*Spiegu intrigas, [PZP] [ATD] [C] Opcijas

[Kira m.emo.ria]

Uz šo brīdi spiegu, aģentu un zinātnieku ir pietiekami lai sāktu spēli, bet vajag vēl ļaunos spiegus (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Bet daru zināmu, ka jebkurā laikā visi, kuri vēlēsies piedalīties sūtiet man PZ un es jums piešķiršu kaut ko (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tātad :
Atkal jau norisinās darbība starp labo un ļauno. Šoreiz iesaistījušies spiegi. No abām pusēm. Spiegi un aģenti tiek sūtīti gan no valdības gan arī no pretiniekiem. Darbība risinās pa visu pasauli, mūsdienās. Heinrich Zoll ir izgudrojis tā teikt mūžīgās jaunības serumu, pēc kura tīko vai visi ļaundari. FIB sūta savus labākos aģentus, lai nosargātu šo zinātnieku ... Bet arī ļaundari sūta savus aģentus / spiegus lai tie nozagtu vai kā citādi dabūtu šo serumu.

Sākam lomu spēli!
19 gadus vecā Saira Amneja tieši tobrīd bija izkāpusi no lidmašīnas, jo bija nolēmusi paņemt atvaļinājumu un pabūt savās mājās - Bahamu Salās. Pēdējais uzdevums, ko viņai bija deusi aģentūra, pat uz pusi nebija tāds, kādu Saira bija vēlējusies. Par ko sieviete ir visai neapmierināta. Bet ko nu tur vairs ko stāstīt. Romina Pārse tikko bija veiksmīgi izpildījusi savu uzdevumu. Proti beigusi savu maiņu Spānijas rezidensē sargājot karali, kad jau dodoties ārā no karaļa apartamentiem pamanīja pie sienas kādu tumšās drānās tērptu stāvu... Tā bija Patrīcija, kurai aģentūra (tā šajā lomu spēlē sauksim ļauno bandu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ceru, ka nav iebildumu) bija devusi jaunu darbiņu. Proti nolaupīt Spānijas karali. Tikmēr Andželikai Reinsai un Angelai Roxai tika paziņota jaunākā informācija par mums jau zinamo Jaunības serumu. Tikai viņas neatrodas vienā vietā vienlaicīgi. Andželika savos Losandželosas apartamentos mē'tā dunčus, bet Angela Krievijā palīdz saviem kolēģiem notvert kādu nevēlamu teroristu. Viņas abas tiek sūtītas pie Heinricha Zolla, lai aizsargātu to. Spiedzēm tiek nogātāta viņa fotogrāfija un dati par viņu. Viņām ceļā jādodas nekavējoties. Tass arī būtu sakumam.

Spiegu intrigas ir sākušās!

[berserks]

Heinrihs redzeedams, ka shitaa uz priekshu netiks Un veel saucas agenti, ka nekaa nezin, un nav sagatavojushies teica Nu mees vareetu aizbraukt uz lielveikalu Kreuzbühlstraasee ... es iipashi biezji apgeerbu nepeerku, bet nu ...

[~SweetIrony~]

Labi, tad jau varam braukt... Nu tad beidzot Andželika nodomāja un sāka doties uz mašīnas pusi... viņa piegāja pie mašīnas vadītāja un mierīgā balsī noteica Braucam uz Kreuzbühlstraasee esošo lielveikalu, un parūpējie par to, lai viss būtu kā nākas... aģente piegāja pie aizmugurējām mašīnas durvīm kaut ko klusi pie sevis noteica un iekāpa iekšā...

[Darka]

Angela atkārtoti atvēra kabrioleta durvis un šoreiz tās aiztaisīja atrazdamās mašīnā. Pagaidīja, kad Andželikas mašīna pabrauc garām un tad tai sekoja. Paņēma mobīlo telefonu un nospieda septiņu ciparu kombināciju. Klausulē atskanēja Marko balss Sveika! Vai noilgojies pēc manis?
Angela nosmīnēja, viņai šis puisis nudien patika, bet par savām jūtām klusēja. Tik pat ļoti, kā mans suns no vetārsta! Bet tas nav svarīgi pazvanīju, lai pateiktu, ka profesoru pārvedīsim uz ASV aģentūru.
Uz Asv? Kapēc viņš būtu noderējis arī mums? Marko nedaudz vīlies jautāja.
Bet, lai kā es necienītu mūsu aģentūru, tomēr ASV viņam un izgudrojumama būs drošāk.
Jā Tev taisnība, bet vadībai tas nepatiks... Marko sašutis ierunājās.
A man vienalga, es gribu viņu nogādāt ASV un doties pelnītā atpūtā. Angelas balsī bija jaušams jaunības vieglprātīgums, kas viņas profesīja netika uzskatīta par labu īpašibu.
Zini man arī būs atvaļinājums... Un es iedomājos, vai Tu nevēlies... Atpūsties kopā ar mani. Marko nedaudz stostījās.
Angela pasmaidīja, bet Marko šo smaidu neredzēja un līdz ar to nespēja saprast pilnīgi skaidru atbildi JĀ Nu, kad Tu atvedīsi manu suni tad par to parunāsim. Un viņa nospieda pogu un iemeta mobīlo pelēkajā somiņā. Pēc neilga, patīkama brauciena viņa saulē pamanīja atmirdzam lielveikala ēku.

[Moskjis]

Teātri, restorāni, izstādes, sacensības...
It's your life and it's ending one minute at a time.

Cilvēki, sarunas.. Tērzēšana un slēpti draudi.
Simti cilvēku, jauni un veci. Bagāti, slaveni. Sekretāres un apkopējas, biznesmeņi un mākslinieki...

Vervēšana var būt viens smaids, viens teikums. Un katru vervēšanu pavada desmitiem citu sarunu. Nesaistīti cilvēki, nesaistītas lietas. No malas viss tik nevainīgi. Uzminēt, kurš tika vervēts, kurš mūs interesēja...

Pretiniekam vajadzētu simtiem aģentu, simtiem izsekošanu, tūkstošiem darba stundu. Tikai lai izsekotu manis uzrunātos cilvēkus. Bet mēs esam desmitiem, simtiem. Un katrs veic desmitiem, simtiem sarunas. Izsekojiet tās visas! Un -- ja jūs tā darīsiet. Jo labāk. Citās vitās, citiem cilvēkiem būs mierīgāk. Mazāk sekotāju elpos uz kakla.... Tād mēs būsim astoņkāja tintes mākonis. Bet pats astoņkājis. Tas jau sen būs prom.


Bob. Bob had ```` tits.
This was a support group for men with testicular cancer. The big moosie slobbering all over me... that was Bob.
"We're still men."
"Yes, we're men. Men is what we are."
Eight months ago, Bob's testicles were removed. Then hormone therapy. He developed ```` tits because his testosterone was too high and his body upped the estrogen. And that was where I fit...
"They're gonna have to open my pecs again to drain the fluid."
Between those huge sweating tits that hung enormous, the way you'd think of God's as big.

[berserks]

Heinrihs vēroja gar mašīnas logu slīdošo ielu ... viņš mazliet atvēra vaļā logu Alfijam vajadzīgs svaigs gaiss ... papagailis bija mazliet nemierīgs un lēkāja pa būri ... profesors Zolls pavēra būri, lai paglaudītu papagaili, bet tas negaidot izspraucās laukā no būra, izlīda pa pavērto logu un aizlaidās ALFIJ!!! Heinrihs iesaucās Bremzē !!! viņš uzsauca šoferim un jau taisijās vērt vaļā mašīnas durvis ...

Take that (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šo rakstu rediģēja berserks: 30.01.2006 21:30

[~SweetIrony~]

OOC:Tew nu gan patiik visu sarezgiit...
Kad profesors bija nobļāvies Bremzē Andželika steigšus izkāpa, vai pareizāk izleca no automašīnas...
Tad pavērās uz profesoru ar satraukuma pilnu sejas izteiksmi Varējāt jau labāk pieskatīt savu mīluli... Kā jums šķiet, viņš atgriezīsies? Vai jau iepriekš tā darījis? Andželika jautāja profesoram, kaut arī pati jau sen zināja atbildi... Tagad tas neaudzinātais papagailis būs jāmeklē pa visu pilsētu... Tā tik vēl trūka, varu derēt, ka profesors bez sava dārgā papagaiļa ne soli nespers, bet nu nāksies... Visu aši apdomājusi aģente sagaidīja, kad piebrauks un apstāsies kabriolets, kurā bija Angela... lai izlemtu ko darīt tālāk...

[berserks]

Ari profesors bija aaraa no mashinas Nee ... es nezinu ... vinsh nebija taa nekad ieprieksh darijis tad uzstajigi es bez vinja nekur projaam nebraukshu!!! ... redzeedams, ka agente i netaisaas iet vinju kert rokaa,un gaida kad piebrauks otra, vinsh, noteiktdams Man vinsh ir jaatrod! aizskreeja tanii virzienaa, kur vinsh redzeeja aizlidojam Alfiju (skiet, serums liidz ar biologisko atjaunoshanu izmaniijis arii vinja uzvediibu ;D ) ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 07.02.2006 02:42

[~SweetIrony~]

Andželika uzreiz metās pakaļ tā saucamajam profesoram Pats jau arī tā kā mazs bērns, vai tad viņš domā, ka panāks savu papagaili... Aģentei nedaudz traucēja viņas ādas jaka, bet viņa centās neatpalikt....

[Darka]

Angela apstājās aiz strauji bremzējušās mašīnas. Kas te kaut kāda krosa diena? Angela nodomāja, kad pamanīja sākumā aizskrienam puišeli-profesoru un tad Andželiku. Viņa piegāja pie šofera un noskaidroja, kas noticis. Lai gan profesors, bet tomēr padumjš... Angela nodomāja, kad uzzināja, ka atvēra puika gan logu, gan būrīti.
Angela palūkojās virzienā, kur pazuda profesors un aģente Iet vai neiet? Bet tad lēnā gaitā devās tai virzienā aplūkodama katru koka virsotni, ko pamanīja pa ceļam.

[~SweetIrony~]

Andželika bija paskrējusi gabaliņu līdzi profesoram un tad apstājās un kārtīgi aplūkoja apkārtni... Vienas vienīgas mājas, arī šur tur pa kādam kokam, kur tas putnelis palika? Viņai prātā iešāvās kāda ideja, Andželika ieskrēja netālu esošājā zoo veikalā un nopirka kārumus papagaiļiem un raitā solī devās pie profesora... Nu, cerams, ka šie viņam garšos... Piesteigusies pie zinātnbieka sieviete teica Vai ir kāds īpašs veids, kā jūs savu papagaili pasaucat, vai pievilinat? Jo man nez kāpēc nešķiet, ka viņš būtu tālu aizlaidies... Un sieviete savilka iveglu smīnu...Njā saucās jau gudrs putns... aģente pie sevis nodomāja un un nu jau ar nopietnāku skatienu vērsās pie profesora...

[berserks]

Interesanti ... es jau neteicu ka apstājos, kā tu varēji pie manis pienākt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) , bet nu lai butu (norādiet arī uz manām kļūdām, ja tās redzat)
Gabalu paskrējis, viņš apstājās un skatījās apkārt, kur Alfijs palicis. Kad pienāca Andželika, viņš teica Nekāds īpašs veids nav, es viņu vienmēr saucu par Alfiju ... vispār ... viņš nekad nav bēdzis ... dažreiz par kaut ko apvainojies jā, bet bēdzis ... es nezinu, kāpēc viņš tā ... šķiet kautkas viņam nepatika profesors palika mazliet domīgs Kautkas nav īsti riktīgi, šī Alfija bēgšana man uzdzen sliktas priekšnojautas viņš nodomāja, bet skaļi teica tā Nu nekur tālu viņš nevarētu būt, kautkur tepat kādā šķērsielā ... un, paskatījies uz Andželikas nopirkto, teica Kad viņš apvainojas par kautko, tad ar ēdienu viņu nevar pielabināt, bet ar vārdiem un pēc mirkļa Labi, paejam vēl uz priekšu, tepat viņam kautkur jābūt...

Šo rakstu rediģēja berserks: 07.02.2006 10:26

[Ungaarijas ragas...]

Patrīcija jau nez kuro reizi neuzkrītoši pameta skatu uz elektronisko pulksteni, neuzkrītošu, melnā krāsā un ūdensizturīgu, kas bija apliks ap roku. Parasti tas rādīja pareizu laiku, reizēm kaut ko dīvainu, kā tagad tas rādīja 57:31 un sekunžu rādītājs bija sastindzis uz skaitļiem 33. Patrīcija saspringa un pameta skatu uz savu klusējošo kolēģi.
Mainīts uzdevums viņa īsi noteica.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 07.02.2006 10:00

[Darka]

Angela lēnām tuvojās profesoram un Andželikai. Vai man maksā par to, ka jāmeklē papagailis, kuru sīks... Kuru profesors nevar noturēt. Angela patiešām bija dusmīga, jo dēļ papagaiļa, nesanāca viņas sapnis par iepirkšanos Šveicē.
Nu Jūs to putnu pamanījāt? Angela pienāca klāt aģentei un, viņas skatījumā, puišelim.

[berserks]

Kad pienāca angela profesors atbildēja Vēl ne, bet viņam tepat kautkur jābūt .... Viņš ieskatījās kādā šķērsielā un tur jau Alfijs bija, sēdēdams uz otrā stāva palodzes ... Kautkas aiz loga Alfiju bija ieinteresējis, jo viņš staigāja gar to un "runājās". Alfij, nāc lejā! Heinrihs uzsauca, bet Alfijs tikai paskatījās un turpināja suinīties gar logu. Alfij, nāc, mums jābrauc! Nekādas reakcijas. Es nopirkšu kaķi! Papagailis apstājās un palika domīgs, tad tomēr paklausīja un nolaidās profesoram uz pleca. Njā, ir vārdi, kas tomēr vēl uz tevi iedarbojas.profesors Zolls ar smaidu sejā noteica ...

[~SweetIrony~]

An'dzelia nopriecājās, ka papagailis ir atrasts... tik tiešām ir vārdi, kas tomēr spēj savaldīt papagaiļus... Nodimāja Andželika un pasmaidīja... Nu labi, tagad būs jādodas atpakaļ uz mašīnām... Andželika nopietnā balsī noteica... Vēl taču ir jāpaspēj iepirkties... noteica Andželika un pagriezās, lai dotos atpakaļ un mašīnu...

[Darka]

Iepirkties??? Šie vārdi skanēja kā melodīja, kas lika Angelai atplaukt smaidā. Jā mums būtu jādodas iepirkties! Tā kā mūsu mašīnas jau ir novietotas, mēs varam iepirkties kādā no šiem mazajiem veikaliņiem. Angela norādīja uz virkni veikalu, kas šai ielā sniedzās bezgalībā. Bet šo domu nācās atmest, jo viņa pamanīja profesora putnu. Bet protams sākumā mums būs jānogādā Jūsu putns drošākā vietā - mašīnā. Bet no iepriekšējās deksmes viņas balsī bija jaušama tikai cerības uz iepirkšanos.

[berserks]

Papagailis bija nomierinājies un tāds arī pagaidām bija laikam nodomājis palikt, tāpēc rāmi sēdēja uz profesora pleca
Ak, itkā aģente, bet cik ... viņš nodomāja, bet teica Pagaidiet ... varbūt jūs, Andželika, varētu pazvanīt, lai mašīna atbrauc pie mums, tā būtu ātrāk ... un profesors pasmaidīja.
Tikmēr tā mazā domiņa turpināja uzmācīgi šaudīties pa galvu, bet Heinrihs arvien to atlika, itkā gaidot izdevīgāku brīdi.

Šo rakstu rediģēja berserks: 13.02.2006 13:34

[~SweetIrony~]

Jā, labi tūlīt pazvanīšu un Andželika pavirzijās nedaudz sāņus, izņēma no mēteļa kabatas kādu nelielu ierīcīti, kas atgādināja rācijas un mobilā telefona apvienojumu, uzspieda pāris pogas un sāka runāt klausulē... Mirkli pavērusies apkārt viņa nosauca atrašanās vietu, uz kurieni mašīnām jābrauc. Labi, brauciet šurp, bet mēs tikmēr jau iesim veikalā... Noteica aģente un pievērsās abiem pārējiem... Viss nokārtots, nu uz kuru veikalu iesim pa priekšu? Pavaicāja Andželika ar roku norādīdama uz veselu veikalu virkni... Vispirms jau laikam apģērbs un apavi... Noteica aģente un palūkojās un profesoru un Angelu...

[berserks]

Profesors tomēr pagaidīja, kad atbrauc mašīna, ielaida Alfiju būrī, noteiktdams Parunājies ar šoferi, lai viņam nav garlaicīgi un bija gatavs doties uz veikalu Es domāju mums vajadzētu sākt no viena gala ... lūk, šis te pat nelielais apģērbu veikals ...

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Patinu ļaunīšiem domāto filmu uz priekšu... Mošķi, ja tu parādies, tu vari uzskatīt, ka esi man sekojis.

Patrīcija lidoja uz Cīrihi. Pēc ziņojuma saņemšanas, viņa bija devusies uz norunāto vietu un satikusies ar kontaktpersonu. Tā kā piedāvātā summiņa bija daudz lielāka nekā par Spānijas karali piesolītā, Panda piekrita.
Tāpat viņai tika paziņots, ka mērķis tiek novērots un bija iedotas arī svaigākās bildes. Puika? Man jākrāmējas ar kaut kādu puiku? Interesanti... Tiesa nākamais bija vēl interesantāks un neticamāks, spriežot pēc ziņām tas puika bija krietni vecāks, kā izskatījās un bija atklājis kādu jauku lietiņu.
Nākamās lietas jau vairs nebija tik labas, "labās" meitenes jau bija paņēmušas profesoru savā gādībā... Panda cerēja, ka viņa paspēs laikus.
Lidostā spraucoties cauri cilvēku pūļiem, viņai uzgrūdās kāda kundzīte.
Ak, piedod bērniņ... Vecums, vecums, koordinācija zūd... kundzīte satvēra Pandas roku.
... bet gudrība nē... Kam negadās. Patrīcija nomurmināja paroles otru daļu un juta kā plaukstā ieslīd bagāžas glabātavas atslēga. Uzsmaidījusi kundzītei "siltu" smaidu, sieviete aizsteidzās pēc "bagāžas".

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 23.02.2006 09:11