auļoja uz Gotleinu.

~~~

Par laimi, katru trešdienu Gotleinā rīkoja sapulces, kurās tika apspriesti dažādi svarīgi notikumi, likumi u.tml. Ahada neskatoties uz brāļa protestiem ieradās šajā sapulcē. Talosam izrādījās taisnība - Ahadai neviens neticēja.
"Tā ir taisnība, kāpēc jūs man neticat, ka tiek rīkota sazvērestīa!" Trakoja Ahada.
"Es jau labprāt tev ticātu," atbildēja viens no galminiekiem, "Bet pēdējoreiz, kad tu mani mēģināji pierunāt sev ticēt, tu nozagi manu maku."
"Es to nenozagu, es tikai pārbaudīju savu veiklību!" viņa atcirta.
Un tad viņa ieraudzīja, ka galvenais no vakar sastaptajiem sazvērniekiem atrodas starp galminiekiem, viņa atcerējās veča izroboto seju: "Tas ir viņš! Manis vakar sastapto sazvērnieku vadonis!"
Galminieki, visi kā viens, pagrieza galvas uz Ahadas apvainoto vīru, kurš pat nesamulsa, bet sāka smieties.
"Ahada, man pietiek! Tu apvaino tirgotāju savienības priekšsēdētāju! Tūlīt pat atstāj šo telpu!" rājās Gotleinas pārvaldnieces Padomdevējs.
"Meitēn es neesmu tevi saticis, bet piesargies - tā tu kādu dienu iekulsies lielās nepatikšanās." pārstājis smieties atbildēja vecais vīrs.
Ahada saprata, ka neviens no galminiekiem viņu nesapratīs, un nemaz necentīsies noskaidrot vai viņa runā patiesību. Viņa ļāva brālim sevi izvilkt sevi laukā no pils. Pilsētas centrā Ahada izrāva savu roku no Talosa tvēriena. Gotleinas šaurajās ieliņās čaloja cilvēku pūlis, te bija gan vietējie gan ieceļotāji. Pēkšņi Ahada iekliedzās: "Tiek perināta sazvērestība pret valdniekiem vai tiešām man neviens netic!"
Tad viņa atkrita uz pilsētas centra strūklakas apmales un ar dūre savilktu roku iesita pa ūdeni tā ka šļakatas pašķīda un samērcēja garāmgājējus.
Tad viņa atkal ļāva savam brālim aizvilkt viņu līdz pilsētas nomales zirgu aplokam kur ganījās Kabals. Kabals un vēl viens zirgs - Ahadas paziņas zirgs Rondo pienāca pie aploka malas.

((Līdzgaitnieki cerams, ka jūs man sekojāt. Un izdomājiet iemeslu kāpēc jūs man ticat.))

[Roviela]

Stāvēdams apspriežu zāles malā pie skaistās kolonnas, Kaju domīgi noraudzījās notiekošajā. Tas varēja būt un varēja nebūt taisnība. Drīzāk ir, viņš nosprieda, jo citādi tāda vienkārša meitene neiedrošinātos vispār runāt.
Kaju bija ieradies Gotleinā augstākā priestera uzdevumā. Viņš jau bija atdevis sūtījumu, uz kuru atbilde nebija prasīta, un taisījās atpakaļceļam uz Roširu. Tikai vēl nez kāda iekšējā balss bija teikusi - aizej uz pilsētas sapulci! Aizej!
Šādai pavēlei pretoties nedrīkstēja. Kaju labi zināja, ka tā ar viņu runātu pats Armvos. Tā jau bija gadījies. Viņš paklausīja arī šoreiz. Kā priesterim viņam neviens ceļā nestājās, un arī tie, kas, varbūt, gribētu, ieraudzījuši viņa muskuļoto stāvu, savlaicīgi pārdomāja. Un, lūk, ko viņš bija uzzinājis!

Labi iegaumējis meiteni un it sevišķi viņas norādīto tirgotāju savienības galvu (OOC - priekšsēdētājs, manuprāt, nav labs vārds ), Kaju izgāja no pils. Vispirms bija jālūdz padoms Armvos un jāizlūdzas dieva svētība, ja meitenei bija taisnība.
Kaju ātri un bez īpašiem sarežģījumiem atrada nelielo Armvos svētnīcu (OOC - pieņemu, ka tādas ir visur, ieskaitot pilsētas, kur tas nav galvenais dievs), kur, izpildījis paredzētos rituālus, iegrima lūgšanā un meditācijā.

OOC - gaidu, ko dievs pavēlēs!

[sinda]

Lianna mierīgi rikšoja pa pilsētas ieliņām un nepievērsa uzmanību apkārtējo satrauktajiem čukstiem: "Basral, paskaties kāds tai dīvainajai meitenei par dīvainu zirgu! kādā krāsā, es tādu redzu pirmo reizi!" paslējusi zodu augstāk, viņa turpināja ceļu. Lianna zināja, ka iespējams, šis ir vienīgais zirgs valstī ar šādu spalvas nokrāsu. "nekas, Rio, viņiem skauž." Lianna mierīgi papliķēja skaistulim pa kaklu, jo viņas vārdi bija pareizi - izsolēs par šo zirgu jau bija solīts tūkstošiem zelta.
Liannas galvā joprojām skanēja tās savādās meitenes vārdi. sazvērestība pret valdniekiem... mjā... meitene strauji apgrieza zirgu, un palaidusi to lēkšos, lēkšoja uz vietu, kur pirmīt meitene bija izkliegusi šos vārdus. pamanījusi meiteni, kuru vilka kāds vīrietis, Lianna ļāva Rio sākt lēni rikšot. viņu nevarēja atšķirt no pārējā pūļa, jo daudzi jātnieki devās tajā virzienā.
viņa lēni pierikšoja pie Ahadas un klusēdama uzlūkoja meiteni. "sveiki... atvainojos, ka traucēju.... bet... mani satrauca tavi vārdi pilsētas centrā. es, redzi, biju sapulcē. cilvēks, kuru tu apvainoji, bija mans brālis. tāpēc es gribu zināt, vai tā ir patiesība."
Lianna lēni, klusi, drūmā balsī runāja. viena roka bija nevērīgi satvērusi pavadas, bet otra it kā nejauši bija novietota uz zobena spala.

[Tinuviel]

Nirvana pa gabalu vēroja Ahadu. Nolēmusi, ka tomēr Ahada jāatbalsta, viņa klusu, klusu piegāja pie Ahadas. Pārādījās viņa blakus Ahadai un glāstīja Rondo purnu. "Es tev ticu, Ahada. Ja gribi, varam vienas pašas doties ceļā. Es esmu gatava... Es biju sapulcē un visu dzirdēju..." viņa teica un cerēja, ka nenobaidīja Ahadu. Rondo, tikai pavisam nedaudz mazāks par Kabalu, pielika savu purnu pie Nirvanas vaiga, it kā teigdams, ka arī ir gatavs.

[earnella]

Kiipey, kā viņai pašai visvairāk labpatika dēvēties, bija jau priekš diesmit dienām devusies ceļā uz Gotleinu, un šī notikuma brīdī atradās pilsētas iebrauktuves stallī pie sava zirga. Viņa dzirdēja kaut kādu nelielu kņadu, tomēr nepievērsa tam īpašu uzmanību. Šovakar pat viņai bija jādodas uz Gotleinas otru galu, un lieki šo laiku meitene nemaz nevēlējās tērēt, tāpēc Kiipey apsegloja Enigmu un izveda viņu ārā. "Pasaki saimniekam, ka būšu atpakaļ vakarā!" Meitene uzsauca staļļa puisim un izjāja no iebrauktuves pagalma.
Viņa savā kārtīgajā, neuzkrītošajā apģērbā nepievērsa pārāk lielu uzmanību, un, ja neskaita to, ka ar zirgiem šeit pārvietojās tikai retais, izskatījās visai parasta un neievērojama.
Tikko izjājusi pilsētas centrālajā laukumā viņa ievēroja meiteni, sabrukušu pie strūklakas. Kiipey nolēca no zirga un lēni tuvojās viņām, tomēr nebija pārāk manāma un vēlējās noklausīties sarunas nemanīta. Acīmredzot šī meitene sapulcē, kuru Kii bija par nožēlu nokavējusi, bija apvainojusi kādu cilvēku, tomēr kas īsti varētu būt šī dižciltīgā zirga īpašnieces brālis...?

[Arwen]

((STOP!!! Es teicu lēnām un apdomīgi! Lūdzu Earnella, es vairs neesmu pie strūklakas es esmu pie aploka! Atsūti man izmainītu rakstu pa PZ, LŪDZU, tajā rakstā tev ir jāseko man un jānonāk līdz aplokam Labi? Tad es visu izrediģēšu Un Tin, es atļaušos izdzēst tavu pēdējo rakstu, jo tas, ka man tev būs pēc tam jādzenās pakaļ pa pus mežu, LS krietni iekavēs!))

[Tinuviel]

OOC:Ok! Tātad es turpinu no mana posta (plkst.17.47)

Nirvana paskatījās uz Kiipey. "Hmm... Kārtējais ieceļotājs..." viņa nodomāja. Tad viņa lēnām un kārtīgi izveda savu zirgu no aploka. Viņa līdzjūtīgi jautāja:"Par ko tu tā satraucies? Vai tiešām tas, ka gandrīz visi cilvēki tev neticēja, novedīs tevi pie nervu sabrukuma? Piedod, ka tā neuzmanīgi ierunājos, bet saproti mani pareizi - es cenšos tev palīdzēt!" Tad viņa uzkāpa zirga mugurā, bet nekur nejāja.

[earnella]

Kiipey ievēroja uz sevi vērsto skatienu. Acīmredzami meitene viņu uzskatīja par kaut kādu parastu, neko nezinošu tūristu... Jā, protams, vai tiešām man ir jāatgādina sev, ka pasaule ienīst augstdzimušus klaidoņus...? Viņa ielīda dziļāk ēnās un pa reti kuram zināmu ceļu cauri šaurām ieliņām aizauļoja pie aploka tikai mirkli pēc Ahadas un viņas brāļa. Tur viņa apstādināja zirgu, nedzirdami nolēca no tā un palika Ahadai nemanāma, tomēr uzmanīgi klausījās..

[Arwen]

"Jā, Nirvana, mēs viņus apturēsim!" iesaucās Ahada un pieleca kājās, Talos novaidējās, bet nekā neteica, jo zināja, ka māsu nav iespējams atturēt, ja reiz viņa kaut ko ir ieņēmusi galvā.
Pie viņiem pienāca kāda meitene:
"sveiki... atvainojos, ka traucēju.... bet... mani satrauca tavi vārdi pilsētas centrā. es, redzi, biju sapulcē. cilvēks, kuru tu apvainoji, bija mans brālis. tāpēc es gribu zināt, vai tā ir patiesība."
Ahada palika ar vaļā muti... Brālis... tā pat kā Talos...

[earnella]

Kiipey skatījās un dzirdēja vārdus par brāli. Savējo viņa nebija redzējusi nu jau teju desmit gadus. Viņa klusi paklakšķināja mēli, un Enigma pienāca dažus soļus tuvāk. "Paliec te..."
Tad Kiipey iznāca viņu priekšā tā, it kā nekas nebūtu noticis, it kā viņu tur nemaz nebūt, jo dažreiz šī metode palīdzēja piesaistīt un reizēm pat noturēt uzmanību.

[sinda]

"vai jūs lūdzu varētu man pateikt, vai tā ir taisnība?" Lianna joprojām uzstāja. "redziet, man tas ir svarīgi, jo tas ir mans brālis un es nevēlos lai viņu apmuļķotu...." meitenes samta apkmetnis viegli plandījās vējā, un viņas sejas vaibsti bija vēl stingrāki un nepieejamāki. patiesībā viņas brālis nebija šis priekšsēdētājs, bet gan viņa kalps. un Lianna bija uztraukta par to, kur viņš iekūlies, ja šī svešiniece teica taisnību. "lūdzu, vai jūs varētu pasteigties? mans zirgs paliek nemierīgs." Rio, kas sajuta ķēves tuvumu sāka dīdīties, taču zirgs zināja, ka bez saimnieces atļaujas neko pasākt nedrīkst, citādi dabūs pa degunu. klusi iezviedzies, viņš nomierinājās un pāris turpmākās minūtes nekustējās kā statuja.

Šo rakstu rediģēja Arwen: 07.12.2004 16:23

[Arwen]

Armvos, kas kā parasti uzturējās savā templī Roširas novadā, izdzirdēja kāda sava priestera lūgšanas un tūlīt pat parādījās Gotleinas Armvosa tempļa svētajā spogulī, karotāja izskatā, kādu viņš parasti pieņēma runājot ar parastiem mirstīgiem.
"Šī meitene runā patiesību," tūlīt pat atbildēja Armvos, "Tas biju es kas vakarnakt parādīju viņai sazvērnieku nometni. Citi dievi nevēlējās iejaukties, bet man ir svarīga Nannakas nākotne."

Tikmēr pie aploka...

"Vai jūs lūdzu varētu man pateikt, vai tā ir taisnība?" svešiniece joprojām uzstāja. "Redziet, man tas ir svarīgi, jo tas ir mans brālis un es nevēlos lai viņu apmuļķotu...."
Ahada aizvēra muti un paslēja zodu mazliet augstāk, kā viņa to darīja, kad kāds iedrošinājās apšaubīt viņas vārdus: "Jā tā ir taisnība! Nezinu gan kā ir iespējams, ka jaunai meitenei ir tik vec brālis. Viņš un viņa rokaspuiši vakar man būtu pārgriezuši rīkli, ja neiejauktos Talos - mans brālis."
Tad viņa aptvēra, ka stāsta tādas lietas ienaidnieka māsai.
"Bet ja tu tagad skriesi un nodsi mūs savam brālim..." Draudēja Ahada, viņa ātri izrāva duncīti, kas bija paslēpts zābakā zem zaļās kleitas, "... Tici man es un Nirvana, atradīsim tevi jebkurā vietā!"
Ahada uzmeta īsu mirkli arī personai, kas tiko bija iznākusi no krūmiem, bet šobrīd viņu vairāk uztrauca, nodevēja māsa, Ahada no sirds cerēja, ka no krūmiem iznākusī meitene bija viņas atbalstītāja.

[Tinuviel]

Nirvana pamāja ar galvu tādejādi apstiprinādama, ka no viņas un Ahadas neviens neizbēgs, ja viņas ir tā nolemušas. Rondo klusi pabubināja un lēnām pagāja tuvāk Ahadai. "Ahada, varbūt sākam ko darīt?" viņa klusu jautāja Ahadai. Tik klusu, ka neviens cits, izņemot Ahadu, neko nedzirdēja.

[Namejs]

Tikmēr pa plašajiem, neviena neapdzīvotajiem laukiem vietā starp Zelta kalniem, Dienvid-prostvona mežu un Anhelas kalniem klejoja burvis vārdā Ermos. Vieglā riksītī uz sava melnā rumaka, viņš lēni tuvojās Drovdinai. Par sazvērestību viņam nebija ne mazākās nojausmas. "Ah, gribētos gan ātrāk redzēt tos Zelta kalnus", viņš domāja un tālēm samanīja kautko pie apvāršņa. Paskubinājis savu zirgu Knašo, viņš devās uz to pusi. Pēc aptuveni pusstundas viņš saprata, ka tie ir Zelta kalni. Vēlu naktī viņš negribēja iejāt pilsētā, tāpēc atlaidās zem nezināma krūma uz naktsguļu.

[Roviela]

Kaju uzlika roku uz krūtīm, kur zem drēbēm bija paslēpts Armvos amulets, un atbildēja:
"Visugudrais! Es solos būt paklausīgs tavas gribas izpildītājs. Ar Tavu atbalstu es palīdzēšu šai meitenei ar visu savu sirdi un varēšanu."

Viņš piecēlas un izgāja no svētnīcas. Drīz Kaju jau bija saposies ceļam, un, apkalpotāju skaudīgo, bet pateicīgo (Kaju nebija skops!) vēlējumu pavadīts, atstāja visai omulīgo viesnīciņu. Necik ilgi, un Topāza trenētas kaujas zirga kājas viņu atnesa līdz pilsētas zirgu aplokiem.

Acumirklī novērtējis situāciju, viņš ātri nolēca no zirga, kurš palika uz vietas kā piekalts, un pāris soļos bija strīdniecēm vidū.

Satvēris meitenes roku ar dunci dzelžainā tvērienā ar savu bruņucimdā tērpto roku, stāvēdams puspagriezienā pret pārējiem, lai labi tos redzētu, Kaju mierīgā, paklusā un pat tādā kā pagausā balsī teica: "Pats Stiprais (OOC - Kaju nekad skaļi nesauc Armvos vārdu, ja vien tas nav kaujas sauciens) sūtīja mani tev palīgā, meitene! Es iešu turp, kur tu mani vedīsi. Nolaid roku, nepacel ieroci bez vajadzības."
"Viņa runā taisnību," Kaju paskaidroja pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 08.12.2004 13:10

[Tinuviel]

Nirvana automātiski nolēca no zirga un nostājās blakus Kaju tā, ka viņš Ahadai neko tā vienkārši nevarēja izdarīt. "Tu viņai neko neizdarīsi. Un diez vai kāds no šeit esošajiem nezin, ka viņa runā patiesību." Nirvana klusu, bet tomēr pietiekoši skaļi teica. Viņa ar pamāja ar roku un viņas zirgs pienāca viņai tuvāk. Nirvana izskatījās draudīga, lai gan viņai pie rokas nebija loks.

[Roviela]

Kaju gandrīz iesmējās. Draud... tik skaista, bet tik uzvilkta un, kā redzams, nesaprata ne vārda no tā, ko viņš teica. Tāpat viņu pārsteidza Nirvanas neaudzinātība. Draudēt Armvosa priesterim!
Viņu itin nemaz nebaidīja ne Nirvana ne arī viņas skaistulis kumeļš. Ne ar tādiem vien tikts galā! Bet te nav nekādas vajadzības kauties.

"Nē, ne visi šeit tā domā," Kaju pamāja ar galvu Liannas virzienā, joprojām pat netaisīdamies atlaist Ahadas plaukstu, "un es viņai neko negrasos nodarīt."

Tad Kaju uzrunāja Ahadu:
"Viņu māc šaubas, bet duncis nav tas, kas palīdz saprast. Un bailes nav tās, kas liek klusēt ilgāku laiku," viņš izņēma dunci no Ahadas notirpušajiem pirkstiem un aizbāza aiz savas jostas.
"Atdošu, kad būsi mierīga," Kaju ar smaidu teica.

"Tagad pasakiet man, bet pa vienai un pēc kārtas, kāpēc uzsākāt ķildu? Par sapulci man nevajag stāstīt, tur es pats biju klāt."

[Tinuviel]

Nirvana atkāpās soli tālāk no Ahadas, bet klusēja. Kāda jēga runāt bezjēdzīgus vārdus, ja kāds cits tāpat kaut ko teiks? Nirvana redzēja, ka Kaju gandrīz iesmejas un ir arī izbrīnīts reizē. "Lai jau ir. Vai tad nav vienalga? Un domā gan visi tie, kas ir šeit sapulcējušies, ka tā ir taisnība. Neviens līdz šim nav teicis, ka tam netic... " viņa domāja un atslābusi atbalstījās pret aploka žogu. Viņa nesmaidīja.

[earnella]

Kiipey bija ārkārtīgi pārsteigta par to, ka dievi tik tiešām pagriezuši likteni viņai labvēlīgi. Acīmredzami tagad tiks atstāstīts viss šis notikums, un tas viņu patiesi interesēja. Meitene apstājās un apsēdās uz kāda soliņa netālu no viņiem, cerēdama, ka varēs netraucēti noklausīties sarunu, lai arī nereti Kii gribēja, lai kāds tomēr mazliet ievērotu tādu necilu Anhelas pilsētas burvi - ceļotāju kā viņu...

[Arwen]

Ahadai nepatik apmulst, bet tā nu sanāca, ka šī bija jau otrā reize! Par laimi viņa ātri spēja atjēgties.
"Hei! Tas ir mans vienīgais pašaizsardzības līdzeklis, kad man jāvalkā šis paltraks!" viņa norādīja uz savu kleitu, "Turklāt es nevienam netāsījos uzbrukt!"
Tad viņa izrādīja sev netipisku veiklību un neviens vēl nepaspēja saskatīt kā viņa to izdara, bet viņa bija atguvusi savu dunci, īstenībā Ahada pati neaptvēra kā to izdarījusi, bet galvenais, ka tas tagad bija pie viņas.
"Mēs nemaz neķildojamies," atbildēja Ahada un iebāza duncīti atpakaļ zābakā, "Vienkārši, šī meitene, apgalvo, ka tirgotāju savienības priekšsēdētājs ir viņas brālis, un jādomā, ka tas ir tikai normāli, ka es satraucos, vai ne? To tikai sazvērniekiem vajag - uzzināt, ka kāds plāno izlaukt viņu sazvērestību. Un ticiet man, es labprātāk pārgriezīšu kādam rīkli nekā ļaušu, lai to pārgriež man!"
To pateikusi viņa nedaudz atliecās uz atpakaļu, lai labāk saredzetu svešinieci, kas sēdēja netālu uz soliņa.
"Es, protams ļoti atvainojos, bet vai jūs šeit esat ieradusies sakarā ar manu uzaicinājumu pie centra strūklakas?"

Šo rakstu rediģēja Arwen: 08.12.2004 18:56