Vienradzītes pasaule [C], [BP] - [ATD], Lomu spēle 2005 Opcijas

[Sindra]

Man šodien sagribējās šeit uzdarināt jaunu spēli.
Neteikšu, ka šeit būtu spēļu trūkums, bet man tomēr gribas pamēģināt.

Ceru uz jūsu atsaucību, un piedāvāju:

Vienradzītes pasaule

Spēle būs ar GM.
Es vēlētos, lai man te pieteiktos kādi 4 līdz 6 drosminieki var arī vairāk, kuri būtu gatavi doties dažādos briesmīgos uzdevumos, lai sargātu savu karalieni Vienradzīti.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst a)spēja taisīt pasaules galu, (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas. Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs,s akists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, ( ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Pats galvenais, ka grupā nav neviena ļaunīša! Vismaz jūs nevarat pirmsākumos pieteikties kā ļaunītis. Jātēlo ir labiņie un dedzīgi vienradzītes piekritēji. Bet pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Šo rakstu rediģēja Farliner: 08.10.2004 16:19

[Urdrunir]

Pondo centās reizē pakasīt kājas pēdu un balansēt karstas tējas krūzīti, no kuras reizēm sirsnīgi iestrēba, kad pēkšņi viņa omulīgo nodarbi pārtrauca brīdinošs signāls galvā. Viens no elfiem gribēja sargāt guļasvietas pa nakti! Nē, nē, ne tikai sargāt! Viņš piedāvāja visiem to darīt pārmaiņus.

"Kāpēc?" sašutums Pondo brēcienā mijās ar pārsteigumu. "Kāpēc mums kaut ko vajag sargāt? Naktī?! Kad visi guļ? Šeit taču ir Mēnesziedu karaļvalsts! Šeit taču visi pa nakti guļ!"

"Nevienā pasakā un teikā nekad nav bijis vajadzības pa nakti negulēt. Kad tad mēs atpūtīsimies? Vēl mirklis un mēs sāksim izlaist arī ēdienreizes. Bruņiniekam ir jābūt spēcīgam un drošam, izgulējušam labu nakts miegu un pēcpusdienas nomidzi un paēdušam 4, bet vēl labāk 5 reizes dienā. Ja tā nenotiks, tad mums nebūs spēka cīnīties ar ļaunumu, kas apdraud mūsu aizstāvamos."

Pondo, visnotaļ izmisīgi vicinādams pa gaisu tējas krūzi, pauda savu viedokli.

[Roviela]

"Jā, tā ir gan, jums taisnība," Mona piekrita, uzmanīgi, bet noteikti atņemdama Pondo krūzīti (ko viņš nemaz tik viegli negribēja atdot) un nolikdama to rokas stiepiena attālumā uz pavarda malas. Viņai nebija nekādas vēlēšanās tikt aplietai ar verdošu tēju. Bet te kaut kas ir jādara! Strīdēties par tādiem sīkumiem, pēc Monas domām, nudien, nav vērts.

"Es domāju, ka tās īstenībā nemaz nav sardzes," viņa turpināja. "Man, piemēram, ļoti patīk būt nomodā lietū. Klausīties, kā pilītes un lāsītes bungā savas mazās bundziņas par telts jumtu un stāsta un stāsta par tur augšā, mākoņos, pieredzēto. Kā tādā brīdī var gulēt? Es palikšu augšā, līdz lietutiņš rimsies. Elfiem, cik zinu, nav lielāka prieka kā zvaigžņota debess. Vai jūs gribat man liegt laimi klausīties lietū un viņiem laimi skatīties zvaigznēs? Mēs jums nemaz netraucēsim pelnīto naktsmieru."

Tagad Mona acīgi raudzījās, lai bruņinieks, pirms atbild, nepaķer krūzīti. Viņa joprojām nevēlējās tikt aplieta. Tēja vēl bija par karstu.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 08.11.2004 15:05

[Inx]

Vaenkalvens paluukojaas uz Pondo pusi.
— Kaa jau tu teici — vaenkalvens saciija leenaa un zemaa balsii, kas likaas izvibreejam cauri kjermenim — Brunjiniekam ir jaabuut labi paguleejusham. Taapeec tu vari mieriigi likties guleet. Man miegam vajag daudz mazaak stundu, taapeec man nekas neav pretii sheit paseedeet... — Vinjsh paluukojaas uz Feesas pusi un peec tam piemetinaaja — ...un padzert teeju. Bet par sardzi runaajot - liidz shim taadas tieshaam nev bijushas vajadziigas, tomeer tagad, kad ir radies shis nezinaamais ljaunums, es vis neiztureetos tik neveeriigi...

[Urdrunir]

"Nē, nu, ja tā padomā, tad man jau tīri labi patīk celties ar cīruļiem un paskatīties kā saulīte uzlec," Pondo nedaudz apjucis novilka pietiekoši skaļi, lai pārēji dzirdētu. "Tikai nelaime tā, ka tieši pirms tiem cīruļiem man tas saldākais miegs un tad man vajag kādu, kas tā pavisam vieglītēm piebiksta, ka nu ir laiks celties. Taču, ja kāds tāds piebikstītājs atrastos, tad es tīri labi varu palīdzēt visiem pārējiem sagaidīt rītu, uhu."

Tad viņš, veikli izvairījies no Monas, pakampa krūzīti, sirsnīgi tajā iepūta un ievilka lielu malku tējas.

"Bez tam Čopam vienādiņ ausis ir bijušas labākas par manējām. Viņš zin, kad sveši apkārt klīst," un halflings dedzīgi pamāja lielā suņa virzienā, kura galva bija nolikta uz ķepām un spalvās iegrimušās acis likās krītam ciet, bet tiklīdz zvērs izdzirdēja savu vārdu tā tūdaļ aši pacēla galvu un palaida klusu un zemu "vuff!".

Sajūsmināts par tik veiksmīgu viņa vārdu apstiprinājumu Pondo aši izvilka no kabatas cepumu un pameta sunim. Čops to norija un aplaizījās.

[novemberunge]

Fēsa rimti palūkojās debesīs, kas šķiet arvien vairāk taisījās uz lietu. Viņa nopūtās un palūkojās uz Pondo suņa pusi. Elfa ļoti vēlējās atkal redzēt zvaigžņotās debesis. Viņa otrreiz nopūtās un juta, ka ļoti uzmācas miegs. Fēsa samirkšķināja acis.

"Es piekrītu Vaenkalvenam. Mums vajadzētu ievērot kaut nelielu piesardzību. Lieka piesardzība nekad nav bijusi par sliktu." elfa noteica un gari nožāvājās.

"Atvainojiet, man ļoti nāk miegs. Pamodiniet, kad laiks stāvēt sardzē." Fēsa noteica un lēni aizvilkās uz telti. Roko viņai sekoja. Elfa iekārtojās telts stūrītī un cieši aizmiga. Roko vēl brīdi palēkāja pa telts grīdu un tad pievienojās saimniecei.

[Roviela]

OOG - tomēr lūdzu rūpīgāk sekot, kur jūs atrodieties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/mad.gif) Uz kādu telti???? Visi sēž laivā zem nojumes pie mazā laivas pavarda. Un zem tās pašas nojumes arī gulēs, ja vien nekāps krastā, necels telti un negulēs tur. Var, protams, arī laivas priekšgalā vai pakaļgalā tieši zem klajas debess. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Un, starp citu - jau līst.

Mona tikai rokas vien noplātīja, redzot, cik veikli Pondo atgūst savu krūzīti. Lai jau tiek! Viņa tikai drošības pēc piesedzās ar savu neizmērcējamo apmetni.

"Tad kā tad nolemjam? Es palikšu augšā, līdz lietus beigsies, tad pamodināšu jūs, ja?" Mona norādīja uz Vaenkalvenu, "kā jūs tālāk sadaliet atlikušo nakts sprīdi, tas paliek jūsu ziņā, tikai tas, kurš tad būs pēdējais, lai mani no rīta pieceļ pirmo. Tas ir, ja vien jūs gribat brokastis."
Tad viņa, kamēr vēl gaisma pavardā, aizgāja sarīkot savu guļvietu.

"Pēļu man nav, bet, re, te vēl ir daži spilvu maisiņi. Gluži labi, ko palikt pagalvī," Mona rīkodamās pie reizes izķeksēja tos no kastes.

"Ņemiet, kam vajag," viņa teica, vienu iemetot savā kaktā. Tad Mona paņēma savu loku un zobenu, pamāja ar pirkstu žurciņai, kas paklausīgi uzrāpās viņai uz pleca, ietinās apmetnī un izlīda no tents. Tur viņa ierīkojās pie viena no mastiem, kur labi varēja pārredzēt laivu, upi un tuvējo krastu.

[Urdrunir]

Pondo izvēlējās vietu, kur Čopa ķepas nevienam netraucēja pārvietoties. Spilvena viņam nevajadzēja. Suņa mīkstie sāni sildīja un reizē balstīja galvu. Ietinies vien apmetnī Pondo izsūca tējas atliekas, nikni balansēdams gar laivas bortu izskaloja ūdenī krūzīti, nolika to pie pavarda žāvēties, bet pats ieritinājās Čopa līkumā.

[novemberunge]

OOG- Ļoti atvainojos, Roviela. Nākamreiz centīšos lasīt uzmanīgāk. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Man īsti nebija laika, tāpēc es tikai aši pārskrēju pāri jūsu rakstītajam. Lai nu kā pieņemsim, ka Fēsa ir iekārtojusies nojumes stūrītī un saldi šņākuļo.

Fēsa klusi nošņācās. Viņas prāts klejoja kautkur tālu, tālu prom. Fēsa sapņoja par saviem vecākiem, brāli, līdz sapni pārtrauca šausmīgs murgs.

Elfa atvēra acis un pieleca sēdus. Viņa nopētīja apkārtējos un atslāba sapratusi, ka tas bija tikai murgs. Fēsa iekārtojās atpakaļ stūrītī, bet šoreiz palika guļam ar plaši atvērtām acīm.

[Farliner]

Pie sevis pasmīnējis par bruņinieka sašutumu par naktssardzes nepieciešamību, Liandors nogaidīja, kamēr pārējie izteica vēlmes par dežūru laikiem, tad vērsās pie Vaenkalvena:

"Domāju, ka varu sastādīt kompāniju naktssardzes atlikusajai daļai - ātrāk ka pēc stundām 3-4 tas lietus tāpat nebeigsies, un līdz tam laikam es būšu atpūties pietiekoši."

[Sindra]

Lietus turpināja pakšķēdams piezemēties uz laivas klāja.
Visādi citādi nakts tumšā daļa bija ļoti mierīga. Un pat līstošais lietus neliecināja, ka kaut kas karaļvalstī būtu savādāk nekā līdz šim. Lai karaļvalsts zaļotu, lietus bija nepieciešams.

Monas sardzes laiks pagāja ļoti mierīgi.
Kad lietus pārstāja, un cik pārsteidzoši, tas tiešām notika aptuveni pēc kādām četrām stundām, kā jau elfs bija teicis, Mona piecēlās pamodināja elfus un tie stājās sardzē, jeb lūkoties zvaigznēs, kā jau paši bija teikuši.

Pie horizonta jau pacēlās pirmie saules stari, kad elfi sadzirdēja dīvainu graboņu pie laivas borta. Paskatījušies, kas tur notiek, viņi ieraudzīja elfieti. Viņas garie mati bija izmirkuši un arī drēbes bija piesūkušās ar lietus ūdeni. Vietām tās bija arī netīras. Viņas seja izskatījās ļoti nogurusi, bet cauri tam visam varēja redzēt, ka elfiete ir ļoti skaista. Un pat savas samirkušās drānas viņa nesa stalti.

-Labrīt, kungi! Es tiešām nevēlējos jūs traucēt. Es te gāju garām un mazliet paslīdēju... - elfiete runāja ļoti maigā balss tonī, bet varēja redzēt, ka pat runāšana viņai prasa lielu piepūli. Viņas kājās drebēja no pārpūles.
Viņa dziļi ievilka elpu, lai saņemtu spēkus, bet tajā pašā brīdī arī turpat saļima...

[Farliner]

Paskatījušies, kas tur notiek, viņi ieraudzīja elfieti. Viņas garie mati bija izmirkuši un arī drēbes bija piesūkušās ar lietus ūdeni. Vietām tās bija arī netīras. Viņas seja izskatījās ļoti nogurusi, bet cauri tam visam varēja redzēt, ka elfiete ir ļoti skaista. Un pat savas samirkušās drānas viņa nesa stalti.

-Labrīt, kungi! Es tiešām nevēlējos jūs traucēt. Es te gāju garām un mazliet paslīdēju... - elfiete runāja ļoti maigā balss tonī, bet varēja redzēt, ka pat runāšana viņai prasa lielu piepūli. Viņas kājās drebēja no pārpūles.
Viņa dziļi ievilka elpu, lai saņemtu spēkus, bet tajā pašā brīdī arī turpat saļima...

Liandors ātri parbaudīja svešās elfietes pulsu, un pārliecinajies, ka viņas dzīvībai tiešas briesmas nedraud, pagriezas pret Vaenkalvenu:
"Uzpūt uguni, vinai nepieciešams siltums!"

Pec tam viņš nomurminaja pāris vārdus kadā no senajam elfu valodam un vienkārša, katram burvim zinama burvestiba iztvaiceja ūdeni no nepazīstamas elfietes drānām, un ietinis viņu sava ceļojuma apmetnī, novietoja tuvak pavardam. Tagad atlika tikai gaidīl, līdz svesiniece atgūs samaņu...

OOC: Izmantota tika burvestība "Prestidigitation" jeb "Sīka maģija" kas zināma visiem burvjiem un ļauj panākt nelielus maģiskus efektus, to skaitā arī izžāvēt apģērbu.

[Romija]

Sali ieskrēja mājā. Paķērusi jau gatavībā nolikto vecāku dāvāto silto vilnas apmetni, viņa ieskrēja virtuvē. Uz galda stāvēja bļoda ar āboliem. Paķērusi divus no tiem un pus kukuli rupjās maizes, Sali atkal izskrēja pagalmā. Tur vēl stāvēja viņas brālis Timo, kas pēc nakts ceļa jutās piekusis.
"Timo, ai, labais, labais Timo! Tā bija vislabākā dzimšanas dienas dāvana, ko es biju saņēmusi! Pasaki vecākiem, kad viņi pamodīsies, ka esmu devusies ceļā! Un nemaz nesaki, ka viņi neļāva, " Sali veltīja šķelmīgu smaidu Timo un zīmīgi paskatījās uz vilnas apmetni.
Timo tikai smaidīja.
"Paldies! " vēlreiz noteica Sali un skreja uz upes krastu. Tur stāvēja divas viņas tēvam piederošas laivas, un neliels plosts, ko parasti izmantoja, lai pārceltos upes otrā krastā. Atraisījusi auklu, kas turēja plostu piesietu pie laipas, viņa uz tā uzkāpa un ar gara koka palīdzību pārstūmās uz upes otru krastu. No turienes varēja labāk pārredzēt upi abos virzienos. Lai straume viņu nenestu, Sali ar rokām ieķērās krastā augošajos meldros un apsēdās uz plosta.
Vēl bija agrs, tikko tikai pirmos saules starus varēja manīt uz mākoņiem. Tā kā pa nakti bija lijis, tad zāle bija mitra un Sali roka sāka salt. Nedaudz pamainījusi pozu, viņa turpināja vērties uz upi un domāja par vecākiem. Viņi bija viņai atļāvuši doties ceļā pēc 20 gadu sasniegšanas. Un Timo, viņš taču bija viens eņģelis! Ziņa par piedzīvojumu meklētāju došanos gar viņas mājām bija labākā dāvana! Varbūt vienīgi ēdamā par maz paņēmās līdzi, bet tagad peldēt atpakaļ uz mājām varēja nozīmēt to, ka lielā iespēja tiek palaista garām. To Sali nevarēja pieļāut, tāpēc iekārtoja plostu tuvāk pie kāda koka saknēm un pieķērās pie tām. Viņa gaidīs!

[novemberunge]

Fēsa pamodās un lai gan bija gulējusi vairākas stundas jūtās nogurusi. Viņa paskatījās visapkārt un pamanīja pie pavarda bezsamaņā guļošu elfieti.

"Kas viņa ir?" Fēsa jautāja Liandoram un piecēlās sēdus. Viņa vērīgi nopētīja elfieti un apsvēra savā galvā daudzas idejas, kā viņu uzmodināt, bet likās neviena no tām nebija iespējama.

"Vai es varu ka palīdzēt?" Elfa otreiz jautāja un piecēlās kājās.

[Roviela]

Mona pamodās no švīksta gar laivas bortu. Viņa pacēla tents malu. Gaišs! Rīts klāt. Bet kas tas bija par troksni? Viņa ieklausījās. No elfu sarunas saprata, kas noticis, tāpēc aši trausās kājās un sameklēja vēl kādu segu un spilventiņu, ko paklāt elfietei apakšā. Palīdzējusi viņu iekārtot, Mona izlēca no laivas un paostīja gaisu. Tur! Tur, pāris soļu attālumā aug zāle, kas viņai vajadzīga. Mona noplūca pāris stiebru un atgriezās laivā.

Viņa notupās pie joprojām nesamaņā esošās elfietes un viegli pavēcijāja jauki, bet spēcīgi smaržojošo zāli svešiniecei gar seju, kura no smaržas acīmredzami sāka atgūt savu dabiski jauki sārto toni. Vēl viena ieelpa un šķita, ka bezsamaņa pāriet parastā miegā.
Mona novietoja zāli elfietes pagalvī un piecēlās kājās.

"Lai viņa paguļ," Mona pusčukstus teica, "tās būs vislabākās zāles."

"Varbūt novācam tentu? Rasa jau ir nožuvusi. Un ko jūs gribēsiet brokastīs?" Mona klusītiņām sāka rosīties gar pavardu.

[Inx]

Vaenkalvens steigshus devaas pie pavarda, pieshkjiila uguni un novicinaaja roku neveriigaa zhestaa. Jau peec pavisam iisa briizha pavardaa dancoja liesmas. Vinjsh paliidzeeja paareejiem iekaartot elfu meiteni pie uguns un pieveersaas Liandoram:
– Pasliideeja... – Vinjsh saciija pavisam klusaa balsii un izskatiijaas noruupeejies – Kad vinja pamodiisies mums vajadzeetu vinjai paprasiit kas tad iisti tur ir par lietu...

"Kas vi?a ir?" F?sa jaut?ja Liandoram un piec?l?s s?dus. Vi?a v?r?gi nop?t?ja elfieti un apsv?ra sav? galv? daudzas idejas, k? vi?u uzmodin?t, bet lik?s neviena no t?m nebija iesp?jama.
"Vai es varu ka pal?dz?t?" Elfa otreiz jaut?ja un piec?l?s k?j?s.

– Mees nezinam, kas vinja ir – vaenkalvens klusu atbildeeja Feesai – Pagaidaam esam savai maasai paliidzeejushi cik iespeejams.

"Lai vi?a pagu?," Mona pus?ukstus teica, "t?s b?s vislab?k?s z?les."

Jaa, jaa, lai vinja izguljas... gan jau kaut kad pa dienu pamodiisies.

Vaenkalvens paliidzeeja Monai novaakt tentu, kas briinumskaisti un preciizi salociiijaas vaenkalvenam tam tikai nedaudz pieskaroties.
Peec tam Vaenkalvens paluukojaas debesiis un izpildiija zhestu gaisaa.
– Shii diena buus saulaina un briinumskaista – vinjs noteica un pasmaidiija.

Šo rakstu rediģēja Inx: 15.11.2004 12:50

[Roviela]

Mona klusi un līksmi iesmējās. Viņas smiekli skanēja dzidri kā ūdens (OOC - brīnums, ne? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).
"Paldies!" viņa teica.

Brīdi rosījusies ap pavardu, viņa ceļabiedru priekšā nolika lielu bļodu ar plācenīšiem.
"Vai tas brīnišķīgais vīns mums vakar vēl palika? Karstvīnu gribēsiet? Kamēr vēl tāds pavēss."

"Klau, Pondo vēl guļ?" Mona atskatījās uz to pusi, kur lielais suns bija aizņēmis gandrīz visu laivas platumu.
"Laikam tak!" viņa brīnīdamās noteica. "Un suns arī!"

[Romija]

Sali uz plosta bija sēdējusi jau gandrīz pusstundu. Saule bija pakāpusies augstāk skaidrajās debesīs un nožāvējusi rasu no krasta zāles. Meitenei palika silti. Viņa atmeta atpakaļ savu vilnas apmetni. To novilkt vinja neuzdrošinājās, jo jebkura šada darbība varēja traucēt rīkoties ātri.
Lai kaut nedaudz atbrīvotu notirpušo kāju, Sali nogūlās uz plosta uz vēdera, pārkārdama kājas pār tā malu. Sīkie vilnīšu rotaļājās ap viņas apavu purngaliem, bet zods atspiedās pret roku. Saule bija silta, vējiņš mierīgs un dabas skaņas iemidzinošas.
Sali uztrūkās no galvas atsitiena pret plosta dēļiem. Vai tiešām viņa bija gulējusi? Paskatījusies debesīs, meitene redzēja, ka saule vēl ir tur pat, arī vienīgais niecīgais mākonis. Pat netālu zvejojošais zivju dzenītis lēkāja pa tiem pašiem krasta akmeņiem. Viņa atviegloti nopūtās. Tātad tas bija tikai mirkļa vājums. Pēdējās aiz uztraukumiem un gaidām negulētās naktis un siltā saule darīja savu.
Lai vairāk neaizmigtu, Sali no krastā augošajiem meldriem sāka pīt nelielus riņķīšus, tikai uz brīdi novēršot skatienu no upes līkuma. Vai tiešām viņi jau būtu pabraukuši garām? Neko tādu meitene nebija manījusi, tāpēc nezaudēja cerības. Meldru riņķīši pamazām krājās uz plosta malas, veidojot savdabīgu valni.

[novemberunge]

"Nu labi, ja mana palīdzība nav vajadzīga..." Fēsa paraustījusi plecus klusi noteica un paņēma vienu plācenīti no bļodas, ko tikko tur bija nolikusi Mona.

"Jā, karstvīns būtu labs!" viņa pasmaidījusi Monai teica un naski apēda paņemto plāceni. Tad elfa pamodināja savu putniņu, kas joprojām bija saldi gulējis pie pavarda.

[Sindra]

Celjotāji pat vēl nebija devushies taalaak, kad sveshaa elfiete atveera acis. Vinja skatiijaas kaa visi apkaart rosiijaas gatavodami brokastis.
"Ak es tomeer neiztureeju," vinja nodomaaja, bet neviens vaibsts vinjas sejaa neizraadiija, ka elfiete par kaut ko krenkjeetos.

Vinja paraudziijaas uz Monu, kura rosiijaas ap uguni un katlinjiem. Elfiete pieceelaas, bet mazaa atpuuta tomeer nebija atgriezusi speeku.
"Man nav laika tagad atpuusties," vinja pie sevis domaas visu laiku atkaartoja. "Tikai ne tagad! Tagad ir jaapaveic pienaakums!"

Elfiete piegaaja pie Monas.
"Es nemaz juus neveelos apgruutinaat, cieniitaa, bet vai juus luudzu nevareetu man iedod padzerties teeju? Man liekas, ka tas man vareetu paliidzeet. Un tad es aatri, aatri doshos taalaak un nemaz juus neaizkaveeshu..."
Elfietes balss skaneeja mieriigi, pluustoshi. Vinja bija savaakusi visus speekus.
Uzdevums ir jaapaveic peec iespeejas aatraak.

[Roviela]

"Te būs karstvīns, dzeriet," Mona nocēla katliņu no pavarda. Vīnā iejauktās garšvielas kārdinoši nosmaržoja.

Pagriezusies atkal pret pavardu, Mona ar izbrīnu ieraudzīja pie tā stāvam svešo elfieti.

"Vai, jums gan būtu vēl jāatpūšas kādu brīdi," Mona gandrīz pārmetoši viņai iebilda, raudzīdamās skaistajā elfā, kura taisījās doties prom vēl īsti kājās neturoties. Laikam jau bija svarīgs iemesls!

"Pasēdiet vēl laiciņu, es uztaisīšu tādu īsti spēcinošu tēju," Mona sāka atlasīt no sava krājuma zālītes un bērt tās katliņā.

Pēc īsa brīža Mona jau pasniedza lielu krūzi karstas tējas elfietei un piebīdīja tuvāk plācenīšus, blakus nolikdama medu.
"Ņemiet droši! Ja drīkst jautāt, uz kurieni jūs tā steidzaties? Redzu, ka tas ir svarīgi. Mums gan pašiem arī nav laika lieki kavēties, bet varbūt mums ir pa ceļam? Ar laivu būs ātrāk nekā kājām."