Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Logos ; laiks: 11.01.2008 22:32

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

<http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/janaevangelijs/Janaevangelija03.htm>

Ar šo Jāņa evaņģēlija citātu* vēlos iesākt diskusiju par Jēzu Kristu. Kas ir šī Persona un kāda ir Viņa misija.

Lai Dievs svētī šo diskusiju!


* citāts ņemts no ©Bībeles autortiesību turētāja - Latvijas Bībeles biedrība (lbb@apollo.lv)

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 11.01.2008 23:23

vai tad kristiešiem tas jau nava skaidrs?
nu protams tur daudz kas ir neskaidrs^^

Iesūtīja: Logos ; laiks: 13.01.2008 12:01

Vai vēlies to noskaidrot? Esmu tavā rīcībā. Vaicā visu kas tev nebija saprotams lasot evaņģēliju.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 13.01.2008 14:38

Es tad pajautāšu, jeb pareizāk kaut ko piedāvāšu:

Īsi, kodolīgi pasaki man Jēzus labās vēsts galveno saturu.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 13.01.2008 16:30

Paldies par šo jautājumu.

Īsi un kodolīgi tas ir pasniegts tēmas virsrakstā:"Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta."

Ja pavisam lakoniski, tad:

Viss ir piedots.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 13.01.2008 16:40

Piedots viss? kam?
Es no citāta saprastu, lai sagādātu iespēju glābt.
Un glābt tikai tos, kas tic. Ticība ietver sevī arī darbus ("jo ticība bez darbiem ir nedzīva"), tātad piedot tiem, kas tic un dara Dieva darbus.

Bet tiem, kas netic un nedara Dieva darbus?

Iesūtīja: Logos ; laiks: 13.01.2008 17:25

Elony

Viss - grēki; kam - cilvēkiem



Mēs jau esam glābti. Kopš Kristus nāves un augšāmcelšanās. Mums atliek tikai pieņemt šo dāvanu un pateikties Dievam par to. Tas arī viss.



Jā, jo Dievs ar varu nevienu neraus iekšā debesu valstībā.



Pirmais un vissvētākais darbs ir ticība Dievam. Cilvēks, kas bīstās Dievu, tic un uzticās Viņam visās lietās konsekventi arī darīs labu. Vispirms ir ticība, pēc tam tai seko labie darbi, kā ticības augļi.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 13.01.2008 17:39

Tātad pieņem evanģēliju, lai tiktu glābts.
Jo tomēr tie, kas nepieņem Jēzu, glābti netiks.
"Tā ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi [dievu] un to, ko Tu esi sūtijis, Jēzu Kristu".

Neatzīst - nav dzīvības, bet nāve.
Jēzus upuris iespēja glābties visiem. Ja nožēlo grēkus un tic un dara dievam tīkamus darbus. Ja netic, tad vienalga mirs. Iespēju neizmanto.
Vismaz ta es to saprotu.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 13.01.2008 18:40

Elony

Tas labi ka saproti. Bet vai tu tam tici? Vai Kristus upuri attiecini uz sevi?

Iesūtīja: browncat ; laiks: 13.01.2008 18:48

Man! Man! Man ir jautājums! Nē, pat divi!

1. Kur Kristus bija un ko sadarīja laikā starp epizodi templī un sākšanu sludināt? Esmu izlasījusi tikai Mateja evanģēliju, et tur nebija teikts. Esmu dzirdējusi teoriju, ka viņš klusi un mierīgi nodarbojās ar galdniecību, bet tas kaut kā nešķiet loģiski vispārējā stāsta sižetā.

2. Kristus man šķita ļoti lēnprātīgs un jauks cilvēks/dievs, bet kaut kā atmiņā aizķērusies epizode, kur viņš, uz Jeruzalemi jājot, saviem mācekļiem kaut ko sāka stāstīt par dažādiem kokiem. Un sita ceļmalas krūmus, jo tie esot nokaltuši koki vai kas tamlīdzīgs. Piedo, sīkāk neatceros, varūt vispār kļūdos. Bet kādi būtu tavi komentāri šai situācijai kontekstā ar vispārējo cilvēkmīlestību, ko viņš sludināja?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 13.01.2008 18:57

Ak, ko jūs! Nevajag ticībā meklēt loģiku - tās tur nav. Nevar ticīgo ievest loģiskā strupceļā, un nevar ar tīru ticību apskaidrot neticīgo, kas pieradis pie loģiski skaidras un saskaņotas pasaules.
Pieturēsimies pie Tertulliāna vārdiem:
"Et mortuus est dei filius: prorsus credibile est, quia ineptum est. Et sepultus resurrexit: certum est, quia impossibile." (De Carne Christi, 5.4).
Un beigsim nevajadzīgas diskusijas Harija Potera un Gredzenu Pavēlnieka fanu forumā. Tām te tomēr nav īstā vieta.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 13.01.2008 19:13

1. Tu pati arī atbildēji. Godīgi strādāja galdniecībā. Vai pelnīt dienišķo iztiku ar darbu ir kautkas neloģisks?

2. Atbildēšu tev ar līdzību. Kādā ābeļdārzā bija kāda ābele. Jau trešo gadu tā nenesa augļus. Tad dārznieks to izplēsa, lai velti neizsūc zemi. Un tās vietā iestādīja jaunu ābelīti. Kā tas iet kopā ar vipārējo mīlestību pret dabu? Kā tu to komentētu?

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 13.01.2008 22:31

neesmu lasījusi Bībeli, pārāk patīk citas mitoloģijas un man nav īpāsu jautājumu par Kristu, mans jautājums bija : vai tad kristiešiem tas jau nav skaidrs?
un tagad man atkal jājautā: vai tu labi proti lasīt?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2008 12:37

Es ticu dievam un manā ticibā ir krietna deva loģikas. Roviela pareizi teica, ka ticībe nevar balstīties tikai uz loģiku.
Īsta ticība ir zināšanu, loģikas salikums ar cerību.

Es ticu dievam, bet man patīk grāmatas par Hariju Poteru, es neļauju tām mani ietekmēt un novest uz slikta ceļa.

Bet kopumā - šī diskusijas problēma ir tāda, ka evanģēlijs un tā saturs daudzus nesaista. Kā var redzēt pēc postu satura.

Iesūtīja: Ného ; laiks: 14.01.2008 13:31

Reliģijai ir trīs mērķi - divi no tiem jau sevi gandrīz ir izsmēluši.

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 14.01.2008 15:58

Kristus pats ir teicis, ne mieru es jums esmu nācis nest bet šķelšanos. un tālāk tur bija uzskaitijums kur dēls stāsies pret tēvu utt, kas šeit arī ir redzams. pasaule un Dieva Vārds nav samierināmas un nolīdzināmas mērvienības, un tas ir fakts. un Kaiva. piedod - bet skatīties uz lietām - visi cilvēciņi ir labiņi un jaukiņi,un kāds Dievs ir ```` ka viņus slepkavo - tas ir apsurdi, piekam tu to saproti. tas pats arī uz Grima tekstiem, vai kas nu tur to teica. Dievs nekādā vēzītī nelaidīs grēcīgo, pasaulīgo cilvēku savā valstībā. Viņš ir mīlējis cilvēku vairāk par savu dēlu, lai tie spētu atgriesties, un tas tā ir, bet ATGRIESTIES nevis - es te tagad būšu ūber pagāns, un kapēc tu ļaunais Dievs dari pret mani? Dievs ienīst grēku, un grēks ir parazīts, kas parazitē uz Dieva radītajām labajām lietām. i cilvēkiem i viņu darbiem. ja cilvēks atzīst ka viņam Dievs nav vajadzīgs, viņu ievieto karantīnā. ja cilvēku vairs nav iespējams glabt, viņu labāk ir likvidēt, lai tos ko var glābt netiktu inficēti. grēku plūdi bija diezgan liela dezinfekcija, jošie cilvēki bija pilnībā padevušies grēka dabai, tātad neglābjami. tika glābts tas, ko varēja glābt.
krusta kari? a tie bija māņu un melu veidoti. Dieva Vārds neizraisija krusta karus. sludinātāji un misionāri ir korektāks ceļš pēc bībeles. bet Dievs nav mazais bērns - krusta karos gāja bijā gan kristiešu meļi, gan tik fanātiski pagāni, ka nāve bija viņu vienīgais ceļš.
un Dievs ne vienu reizi vien vēsturē ir ļāvis ļaunumam pašam sevi izrīt, kautvai tie paši konkistadori - ja tur sūtītu kristiešus, humānistus vai kko tādu - tās kultūras degradācija un ļaunums (morāla ne zinātniska degradācija, jo zināja viņi ļoti daudz, un kā redzams ne to ko vajadzētu zināt) vēljoprojām pastāvētu, tapēc tika sūtīti rīkļu rāvēji, milzīgas alkatības dzīti. tika gan izmēzta neš``kīstība, i rīkļu rāvēji dabūja savu galu - neviens no viņiem labu galu nesaņēma. ļauni? jā no humānistu viedokļa nehumāni, bet nepieciešami, no tās loģikas, kurā ir kaut kas dzīvs jāsaglabā, a pūstošās miesas ir jāizmēž, lai neindē dzīvās. skarbi. ļoti skarbi. un Dievam sāp katra dzīvība. bet ir jādara tas, kas ir jādara lai izdzīvotu vismaz kautkas.

a kapēc dievs ja zināja, ka tā būs radija tieši šādus cilvēkus, tieši šādā pasaulē ja Viņš ir visu zinošs. jā Viņš arī irvisu zinošs, ne es, nedz arī kāds no jums. mēs neesam spējīgi visu bildi skatīt kopā. bet ja jau tā notiek, tātad tā bija jānotiek. mūsu dēļ arī bija jānotiek. lai mēs pēctam nevarētu pārmest, bet ja mēs tomēr būtu to augli aņēmuši - kas tad varētu būt? paņēmām... joprojām maksājam. nu bet ja mēs nepaklausītu kaut nedaudz Dievam, nu bet tak nekas nebūtu nemaztik slikti... nepaklausijām. samaksājam... ak Dievs, nu ja tu mums būtu devis tos likumus, ko pats pieprasi, tak mēs tad varētu... iedeva. jpoprojām nespējam piepildīt bez viņa žēlastības. Viņš māca mūs paļauties uz Sevi...

labi pietiks... aizrakstijos.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 14.01.2008 16:31

ē klau Dayn- tavs raksts samezglotības ziņā sacenšas ar manējiem

es nevienā zilbē neesu teikusi ko kautkāds dievs ir darījis. runa ir par Evanģēliju jeb Bībeli (sorry es neizprotu atšķirību, to tad ari varētu ĪSI apskaidrot )- un par to kas šo sacerējumu dēļ ir ticis sastrādāts- by people- un nevis by God. vai god.
tādējādi muldēts tiek par tēmu^^

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 14.01.2008 16:44

bībele ir gramata. kristiešu viedoklisir tāds ka tas ir patiess un pareizs Dieva vārds. esmu kriestietis, tātad ari mans uzskats. diskusijā par pretrunām utt... ne visās esmu kompetents un visdrīzāk ka neiesaistišos, jo pats esmu runāji, nevis rakstijis bet runājis stundām ilgi, sekojoši zinu aptuvenus virzienus, un zinu ko es nezinu.

evanģēljs labā vēsts. principā izšķir evanģēlijus kā grāmatas, tās ir nosauktas šādā vārdā dēļ vēsts ko tur satur, gan Evanģēliju - tā ir pati vēsts par Jēzu Kristu, messiju, kas ir nācis virs pasaules, kā praviešu sludināts vecajā derībā, un miris par mums pie krusta nāvē, lai mūsu grēki tiktu deldēti. šis evanģēlijs ir visas bībeles galvenā vēsts un Kristus ir tās centrālais tēls. arī grāmatas uzbūvē. visa vecā derība tic uz Messiju kas nāks, un tas ir ntajos simtos vietās izteikts, tad kristus atnākšana, un Viņa solijumu piepildīšana. un tālāk ir par to kā kristus darbijas drudzē jau pēc augšām celšanās un pravietojumi un apsolijumi līdz viņa otrajai nākšani. kapēc šo sadalijumu pateicu - lai norādītu ka ne kristus sāka sludināt evaņģēliju, bet jau no pasaules sākuma cilvēki tika glābti ne pēc saviem darbiem, bet cerībā uz nākamo Messiju, viņi tika pielīdzināti par taisniem.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 14.01.2008 17:08

Evenģēlijs(tās 5. grām)=Vecā derība?

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 14.01.2008 17:25

nē - tā ir jaunā derība. ar 4 grāmatām. Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa. no tā jau arī nosaukumi, ar Kristus nākšanu Dievs cēla jaunu derību starp sevi un cilvēkiem. šajos evanģēlijos ir stāsts par Kristu no viņa dzimšanas līdz augšāmcelšanās laikam. pēc jau ir apustuļu darbi un viņu vēstules draudzēm, kā arī atklāsmes grāmata. tas ko Viņš sludināja ir ietverts visās bībeles grāmatās, jo nedz ko jaunu viņš cēla vecā vietā, nedz pēc viņa ko jaunu pateica... mans niks ir vārds bez nozīmes avatars ir karikatūra kuru es uzskricelēju pusminūtes laikā es esmu vienkāršs normāls (varāk vai mazāk) cilvēks. spēlējos lomuspēlēs, tapēc smu šajā forumā. esmu spēlējies LARPos jautri. bet dzīvi no spēles es mazliet atšķiru... es tiešām nedomāju ka ja es esmu kristiets man tagad ir jāstaigā uzvalciņā ar šiltīti - sludinātājs Raivis - un troleibusos jāmāca vecām sieviņām dzīvot. tici man - ir gana tādi un pārsvarā viņi māca nebanu to kristigāko mācību...

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2008 17:57

Bībeli ir ļoti laba lieta, tāpat kā evanģēlijs.
HP un GP ir jaukas izklaides.
Kā HP un GP var novest uz slikta ceļa? Ja tu uzkāp uz slotas kāta un nolec no otrā stāva domādams ka vari lidot , vai ja HP un GP kļūst nozīmīgāks par reālo dzīvi.
Un kā jau teica, Bībeles vēsti sakompromitēja slikti cilvēki, kas reliģijas aizsegā pastrādāja noziegumus.

Fanātisms man arī nepatīk. Nav nekā ļaunāka par fanātiķiem un krāpntiekiem sludinātājiem.
Pat Bībelē tie, kas ticībes dēļ sāk nerūpēties par ģimenes vajadzībām, tiek saukti par tādiem, kas aizliedz Dieva Vārdu.

Un šādi pavedieni nav domāti pārliecināšanai, bet sava viedokļa izteikšanai.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 14.01.2008 19:00

vai tu uzskati vai neuzskati ka tas bija slikti- ieviest kristietību pagānu zemēs?

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 14.01.2008 19:03

labi vai slikti - nezinu tas bija pareizi? jā

Iesūtīja: Elony ; laiks: 14.01.2008 19:36

Vai tad kristietība tika ieviesta? Tāda, kādu to gribēja Jēzu un viņa apustuļi? Tāda, kāda tā ir aprakstīta Bībelē?

Iesūtīja: Juliette ; laiks: 14.01.2008 21:10

No worries, kaiva. Kā redzams, kriestieši to ir uzsākuši atkal. Uzspiešanu, es domāju. Bet tas nekas, jo šoreiz ieroči visiem ir vienādi!

Iesūtīja: Logos ; laiks: 14.01.2008 22:36

Evaņģēlijs ir vēsts par Dieva piedošanu.

Vai piedošanu var uzspiest?

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 15.01.2008 00:17

Starp citu, kā būtu jādzīvo man, lai Dievam mana dzīve liktos tīkama? Saprotu, ka lietas ko nevajadzētu darīt un ko vajadzētu darīt ir daudz un stāstīt nākos gari un plaši, bet gan jau var to pateikt arī daudzmaz virspusīgi neiedziļinoties detaļās. Es lūdzu tevi, lai tu pastāsti pats ar saviem vārdiem ar savām domām un pieredzi, nevis dod norādes (linkus) uz garīgās literatūras citātiem, jo diemžēl manas prāta spējas nav tik plašas (kur pamatakaite robežojas ar rupju nevēlēšanos) lai spētu saprast tajos ietverto jēgu.

Pēc manām domām ar cilvēku kas ''maldu ceļus gājis'' ir jārunā viņam saprotamā valodā, lai tas saprastu tavu Dieva doto ''labo vēsti'', savādāk ''labā vēsts'' neatrod dzirdīgas ausis jo svešādas un nesaprotamas tavas Dieva dotās runas izklausās. Klāsti man Dieva vārda daili valodā un loģikā kuru es un arī citi labie un ne tik labie, bet grēcīgie ļaudis saprot. Mēs esam kā bērni, kas lai arī gudrās skolās gājuši un katram sava zinību bagāža, taču ticībā Dievam, taču savā ticības apziņā nav auguši, tādēļ nespēj izprast smalki koptus reliģiskus tekstus.

Vai Dievam ir svarīga pati ticība vai fakts, ka cilvēks vienkārši ir savā būtībā un darbībā labs?
No kura cilvēka Dievam būs lielāka jēga? No cilvēka, kas ar sirdi un dvēseli tic, bet grēko pa labi pa kreisi vai cilvēka, kas netic, bet nav grēkojis un negrēkos?

Iesūtīja: Logos ; laiks: 15.01.2008 10:48

'DarkJedi'

Nezinu kam tu jautāji, man vai Dayns? Bet jautājumi ir labi un izklausās ka patiesi. Paldies par tiem, es mēģināšu tikpat patiesi atbildēt.

Dieva griba attiecībā uz cilvēka dzīves normām ir ietverta baušļos. Tev būs.... un tev nebūs.... Visu baušļu kopsavilkums ir mīlestība. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Kas tā dara, tas Dievam ir tīkams.



Paldies par šo padomu. Ņemšu to vērā.



Visas Bībeles grāmatas liecina par to kāds ir cilvēks. Un tas nav nekas labs. Cilvēks ir grēcīgs. To taču nevar noliegt neviens, kas ir daudzmaz godīgs pret sevi. Ja kāds saka, ka nekad nav grēkojis, tad droši var šo tēmu vērt ciet. Evaņģēlijs ir grēcinieku iepriecinājums. Kad farizeji Jēzum pārmeta ko šis ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem, tad Viņš atbildēja: ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem.

Dievam ir svarīga ticība. Ticība, kas atzīstās savos grēkos un vēlās no tiem atteikties. Ticība, kas tic, ka Dievs cilvēka grēkus ir piedevis Jēzus Kristus vārdā. Kristus vārdā nozīmē ticēt, ka Jēzus ir uzņēmies uz sevi mūsu un visu cilvēku vainu. Tātad debesu valstību mums ir dāvājis Dievs caur šādu ticību. Cilvēkam nav jānodarbojās ar labdarību, jāziedo baznīcai, jāpalīdz atraitnēm un bāreņiem, jāziedo sevi cēliem mērķiem, ja šādā veidā viņš grib iepatikties Dievam. Ar labiem darbiem nevar nopelnīt debesu valstību, jo Dievs redz, kāda ir mūsu sirds patiesībā.

Kopsavilkums. Dievam ir patīkams tāds cilvēks, kas Kristus upuri attiecina uz sevi. Šāda ticība dāvā cilvēkam brīvību, kuras augļi būs visi šie labie un vajadzīgie darbi mīlestības kalpošanā savam tuvākajam.

Iesūtīja: Susuriņš ; laiks: 15.01.2008 11:47

Ja ieskatāmies Lūkasa evaņģēlija 15. nodaļā, mēs atrodam tur stāstu par pazudušo dēlu. Tur visai skaidri tiek norādīts, ka "debesīm", ir lielāks prieks par tiem cilvēkiem, kas ir nogājuši no ceļa, un pēc tam atkal atgriezušies, nekā par cilvēkiem, kas ir paklausīgi kalpojuši.


Vai, pieņemot, ka iepriecināt debesis ir labs darbs, šis stāsts mūs nemudina grēkot, lai mēs varētu atgriezties?

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 15.01.2008 12:03

Domu apmēram sapratu, man tikai palika neskaidra Kristus loma.

Tātad pirms kristus cilvēki dzīvoja savu dzīvi. Citi grēcīgāk citi mazāk grēcīgi un ja pareizi sapratu daļa nokļuva Paradīzē un daļa Ellē. Kur nu kuram pēc Dieva loģikas un saprāta pienācās, taču Dievu neapmierināja statistiski lielais Ellē nokļuvušo skaits, tādēļ viņš sūtīja Jēzu, lai tas ar savas laicīgās miesas upurēšanu kļūtu par cilvēces grēku izpircēju Dieva acīs un to ļaužu palīdzību kas Kristus upuri attiecinās uz sevi palielinās Paradīzē nokļuvušo statistiku un samazinās ellē nokļuvušo statistiku.

Bet te man rodas virkne jautājumu.

1. Ja pareizi saprotu, Kristus ar savu upuri izpirka visus tā laika cilvēces pagātnes grēkus? Kas notika ar tiem cilvēkiem kas jau 1000 gadus atradās Ellē? Vai viņiem tika dota iespēja pieņemt Kristus upuri un nonākt Paradīzē, jeb tāda iespēja tika dota tikai tolaik dzīvajiem ļaudīm?

2. Vai Kristus ar savu upuri izpirka arī iespējamās nākotnes grēkus? Respektīvi piemēram 2000 gadus uz priekšu. Vai viņa ciešanas senā pagātnē jau ietvēra piemēram manus grēkus? Respektīvi viņš zināja, ka pēc 2000 gadiem DarkJedi pulkstens tikos un tikos veiks tādu un tādu grēku un ar ciešanām pāgātnē viņš glābj manu nākotni nākotnē?

3. Pēc Kristus Dievs ļaudis tiesā pēc tā kā viņi dzīves laikā ir Kristus upuri attiecinājuši uz sevi, kā nožēlojuši grēkus, taču pirms Kristus iznāk, ka Dievs ļaudis izvērtējis pēc savādākas metodikas. Kādēļ šāda pēkšņa metodikas maiņā? Vai Dievs bija izdomājis, ka jaunā būs efektīvāka par veco? Vai tas nozīmē, ka Dievs arī attīstās garīgi tāpat kā cilvēks? Sākumā viņš ir izdomājis vienu risinājumu, bet laikam ejot un uzkrājoties pieredzei rod jaunu efektīvāku risinājumu? Ja tā, tad ļoti iespējams kādreiz pēc 10 000 gadiem parādīsies trešā versija metodikai un ceturtā, piektā u.t.t.

Es atvainojos, ka runāju tik piezemētā valodā, bet mans reliģiskais izglītotības un sagatavotības līmenis ir vairāk kā nožēlojami zems, tādēļ uzdodu jautājumus, kas droši vien pieredzējušam teoloģiskā disputa dalībniekam šķiet pats par sevi saprotams.


p.s. Susur par to lielāko prieku es saprotu, ka doma ir tāda, ka ir prieks par ‘’ticībā taisnajiem’’, bet par tiem kas atgriezušies uz ‘’gaismas takas’’ ir drīzāk nevis lielāks prieks, bet gan negaidīts prieks.

+ A) Vēl man ir doma, ka tas ir neprecīzs tulkojums un oriģinālā ir tā kā es esmu aprakstījis

+B ) Pieļauju domu, ka ir tieši tā kā tu Susur saki, tikai daudzi grib to uztvert tā kā tas nav rakstīts un bijis domāts.

+C ) Ir domāts kā es sākumā teicu, bet oriģinālā rakstītājs nav spalvā bijis gana veikls, lai tekstu uzrakstītu tā, lai tam nevarētu piesiet divdomību vai pat uzrakstījis kļūdaini.

Bet tas ir mans pieņēmums un kas gan es būtu, lai spriestu par šādām smalkām niansēm kur droši vien daudz svētāki vīri par mani no ticības pilnās Svētā Pētera bazilikas par to daudzus gadsimtus ir sprieduši.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2008 12:54

Dievsw bia devis pirmajiem cilvēkiem nemirstību un pilnību. Pilnīb anozīme, ka viņi nevarēja sagrēkot aiz vājības, neapzinoties sekas. Pilnīgs cilvēks var sagrēkot tikai apzinoties visas savas rīcības sekas.
Viņi sagrēkoja un kļuva nepilnīgi, jeb grēcīgi, tas nozīmē arī ģenētiskas pārmaiņas - viņi kļuva mirstigi.
Mēs mantojam šo ģenētisko nepilnību - iedzimto grēku.
Lai cik labs un paklausīgs cilvēks būtu, viņš no tā nevar atbrīvoties.
Jau tad diev snolēma, ka nāks Dzimums, kas atbrīvos cilvēku no iedzimtā grēka. Vēlak viņs atklāja, kas tas būs un kā viņu atpazīt.
Jēsus bija pilnīgs cilvēks, līdzīgs Ādamam. Viņs atdeva savu dzīvību, nomira. Viņs it kā samaksāja ar savu dzīvibu,lai likvidētu iedizmtā grēka sekas, lai cilvēkiem būtu cerība atkal kļūt nemirstīgiem un pilnīgiem.
Šī iespēja ir viesiem cilvēkiem, bet to iegūs tikai tie, kas "atzīst tevi, vienīgo patieso dievu un to, ko tu esi sūtijis - Jēzu Kristu."

Bet par elli - cilveks ir matērija, pīslis. Pēc nāves viņs kļusr par zemi, neeksistē. "Mirušie nezina vispār nekā." Viņi neeksistē. Tāpēc Bībelē ir minēta augšāmcelšanās. Pienāks laiks, kad dievs mirušos darīs atkal dzīvus.

Iesūtīja: Etasi ; laiks: 15.01.2008 13:02

Tad sanāk, ka mirt ir grēks?

Iesūtīja: Logos ; laiks: 15.01.2008 14:13

'DarkJedi'

Visumā pievienojos Elony rakstītajam. Atbildēšu arī kā es to saprotu.

Dievs Jēzu sūtīja jo mīlēja savu radību, un nevēlējās ka kāds izdzistu uguns un sēra jūrā, kas ir otrā nāve. Dieva mīlestība uz cilvēku ir vienīgais Jēzus upura iemesls. Te nav jautājuma par paradīzes un elles statistiskajām svārstībām un to regulēšanu. Runa ir par cilvēka un Dieva attiecību dziedināšanu (atjaunošanu).



Kristus upuris ir pilnīgs un pārlaicīgs. Ar Dieva Dēla asins izliešanu ir samaksāts par visu cilvēku grēkiem bez izņēmuma, pagātnē, tagadnē, nākotnē un līdz pasaules galam. Pirms Kristus dzimšanas mirušie cilvēki tiks tiesāti pēc bauslības darbiem un sirdzapziņas, bet pēc Kristus evaņģēlija pasludināšanas, pasaule tiks tiesāta pēc ticības Kristus vietnieciskajam upurim. Tas ir: es ticu ka Jēzus ir miris manā vietā, un ar savu nāvi ir atpircis mani no nāves, grēka un sātana varas.



Man liekas ka jautājums atkārtojas. Skat. atbildi uz 1. jautājumu.



Nav ne divu ne triju metodiku. Patiesība ir viena. Dievs kļūst par Cilvēku un ienāk pasaules vēstures viduspunktā. Par Kristus atnākšanu zināja jau daudzus tūkstošus gadu iepriekš, un ļoti to gaidīja. Bībele kļūst viegli uztverama, kad to sakārto pēc šādas sistēmas: Vecā derība gaida Mesiju un pravieto par tā atnākšanu, un jaunā derība stāsta par Mesijas piedzimšanu, nāvi un augšāmcelšanos. 1. atbildē jau pateicu pēc kāda principa Dievs tiesāja vecās derības ļaudis un pēc kāda jaunās derības.



Domāju ka tā viss nav. Cilvēks ar zemām spriešanas spējām nespētu uzdot tādus jautājumus kādus uzdod tu. Tie ir diezgan āķīgi un tiko atgrieztam kristietim būtu grūti atbidami. Paldies par labiem jautājumiem.

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Susuriņš


Tā ir tava interpretācija Liels prieks ir par tiem, kas ir atrasti, nevis kas ir pazuduši. Vajag likt akcentus pareizajās vietās. Izstāstīšu mūsdienīgu līdzību:
Mēs ar tevi izdomājam iepriecināt savus vecākus. Ko lai tādu orģinālu izdomā? Aizbēgsim no mājām uz kādu mēnesi un mammai neko neteiksim. Iedomājies kāds viņai būs prieks, kad viņa atkal mani ieraudzīs dzīvu! Un kopš tā brīža viņa mani noteikti mīlēs vairāk par manu brāli un māsu, kuri palika mājās!?

Iesūtīja: Susuriņš ; laiks: 15.01.2008 15:48

Te nu mēs nonākam pie jautājuma par labi nobaroto teļu. Droši vien, ka pret izteikumu "Dievs mīl visus vienādi" nevienam ticīgajam nebūs iebildumi. Tad kāpēc veltes saņem pazudušie un atgriezušies, nevis tie, kas ir uzticīgi kalpojuši? Es negribētu protestēt pret labu izturēšanos pret tiem, kas savā laikā ir kļūdījušies, bet kāpēc jānoniecina tie, kas ir izturējuši un nav devušies pa grēka un izpriecu taku?

Iesūtīja: Dayns ; laiks: 15.01.2008 15:59

tā nav.Viņa dāvanas saņem visi, gan tie kas nomaldijušies gan tie kas nē. atšķirība ka tie kas nē, saprot, ko viņi saņem. un ja par līdzību ar pazudušo dēlu - tu domā ka tas dēls kas mājās bija, bija labāks par noklīdušo? nebūt ne, itsevišķi ja viņš nesaprata, ko bauda katru dienu. viņš bija lepns un iedomīgs - tip, es te visu daru, re kāds es labiņš un pareizs. arī viņš bija nomaldijies, vienīgi savādākos ceļos. es sen neesmu lasijis šo līdzību, bet toč atcerosties šādu izklāstu.

un Kungs jau nenoniecina. nebūt ne - tas ko tu dari mazākajiem, tu dari Man, tas ko tu Man dari tiks tev pielīdzināts tajā valstībā. kādā veidā - tā jau būtu minēšana, bet tas kas ticībā notiek nav prasti. tā alga kas te nopelnīta tur tiks saņemta.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2008 17:08

Nāve ir grēka sekas. Cilvēki grēko, par to saņem sodu - nāvi. Nav svarīgi, cik daudz vai maz cilvēks grēko -alga viena - nāve. Tāpēc kad cilvēks ir miris, viņa gŗeki iz izdzēsti, tie neskaitās vairs, jo ar nāvi tie ir nolīdzināti. Bet Jēzus nebija grēcīgs, viņš bija pilnīgs. Viņa dzīvība bija vērtīgāka kā visu citu cilvēku dzīvības, jo mēs visi jau piedzimstot esam nolemti nāvei. Viņš nebija. Bet viņa labprātīgais upuris deva cerību mirušajiem augšāmcelties un dzīvajiem atgūt pilnību.




Tajā līdzībā ar pazudušo dēlu pareizais dēls nepriecājās par sava brāļa atgriešanos, drīzāk dusmojās. Teiciens ka dievs vairāk priecājas par pazudušā atgriešanos nevis taisno bez atgriešanās norāda, ka taisnajiem ir jāpriecājs par zudušo atgriešanos, nevis jānosoda viņi un sevi jāzuskata pa rlabākiem.
Jēzus laikā tā bija liela problēma. Ebreju reliģiskie vadītāji uzskatīja sevi par labākiem kā citi cilvēki, vienkāršā tauta. Viņi it kā negrēkoja ar redzamiem darbie, tāpēc skaitījās taisnie. Bet dievam maz par viņiem prieka.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 15.01.2008 18:40

"Un loģiski - īstu kristietību ar zobenu nest nevar. Tikai ar mīlestību un pacietību."
un loģiski- īstai kritietībai nebūtu dižu perspektīvu tāpēc vaidzēja ugunu un zobenu. jo cilvēkiem jau bija sava garīgā sistēma-pietiekama un protams manuprāt daudz labāka. turklāt saskaņota ģeogrāfiskiem apstākļiem un turienes cilvēkiem. un misionāru stāsti tiem likās uzjautrinoši, muļķīgi, vai vnk dīvainas pasakas.
tādējādi jautājums ir daudz plašāks- vispār neviens nav jācenšas pārliecināt ka tavs dievs ir labāks. tiem visiem piemīt ļaunais nāves grēks - augstprātība. pārliecība ka viņu gars, tradīcijas un dzīvesveids ir labāks.
jā es esmu pārliecināta par savu taisnību taču pagāniem lepnums ir gods nevis grēks Hā hā hā

Iesūtīja: Elony ; laiks: 15.01.2008 18:46

īsta kristietietība nekad nekļūs par pasaulē izplatītāko reliģiju. Maz cilvēku, kas to atzītu, arī man būtu grūti. Pārāk jau patīk grēkot.
patiesībā tam, ko dara via tic cilvēki, nozīmes nav.
Dievs Bībelē deva info, kas vajadzīgs, lai glābtos, dzīvoto mūžīgi un laimīgi.
Ja cilvēki to neizmanto, Ok, viņš deva iespēju. Armagedeonā un Tūkstošgades beigās lai vaino sevi.

Iesūtīja: Ouens ; laiks: 15.01.2008 19:46

Logos.
Piemēram.
Ja es absolūti, absolūti neticu Dievam, ja man nepastāv elle, paradīze un viss pārējais, ja es esmu pārliecināta, ka pēc miršanas vienkārši sadalīšos un nekādas darbības ar un ap manu dvēseli nenotiks, ja es vispār neticu dvēseles esamībai, tikai smadzeņu darbībai, ja es dzīvoju pēc cilvēcības principiem, nevis, vadoties pēc grāmatas, kuras patiesumam es nevēlos ticēt... Tātad, ja ir cilvēks ar visiem šiem "ja", tad kur, pēc tavām domām (un pēc tavas ticības noteikumiem, ja tā tos drīkst saukt), šis cilvēks nonāks? Ellē? Kādā veidā viņš var tur nokļūt, ja viņš visu savas apzinīgās dzīves laiku nav pat pieļāvis domu, ka elle vispār eksistē? Neviens viņam nav spējis pierādīt, ka tāda elle (tāpat kā paradīze un Dievs) vispār eksistē, un viņš kā racionāli domājošs cilvēks, netic tam, ko neredz( paradīzē viņš arī noteikti nevar nokļūt, cik es zinu (es gan zinu visai maz), jo tur vajag baušļu pildīšanu, grēku nožēlošanu un tā tālāk, ko šis cilvēks, protams, nav darījis, jo viņš tam vienkārši netic).

Iesūtīja: angel13 ; laiks: 15.01.2008 19:54

Nu, es gan šaubos, vai Bībele var novest pie kā ļoti slikta, (cik zinu mūsdienās ticīgi cilvēki dara ļoti dauz labu un palīdz cilvēkiem ) bet nenoliedzami, ka Dievs, pēc Bībelē rakstītā, dažreiz šķiet atriebīgs un biedējoš. Cik es saprotu, Jēzus upurēja sevi, lai cilvēki būtu glābti, izlēja savas asinis vai kaut kā tā. Man tas šausmīgi saistās ar dzīvnieku upurēšanu gan kristiešu Dievam vecajā derībā, gan pagānu reliģiju dieviem. Kāpēc Dievam vispār kaut kas bija jāupurē? Izskatās pēc kaut kādas pielabināšanās, tā teikt, lai dieviem labāks prāts uz mani. Kaut kā negribētos ticēt, ka lidzīga sistēma un Jēzus upuris bija Kristiešu Dievam. Un kāpēc pagānu reliģijām ir šāda saistība ar Kristietību?

Nekad neesmu sapratusi, teminu trīsvienīgs Dievs (Dievs tēvs, dēls, svētais gars). Kāda velna pēc vajg no trīs daļām sastāvošu dievu, kurš viss ir vienā personā?

Diemžēl nesaprotu arī tos visus ciparus, pēc kuriem ir sakārtota Bībele. Kāds nevar paskaidrot ka pareizi atrast kādu vietu Bībelē ja pasaka nummuru? (pagalam stulbs jautājums, zinu, bet es nekadi nespēju iebrauigt)

Āāa un vēl man būtu jautājums, ja jau kristieši tic, ka dzive pēc nāves, kāpēc tad, piemēram, veci cilvēki, kuri zin, ka drīz mirs, tik ļoti turās pie dzīvības? Šeit es runāju konkrēti par kristiešiem. Es saprotu, ka neviens normāli domājoš cilvēks negrib mirt un atstāt sev tuvus cilvēkus. Vai tad arī kristiešiem varētu nostrādāt bailes no nezināmā, ja jau viņi zin, kas dzive pēc nāves būs labāka.

Tie pagaidām būtu visi mani “diži” stulbie jautājumi.

Iesūtīja: browncat ; laiks: 15.01.2008 22:24

Par laiku laikos pastāvējušajām ētikas normām piekrītu Kaivai. Palasiet kaut vai latviešu sakāmvārdus - tur ir pilnīgi viss. (vienīgais jautājums - ja jūs tik gudri, tad kāpēc iekaroti?)

Un par to piedošanu esmu dzirdējusi arī tādu versiju, kas man šķiet saprotamāka. Līdz Kristum pastāvēja jūdaisms, kas nepieņēma grēku izpirkšanu - aci pret aci, zobu pret zobu. Ja sagrēkoji, tad nonāc ellē un beigta balle. Bet Kristus ieviesa karmas atvieglināšanas opciju - iespēju izpirkt savus nodarījumus un uzlabot savas nākotnes iespējas. Pašos pamatos tas nav pretrunā kristietības dogmām, manuprāt, - Kristus mūs glāba un ar savu upuri atvēra mums kādas durvis.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 15.01.2008 23:40

'Ouens'

Tu netici Dievam, grēku piedošanai un mūžīgajai dzīvošanai debesu valstībā. Varu tevi `iepriecināt`, tu tur nenokļūsi. Jo Dievs cilvēkam saka: lai tev notiek pēc tavas ticības. Tu Dievam netici, vari būt droša, tu viņu nekad neredzēsi. Tu debesu valstībai netici, tad tu tajā nekad nenonāksi. Tu netici grēku piedošanai, tavi grēki paliks ar tevi. Kas attiecas par elles esamību vai neesamību, to tu drīz varēsi pārliecināties. Dzīve paiet ātri.

Ja cilvēks KAUTKO nezin, vai tas ir pierādījums tam ka TĀ nav? Ja es nekad nēesmu dzirdējis par kādu apdzīvotu vietu Austrālijas vidienē, vai tas nozīmē ka tādas vietas nav? Ja es neko nezinu par kādas planētas eksistenci galaktikā, vai tas automātiski pasaka ka nav tādas planētas. Ja es Dievu neesmu redzējis, tad viņa nav? Ja kautkas nesakrīt ar manu pieredzi, tad es to noliedzu un pasludinu par neesošu. Ar šādu pieeju tu atklāj ka tavs prāts ir visuma centrs. Tavs prāts ir tavs dievs. Tapēc arī tevī nav vietas Patiesībai. Pārdomām tev veltīšu vienu rakstuvietu no Bībeles:"Dieva bijība ir visas gudrības sākums"

-------------------------------------------------------------------------------------------------

angel13



Evaņģēlija vēsti nesu ikdienas kopš kļuvu ticīgs, jau septīto gadu. Tā nav apņemšanās, bet iemīļots hobijs(aicinājums). Un kurbijkurienieši nav ne mazāk, ne vairāk grēcīgāki par jekuru citu, ieskaitot mani pašu. Dieva Vārds nav domāts gudrajiem priekš gara spēkošanās, bet ikvienam kas meklē patiesību, ikvienam kas ir noguris no neatbildētiem jautājumiem. Dieva vārds ir domāts vājajiem un tiem kas atzīst savu gara nabadzību.



Bībele neliekuļoti parāda kāds ir grēcīgais, no Dieva atkritušais cilvēks. Varas, naudas un asiņu kāre ir cilvēces pavadoņi visas cilvēces vēstures garumā. Pie šādiem briesmoņiem nāk Dievs Jēzū Kristū un izglābj pasauli no grēka un nāves varas. Pēc visām tām šausmām, kas notiek pasaulē, bībele var novest vienīgi pie ticības. Un caur ticību pie glāšanas. Un caur glābšanu atpakaļ mājās, pie Tēva debesīs.



Sistēma ir skaidra. Kas vainīgs tam jāsaņem sods. Bet sods par grēku ir mūžīgā nāve. Tapēc lai vainīgais dzīvotu ir jāmirst viņa vietā kādam citam. Lai cilvēce netiktu tiesāta un varētu dzīvot mūžīgi bija jāmirst Dieva Dēlam. Vecajā derībā par grēkiem upurēja dzīvniekus. Tas bija jādara atkal un atkal, jo lopiņš ir tikai radība - nepilnīgs upuris. Kad pats Dieva Gars Jēzū Kristū uzņēmās sodu, mirdams pie krusta, tad upurēšana vairs nav jāatkārto, jo šis ir pilnīgs upuris, viens uz visiem laikiem.



Ļoti pareizi. Nav triju dievu, bet Viens vienīgs. Trīsvienības jēdziens ir svarīgs lai atzītu ka Jēzus Kristus ir Dievs.



Piemēram (Mk. 16:16) Marka evaņģēlijs, 16. nodaļa, 16. pants. Katrā bībelē ir jāūt grāmatu saīsinājumu paskaidrojumiem.



Intresanti. Man ir gluži cits novērojums. Kristieši nāvi uztver īpaši mierīgi. Pat varētu teikt ka ilgojās pēc savām īstajām mājām un satikšanos ar savu īsto Tēvu.



Paldies par taviem jautājumiem. Tie bija intresanti.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 16.01.2008 01:24

Gudrība jau uzreiz nenozīmē spēku. Vācieši bija labāk bruņoti un labāk organizēti, un arī tad viņiem vajadzēja pusotru gadsimtu, lai Latvijas tautas pakļautu, un vēl daudz vairāk, lai mēģinātu izskaust senču ticību (un tas viņiem neizdevās vismaz līdz 19 gs, spriežot pēc vizitāciju protokoliem. )

Savulaik Bībeles studijās man to skaidroja tā. Ja Tev dzīves laikā ir bijusi piedāvāta šāda izvēle - ne tikai, ka Tu reizi vai divas esi kaut kur par to dzirdējusi, bet Tu esi iepazinusies ar šo izvēli un pieņēmusi apzinīgu lēmumu - tātad, ja Tev ir bijusi izvēles iespēja - pieņemt vai nepieņemt Kristus upuri, Tu tiksi tiesāta pēc šī soļa. Pārējais būs tikai pakāpes.
Ja, savukārt, Tev šāda iespēja nav tikusi dota (un pasaulē ir pietiekami daudz ivetu, līdz kurienei kristietība vēl nav tikusi) - tad Tu tiksi tiesāta pēc savas ticības, tas ir - pēc tā, cik labi Tu esi uzvedusies salīdzinājumā ar savas kultūras normām. Tas attiecas arī uz pirms Kristus laiku.
Jo katra tauta Dievu meklē un atrod savādākā, sev atbilstošākā veidā.
Eskimosiem ir grūti stāstīt par elles ugunīm - viņiem karstums nevar būt nekas slikts!
Vēl jo vairāk tāpēc, ka elle - tie ir nevis katli, dakšas un tamlīdzīgi krāšņumi, bet atšķirtība no Dieva. Kā mazam, nobijušamies bērniņam, vienam, bez mammas, lielā, tumšā pagrabā. Aptuveni tā.
Kas mani kristietībā vienmēr ir mulsinājis, labprāt paklausītos viedāku cilvēku viedokļus - par sievietes pakārtoto lomu. Dievs ir Tēvs, priesteri - vīrieši (labi, nerunāsim par apustuļu laikiem, kad sludināja arī sievietes). Arī par viduslaikiem ar raganām un sieivetēm kā "grēka traukiem" ne. Par Bībeli. Sievai būs ciest klusu, vīrs ir par viņu atbildīgs un blā. Kādēļ? Vai ne tāpēc, ka par reliģiskām tēmām vairāk runā un tās izstrādā vīrieši? Viņiem, protams, Dievs Tēvs ir tuvāks un vajadzīgāks, kā Dieivete Māte. Man kā sievietei labāk gribētos ieritināties Dievietes Mātes visu mīlošajās rokās. Ir taču lietas, par ko ar māti var paruāt, bet ar tēvu nē. Kāpēc mātišķais tiek noniecināts? Kāpēc Dievs ir tik ļoti vīrišķīgs, vīrietīgs? Vai mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Dievs nav Māte, ko? Mātes mīlestība parasti ir visaptverošaka par tēva.
Man šķiet, ka tas tomēr ir tikai ebreju tautas redzējums uz lietām, viņu kultūrai un laikam piemērots. Visām lielajām reliģijām ir sievišķa un vīrišķa dievība. Katolicisms to aizstāj ar surogātdievieti - Mariju, bet tas taču nav tas - viņa bija tikai laba sieviete, izrezdēta, lai dzemdētu un izaudzinātu Kristu. ja paskatāsuz Marijas kulta popularitāti ,var rezdēt, ka lielai daļai tas ir ļoti svarīgi.
Man ir aizdomas ka, ja Bībeli būtu rakstījušas sievietes, tā būtu daudz savādāka.

Iesūtīja: Andza ; laiks: 16.01.2008 11:09

Bet, ja jau kristietības neapgaismotos tik un tā sagaida elles liesmas (jo nezināšana par to, nenoliedz tās esamību), sanāk, ka daudzās vietas, kur vēsturiski un ģeogrāfiski kristietība nevarēja izplatīties, visi cilvēki bija un ir nolemti ellei. Kā sanāk, Logos? Dievs bija tik bezatbildīgs, ka izdomāja: "Ekur zulusiem un maoriem gan nav paveicies. Viņiem Bībeli iepazīt nespīd. Dedziet! Lol."


Lieliski! Bet tas tikai pierāda, ka galvenais ir cilvēcība, labestība kaut kādi vispārīgi ētikas un empātijas priekšnoteikumi, un kristietība pati par sevi nav vajadzīga. Tā ir tikai bezjēdzīgu rituālu un iesakņojušos un novecojušu uzskatu sakopojums. (piemēram, tā pati Guntas minētā sieviešu diskriminācija, kas ir loģiska Bībeles tapšanas kontekstā, kad valdīja patriarhāla sabiedrība. Taču mūsdienās, kad cilvēki beidzot sociālajā un humanitārajā jomā ir attīstījušies tik tālu, lai apjēgtu, ka dzimumi ir vienlīdzīgi, tas rēgojas kā muļķīgs balasts. Bet varbūt Logos var nosaukt kaut vienu iemeslu, kāpēc sievietes nedrīkst ordinēt).

Un vispār tāds vispārīgs jautājums - vai visas citas reliģijas ir maldīgas un kristietība ir the way to go? Ja jā, kāpēc tā?

(Piedevām nedodiet man argumentus "jo tā ir Bībelē" rakstīts. Tā ir viduslaiku loģika, kura par pamatojumu kaut kam, izmanto tās lietas ietverošo tekstu, nevis ārpusējus neitrālus argumentus. )

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.01.2008 11:56

Ir viens patiesais dievs. Tas, kas radījis visu. Viss pārējais ir maldi. Ir Bībele pasaulē, to sauc par Svētajiem Rakstiem. Daudzi apgalvo, ka tā ir dieva grāmata. Tu vari tam ticēt, vari neticēt. Iesaku to pētīt. Kaut via skeptiski, bet nopietni. Tājā ir izskaidrots viss, kas cilvēkam jāzina, lai uzzinātu, kāpēc pastāv ciešanas, kā būt laimīgam, kā iegūt mūžīgu dzīvi. Kā izglābties Armagedeonā. Var jau cerēt, ka nomirsi pirms tā. Tad tevi cels augšām un vienalga spiedīs mācīties dieva gudrības.



Gribi zināt, kas ir elle? Te tas ir: pēc miršanas vienkārši sadalīšos un nekādas darbības ar un ap manu dvēseli nenotiks
Dvēsele ir tava dzivība, jeb tu pats. Pēc nāves NAV NEKĀ. Nav nemirstīgas dvēseles. Nav ugunīgas elles. Vai tiešām dievs mūžam mocītu cilvekus par kādiem 80 gadiem grēku? Tas taču ir bulšits!
Bet Debesu valstība ir. Taču tajā ir organizācija, kas atrodas garīgajā sfērā, kur mīt dievs un enģeļi. Tikai daži cilvēki tur nonāk, izredzētie, kā apustuļi. Viņime nav nemirstīgas dvēseles, bet viņi tiek padarīti par garīgām būtnēm, līdzīgi enģēliem. Vairums cilvēku pēc nāves neesksitē, bet tiks celti augšā dzīvei uz zemes.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 16.01.2008 14:25

Es nesaprotu tikai vienu - kā cilvēki var runāt par Debesīm un Elli tā, it kā būtu tur bijuši? Kā cilvēki var par to runāt? Kas viņi vispār ir, lai spriestu, kas Dievam patīk vai nē, pat neskatoties uz to, ka, pat pēc vulgāras teorijas, dievi ir tie, kuriem svešas cilvēciskas emocijas, tostarp, patika un nepatika.


Piedod, Elony, bet tavs pēdējais teikums par "viņu augšāmcelšanu" skanēja briesmīgi pat priekš manām ausīm. Vai domājot racionāli ir iespējams pieļaut, ka eksistē Paradīze? Un kāpēc tajā tiek ielaisti tikai kaut kādi pašpasludināti svētie? Dievs ir teicis, ka Debesis ir atvērtas visiem.


Bet uzdodot tiešu jautājumu biedram Logos, gribētos uzzināt, cik daudzus viņam ir uzticēts savervēt. Jo, lai Dievs apstiprina manus vārdus, nekā savādāk nevar nosaukt to, ko dara šīs jaunās organizācijas. Man nav nekas pretī, pret godīgu diskusiju, kuras ietvaros cilvēki izsaka savus viedokļus, bet, kad kāds to iesāk darīt ar klaju mērķi demagoģēt uz Dieva vārda pamata... Tas nav pieņemams pat man.

Dievu nevar piespiest mīlēt. Viņu katrs atrod tad, kas tas ir nepieciešams.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 16.01.2008 14:48

Izejot no savas pieredzes. Ja tu esi peidzīvojis kaut ko ļoti, loti labu, iedomājies, ka var būt vēl labāk - lūk, tev paradīze. Nu, tur - iemīlēšanās, visādi laimes brīži, sirsnīga lūgšana...
Pieņemot, ka elle ir Dieva neesamība (pēc Bībeles) un attīstot domu par cilvēku kā Dieva bērnu - mazs bērns bez mammas (tēta) - lūk, tev elle.
Un neviens nav zvanījis, ka nav pavisam, pavisam savādāk.
Savulaik es prātoju - diez, ja paradīzē visiem ir labi - kā izskatas metālistu paradīze? Takš savādāk, kā kulināru vai, teiksim, filatēlistu paradīze.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 16.01.2008 17:21

Es klusēšu par visiem iepriekšējiem komentāriem un skaidrojumiem. Šajā tēmā, šķiet es jau izteicos kādā citā diskusijā.
Bet vēlos ko noskaidrot par augstāk redzamo citātu.

Pieņemsim, ka tu nezini par Sidneju Austrālijā un tev tā neko nenozīmē.
Tad tu par to uzzini. Labi, tu vari neticēt, bet tev būs milioniem cilvēku, kas varēs tev pierādīt, ka tāda vieta tiešām pastāv. Ar faktiem.

Bet Dievs, man šķiet, nav tik viennozīmīgi salīdzināms ar šo gadījumu.
Jo nav neviena, kas reāli, ar faktiem, bildītēm, aprakstiem (Bībele, piedodiet neskaitās. Es arī attiecīgā kondīcijā varu šādu grāmatu sastādīt) pierādītu, ka Dievs ir. Vienkārši nav. Man neviens nespēs parādīt Dieva fotogrāfiju, kad palūgšu apstiprināt, ka viņš viņu redzējis.

Nevēlos neko pārmest, bet uzstādīt, ka šis arguments ir vājš. Pasniegt savādāk vajadzēja.
Ir cilvēki, kas jūt un domā, ka Dievs ir. Citiem tas būtībā neko nenozīmē.
Tāpat ir cilvēki, kas zina, ka pastāv Sidneja. Un citi, kuriem tā neko nenozīmē.

Iesaku tik ļoti nespēlēties ar cilvēka prāta sistēmas skaidrojumiem. Pat zinātnieki nezina visu, kur nu vēl tu.
Ja vēlies pārliecināt tautu, dari to apdomīgāk.
Un līdz šim mani nekas no šīs diskusijas nav pārliecinājis domāt savādāk.
Manuprāt.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.01.2008 17:27

Debesīs (neciešu šito, teikšu - garīgā sfēra) nav paradīze. Tā ir cita pasaule. Arī tur bija ļaunums. Kādu laiku. ījaba grāmatā teikts, ka diev apriekšā pulcējās enģeļi, gan labie, gan sliktie (dēmoni). Dievs tiem vēl kādu laiku ļāva palikt debesīs. Tikai kopš atklāsmē aprakstītajiem notikumiem, kurā Michaels (Jēzus vārds viņa garīgajā veidolā) nogāza Sātanu uz zemes, tas ir garīgā sfēra kļuva aizvērta dēmoniem un Sātanam.
Cilvēki ir radīti dzīvai uz zemes. Tā bija lēmis dievs. Un nekas nav mainījies. Padomājiet, vai ir loģiski, ka viņš saka, ka Ādams un Ieva dzīvos paradīzē uz zemes, bet tad pārdomā un tādu izveido garīgajā sfērā? Nekā.
Tagad garīgajā sfērā nav vairs Sātana un dēmonu, tur notike dieva griba, var teikt, ka tur ir paradīzes apstākļi. Bet tā nav domāta paradīze cilvēkiem.

Jebkurā gadījumā kur ir teikts, ka Debesis ir atvērtas visiem? Neatceros ka Bībelē būtu kas līdzīgs minēts.

Tie izredzētie, par kuriem runāts Bībelē - visuzticīgākie Jēzus sekotāji - viņi nedevās tur dzīvot bet strādāt. Vai tas ir taisnīgi, ka tikai daži? Viņi ir vispiemērotākie paredzētajam darbam. Viņi zina Bībeles patiesību, to saprot un piemēro savai dzīvei. Atklāsemes grāmatā minētās tūkstošgades laikā viņi valdīs kopā ar Jezu pār zemi, kuras laikā tad tiks celti augšā taisnie un netaisnie. Zulusi un papuji. Visiem mācīs evanģēliju, un toreiz nevarēs noliegt, ka dieva nav, jo tur dieva klātbūtne būs redzama. kas pēc tma notiks ar izredzētajiem - nezinu. Bībelē tas nav nōrādīts. Viņi bija cilvēki, varbūt atkal kļūs par cilvēkiem un dzīvos uz zemes. varbūt paliks kā garīgas būtnes.

Paradīze. Nav slimību, nāves, nelaimju, cilvēku, kas rīkojas ļauni, viņi nekļūdās aiz nepilnības. Nav karu, noziedzības, naudas.
karoče pilnīgs komunisms, tikai ne Marksa versijā. Katru gadu ir lieliska raža it visam. Atceros, kā bija vienu gadu tāda ābolu raža, ak laukos ikviens gribēja tev dot ābolus, pašiem nebiaj kur likt. Lūk, Paradīzē visu laiku būs tādas ražas.
Tev ir vesela mūžība priekšā lai darītu ko gribi - apgūtu mūzikas instrumentu spēles, gleznot, ceļot pa pasauli.

Elle pēc Bībeles nav Dieva neesamība. Pēc Bībeles elle ir cilvēka neesamība. Uz kādu laiku vai mūžīgi.

Iesūtīja: angel13 ; laiks: 16.01.2008 19:31

Jā, skan jau lieliski, bet, piemēram, ja kāds pateiktu es ticu Dievam, bet viņš nekā nejēgtu no Bībeles, tad iznāktu, ka viņš ticētu paša iztēlē radītam Dievam. Tālāk tas mūs noved pie Bībeles saprašanas un šeit jau sākas problēmas. Ja cilvēks lasa un vienalga nesaprot, tad jālūdz kādam paskaidrot, tātad tas ir gudraks par jau minēto iesācēju.Turklāt, ja rakstīto iztulko nepareizi, tad rodas pavisam cita doma. Turklāt, kāpēc ir tik daudz konfesiju, tas, manuprāt, ir tāpēc, ka Bībeli katrs uztver savādāk. Un tas jau mūs atkal noved pie gudrības vai spējas saprast Dieva vārdu kā to ir gribējis pats Dievs.

.

Šis jau skan bišku šaubīgi. No nekristieša viedokļa varētu tulkot šadi: no sākuma bija Dievs, pēc tam parādījās Kristus. Tā kā viņš sevi pasludināja par Dievu, turklāt visu laiku sludināja, ka ir viens Dievs debesīs, tad vajadzēja to apvienot. Un kāpēc lai nebūtu tā, ka Dievs sastāvētu no vairākām daļām. Ok, apvienosim un visi būs apmierināti, tad vēl kaut kur pa vidu iemudžināja garu un un iznāca pilns komplekts. Tas, ko tiko uzrakstīju, skan šausmīgi smieklīgi (pati par sevi smejos ), bet vai tad tas nebūtu loģiski?



Vai tas ir domāts atdzimšana?! Vai tas nebūtu pēc kādām tur Austrumu gudrībām. Vai tam ir konkrēts pamatojums Bībelē?



Tad kāpēc būtu būtu jāraizējas nonākt elle? Kas tur briemīgs vienkārši nebūt, es domāju, ka cilvēkus vairāk biedē ideja par velnu ar dakšu rokās stāvam ugnī . Turklāt, vai tad, pēc nāves, kad tu esi nonācis ellē, tev ir iespēja atgriezties, vai tad nav jau par vēlu?

PS Pilnīgi piekrītu positiv denken teiktajam.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 16.01.2008 19:55

Bībeles saprašana.
Grūta lieta. Bet tas ir iespējams.
Kas meklē, tas atrod. Ja tiešām vēlešies saprast bībeli, tad Dievs tevi nepamatīs un tādu iespēju dos.
Par konfisijām taisnība. Jēzus teica, ka nevienu nebūs saukt par "Tēvu", jo viens ir Tēvs debesīs. Macītāji tiek saukti par tēviem.
nevienu nebūs saukt par kungu, jo viens ir kungs, Jēzus. A bet reliģiskie vadītāji izdomā sev visādus skanīgus titulus. Ekeselences kardināli, ajatolas... Kopumā reliģijas nevis cenšas saprast Bībeli, bet rīkojas pretrunā ar to.


Trīsvienība.
Nedz evanģēlijos, nedz citur bībelē nav minēts vārds "Trīsvienība." Tā nav Bībeles mācība.
Jēzus nav dievs, viņš ir dievišķa radība. varenākā būtne pēc Visuma Radītāja, patiesā dieva, kuru mēs apzīmējam ar vārdu Dievs ar lielo burtu, kuru senebreji dēvējā par Jahve. Jēzus ir zemāks par Dievu.

Augšāmcelšana.
"Nebrīnieties par to, jo nāks stunda, kad visi kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā." Jāņa evang. 5:28, 29.
"Jūra atdeva savus mirušos. Nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos." Atkl. 20: 13.
No kapiem neviens nenāks, jo līķu vairs nav. bet dievs izveidos jaunus ķermeņus un dos tiem visas mirušo atmiņas. Tā viņi atkal būs dzīvi.

Par elli. Piekrītu, ka mūžīga iznīcība ir labāka par mūžīgām mokām. Dievs ir žēlsirdīgs. Bet nēm vērā, ka Bībelē ir divas elles. Viena ir tā, kur cilvēki pagaidām ir miruši, bet viņi ir dieva atmiņā, tas ir dievs viņus atdzīvinās. Tā ir uz laiku, līdz augšāmcelsānai Otra ir mūžīgā iznīcība. Ja tajā kādu iznīcina, dievs viņu augšām necels. Tas sagaida Sātanu un viņa dēmonus un Ādamu un Ievu. Viņi visi bija pilnīgi - enģeļi un cilvēki. Bet sagrēkoja. Tāpeč viņus dievs iznīcināja vai iznīcinās un augšām necels.

Iesūtīja: angel13 ; laiks: 16.01.2008 20:36

Hmm, bet no kuries tad tas ir ņemts? Un tas, ka Jēzus ir zemāks par dievu, gan man ir jaunums. Tad kāda būtu nedaudz precīzāka Jēzus definīcija?



Šito gan es nesapratu. Vai tā pirmā elle būtu domāta zeme līdz augšāmcelšanāsun otrā pēc tiesas??? Un ja jau arī Adamu un Ievu augšā necels, tad arī nevienu cilvēku, jo, vai tad mēs nebūtu viņu pēcteči. Bet skaitās tak, ka Jēzus jau samaksāja par mūsu grēkiem.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 17.01.2008 09:24

Es tomēr gribētu, lai man kāds Bībeles labs pārzinātājs par to sieviešu otršķirīgumu un Dieva tēvišķīgumu/ vīrišķīgumu pastāstītu. Mani tas, nudien, interesē.
Un par Veco Derību - cik daudz tā ir jāņem vērā, un cik nē. Savādāk iznāk, ka vienus pantus te saprot un uztver burtiski, bet citus - pagalam vispārināti.
Es pati uzskatu, ka VD ir ebrejiem domāta grāmata, kuru tagad ir jāskata pavīīsam savādāk. Kaut gan, arī JD ne viss ir tagadnei piemērojams, un kurš būs tas, kas noteiks - šito varam ievērot, šito nē?
Teiksim, divi piemēri (diemžel, nevaru atcerēties, no kuras vietas Bībelē) - sievai ir par kaunu nākt Dieva namā ar atklātu galvu, bet vīram - ar apsegtu. Un, ja sieva kaut ko klausās, bet nesaprot, viņai būs ciest klusu nu vēlāk, mājās, jautāt vīram. Automātiski tiek pieņemts, ka sieviete ir mazak saprotoša, kā vīrietis.
Man šķiet, ka diez vai kāds šīs diskusijas dalībnieks noliegs, ka šis Bībeles izteiciens ir novecojis?
Un otrs - kaut kas, kas mani šausmīgi sakaitināja tolaik, kad es to izlasīju, bet kas pilnībā atbilda tā laika realitātei, vērtību sistēmai un bija labi un pienemami. Ebrejiem. VD laikos.
Ja sieviete tiek izvarota klajā laukā, tiek pieņemts, ka viņa ir pretojusies, bet nav sadzirdēta. Un varotājam ir viņas tēvam jāsamaksā izpirkuma maksa un šī sieviete jāapprec. Savukārt, ja viņa ir izvarota pilsētā, kur viņa teorētiski varēja sasaukt kādu palīgā, viņa (un nevis varotājs!) ir nomētājama ar akmeņiem līdz nāvei.
Tajā laikā tas strādāja, un, būtība, bija vienīgā iespēja šais sievietei izdzīvot, nepārvēršoties par prostitūtu, jo pēc šāda sakara neviens normāls vīrietis viņu vairs neņemtu. Mūsdienās es, laikam, nevarētu iedomāties šaušalīgāku sodu sievietei, kā likt visu mūžu nodzīvot kopā ar savu izvarotāju. Man šķiet, ka arī šis likums mūsdienās nedarbojas (un paldies Dievam).
Tātad - kurš ir tas, kurš skaidri zinās - kuri VD un JD likumi ir mūsienās ievērojami, un kuri ne? Kas tagad ir grēks, un kas ne? Izņemot 10 baušļus, kas, ir tādi vispārcilvēciski nu šādā vai tādā veidā ir minēti visās uzskatu sistēmās.

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 17.01.2008 12:46

Ar kristīgo reliģiju man lieka ir tā, ka tie kas tam patiesi tic bieži ļoti agresīvi uzsver, ka svētajos raktos viss ir izskaidrots, jāmāk tikai atrasts, viss ir viennozīmīgi un tā kā ir teikts tā arī ir un ja tu netici vai domā savādāk tad tu vienkārši neesi pietiekami ticīgs un ar ‘’tīru sirdi’’ lai noticētu līdz galam.

Tagad man ir jāatkāpjas pagātnē. Tūkstošgades atpakaļ cilvēcei bija mazāk uzkrātas zināšanas par pasauli, lietu dabu nekā tagad, taču uzdeva sev tos pašus jautājumus kurus mēs uzdodam sev tagad. Kā radās pasaule? Kā radās cilvēce? Kas notiek ar cilvēku pēc nāves? Kā pareizāk dzīvot? U.t.t.

Bībele sniedza tās radīšanas laikā atbildes uz daudziem cilvēku prātus nodarbinošiem jautājumiem. Tā laika cilvēkiem sniegtās atbildes šķita gana loģiskas vai vismaz pieņemamas.

Taču laiks gāja uz priekšu un uz uzdotajiem jautājumiem radās alternatīvas atbildes, kas pragmatiskākam cilvēkam analizējot šķita loģiskākas un pieņemamākas par Bībelē rodajiem skaidrojumiem.

Bībele saka cilvēku radīja Dievs, bet ļaunais Darvins saka cilvēks ir evolucionējis no spalvainas radības. Svētie tēvi saka, ka Darvins ir ķeceris un melis jo ir pretrunā ar Bībeli jo viss ir tā kā Bībelē rakstīts, bet ar Bībeli pretrunīgais ir meli (neskatoties uz to, ka atrastas kaulu fosilijas liecina par ko citu). Pēc laika kad Darvina atbalstītāju sarodas gana daudz arī teologi tomēr nav nekādi muļķi un maina viedokli (aiz matiem pievelk Darvina skaidrojumu, kā Bībelei nepretrunīgu), ka ‘’jā cilvēks evolucionējis no spalvainas radības, bet tas bijis ar Dieva ziņu’’ un turpina uzstāt, ka Bībele ir vienīgais patiesības avots.

Jā Bībele ir patiesības avots, bet nebūt ne vienīgais un kas vēl jo svarīgāk, nebūt ne viennozīmīgais avots.

Problēma ir tajā, ka Bībele tiek mācīts kā vienīgais iespējamais patiesības avots un bieži tiek noliegta lietu iespējamā daudznozīmība, ka problēmām var būt dažādi skaidrojumi un kurš no tiem ir patiesais (ja kāds no tiem vispār ir patiess) rādīs tikai laiks, kad tiks gūti pierādāmi.

Tāpat ļaunais un labais ir strikti nodalīts, taču pasaule nav vai nu laba vai ļauna jo bieži dažādas lietas un darbības nav nedz labas nedz ļaunas. Ir neitrālas, ir gandrīz ļaunas un gandrīz labas. Ir labas un ir sliktas (un izpratne no tā kas ir labs un kas ļauns ar atšķiras no cilvēka uz cilvēku). Nebūt nav vienkārši pateikt jā dēls tu rīkojies labi un nokļūsi par to paradīzē, vai nē tas bija slikti tu degsi ellē.

Taču kristietība pārlieku mīl strikti nodalīt kas ir labs un kas nav, taču liela daļu lietu nav tik viennozīmīgas lai varētu strikti nodalīt. Ir cilvēki kas piekrīt ka lieta spareizi nodalītas un ir kas nepiekrīt, tādēļ arī pašu kristiešu starpā nav vienprātības kas redz savā veidā patiesību. Katoļiem kristietības uztvere ir citādāka kā luterāņiem un ja vajadzētu likt svara kausā un pateikt kurš ir Dievam tīkamāks kristietis un kurš dzīvo un piekopj Dievam tīkamākas tradīcijas, vai tas būtu tik vienkārši? Nebūtu, jo daudzu lietu patiesība ir strīdīga un mēs varam tikai izvirzīt hipotēzes par iespējamo patiesību nevis viennozīmīgi apgalvot, ka tas ir tā un tā balstoties tikai uz savu ticību vai pārliecību.
Mēs jau protams varam ticēt, ka Jānitis saka, ka nav saplēsis glāzi, jo ‘’viņš nekad nemelo’’, bet tā ticība balstītos uz pārliecību nevis nešaubīgu patiesību. Jānītis var glāzi būt saplēsis, bet tikpat labi var arī nebūt un glāzīti ir saplēsusi Anniņa un Jānītis tomēr melo. Bet ar arī būt, ka Jānītis nemelo, bet glāzi tomēr ir saplēsis, jo bija uzlicis mūzikas ausis ar smago metālu uz pilno skaļumu un nemanīja, ka netīšām pagrūž un saplēš glāzi. Tādēļ ar pārliecību saka, ka nav saplēsis jo nezina, ka ir saplēsis.

Ja tā tas bija, tad mūsu ticība bija pareiza aspektā, ka ‘’Jānītis nekad nemelo’’, bet absolūti kļūdaina savā mērķī noskaidrot patiesību, jo Jānītis bija saplēsis glāzi.


Kristīgajā ticībā daudz kas varētu būt patiesība (piemēram, ka nogalināt nav labi), bet daudz kas varētu arī nebūt. Bet tikpat labi var arī būt viss patiesība un arī nekas nebūt patiesība. Patiesība kamēr tā nav kļuvusi nešaubīgi viennozīmīga var būt dažāda un nevar ar putām uz lūpām apgalvot, ka tava patiesība ir vienīgā pareizā, jo tā var būt un tikpat labi nebūt pareizā.


Kur slēpjas mūsdienu kristietības problēma? Man liekas tieši viedoklī, ka kristīgā patiesība ir pareizā patiesība. Tā var būt pareiza, bet tikpat labi arī nebūt. Mūsdienās cilvēku prātos ir daudz dažādu patiesības redzējumu, krietni vairāk kā tūkstošgades atpakaļ. Viņi lasot Bībeli redz daudz pretrunu un nespēj noticēt Bībeles paustajām patiesībām jo citas patiesības šķiet daudz ticamākas.

Kristīgajai ticībai problēma ir tā, ka tā nespēj atzīt, ka daļa no tās patiesības varētu būt arī kļūdaina vai neprecīza un, ka patiesība varētu būt citādāka nekā visu laiku domāts.


Vēl es nevaru nepiemīnēt šajā sakarā savu mīļāko seriālu Battlestar Galactica (Logosam tagad gan labāk aizvērt ausis jo skanēs daudz ķecerības. Labāk nemaitāt savu neaptraipīto dvēseli).

Seriālā teorētiski ir divas puses. Cilvēki un Sailoni – cilvēka radīti roboti. Sākumā seriāls ir par to, ka Cilvēki cīnās pret Sailoniem kas grib iznīcināt cilvēci. Cilvēki tipa labie, Sailoni ļaunie taču beigās viss aiziet tādā putrā, ka ei nu tu sapratīsi kas labs un kas ļauns. Un vai labais patiesi ir labs un vai ļaunais gadījumā nav tomēr bijis labs? U.t.t.

Ir divas reliģijas. Cilvēki tic kaut kam līdzīgam Seno Grieķu Dieviem, savukārt pats interesantākais Sailoni (roboti) tic Dievam (nezinu gan vai tas tieši ir domāts kristiešu Dievs jo nav tieši pateikts, bet nu man tīk domāt, ka ir tas).

Taču kristiešiem vielai pārdomām vari teikt, ka seriālā piedāvātais šķita daudzas pakāpes reālāks un patiesāks par Rīgā apkārt klimstošo sludinātāju piedāvāto.
Un reālisms manā uztverē slēpjas tajā, ka lietas tiek pasniegtas nevis kā viennozīmīgas un vienīgā patiesība ir viņējā, bet tieši tajā, ka patiesība nav viennozīmīga, ka nevar būt nosodījuma, kas bijis pareizs un kas nav, ja nav skaidri zināms kas tieši ir ‘’pareizi’’. Ka par patiesību pirms tā nav uzzināta, nevar par patiesību uzskatīt iedomāto patiesību u.t.t.

Seriāla šarms slēpjas tajā, ka nav divas strikti nodalītas puses. Tieši tāpat kā tas ir reālajā dzīvē. Nav tikai viennozīmīgi ļauns un viennozīmīgi labs. Ja kristiešu izpratnē ‘’beigās katrs saņem pēc saviem nopelniem vai grēkiem’’ tad nevar būt vai nu tikai elle vai paradīze. Jo cilvēki nav divu veidu. Ir labāki cilvēki un ir sliktāki, ir ļoti labi cilvēki un ir vienkārši labi cilvēki. Ja katrs saņem pēc nopelniem, tad katru galā sagaidītu kas savādāks neviss tikai Elle vai Paradīze. Labais un ļaunais ir mēraukla, taču lai noskaidrotu cilvēku ar šo mērauklu vien ir par maz. Ir jāizdara arī daudz citi savādāka veida mērījumi, lai varētu raksturot konkrēto cilvēku. Un nedomāju, ka mēs šodien apzināmies visus mērinstrumentus kas nepieciešams cilvēka izmērīšanai.

Kristīgās reliģijas problēma ir noliegšana. Tā noliedz pārlieku daudz lietas baidoties, ka tās varētu būt pretrunā ar dogmām vai uzskatiem, kas valdījuši līdz šim, jo mainīt uzskatu, tas nozīmē atzīt, ka iepriekšējais uzskats bijis neprecīzs vai sliktākajā gadījumā nepareizs un nedod Dievs kāds sāks uzskatīt, ka tikpat labi arī Dievs (vai baznīcas izpratne par to) var būt neprecīzs vai nepilnīgs.

Es domāju, ka kārtīgam kristietim vajadzētu vispirms klausīt ‘’saprāta balsij’’ un tikai tad citu mācītajam un pirms kaut ko noliedz salīdzināt to ar savu viedokli un paskatīties kurš vadoties pēc ‘’saprāta balss’’ ir patiess nevis defoltā pieņemt ‘’es esmu kristietis, man ir taisnība’’.


p.s. Jautājums: A kristetis var pieļaut domu, ka Bībeles mācība var apzināti būt sniegta maldīga, jo Dievs varbūt vēlas pārbaudīt cilvēka spējas atrast patiesību?

p.s.s. Un jā es pieļauju domu, ka viss manis augstāk rakstītais var būt kļūdains, jo tās ir manas domas nevis zināmas patiesības atstāsts.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 17.01.2008 19:46

Par sievieti.
No Bībeles viedokļa nepastāv dzimumu līdztiesība. Nepastāv demokrātija. Tā ir teokrātija.
Bērni klausa vecākiem. Sieva klausa vīram. Vīrs klausa Jēzum. Jēzus klausa Dievam.
Mūsdienās tas nepatīk daudziem, bet labak būt pakļautai viram, kurš seko Jēzus mācībām, nekā būt vienlīdzīgai ar vīru, kurš var būt... jebkāds.
Par galvassegām. Nēsājot galvassegu, sievietes atzina dieva iekārtojumu. Sk. augstāk.
Par klusēšanu. Tas bija kādā Pāvila vēstulē. Viņš aizrādija, ka šajā draudzē sapulču laikā sievietes pārāk daudz pļāpā, neklausās priesteri. Tāpēc norādija ka tā darīt neklājas.
Fiziskajā spēkā un loģiskajā domāšanā pārsvarā dominē vīrieši. Vairumam vīriešu prata spējas ir piemērotas vadīšanai. Vairāk kā sievietēm. VIņma ir citi talanti, kuru nav vīriešiem.

Par ebreju likumiem. Tu parezi saki, ka tiem laikiem tie bija derīgi. Protams, ka ja tos ievietu tagadējā sabiedrībā, būtu slikti. Bet varbūt arī labāk. Ar tādiem likumiem noziedzibas līmensi, arī izvarošana, krasi kristos. Lai nu kā, kristiešiem nav šie likumi jāievēro. Vinime ir principi.
1. svarīgākais.
"Tev būs Dievu mīlēt no visas savas sirds,visas savas dvēseles,visa sava spēka, visa sava prāta."
2.
"Tev būs mīlēt savu tuvako kā sevi pašu."

plus vēl šādi norādījumi.
"sargieties no elku upuriem, asinīm, nožaugtā[dzīvnieka gaļas, kurā ir asinis] un netiklības." apustuļu darbi 15:29




Evolūcija joprojām nav pierādīta. Tā ir tikai teorija. Runa ir par makroevolūciju, kur no vienas sugas rodas cita. Atrastās fosīlijas liecina, ka reiz ir pastāvējušas dzīvnieku sugas, kas līdzīgas mūsdienu pērtiķveidīgajiem. Tas arī viss. Tas, ka baznicu tēvi atzina evolūciju ir viena no viņu mazākajam kļūdām.



Sailoni... interesanti. neviennozīmīgi. Neskaidri.
Cilvēki ir neviennozīmīgi. Viņi tādi grib būt. Ne vien baltie un melnie, bet arī pelēkie un raibie.
Bet tas nav svarīgi. Dievs piedāvā iespēju būt par baltajiem. Jo tikai tādi var izveidot ideālu sabiedrību. Cilvēki ir dažādi, bet viņi visi var būt baltie. Ja atsakās - nav svarīgi kādi viņi paliek sarkani, zili, melni. Viņi atteicās būt tadi, kādus viņus vēlas redzēt dievs. Vinu pašu izvēle. Viņu pašu liktenis.

Ok. Bībeles pretrunas. Bībele ir kā detektīvmīkla. Sākumā viss ir haosa, pretrunās, nekas nav skaidrs. Bet ja detektīvs lietu pētīs rūpīgi, tad pamazam viss iegūs jegu un katra detaļa nostāsies sava vietā. Ja kas virspusēji šķiet bezsakarīgs, nenozīmē, ka tas tāds ir patiesībā.

P.S. Apšaubīt bībeli var. Bet ne tā - ai, viss ir muļķības, nav ko tur daudz... bet gan tā - es šito nesaprotu. Vai tas var būt meli? Vai es varu pārliecināties, ka ta ir patiesība? Ja Bībele ir maldīga - tad jāpieņem, ka dievs nav devis cilvēkiem ceļvedi kā dzīvot un uz ko cerēt. Bet tas ir pretrunā ar dabas liecībām par to, kāds ir dievs un pašas bībeles jēdzīgumu. Kāda jēga dievam izpildīt pusi pravietojumu un tad samelot?

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 17.01.2008 21:02

Vai būšana par Jēzus sekotāju automātiski padara vīru par gudrāku un saprātīgāku? Vai fizisks spēks nozīmē garīgu briedumu? Arī krisiteši var būt... jebkādi. Un ir arī.

Varbūt sievietei neklājas arī algotu darbu strādāt un - šito nekaunību - politikā piedalīties vai par zinātnieci kļūt?
Vadītspēja nav atkarīga no dzimumorgānu izvietojuma, bet gan no prāta spējām, kuras mēdz būt vienlīdz sadalītas starp vīrieti un sievieti.



Tad jā. Bet tagad? Vai tagad krietnai kristietei arī neklājas bez galvassegas staigāt?



Kā, kā var kristies izvarošanas līmenis, ja varmākam jāprec upuris? Vai Tu maz zini, kas ir izvarošana? Tā ir vizneželīgākā izņirgāšanās par sievieti, kādu var iedomāties. Ne tikai fiziska, bet arī garīga. Un likt ar šo varmāku dzīvot turpmāk - tas nozīmē izņirgāties par šo sievieti visu mūžu.
Aizgāju izlasīt Tavu informāciju - nu, ko lai saka, šādi uzskati tiešām iet ar tiem kopā. Jautājums - vai Tu būtu gatavs/gatava būt arī upura, ne tikai varmākas lomā? Lai eventuāli mazinātu izvarošanas izplatību?
Un vai Tu tiešām domā, ka mīlošais Dievs vēlas, lai kāda sieviete dzīvotu šādās šausmās un pazemojumā?

Iesūtīja: Andza ; laiks: 18.01.2008 01:22

Erm, it makes no sense. Es ar vārdu vienlīdzīgs izprotu ar vienādām tiesībām, nevis "līdzīgs", "tāds pats", Ja esi vienlīdzīga vīrietim, tad tu vienkārši esi neatkarīga, uz tevi neskatās no augšas, kas jebkurā gadījumā ir labāk, jo nodrošina, ka tevi nespēs ietekmēt muļķīgs, ļauns vīrs neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav kristietis.


Fiziskajā spēkā, protams, bet vērtēt pēc fiziskā spēka mūsdienās vairs nav aktuāli. Par to loģisko domāšanu esmu skeptisks, tas drīzāk ir kaut kāds sociāls mīts + audzināšanas efekts.


Vispār jau zinātnieki ir to atzinuši par pilnīgi loģisku un patiesu, jo tā sakrīt ar ģenētiku un visu, ar ko mūsdienu bioloģija nodarbojas. Vienīgais, protams, kristīgajām konfesijām tās atzīšana ir sāpīgs jautājums.

Bet, ja jāsalīdzina pierādījumu apjomu par labu kristietībai un par labu evolūcijai, tad es baidos, ka evolūcija uzvar ar pamatīgu pārsvaru un nav nepieciešams pat papildlaiks. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka ir kaudzēm kristiešu, kas mīl kombinēt kreacionismu ar evolūciju.
Nu labi, cilvēka izcelsmei no organismiem ar mazāk dažādiem audu tipiem (jo vārds zemāks patiesībā ir nekorekts) pilnīgi tiešu pierādījumu nav (the missing link), bet būtu tā kā skaidrs, ka citas dzīvās būtnes ir radušās evolūcijas ceļā. Vai tas varētu nozīmēt, ka dievs radīja pirmās molekulas, tad ļāva no tām attīstīties dzīvajai pasaulei un to sagaidījis iemeta tur cilvēkus?


Jāatzīst, ka pateicoties tieši Bībelei tapa joma, kuru ir sanācis jau diezgan daudz studēt, hermenētika, proti, tekstu interpretēšana. Diemžēl šīs pati hermenētika runā par nozīmes piešķiršanu tekstiem. Ja ņemam tik haotisku un kompleksu tekstu kā Bībele, tad piemeklēt jēgu tajā var, kādu vien ievajagas, un ignorējot dažādas pretrunas, postulēt savu taisnību. Ne velti viens no viduslaiku džekiņiem (ja ne vien tas pats Akvīnas Toms vai arī tomēr kāds cits) teica, ka Bībele ne tikai parāda patiesību ticīgajiem, bet arī noslēpj to no neticīgajiem. Rezultātā sanāk, ka, lai lasītu Bībeli, ir jau jābūt ticīgam, lai varētu piešķirt nepieciešamo nozīmi un visu "saprast".




Erm, kādas dabas cības liecina, ka Bībele ir patiesa?

Es tā arī nedzirdēju atbildi par citām reliģijām. Tās visas ir meli?

Iesūtīja: Ouens ; laiks: 19.01.2008 10:54

Par vietu Austrālijas vidienē tu vari kaut ko noskaidrot, ja tevi tas tiešām interesē. Ja tu nekad par tādu vietu neesi dzirdējis, bet pēkšņi kāds tev to pasaka, nav nemaz tik ļoti neiespējami pārbaudīt informāciju. Bet kā ir ar Dievu? Kā cilvēks var ticēt, ja nav patiešām neviena neapstrīdama pierādījuma?
Labi. Paskatīsimies uz to no šīs puses.
(tālāk aiziet absolūtas muļķības)
Es tev varu pastāstīt, ka ir tāds dievs, kā, piemēram, Lucoms. Viņa mācība sludina to, ka katrs cilvēks, kas dzīves laikā nav, es nezinu, iestādījis priežu mežu, pēc nāves saldēsies mūžīgā ledū (plus vēl visādi tamlīdzīgi noteikumi, un, lai būtu interesantāk, tādi noteikumi, kas ir pilnīgi pretēji Bībeles noteikumiem, bet tomēr nepārkāpj cilvēciskās normas). Viņu pielūdz mežcirtēji kaut kur Krievijā un viņiem ir grāmata, līdzīga Bībelei, kur, tāpat kā Bībelē, ir viss aprakstīts, izstāstīts un tā tālāk.
Es tev atnestu šo grāmatu, pastāstītu par šo ticību. Tu ticētu? Tu neticētu. Kāpēc tu neticētu? Teiktu, ka tāda dieva nav? Kā tu vari būt par to drošs, ka nav? Citējot tevi, ja mēs neesam par kaut ko dzirdējuši, tas nav pierādījums, ka tā nav.
Es tev stāstītu, ka tu tiešām pēc nāves mocīsies milzīgā ledus blāķī mūžīgi, ja neiestādīsi to mežu. Tu man ticētu? Nē. Kāpēc nē? Kāpēc mana meža cirtēju ticība nav tikpat svarīga kā tava?
Jā, tas ir muļķīgs piemērs, es zinu, bet tomēr.

Cilvēkam nav jābūt ļaunam. Cilvēkam ir jādzīvo pēc ētikas principiem, jo cilvēkiem tomēr ir jāsadzīvo. Cilvēkam jābūt cilvēcīgam. Ja cilvēks tā dara, tad viņš nevar būt grēcinieks.
Tu to visu personificē ar Dievu. Varbūt nevajag atteikties pieņemt to, ka cilvēks pats pēc savas būtības var būt labs? Cilvēki kļūdās un cenšas mācīties no savām kļūdām. Tas, ka viņš nekrīt ceļos, neizsūdz grēkus un nepielūdz augstāko, nepadara viņu par sliktāku, ja vien viņš savas kļūdas saprot, nožēlo un atvainojas cilvēkiem, kuriem viņš ir darījis pāri.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 19.01.2008 19:55

Ouens

Atnes lūdzu gan, tad turpināsim mūsu sarunu. :)Evaņģēliju grāmatas ir vairāk kā 2000 gadu vecas, un Tora vēl 2 X vecāka. Šo darbu fragmenti glabājās visas pasaules lielākajās bibliotēkās, tās ir zinātniski pārbaudītas un pierādītas vēstures liecības. Kas ir Lucoms? Par tādu dzirdu pirmo reizi. Par bībeli ir vērts iesākt atsevišķu tēmu, ja kādam ir intrese. Šajā tēmā runājam par grēku, tiesu un piedošanu Kristus vārdā.

'DarkJedi'



Esmu pāris reizes par to iedomājies, bet tikpat ātri arī nomierinājies. Nekas pārliecinošāks nav vairs uzrakstīts, ne pirms ne pēc bībeles atklāsmes. Bībele mani uzrunā un pārliecina par 100%. Jo kā gan var savādāk būt, jo no tās runā pats dzīvais Dievs!

Iesūtīja: Andza ; laiks: 19.01.2008 21:16

Es jau gaidīju šito bulšitu. Gribat teikt, ka vecums ir patiesuma mērs. Tādā gadījumā ir n-tie mitoloģiskie un reliģiskie materiāli, kas ir vēl daudz vecāki par Bībeli. Ņemam tad tos par paraugu. Piemēram, seno ēģiptiešu, babiloniešu spriedelējumi. Tās pašas Vēdas gadījumā nav vecākas par Toru? Ko jūs tad te bāžaties virsū ar šo jauno reliģiju - kristietību?


Ko nozīmē zinātniski pārbaudītas vēstures liecības? Tikai to, ka tie ir patiesi vēsturiski dokumenti, kuru izplatība un nozīmīgums ir saistīts ar pašas kristietības izplatību un ietekmi visā pasaulē. Tas ir tikai loģiski, galu galā kristietība ir bijis fantastisks politiskais instruments, ar kuru cīnīties par varu Eiropā un ne tikai. Bet tam nav nekāda sakara ar to, vai Bībelē aprakstītais dievs ir īsts.


Ludoma svētie raksti, kas ir iegravēti senajos un nu jau pārakmeņojušajos koku stumbros turpretī uzrunā mani un pārliecina mani par 100%. Neesmu lasījis neko ticamāku, un tur ir skaidrs, ka pats Ludoms ir runājis cauri gravētāja roku. Piedevām Ludoma teksti ir vecāki par Bībeli. Tātad šī reliģija ir daudz patiesāka, ja! Nu vai kāds vispār var apgāzt manis teikto?

Ludoms 4eva!

Iesūtīja: Logos ; laiks: 20.01.2008 10:42

'Andza'

Kas ir Ludoma? Pirmo reizi par to dzirdu. Par Jēzu Kristu zina visa pasaule.

Kas ir PATIESĪBA Ludoma mācības skatījumā?

Tevis teikto neviens nevar apgāzt. Tev notiks pēc tavas ticības.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 20.01.2008 12:17

angel13

Precīza definīcija ir - ES ESMU (ebr. JHWH)

"6. Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
7. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
8. Filips Viņam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."
9. Jēzus viņam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?"

Iesūtīja: Elony ; laiks: 20.01.2008 12:40

Vecākie Toras fragmenti nevar būt vecaki par 3500 gadiem.
Mozus ebrejus no Ēģiptes izveda kaut kur starp 1600.- 1500. gadu p.m.ē. Piecas Mozus grāmatas un Ījaba grāmatu viņš sarakstīja tuksnesī un Moāba līdzenumos, tātad pēc tam. Orģinālie viņa roksraksti saglabājušies nav, vismaz nav atrasti. Vecākie Bībeles teksti, kas saglabājušies līdz mūsu dienām ir Nāves jūras rokraksti, kuri tiek datēti ar 2. gs. p.m.ē.

Ne jau vecums ir galvenais Bībelē. Tajos pašos Nāves jūras roksraktos ir pareģojumi par mesiju, kas piepildījās Jēzus laikā 200 gadus vēlāk. Daniēla pravietojumi piepildījās pilnībā Senajos laikos un 20. gs., kur par runā par PSRS īpatnībām.
Cilvēkam ir izvēle starp reliģijām. Vai visas reliģijas ved pie patiesības?
Katoļi saka, ka taisnīa ir tikai viņiem. Musulmau šiīti, ka viņiem, luterāņi, ka viņiem un vēl daži ka viņiem. Tā kā starp reliģijām pastāv nopietnas pretrunas, VISĀM taisnība nevar būt. Arī tās, kas saka, ka visas reliģijas ved pie patiesības kļūdās, ņemot vēra reliģiskās pretrunas. Ja cilvēks grib tuvoties dievam, tas ir jāiepazīst. Ja divas reliģijas piedāvā atsivišķus skaidrojumus, tad tikai viens var būt pareiz, vai abi nepareizi, bet ne abi patiesi.
Kopumā vai nu visas reliģijas ir nepareizas, vai viena reliģija ir pareiza, bet ne vairāk. Jo divas pareizas reliģijas automātiski apvienotots vienā.

ebr. JHWH - Dieva vārds. Mūsdienās tulkots kā Jahve.
Nevis ES ESMU, bet ES ESMU, kas ES ESMU. Tā rakstīts latviešu bībelē.
Principā nepreizi tulkots.
No senebreju valodas būtu labāk ES BŪŠU par ko vien vēlos BŪT.
JHWH nozīmē, ka DIevs var kļūt par ko vien vēlas Radītāju, Karotāju, Tiesnesi, Tēvu, Glābēju, un jebko citu, kas nepieciešams viņa nodomu īstenošanai.

Logosa citātā dažus pantus tālāk Jēzus norāda, ka vnav neviena, kas Dievma būtu tuvāks kā Jēzus. Jo Jēzu Dievs radīja pašu pirmo - ilgi vēl pirms tika radīti citi enģēļī un Visums. Jēzus, jeb Michales ir Pirmdzimtais. Tas, caur ko radīts viss pārējais - enģēļi un Visums. CItātā viņs skaita lūgšanu Tēvam, nedaudz tālāk viņs lūdz, lai mācekļī būtu Jēzū, kā Jēzus ir Tēvā, tas ir,lai viņi visi būtu vienoti sirds nostājā un uzskatos, lai mācekļi izprastu Tēvu, kā viņu izprata Jēzus. Jo Jēzus bija prcīzs Tēva atspulgs. Ja Dievs būtu nācis uz zemi, viņš būtu darījis tieši tā kā Jēzus.

Par to kokā iegrebto reliģiju - interesanti. Bībelē ir vairāk kā 1000 lpp, bet nav izstāstīts viss. Nez kas tur it tik sastoš, ka liek atzīt par patieso reliģiju? Ludoms- pirmo reizi dzirdu.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 20.01.2008 13:09

'Elony

Latviskais tulkojums ir pareizs, jo mūsu gramatikā to nevar savādāk iztulkot. (Esmu studējis ivritu). Tā nav nākotnes forma, bet kautkas līdzīgs ilgstošajai tagadnei. Es Esmu `būtošs`(Skat. Exodus 3:14)
ו
"13. Bet Mozus sacīja uz Dievu: "Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis, - tad tie jautās: kā Viņu sauc? - Ko tad lai es viņiem saku?"
14. Dievs sacīja uz Mozu: "ES ESMU, kas ES ESMU." Viņš sacīja: "Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU - tas mani sūtījis pie jums."

Iesūtīja: Elony ; laiks: 20.01.2008 13:19

Ar ivritu ir problēmas.
Kā zināsm senebreju rakstībā nebija patskaņu. Vārdus varēja izrunāt dažādi.
JHWH - nav zināms kā izrunā. Vai var galvot par pareizu tā pielietojumu?
Pie tam ir pietiekami daudz rakstu pētnieku, kas uzsakta, ka tur ir pielietota norāde uz nākotni. Būs jāpameklē...

Es Esmu `būtošs - nu, vienalga - "es esmu tas, par ko vēlos būt" tada ir JHWH jēga.

Evanģēliju rakstīja grieķu valodā. Jēzu teiktais Es esmu nenozīmē JHWH, bet ka viņs ir ceļš uz glābšanu un pie Dieva.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 20.01.2008 13:26

'Elony'

Patskaņi sarunvalodā gan bija, bet tos vienkārši nepierakstīja, laikam materiālu taupīšanas nolūkos. Tapēc problēma ir tikai ar izrunu. JHWH gramatiskās formas nozīmi mēs varam iztulkot precīzi.

http://www.mechon-mamre.org/p/pt/pt0203.htm

Iesūtīja: Susuriņš ; laiks: 20.01.2008 18:27

Diskusijas par to, kā skan vārds, kas apzīmē kaut ko, kas iespējams neeksistē, ir pielīdzināmas viduslaiku mācīto vīru strīdiem par to, cik eņģeļu var nosēdēt uz viena adatas gala un vai sievietei ir dvēsele.
Tas, ka kāds objekts ir vecs, nenozīmē, ka tas ir patiess. Zinātnē, lai arī cik veca nebūtu teorija, parādoties jauniem eksperimentu rezultātiem, kas apstrīd šo teoriju, teorija ir jāmaina.
Jautājums par Bībeles vēsturisko precizitāti ir visai slidens. Kā grāmata var būt vēsturiski precīza, ja tā ir iekšēji pretrunīga? Par Bībeles precizitātes mēru mēs varētu uzskatīt saskaņu ar citiem vēsturiskiem avotiem. Ja aplūko tuvāk Bībeles stāstu par to kā ķēniņš Herods nogalināja visus jaundzimušos, tad kļūst skaidrs, ka Bībele ir drīzāk mītiska nekā vēsturiska. Šis notikums ir aprakstīts tikai Mateja evaņģēlijā (un vēl vienā no apokrifiskajiem tekstiem). Tas nav minēts nevienā citā Jaunās Derības tekstā. Vai pārējo Bībeles autoru uzskatā šis notikums nebija pietiekami nozīmīgs lai to pieminētu?
Vispār jau vēsturiski avoti apstiprina, ka Hērods nomira 4. gadā pirms Kristus dzimšanas. Tam ir ne mazāk intersants izskaidrojums - http://en.wikipedia.org/wiki/Anno_Domini
Īss atstāsts tiem, kam slinkums lasīt - 525. gadā mūks Dionīsijs mēģināja saskaitīt cik gadu ir pagājis pēc Kristus dzimšanas (vai ieņemšanas). Viņš kļūdījās.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 20.01.2008 22:40

'Susuriņš'

Bībeli pārzinu diezgan labi, un līdz šim nēesmu sakāries ar pretrunām tajā. Gluži pretēji, jo vairāk to pētu, jo vairāk tā `līmējās` kopā. Abas derības, jaunā un vecā viena otru pamato, piekam vairākos līmeņos. Sakrīt gan vēsturiskie notikumi, gan praviešu iepriekšpasludinātais par Kristu un pasaules glābšanu. Kur tavuprāt ir pretrunas? Parunāsim par to, ja vēlies.

Iesūtīja: Lilija Emma ; laiks: 21.01.2008 15:56

Mēs visi zinām cik daudzās pasaules valodās bībele ir tulkota...
Cik es esmu dzirdejus pašā sākumādaudz tulkotāji to tulkoja pec savām intersēm, itkā atstādami galveno un pie reizes noņemdemi to kas vinjiem nepatika.. manupraat tie nav tikai blefi, kas zin, kas ir palicis no pasha orgjinaala...,ei tu sazin..


Personiigi es neticu dievam, es ticu ka ir pastaveji varbuut shaads cilveeks, bet ka Dieva deels, nu nez...
Nekad neesmu izsturejusien nievajoshi pret tiem , kas tic, jo zinu cik daudz tas vinjiem noziimee...

Ticība ir devusi daudzko labu, un pie reizes tas deelj ir gajushi mezhoniigi daudz cilveeku, tas manupraat ir pretruniigi...
Ja vinsh tas kuram muus butu jaglaabj ,kapeec ir notiksushas tik daudzas asinspirtis?
Cik asinjaini bija katolji..
Cik sievieshu netika sadedzinaatu Dieva vardaa!

Iesūtīja: Elony ; laiks: 21.01.2008 17:26

Palasīt iepriekšējos postus.Dievs neatbild par cilvēku cūcībām.Ja es Zatlera vārdā nositīšu... teiksim Godmani, tas nepadara Zatleru atbildīgu par manis nodarīto.Tāpat dievs nav atbildīgs par Krustu karu un inkvizīcijas zvērībām, tikai cilvēki, kas to darīja. Kas negrib dziedināties, tiem palīdzēt nevar. Kas notiek ar slimajiem, ja viņus neārstē? Tie nomirst.Kādi avoti? Avoti ir daudzi un pretrunīgi. Visu cilvēki vēl nezina. Bet tomēr, vai varētu norādīt, kur šie avoti ir?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 21.01.2008 19:11

OFFT - Par Hērodu Lielo vai Hērodu I var izlasīt jebkurā enciklopēdijā. Par viņu rakstījis Jozefs Flāvijs arī.
Sākumam - vikipēdija ar kaudzi atsaucēm uz dažādu literatūru:
http://en.wikipedia.org/wiki/Herod_the_Great
Un vēl viena adrese:
http://www.livius.org/he-hg/herodians/herod_the_great01.html

Pavediena nosaukums ir mainīts, un tēma ir - Jēzus Kristus un kāda ir viņa misija. Nerunājam, lūdzu, par ko citu.
Es sāku ar to, kas nav droši zināms par Jēzu. Nav zināms, kurā datumā precīzi viņš dzimis, nav zināms, cik gadu viņam bija, kad viņš mira (katrs evanģēlists saka kaut ko citu!), nav zināms, kā viņš izskatījies (ir divas viena otru noliedzošas stabilas tradīcijas par šo tēmu), viņa biogrāfija ir konstruēta balstoties uz vecās Derības pantiem, vienīgais, ko var droši teikt, un par ko vairums gan ticīgo pētnieku, gan neticīgo ir vienisprātis - viņš ir bijis viens no daudziem sava laika ebreju sludinātājiem, kura dzīve beidzās ar krusta nāvi, un pēc tās ir noticis kaut kas tāds, kas pārliecinājis ļaudis par viņa dievišķo dabu. Un īstenībā tikai tas jau arī ir svarīgs. Kā saka Pāvils pirmajā vēstulē korintiešiem, ko variet izlasīt paši.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 21.01.2008 21:46

'Roviela'

Pavediena nosaukums ir `Evaņģēlijs – Priecīgā Vēsts`. Kapēc tas tika nomainīts? Tas nekādā ziņā nav nekas cits. Evaņģēlijs ir priecīgā vēsts par pasaules glābšanu Jēzus Kristus personā. Tieši tā. Nav svarīgi +/- trīs gadi uz dažu tūkstošu gadu fona. Svarīgi ir tas, ko visi atzīst, ka Jēzus Kristus ir bijis. Viņš ir dzimis, krustā sists, nomiris un kā tu pareizi saki ` ir noticis kaut kas tāds, kas pārliecinājis ļaudis par viņa dievišķo dabu. ` Un tas nav nekas cits kā fiziska augšāmcelšanās.Ārpus 10 baušļiem, nav citu baušļu. Reducējot šos 10 uz vienu: Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Kas tagad ir grēks? Tas pats, kas pirms 3000 gadiem, tā ir nemīlestība. Bezdievība un ļauna darīšana savam tuvākajam ir tas, kas nav mīlestība.Kurš ir tas, kurš skaidri zinās, kuri VD un JD likumi ir mūsdienās ievērojami? Tas ir Tas, kurš tos ir noteicis: 36. "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" 37. Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. 38. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. 39. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. 40. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši. 34. Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. (Jņ.13:34)

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 22.01.2008 00:34

Kāpēc obligāti tieši tas?

Iesūtīja: Juliette ; laiks: 22.01.2008 00:59

Klau, bet nopietni. Man ir divi dievi. Viens ir ragains un otrs nagains. Vēl man ir sava ticība pēcnāves dzīvei. Tu sacīji, ka cilvēks nevar nonākt kristiešu paradīzē, ja netic Dievam. Secinot, ir tīri normāli, ka es nonākšu tajā pēcnāves valstībā, kur valda mani dievi. Nav svarīgi vai nu Valhallā vai kur, bet ja es tam ticu, tad es tur nonākšu. Gluži tā pat kā tu nonāksi debesīs, sēdēsi uz mākoņa maliņas un spēlēsi arfu.

Iesūtīja: Denija ; laiks: 22.01.2008 01:34

Jau vispirms atvainojos gudrajiem kristiešiem, izmantošu vien savas necilās zināšanas. Jā, es zinu, kas ir baznīca. Un, jā, es esmu kristīta katoliete, zinu baušļus, kā iet pie grēksūdzes, esmu izlasījusi Bībeli u.t.t. Man nepatīk vārds "melot", bet ir arī tādi kā "noklusēt faktus", "pateikt tikai daļu", "interpretēt savā versijā" un tamlīdzīgi. Un tos man daudzviet gribējās attiecināt uz šīs diskusijas autoru.


Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

Ar šo Jāņa evaņģēlija citātu* vēlos iesākt diskusiju par Jēzu Kristu. Kas ir šī Persona un kāda ir Viņa misija.

Man šķiet, ka ar to arī diskusijai bija jābeidzas. Vispirms atbildēji, tad uzdevi jautājumu. Sekojoši:
*) "ši persona" ir Jēzus Kristus
*) "lai pasaule caur Viņu tiktu glābta" (par globālo sasilšanu gan piemirsuši)


Ja pavisam lakoniski, tad: viss ir piedots.

Tā nu gan gluži nav. Man likās, ka cilvēkiem ir jālūdz grēku piedošana. Jēzus parādīšanās pie apvāršņa nevēsta, ka "jums viss ir piedots". Tā ir tikai iespēja cilvēkam saņemt Dieva piedošanu, jo Jēzus uzņēmies visu cilvēku vainu.

Pirmais un vissvētākais darbs ir ticība Dievam.

Mīlestība.

Dieva mīlestība uz cilvēku ir vienīgais Jēzus upura iemesls.
šajā sakarā man tiešām ir jautājums. Kāpēc Dievs, ja tik ļoti mīlēja cilvēku, nevarēja piedot cilvēcei arī bez Jēzus un tamlīdzīgām lietām? Dīvaini, ka viņam labāk likās noskatīties, kā cilvēki Jēzu piesit krustā, nekā piedot, neupurējot kādu. Vai tiešām Dievs grib upurus? Ko dod dzīvnieka upurēšana? Kāds labums nogalināt nevienam ļaunu nedarošu lopiņu?


Dieva vārds ir domāts vājajiem un tiem kas atzīst savu gara nabadzību.
Šo punktu Tu varētu labi un kārtīgi pārdomāt. Daudz.

Ļoti pareizi. Nav triju dievu, bet Viens vienīgs. Trīsvienības jēdziens ir svarīgs lai atzītu ka Jēzus Kristus ir Dievs.
Tad nu tā. Jēzus Kristus ir viens. un Dievs ir otrs. Jēzus Kristus ir Dievs. un Dievs ir Dievs. un tomēr Dievs ir viens?

Intresanti. Man ir gluži cits novērojums. Kristieši nāvi uztver īpaši mierīgi.
Vai tas nozīmē, ka viņa, es vai kāds cits melotu? Es tiešām zinu īstus kristiešus. Un es pat pazinu mūķenes (kādreiz mums bija mūķeņu māja pie lauku baznīcas), kuras baidījās no nāves. Es neticu, ka viņas bija grēcīgas un baidījās tāpēc. Es tiešām zinu daudzus cilvēkus, man ļoti tuvus cilvēkus, ticīgos, kas baidās.


Kas ir Ludoma? Pirmo reizi par to dzirdu. Par Jēzu Kristu zina visa pasaule.
Jā, jo Ludomas karu nav, bet Krusta kari gan. Un visa pasaule? Phe.
Vai ticības patiesība tiešām atkarīga no tā, cik cilvēki to zina? (Esi sveikts, budisms ^^)

----------

Man nav nekas pretī, pret godīgu diskusiju, kuras ietvaros cilvēki izsaka savus viedokļus, bet, kad kāds to iesāk darīt ar klaju mērķi demagoģēt uz Dieva vārda pamata... Tas nav pieņemams pat man.
Cepums Arsukai. Kaut vai Cepuma izskatā.


Paldies, Elony, kurš tā forši par nāvi paskaidroja. To es tiešām līdz šim nebiju sapratusi. Visa šī diskusija manī radīja pārliecību, ka Elony Bībeli tiešām saprot, viņa uzskati man daudz tuvāki (tas nebija apvainojums kādam citam).


Es sapratu, ka Tu sludini, bet sludināšanas veids gan nav labākais. Mana ticība ne ar ko nav sliktāka par tavu vai kāda cita. Un man nevajag, lai mani nokrauj ar Bībeles citātiem. Bet pats galvenais, piekrītu Ki Kī, pēc visa šitā mana pārliecība, ka kristietība ir viens liels bulšit aug augumā, un es varu droši teikt, ka nu vairs es Dievam neticu, vismaz ne tavējam (jā, jā, ir tikai viens dievs >< ). Mans Dievs pie manis nenāk Logos personā un nesaka, ka es nenonākšu Paradīzē.


Bez maz vai Kurbijkurnes Krusta Karu (KKK ) uzsācis.



[vieta Juliettes foršajam izteicienam kaucekļos]

Iesūtīja: Andza ; laiks: 22.01.2008 08:15

Eh, bet kāpēc gan vispār vajadzīgs tas pirmais bauslis? Manuprāt, otrais tiešām ir labs un pilnībā ar to pietiek.
Vai tiešām cilvēks, kurš tā vietā, lai ietu palīdzēt bezpajumtniekiem, vai darīt kādu citu sabiedrībai derīgu darbu, tikai regulāri apmeklēs baznīcu, lasīs bībeli un slīks lūgšanās, būs mīļāks dievam?


Ja es būtu dievs, kurš ir radījis cilvēkus, es priecātos par cilvēkiem, kas veltī sevi, lai palīdzētu viens otram un uzlabotu sabiedrību, nevis bezjēdzīgi tērētu laiku nodarbojoties ar manis pielūgšanu. Taču rādās, ka kristietības dievs ir diezgan liels egomaniaks.

(jā, es zinu, ka no vēsturiskās loģikas reliģijai jābūt augstākā mērā ritualizētai, lai to varētu efektīvi izplatīt, bet es tā sapratu, ka mēs te atmetam vēsturisko faktoru, sakot "to izdarīja cilvēki tā dieva vārdā, viņš pats to tā nebija nodomājis").


Ludomam gan galvenais, lai tu būtu labs cilvēks, nevis kaismīgs pielūdzējs un sludinātājs.

Iesūtīja: Grims ; laiks: 22.01.2008 08:31

Pavedienā par maģiju jau šito iepostoju, bet Tu tik cēli noignorēji, ka laikam jāiemet te arī: http://www.infidels.org/library/modern/donald_morgan/contradictions.html

Lūk kur manuprāt ir pretrunas - bišku daudz, vai ne?

Iesūtīja: Logos ; laiks: 22.01.2008 10:14

Tie ir lēti `triki`, kā apmuļot nezinīšus. Visi jautājumu tur ir atspēkojami. Neuzskatu par vajadzīgu tērēt tagad savu laiku, un atbildēt uz desmitiem un simtiem nepamatotu bībeles apmelojumu. Šī tēma ir par Jēzu Kristu un par viņa Evaņģēliju. Lūdzu jautā, vai liec priekšā kādu tavuprāt pretrunu šajā sakarā.

Denija
Iesaku Tev iet aprunāties ar savu mācītāju(paņem līdzi savas atbildes man). Tas ko Tu man sarakstīji mani no sirds skumdināja. Visu cieņu Dayan un Elony. Viņi ir labi atbalstītāji šai diskusijai. Dayan vispār var lepoties, ka ir mācijies pie viena no vislabākajiem evaņģēliskajiem mācītājiem.

Juliette
Pavisam nopietni. Tev notiks pēc tavas (ne)ticības.

Shadowstalker
Kapēc oligāti tieši tas? Tapēc ka to neviens nekad nav spējis, ibo cilvēkam tas ir neiespējami. Vēl neviens nomirušais nav spējis pats sev atdod dzīvību un trešajā dienā augšāmcelties pats savā miesā, viens pret viens, bez niecīgākās trūdēšanas pazīmēm. Pie krusta Jēzus uzvarēja nāvi, grēku un tās izraisītāju sātanu. Kristus augšāmcelšanās ir vissvarīgākais punkts visā evaņģēlijā. Šo notikumu Baznīca atzīmē ik gadus Lieldienu svētkos.

Iesūtīja: Andza ; laiks: 22.01.2008 10:24

Manuprāt, šis pavediens sāk kļūt nekaunīgs. Cilvēks no malas, kurš ir ieradies te nodarboties ar kristietības propagandu, atsakās piedalīties diskusijā un tā vietā nodarbojas ar to cilvēku slavēšanu, kas atbild viņam pa prātam un "skumst" par pārējiem.

Evanģēlijs ir Bībeles sastāvdaļa un pirms tam aktīvi te tika diskutēts par Bībeli, tāpēc neredznu iemeslu, kāpēc gan to neturpināt. Drīzāk pieļauju, ka Logosam nemaz negribas atbildēt uz šiem "lētajiem trikiem" un "apmelojumiem" (lai gan, ja jau tie ir tik lēti, tad to nebūtu grūti izdarīt).

Attiecīgi, rodas jautājums, vai šo pavedienu ir vērts turpināt, ka kāda no pusēm atsakās atspēkot argumentus.

Protams, diskusijas bezjēdzīgums bija paredzams jau no paša sākuma, jo diezin vai Logos pārliecinātu kādu no skeptiķiem, un diezin vai skeptiķi pāriecinātu kādu no ticīgajiem. Drīzāk ir cerība, ka kāda no pusēm ir ietekmējusi cilvēkus, kuri lasa šo pavedienu un svārstās pa vidu. Bet tas ir apšaubāmi.

Attiecīgi, ja te netiek runāts par Jēzu Kristu no vēsturiskā viedokļa (nevis no reliģiskā), jo šis nav reliģiskais portāls, bet gan fantasy un literatūras, tad, manuprāt, šo pavedienu var tik pat labi slēgt, jo visādi citādi tā sanāk tikai reliģiskā propaganda, un es neesmu drošs, vai tas sakrīt ar Kurbijkurnes lietošanas vadlīnijām.

Iesūtīja: Perfumer ; laiks: 22.01.2008 11:03

Logos, lūdzu atbildi man uz jautājumu:

Kā es varu pareizi ticēt kristiešu Dievam..., ja es iekšēji pilnīgi un galīgi nespēju pareizi ticēt kristiešu Dievam, Bībelei un Baznīcai? Ja mani pat ar lielāko mietu un dziļāko evanģelizāciju nevarētu piespiest to darīt?

Es ticēju tieši tā kā tu. Divus gadus. Man blakus bija viskristīgākie kristieši, foršākie un sakarīgākie priesteri un kāds cilvēks, kuru pat droši varētu saukt par svēto. Bet plaukš! un es sapratu, ka tā ir manai domāšanai vairs neatbilstoša sistēma, es to pāraugu. Lai atgūtu iepriekšējo ticību man būtu jādegradējas savā domāšanā, būtu jāpadzēš šis un tas savos pasaules atklājumos. Jo kristīgajai ticībi, kā nevienai citai tik daudz kā trūkst!

Tātad, kā ticēt tam Dievam, ja es jau esmu sākusi ticēt kam citam, kam ir lielāks pamatojums manās acīs?

Iesūtīja: DarkJedi ; laiks: 22.01.2008 11:15

Nē, topiks ir vērtīgs, jo cilvēki pārliecinās par savu uzskatu pareizību. Katrs nostiprina savas domas un iegrimst vēl dziļākā pārliecībā par sevis pareizību.

Nav jau svarīgi kuram ir taisnība un vai vispār ir taisnība, jo forumi parasti nav īsti pateicīgi, lai mainītu kāda cita cilvēka (un arī savus) uzskatus, taču forumi un šāda veida topiki ir vērtīgi tādā ziņā, ka cilvēks sāk apzināties savu viedokli un konkretizēt savu pasaules redzējumu.

Parasti iesaistoties šāda veida diskusijās cilvēkam ir aptuveni skaidrs kā viņš saskata pasauli, bet tā konkrēti nekas nav, taču kad sāk rakstīt postu, cilvēks pārdomā savu viedokli, apsver ko viņš uzskata par pareizu un patiesu un ko nē. Topiki palīdz apzināties un formulēt viedokli un pēc manām domām ja apzinās savu viedokli jau vien ir daudz.

Jeb kā rakstīts Ludoma saskanības plāksnēs: ‘’Mēs nācām viens otram sniegt mācību, mūsu domas atšķīrās, taču šķīrāmies kā draugi, jo ieguvēji bijām abi, jo guvām viens otra mācību.’’

Iesūtīja: Susuriņš ; laiks: 22.01.2008 11:35

Tad rodas jautājums, kas šos "lētos trikus" ir ievietojis Bībelē. Ja nemaldos, viena no kristietības dogmām bija tāda, ka ikviens Bībeles vārds ir nācis tieši no Dieva tā Kunga.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 22.01.2008 11:53

'Perfumer'

Ticību dāvā Dievs. Tas notiek caur svēto kristības sakramentu. Vai tu esi kristīta? Tavai neticībai var būt vairāki iemesli.
1. Tu esi atkritusi no ticības Kristum kā savam glābējam.
2. Tu nekad nēesi ticējusi Evaņģēlija spēkam.
3. Tu esi mazticīga. Savu ticību apliecini svārstoties un pēc izdevības.



Vai patiešām tu ticēji kā es? Vai tu vari parakstīties zem apustuļu ticības apliecības? Ja vari, tad tu patiešām tici kā es.

Apustuļu ticības apliecība

1 .Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;

2. un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokā```` ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkā```` debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

3. Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Āmen!




Iesaku Tev uzmeklēt šos cilvēkus, un pastāstīt par notikušo.



Kā trūkst?



Dievs, sātans, vai Es pati. Kas ir tavs Dievs? Kas ir tas `Kas cits`, kam Tu esi sākusi ticēt?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.01.2008 12:51

Tātad jautājums - Kāpēc Deivs upurēja Jēzu? Vai nevarēja piedot tāpat?
Dievs ir mīlestība, bet dievam piemīt arī citas īpašības.
Piemēram taisnīgums. Absolūts tasnīgums.

Ādamam un Ievai bija dāvana no Dieva - pilnība, kas ietvēra sevī nemirstibu un smadzens, kas darbojas uz 100%.
Bet bija vēl viena dāvana - brīvā griba.
Tad nu abi izdomāja nepakļauties Dievam un sagrēkoja.
Rezultātā - nav pilnības, nemirstības, darbojas 10% pelēkās vielas.
Visi pēcnāceji ir tādi paši. Grēko. Par grēku jāsaņem nāve.
Taisnīgi.
Ja dievs piedotu, tapat, vienkārši, viņs atkāptos no sava tasnīguma un nebūtu pilnīgs.

Kā cilvēcei atgūt nemirstibu, ja visi grēko? Dieva taisnīgums prasa ko līdzvērtīgu zaudētajam. Cilvēki zaudēja pilnību, kādam bija jāupurē pilnība, ja cilvēki to atgūtu.
Jo caur vienu cilvēku, Ādamu. pasaulē iegāja grēks, caur vienu tas tiks izdzēsts. Bija kāds citāts no Bībeles, bet es to no galvas nezinu.
Dievs lūdza, lai viņa Pirmdzimtais Dēls dodas uz zemi, kļūst par cilvēku.
Viņš dēlu pārvērta, iznīcināja viņa garīgo ķermeni, padarīja par dīgli sievietes ķermenī. Starp citu, Marija tikai nosaciti bija Jēzus māte. Ģenētiski Jēzus bija pilnīgs, bet Marija ne.
Nu, Jēzus piedzima un būtu dzīvojis mūžīgi, nenovecotu.
Bet viņš labprātīgi upurēja savu dzīvību. Nomira.
Būtne, kas eksistēja miljoniem gadu, vēl pirms bija radīts visums, pēkšni vairs nebija.
Tā kā Jēzus atdeva savu dzīvību labprātīgi, tā bija kā samaksa par visem cilvēkiem, lai viņiem būtu cerība atkal kļūt pilnīgiem, kādi bija Ādams un Ieva.
Dieva taisnīguma ietvaros.

Jēzus nav dievs. Viņs teica, ka Tēvs ir lielāks kā Dēls, un to stundu nezina neviens kā vien Tēvs.
Jēzus ir atsevišķa personība. Būtne, kas nodalīta no Dieva, vienkārši visvairāk viņam līdzīga.

P.S. kāds var norādīt pavedienu par Bībeli, kur parunāt par tās pretrunām, divainībām un tādām lietam?

Iesūtīja: Logos ; laiks: 22.01.2008 13:45

Dārgais Elony, šeit mūsu atziņa dalās. Viedoklis ko tu pārstāvi, ir raksturīgs jūdiem, musulmaņiem, jehovas lieciniekiem uc, kas atzīst Kristu kā lielu pravieti un dižu skolotāju, bet tikai kā cilvēku. Visa kristīgā Baznīca (Romas katoļi, pareizticīgie, luterāņi un visi evaņģēliskie un protestantiskie atzari) atzīst un tic ka Jēzus Kristus ir patiess Dievs un patiess Cilvēks.

Iesūtīja: Denija ; laiks: 22.01.2008 15:21

Skaidrs. ^^ Paldies, Elony.
Mani nošokēja tie 100% smadzeņu. Goda vārds kaut ko tādu nezināju.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 22.01.2008 16:12

bet man vienalga nav skaidrs kādā veidā viņš varēja izpirkt kaut kādus citu grēkus un kāds kādam labums no kāda cita ciešanām un kapēc tad joprojām tiek grēkots.
kapēc vajadzīgs kaut kāds citas būtnes upuris lai citi cilvēki spētu doties pa ceļu kas viņus ed tuvāk pilnībai?
man pietiek ar to ka zinu: varu laboties un to daru un no tā kļūstu laimīgāka. man nav vajadzīgs lai kāds cieš

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 22.01.2008 16:27

Man daži vienkārši jautājumi:
Kāpēc cilvēks nevar ticēt TIKAI Dievam? Kāpēc jātic vēl visam pārējam?
Vai arī tas ir pielīdzināms mūsdienu standartiem: pērc vienu, otrs par brīvu?

Un kāds sakars Baznīcai (institūcijai, mūra ēkai) ar Dievu? Kāpēc vienmēr tiek uzsvērts, ka, ja tu neej baznīcā, tad neesi īsteni ticīgs?Bet Dievs taču esot visur!Tev blakām, kādam citam blakām, mums visiem blakām? Kāpēc jāiet uz mūra ēku apliecināt savu ticību, ja cilvēks pats zina, ka tic un zina, ka Dievs arī zina, ka viņš tic?
Tikai pienākuma pēc, lai paklausītos kādu no daudzajiem tik līdzīgajiem sprediķiem vai arī saņemtu grēku piedošanu un grēkotu tālāk?

Iesūtīja: Elune ; laiks: 22.01.2008 16:30

Nē. Svētais vakarēdiens.
Tā ir tā lieta, kuru Tu nevari dabūt nekur citur kā tikai baznīcā.

Iesūtīja: Perfumer ; laiks: 22.01.2008 16:55

Tad man bija uzdāvinājis un tad noņēma. Kristīts vai nekristīts, cilvēks var ticēt, bet ja tas ir tik nozīmīgi (man jau tagad tas šķiet smieklīgi nesvarīgi), jā, esmu cilvēka kristīta, nevis Dieva. Bet tas nav nekāds ticības rādītājs.

Jā, es ticēju šim visam un visam pārējam, kas skan tajā "Es ticu" lūgšanā. Un vēl kaudzēm citu lūgšanu, kuras pat tagad zinu no galvas. Bet es tam neatrodu vairs nozīmi. Dieva pielūgšana, lai kādiem vārdiem, ir Dievam nevajadzīga.



Es ticu Dievam joprojām. Bet es ticu Viņam kā Radījājam, kā viscaur esošajam, kuru navar salikt mazā grāmatiņā, baznīcas sienās vai vārdos vispār. Viņš ir dziļāks par visām jūrām, kuras ir radījis, Viņš aptver visas emocijas, kuras cilvēks ir spējīgs izjust. Viņš ir Radītājs gan tam, ko mēs labu redzam, gan tam, ko mēs ļaunu redzam, bet Dievs to nesadala, Viņš pat nekad to nav domājis. Mēs cilvēki savā attīstībā esam izveidojuši visu, kas šeit tagad ir, kas nav dabas veidojums, ieskaitot Bībeli, ieskaitot baznīcas, paražas, aizspriedumus, to kas ir normāls, to kas ir nenormāls. Tikai sākot dzīvi no jauna un attīrot savas domas no visa cilvēciskā, mēs varam to patiesību ieraudzīt. Kad, piemēram, tumšā naktī mežā, kur virmo smaržas un skan meža mūzika, sāku dejot, es jūtu tādu skaistu un tīru emociju virkni, ka es zinu, ka tas ir mazs mazs sīkumiņš no Dieva. Kad es ziemas putenī kliedzu līdzi ar skaņu, kurā nedzird manu balsi, es smejos un jūtu Dievu. Kad cilvēks atdodas otram cilvēkam un jūt paradīzas sajūtas, viņš jūt Dievu.

Tā ir lielākā cilvēku muļķība, mēģināt sludināt to, ko it kā vēlas Dievs, Jūs nekad nezināsiet, ko viņš vēlas!!! Nekad! Varbūt viņš ir radījis pasauli, lai redzētu to augam, atstātu to mūsu rokās, lai vērotu un domātu "kas notiks ar šo manu radīto galu galā?", nevis rīkotos un klausītos kaut kādās cilvēku muļķīgās lūgšanās kā "palīdzi man eksāmenā" Smieklīgi! Tas ir tik cilvēciski, izdomāt kaut ko tik seklu, padarīt Dievu tik seklu un vienkārši izprotamu. Un ja Viņam ir cilvēka seja, viņš tagad smejas.

Iesūtīja: angel13 ; laiks: 22.01.2008 17:48

Jā, laikam esmu aizķērusi visai strīdīgu tematu. Godīgi sakot, man vēl tagad īpaši skaidrāks nekļuva, bet nu ok. Cik noprotu, Logos saka, ka Jēzus ir Dievs, Elony apgalvo, pretējo. Labi, lai jau būtu, bet kāds negrib paskaidrot, kas īsti būtu tas gars?!

Par kristībām. Jā, arī es esmu bērnībā kristīta, bet vai tad tas nodrošina ticību? Visticamāk, ka nē. Personīgi nekad tā īsti neesmu ticējusi kristiešu Dievam, arī tagad nē. Bērniem ticēt ir ļoti viegli, jo mazie jau tic visam: pasakām, stāstiem, kāpēc lai neticētu arī Dievam? Tad tu paaudzies un sāc uzdot jautājumus, un tā ticība sāk šūpoties, ja vien neatrodi drošu pamatu.

Īstenībā jau ikviens cilvēks kaut kam tic, ja tā nav reliģija, tad kaut kas cits, kaut vai saviem ideāliem. Tādu versiju, par dievu, ko aprakstīja Perfumer, esmu dzirdējusi no daudziem cilvēkiem. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka nevar noticēt, dažreiz ļoti aprobežotajiem baznīcas sludinājumiem, bet neticēt dievam arī nevar. Kad tu sāc domāt globāli, kaut vai par visumu, uzreiz ir tāda sajūta, ka tu esi tik sīciņš. Un kura cilvēka smadzenes vispār ir spējīgas aptvert jēdzienu bezgalīgs, kā kaut kas var nekad nebeigties?

Un galvenais jautājums tomēr paliek:”Kā noticēt?” Vai kāds kristietis negrib pastāstīt, kā tu apzinājies, ka tici Dievam? Kā kļuvi ticīgs? Un vēlviens jautājums: “Kāpēc tu tici?”

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.01.2008 18:31

1. Jēzus nekad sevi nav saucis par Dievu. Ne clvēkiem, ne apustuļiem. Evanģēlijā nav norādīts, ka Jēzus ir Dievs. Jāņa evanģēlijā sākumā kur teikt, ka Vārds [Jēzus] bija dievs, sengrieķu valodā domāts dievišķa būtne. Nu, dievs ar mazo burtu. Sengrieķu valodā dievs nozīmē "neiedomājams spēks". Jēzus, pirms viņš kļuva par cilvēku, bija ārkārtīgi varens, varenākais aiz Dieva.
Dievs ir pastāvējis mūžīgi. Viņš nekad nav radīts. Sk. Psalmu 90:2
Jēzum ir sākums, tāpat kā visam pārējam.
Es atkārtoju, ka Tēvs, jeb Dievs ir lielāks par Dēlu, jeb Jēzu. Sk. Jāņa. ev. 14:28 un Korintiešu vēstuli 11:3
Jēzus ir "neredzamā dieva attēls", kā teikts Korintiešiem 1: 15. Tāpēc Jēzus teica, kas redzējis Dēlu, redzējis Tēvu.
Es nezinu par Baznīcu, bet Bībele mani pārliecina, ka Jēzus nebija Dievs, tikai viņa pirmais radītais enģelis.

Gars? Dieva svētais spēks. Spēks, ko viņš izmanto un dot cilvēkiem, gars ir tas, ko iepūta cilvēkam, kad viņu padarīja dzīvu. Deva dzīvības spēku. Svētais gars - Svētā dieva visvarenais spēks.

Kristības. Jēzus kristijās apmēram 30 gadu vecumā. Visi bībelē minētie cilvēki, kas kristijās, bija pieauguši. Bernu kristības nav minētas.
Vispār uzskata, ka tikai kristība dot glābšanu. Nekristīti mirs. Bet augšāmcelšana notiks un tiks celti visi, kurus nav nositis pats Dievs. Nedomāju, ka Dievs šķiro, kuru zīdaini glāb un kuru ne pēc tā vai vecāki un mācītājs viņu aplēja baznīcā ar ūdeni. Kā var pieņemt ticību, ja tu pat to neapzinies. Es savas krstības pat neapzinos!
Kā es varu būt katolis, ja mani par tādu padarīja piespiedu kārtā?

Par ticību.
Jēzus darīja lielus brīnumus. Bija daudzi, kas viņam neticēja. Ticību uzspiest nevar. Nevar likt sākt ticēt. Cilvēkam pašam ir dota izvēle ticēt, via neticēt. Tā ir brīvā griba.
Tā ir dieva dāvana.

Iesūtīja: Demigod. ; laiks: 22.01.2008 20:04

Ješua no Nācaretes - pravietis, Dieva sūtnis, nevis pats Dievs.



šis ir iemesls, kādēļ es neatbalstu šāda veida kristības pavisam agrā jaunībā. esmu kristīta luterāne, taču tas mani nepiekaļ pie baznīcas. kur nu vēl vairāk - es vispār neticu Dievam un nekad neviens man nav to licis darīt.

Iesūtīja: Ouens ; laiks: 22.01.2008 20:10

CIK labi, ka tu nepateici, ka caur Ievu, jau apnicis kkā.

bet es esmu kristīta katole (katoliete?). baznīcas ir skaistas, bet mani biedē. un nepatīk tie cilvēki, kas tur ir. principā varētu būt šausmīgi skaisti baznīcā atrasties vienam pašam.
un man ir grauzdēti rieksti.

Iesūtīja: colorless wind ; laiks: 22.01.2008 21:18

Jā, es ticu Dievam. Mēs ar mammu esam vienīgās ģimenē, kuras tic. Ne tēvs ne brālis netic.
Man ir jāatzīst, ka Bībeli esmu lasījusi ļoti sen un pat ne visu, kad vēl biju pavisam maza un no tās daudz ko neatceros. Tādēļ man būs grūti uzdot kādu konkrētu jautājumu par Kristus tēmu. Taču, kad mēs ar mammu mēdzām pārrunāt šādas lietas [jo mamma pārzin bībeli ļoti labi un ir ļoti ticīgs cilvēks], tad parasti rodas daudzi jautājumi, uz kuriem ir grūti atbildēt. Un reiz man viņa teica:"Dievam nepatīk, ka tu ilgstoši un gudri prātuļo par to vai citu tēmu. Vienkārši tici." Un to es arī daru. Tikai, jāatzīst, nedaudz pa savam, tā teikt. Es neeju uz baznīcu nu jau ļoti sen. Agrāk gāju uz katoļu, bet tad sapratu, ka man šāds pasākums nav vajadzīgs. Es neuzskatu, ka starp Dievu un cilvēku ir jābūt kādam starpniekam, kurš no šādas lietas lielāko ties iegūst tikai materiālu labumu. Es biju šokā par to, kad uzzināju, ka viens mans paziņa esot redzējis mācītāju, pilnīgā lopā ejot pa ielu uz mājām no kkāda tur bāra vai nu no kurienes tur. Man ir grūti noticēt tam, ko saka cilvēki, kuri paši savā dzīvē neredz patieso gaismu un apskaidrību.
Kā es ticu? Es īpaši neprātoju. Es vienkārši cenšos katru dienu priecāties par visu plašo pasauli, kuru radījis Dievs. Par to, cik daudz skaistu, burvīgu lietu viņš radījis un devis cilvēkiem.
Es pieturos pie uzskata, ka Dievs ir visur un viņu nav jāiet speciāli meklēt baznīcā, Dievu var pielūgt kaut vai ielas vidū, mežā vai pļavā vai turpat mājās.

Un vēl kas. Tieši par to, ka reliģija noliedz tādas grāmatas kā HP, GP utjp. Hariju Poteru man pirmo reizi nopirka mana mamma, kad gāju vēl 7 klasē, laikam. Varbūt sestajā, bet tas nav svarīgi. Šīs grāmatas ir labas, tās man tā pa īstam iemācīja lasīt, ja tā var teikt. Līdz ar to, ja nebūtu Harija Potera, es visdrīzāk vēl joprojām neciestu lasīt neko biezāku kā pārdesmit lappuses un aprobežotos ar kādu žurnālu [kādas šausmas].

Tas bija viss, kas man sakāms. Piedodiet, ja iejaucos Jūsu saturīgajā diskusijā. Gribējās izteikties.


CW

Iesūtīja: Logos ; laiks: 22.01.2008 23:01

Tiešā tekstā tiešām nav norādīts, ka Kristus ir Dievs. Taču netieši viss liecina par Kristu kā iemiesoto Dievu - Svēto Garu, visa Radītāju. Jēzus vispār savu mācību mēdz pasniegt līdzībās. Laikam tam ir kāds sakars ar pērļu kaisīšanu cūkām. Kam ausis dzirdēt tas lai dzird, kam acis redzēt tas lai redz. Vienīgi tiem, kas viņam ticēja, tika izskaidrotas līdzības un runāts tiešā tekstā.

Par norādēm uz Kristus dievišķumu.

"20. Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara.
21. Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem.
22. Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams:
23. redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums."(Mat.1)

Vispirms, Dievs ir Gars (Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem...Moz.1.)
Tātad Svētais Gars nav vis Dieva spēks, bet ir pats Dievs. Gars ir Dieva pamatstāvoklis.

Dievs - Svētais Gars iegāja jaunavā Marijā, un piedzima kā Cilvēks Jēzus Kristus.

"Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks." (Jes.9:5)

Pravietis Jesaja jau daudzus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas pravieto, ka piedzims bērns, kurš būs pats varenais Dievs.

Savieno Jāņa evaņģēlija 1. nodaļas 1. pantu ar 14:
"1. Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs...Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū"


Šeit Jēzus atzīst pavisam nepārprotami ka ir pats Dievs Tēvs:
"7. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
8. Filips Viņam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."
9. Jēzus viņam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?" (Jņ.14:7)


To, ka Jēzus ir paša Dieva inkarnācija saka arī apustulis Pāvils:
"Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi" (2.Kor.5:19)


Ja augstāk minētais tevi nepārliecina, varu mēģināt paskaidrot dziļāk, un piemeklēt vēl vairāk rakstuvietu, kas apliecina ka Kristus ir Dievs-Svētais Gars.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālūk draugs Elony ar tiem pierādījumiem ir. Ja gribēsi Kristū Dievu ieraudzīt, tad redzēsi. Kam acis redzēt, tas lai redz.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 23.01.2008 14:44

Logos tu neatbildi uz manu jautājumu
KĀRTĒJO reizi
tas jau par kaut ko liecina

Iesūtīja: Logos ; laiks: 23.01.2008 16:25

Parasti forumā ja grib kādu konkrēti uzrunāt, tad uzraksta adresātu kam domāts posts.



Ar savu nāvi, tādā veidā. Nevis kautkādus citu grēkus, bet konkrēti tavus (un manus).




Labums ir grēku piedošana, izlīgšana ar Dievu, sirdsapziņas miers, un mūžīgā dzīvība debesu valstībā.




Vecā daba negrib tik vienkārši atkāpties. Cīņa pret grēku ir svēttapšanas darbs ar sevi visa mūža garumā.



Tapēc ka vienīgi šī Būtne ir svēta un bezgrēcīga. Grēcinieks nevar izpirkt grēcinieku.



Grēka alga ir mūžīgā nāve. Cilvēks var pušuplīzdams laboties, bet no grēkiem viņš sevi nevar izpirkt. Ja tev nav vajadzīgas Kristus ciešanas par tevi, tad tavi grēki paliek pie tevis, un tu nenāksi debesu valstībā.

Man liekas ka es jau kautkur rakstīju par taisnīguma principu. Salīdzinājumam pārdomā Valsts krimināllikumu un tiesu. Varētu taču vainīgajam piedod, kapēc taisnība prasa izciest sodu?

Ļaunās cilvēces sods ir nāve.

Dievs mīl savu radību un nevēlās lai tā ietu pazušanā.

Dievs izlemj izciest sodu tavā (un manā) vietā.

Dievs Jēzū Kristū tiek sodīts un mirst pie krusta.

Un trešajā dienā augšāmceļās, jo ar savu upuri ir salauzis nāves lāsta varu.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 23.01.2008 16:32

Jēzus upuris galvenajā nozīmē neietekmē mūsu ikdienas dzīvi.
Tam tas nebija vajadzīgs.
Diebs gribēja, lai cilvēki atkal būtu pilnīgi un dzīvotu mūžīgi, bet tas būtu pret viņa tasnīguma principiem. Dzīvība pret dzīvību. Pirmie cilvēki to pazaudēja, kādam jādot tā vietā. Bet mēs visi esam miruši jau dzimstot, nolemti nāvei. neviens no mums nevar atdot savu dzīvību, jo mums tās būtībā nav. Maksimums pēc 100 gadiem mūs grauzīs tārpi. Tāpēc bija jāupurējas kādam, kam bija mūžīgā dzīvība - Jēzum.
Ciešanas - tāpēc, lai pierādītu, ka viņš ir uzticams. Cieta Ījabs, apustuļi, Jēzus - viņi visi pierādija Sātanam, ka cilvēks nekalpo Dievam tikai aiz personīgā labuma un dzīvības. Sk. Ījaba 1:11, 2:4.
Kāpēc joprojām grēko - Dievs devis laiku cilvēkiem pierādīt, ka tie spēj dzīvot labāk bez dieva. Bija jānāk sociālismam, nacismam un citām sistēmām, lai pierādītu kam ir un kam nav tasnība.




Apustuļu darbi 2:4. "Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu."
Neapgalvosi taču, ka visos apustuļos un mācekļos, kas tur bija iemiesojās Dievs? Visos vienlaicīgi?
Tu runā, ka Bībelē nav pretrunu. Bet tam ir jēga tikai tad, ja Svētais Gars nav persona, bet dieva vara, spēks, enerģija.
Dievs nesūtija pats sevi uz zemi, viņš sūtija kādu citu - Jēzu. Dievs pats sevi necēla augšā no nāves. Tas nav iespējams loģiski. Ja "mirušie nezina nekā", kā viņš var sevi augšāmcelt? Nevar. Tam ir jēga, ja Dievs un Jēzus ir atsevišķas personas.


Nevis Visvarenais Dievs. Jau norādiju, ka dievs ir tituls, nevis vārds. Jēzus ir varena būtne, ko var saukt par vareno dievu, bet ne Viosvareno Dievu, kas ir viņa Tēvs.



Jāņa 14:20 Jēzus uzrunā apustuļus: "Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā, un Jūs manī, un Es jūsos."

Vai apustuļi arī Dievs Tēvs, tāpat kā Jēzus bija Dievs Tēvs?
Tam ir loģika tikai tad, ja Jēzus runā nevis par personību, bet par nodomiem un domšāšanu. Ka apustuļiem jālīdzinās Jēzum, kā Jēzus līdzinās savam Tēvam.



Es zinu, ka tevi nepārliecināšu. Bet es citēju Bībeli, nevis runāju no sevis. Nevar pagra'bt pantu no konteksta un to izskaidrot. Nevar pasniegt mozaīkas gabaliņu kā visu bildi.

Iesūtīja: Logos ; laiks: 28.01.2008 09:58

'Elony' date='23.01.2008 16:32'

Kristīgās ēras pirmajos gadsimtos baznīctēviem bija jācīnās pret lielo skaitu jaunu un vecu herēžu. Viena no lielākajām bija gnosticisms. Gnostiķi abgalvoja ka ir visaugstākais dievs, kas ir būtībā nepieejams, un ir zemāks dievs, kas radījis šo pasauli - Demiurgs. Palasi wikipedija par gnostiķiem, ļoti līdzīgs uzskats tam ko tu šeit apraksti.

Turklāt tu izlaidi vēl vienu svarīgu norādi (nezinu tīšām vai netīšām) par Kristu kā Tēvu :

"Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks." (Jes.9:5)

Iesūtīja: Elony ; laiks: 28.01.2008 16:31

Bībelē ir dažas vietas, kur minēts vārds 'dievs', bet neattiecas uz Visaugsto Dievu. Piemēram 2. vēstule korintiešiem 4:4 minētais "šīs pasaules dievs" ir nevis Visaugstais Dievs, bet gan Sātans. Tomēr viņs ir saukts par dievu, jo viņa vara ir liela.
Dievs - tas nav vārds, bet tituls. Jēzus ir šī titula cienīgs, jo ir visas radības pirmdzimtais un palīdzēja Visaugstajam Dievam radīt visu pārējo. Jāņa evanģelijs 1:3.
Bet viņs pats nav Radītājs. Lai arī "caur viņu viss ir radies", viņš pats nav radījis visu, tikai palīdzējis. Dēvēt viņu par demiurgu nevar, tāpat kā profesora asistentu eksperimantā nevar dēvēt par ekeprimenta autoru.

Mūžīgais tēvs.
Skatīties 1. vēstuli korintiešiem 15:22.
Ādams ir mūsu visu tēvs, sencis. Mēs nesam sevī viņa mantojumu - grēku un nāvi.
Jēzus, atdodams sevi par upuri ieņem Ādama vietu, lai mēs kļūtu par viņa mantiniekiem, viņš tēlaini kļūst par mūsu tēvu Ādama vietā.
Ja Ādams ka tēvs nebija mūžīgs, jo sagrēkoja un nomira, tad Jēzus ir mūžīgs, jo jau izturēja visus pārbaudījumus un dzīvos mūžīgi. Tādēļ ir mūžīgais tēvs.

Jebkura gadījumā ta ir piekasīšanās pie viena panta sastāvdaļas. Tam ir jēga, ja tu vari paskaidrot arī tos pantus, kurus es norādiju agrāk un kas liecina pret Jēzu kā Visaugsto Dievu, tikai ka viņa Dēlu.

Iesūtīja: Lilija Emma ; laiks: 28.01.2008 16:44

Katram ir sava patiesība , viens tic, cits nē...
Tas nekur man liekas tā īzsti nenovedīs..

Iesūtīja: Travolta ; laiks: 20.10.2008 18:44

Interesanti , kas tad trūkst kristīgajai ticībai. Man tev ir jautājums , ko no tā visa ir vieglāk izdarīt (vai pateikt tev tavi grēki ir piedoti vai uz triekas ķerto teikt , celies ņem savu gultu un staigā) atbildi sev tikkai godīgi

Iesūtīja: Juliette ; laiks: 20.10.2008 23:12

Cik debīli ir uzskatīt, ka tu jau pamostoties un pieceļoties no gultas esi grēkojis.
Un tad visu mūžu šaustīt sevi par to, ka esi piedzimis.

Iesūtīja: Blond Bestia ; laiks: 17.11.2008 19:46

Jautājums: Kas ir Jēzus Kristus un kāda ir viņa misija?

Jēzus Kristus ir bijis ļoti gudra persona ar tieksmi kļūt par īpašu cilvēku vai vismaz pasaules vadītāju. Gribēja labu, bet sanāca kā nu sanāca, bet patiesība ir tāda, ka nevienam nebūs piespiest cilvēkus uz vienu patiesību, vai arī likt tiem pildīt dažādus likumus. Un visi dižie cilvēki, kas to centušies darīt, sataisīja sūdus uz daudziem gadiem.
Viņa misija visticamāk bija domāta mīlestība, bet sanāca sašķelšana. Un tagad vislabāk ir tiem, kas nekur daudz neseko. Vēl viņa misija bija ielikt domas tā, lai cilvēkiem pašiem nav jādomā. Ei, tu, māksliniek, ne jau tu uzzīmēji šo gleznu, bet dievs caur tevi šo zīmēja, tu pats esi dieva kalps! un tādā garā.
Jēzus nebija slikts, bet, ja viņš tagad paskatītos, kā tagadējie viņa vārdus sagrozījuši, viņam gribētos vēlreiz piedzimt. A varbūt i piedzima, bet mūsdienās jau nevienis dievadēlam jaunam nenoticēs un paži baznīcēni šo mīlīgi likvidēs.
Interesanti, kā izpaužas tas, ka viņš ar ciešanām un nāvi atvēris mums debesu valstību? Tad jau izklausās, ka debesis mēs varam dabūt cītīgi mokoties un mokot, mirdinot un mirstot.

Vispār jau dievam būtu jārunā ar katru savā veidā. Ar durakiem pa vieglam, ar filozofiem - neatšķetināmi. Ar laimīgajiem - priecīgi. Ar nopietnajiem pa nopietnam. Ar lecīgajiem - vēl lecīgāk. Tāpēc jau nava jēgas visiem dot bībeli un gaidīt, ka šie pieņems dievu. Visi nav vienādi un nav pat līdzīgi. Johaidi.

WTF? Ceru, ka ne dievs to teica. Tas būtu baigi glupi teikts.

Iesūtīja: stiina ; laiks: 18.02.2009 14:20

Hmm, vai Tu apgalvo, ka saproti uzrakstīto, ka vari droši raksturot šo teicienu kā glupu?

Manā skatījumā Jēzus Kristus misija bija ļaut cilvēkiem iepazīt Dievu un pārveidot cilvēkus, ka tie iemācītos dzīvot kopā ar Dievu.
Tad nu visiem, kuri to vēlas, tas arī tiek dots. Kristietība lielā mērā ir par attiecībām, ne tik daudz par zināšanām (slepenām vai atklātām).

Iesūtīja: Klusums. ; laiks: 09.03.2009 18:53

+ to varētu pieņemt kā patiesību tikai atzīstot neeksistēšanu kā ļaunumu, kas jau ir absurdi.

Iesūtīja: Blond Bestia ; laiks: 22.04.2009 14:46

grēka alga ir mūžīgā nāve. beware. tas ir ne tikai glupi, bet arīdzan nesakarīgi, jo negrēkot vispār nav iespējams. varbūt mana sapratne šo neļauj saprast pareizi, bet es neuzskatu, ka, ja būšu sazadzies ābolus, tad dabūšu elles mokas un mūžīgo nāvi. jo grēks taču ir grēks - gan piektdienā cūciņu notiesāt, gan nokaut cilvēku kā cūku. kā vispār var kādu sūtīt uz elli, kur draud mūžīgās mocības? kādā pakāpē ļaunam tad vispār jābūt? tāpat skaidrs, ka ne debesis, ne elle nepastāv jau tādēļ vien, ka cilvēki ir tik dažādi. lielākā daļa, ar kuriem esmu sastapies nav iedomājami ne debesīs, ne ellē.
visticamāk, ka Jēzus ir bijis un daudz runājis un rādījis, bet ne visiem tā mācība der. tāpat ne visiem der tā paradīze.
paradīzi un elli mēs dzīves laikā sastopam un lieliski zinām, ka ne laime, ne ciešanas nav mūžīgas un beidzas. tad ```` izdomāt kaut ko tik neiespējamu?

bet tā kristietība palīdz saturēt pasauli, tas tiesa. ļaunu cilvēku mazāk. tāpēc kaut kāds labums no tās misijas gan jau ir.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.04.2009 15:27

Toties fanātiķu vairāk, kas sastrādā vēl šausmīgākas lietas.

Par grēka algu — kas ir bez grēka, lai pirmais to akmeni met…
Redz, kristiešiem ir tāda jauka un mīļa pārliecība, ka mēs visi piedzimstam jau grēcīgi. Jau ar vienu grēku mūsu kontā, tā teikt, iesākumam.

Tā kā we all are going to hell! Tas ir, protams, ja ticēt burtiski visam, kas tais grāmatās rakstīts.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.04.2009 15:34

Dievs to neteica. To teica apustulis Pāvils, bet garīgajās lietās viņš tik un tā ir autoritāte. Vēstulē romiešiem, viņš rakstīja, ka grēka alga ir nāve. Nāve ir neeksistence, iznīcība. Tevi ieliek beigtu kapā, tu satrūdi un tevis nav.
"No pīšļiem esi cēlies, par pīšļiem atkal paliksi..."



Kāds tam sakars ar ļaunumu? Dievs jau nevienam negrib darīt pāri, bet viņam ir likums. Visi cilvēki grēko, līdz ar to pelnījuši nāvi.



Vispār mūžīga iznīciba nevar pastāvēt vienlaicīgi ar mūžīgu eksistenci elles mocībās. Jebkurā gadījumā ir pareizi teikts, ka cilvēks pa savas dzīves 70-80 gadiem nevar sastrādāt tik daudz ļauna, lai pelnītu spīdzināšanu un mocības tūkstoš vai miljons gadu, par mūžību nemaz nerunājot. Jebkurā gadījumā nekur jau bībelē apustuļi nedraud ar mūžīgām elles mokām, ar tām draudēja viduslaiku mācītāji nejaukajiem pagāniem un vienkāršajai tautai.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.04.2009 15:41

Nu jā, bet vai tik tas pats Pāvils nelietoja terminu `mūžīgā nāve`, un `iemešanu sēra jūrā, kur būs mūžīga degšana un zobu klabēšana`?

Ja dievs paredzēja, ka cilvēki grēkos (pareizāk sakot - nevarēs negrēkot) UN paredzēja sodu par šo grēkošanu, nu tad attiecīgais likums ir diezgan neadekvāts.

10 Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam.
11 Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija kur palikt.
12 Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem.
13 Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem.
14 Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve - uguns jūra.
15 Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.
Atklāsmes grāmata, 21. nodaļa.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.04.2009 15:48

Ok, tad jautājums:

Ja cilvēki pēc definīcijas ir grēcinieku dzimta, kāda tad vispār jēga ļaut viņiem dzīvot, attīstīties, zināt par tādu Dievu un sūtīt viņam spama vēstules iknedēļas standartlūgšanu veidā? Viņam patīk, ka ir kāds, par ko pasmieties?

Ar šiem jautājumiem es gribēju teikt, ka augstākminētais iet pilnīgā pretrunā ar attīstības principu. Tā tas var būt tikai tad, ja ar mums vienkārši parotaļājas — bet tad ko tādu nav jēgas pielūgt. Savukārt, ja attīstības princips tiek ievērots, tad nevar pieņemt, ka visi jau no sākumaa ir norakstāmi.

Iesūtīja: Elony ; laiks: 22.04.2009 17:40

Ņe, mūžīgā degšana ir minēta vienīgi Atklāsmes grāmatā tajās... vīzijās, tā teikt. Zobu klabēšanu minēja Jēzus. Ja atceros, tad runa gāja par iemešanu ceplī, kur būs zobu trīcēšana un vēl kaut kas... viņš neminēja, ka tas būs mūžīgi.



Dievs nav visu zinošs. Visu zināt, nozīmē arī zināt, ko katrs cilvēks darīs visu viņa dzīvi. Dievs no šīs iespējas atsakās, dodot cilvēkiem brīvu gribu. Viņš zināja, ka cilvēki var sagrēkot, kā arī notika, bet viņi varēja arī nesagrēkot un joprojām dzīvot laimīgi bez visām problēmām. Tomēr kaut arī cilvēki sagrēkoja, dievs izveidoja plānu, kā šo problēmu atrisināt. Tipa, visa cilvēces vēsture ir tikai pārejas posms, kura beigās atkal būs paradīze. Nu, tāpēc arī cilvēkiem ļauj dzīvot un attīstīties. Lai apzinās, kā ir dzīvot bez dieva. Dot iespēju labprātīgi atzīt viņu, pakļauties viņa gribai, lai varētu izdzīvot apokalipsi.

Atklāsmes grāmata ir simbolu grāmata. Redz, zvērs, kas tur minēts nav septiņgalvains radioktīvo atkritumu monstrs, bet kaut kas cits. Sātans nav septiņgalvains pūķis, kas lidinās debesīs. Un viltis pravietis nav pūķis ar vienu galvu.
Zvēri ir simboliski un arī uguns jūra ir simboliska, ja ko iemet lavā, tas iznīkst, tāpēc šite arī visticamāk ir domāta iznīcība. Vienkārši laikam viņu iznīcība tiek pielīdzināta lielām mokām. Vismaz Velns noteikti ar bailēm domā par to, ko dievs šim sagatavoja.

Jebkurā gadījumā, tā ir vienīgā vieta, kur minētas mūžīgas mokas. Visa pārējā bībelē nav runāts par mūžīgām mokām, bet par iznīcību. Balstīt uz vienu teikumu, kas izteikts tik simboliskā nozīmē, veselu reliģisku uzskatu ir pārdroši, manuprāt.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.04.2009 19:11

Nudien Mattias un Gotiņtēv, kaut kas tāds ir prātam neaptverams. Abi jūs esat pēdīgie ķeceri un degsit elles ugunīs par šitādu zaimošanu. Nu nevar taču Bībelei piesieties, izmantojot veselo saprātu un loģiku — tā ir simboliska taču, un tās norādījumi jāpilda burtiski.

Par Jēzus Kristus misiju vaispār nav ko iesākt dikutēt, jo viss jau ir pateikts Bībelē. Kas to dara, ir zaimotājs un lemts mūžīgai degšanai elles ugunīs līdz pat apokalipsei.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 22.04.2009 20:08

Labs joks, Beppo.

Kā var apzināties, kā ir dzīvot bez Dieva, ja cilvēcei mūsdienās nav ne mazākās poņas, kā ir dzīvot ar Dievu?

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.04.2009 20:31

Re kur Elony augstāk raksta, ka nekādas elles kā mocību vietas nav

Kāpēc nevar? Loģika vai nu ir, vai nu tās nav. Un ja par elli ir rakstīts simboliski - tad arī visai apšaubāms kļūst apgalvojums, ka tur kāds degs. Un ja nu par Jēzus upuri ir rakstīts simboliski, bet par pusnātnu drēbju valkāšanu - burtiski?

Par Jēzus misiju pati bībele nemaz nav tik konsekventa. Ja spriest pēc evaņģēlijiem, tad Jēzus misija bija mācīt un sludināt debesu valstību, a vietnieciskā upura koncepcija nāk jau no apustuļa Pāvila sacerējumiem

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 22.04.2009 20:57

Mattias, es labi jūtu, ka tu esi cinisks ateists, bet es par nopietniem un svētiem tematiem nejokoju. Paldies par kūkām, manos plānos nav degt elles ugunīs. Savukārt Elony es ieteiktu rūpīgi izlasīt Bībeli un beigt interpretēt tās tekstus pa savam — kā ir, tā ir, tas taču pat piecgadīgam mazulim svētdienas skolā skaidrs.

Un Gotiņ, Bībele ir jāuztver kā viens veselums nevis jāķidā katrs pants atsevišķi. Pretrunu nav.

Un vispār, mēs te diskutējam par Jēzus Kristus misiju vai arī spamojam par Bībeli un kristietību kā tādu? Ar jums, neticīgajiem, to darīt ir elles mokas, bet Kristus ir uzlicis man šo pienākumu nest Dieva gaismu arī tādu kā jūs vidū, un šo pienākumu centīšos godam izpildīt.

Iesūtīja: Blond Bestia ; laiks: 22.04.2009 21:33

vai tie, kas vispār neko nezina par dievu un bībeli nav laimīgie?
par nopietniem tematiem arī var pajokot, citādi šis temats no savas nopietnības jau drīz sāks gruzdēt. ja dievs radīja humora izjūtu, tad pieņems arī to, ka par viņu tiek pajokots.

un elles nav un neviens tur nedegs. iedomājies cilvēku, kam dzīve tāda nelaimīgāka gadījusies un sanācis pagrēkot un re vēl pēc nāves mūžīgi un vēl briesmīgāk mocīties. tas ir cilvēka plašās fantāzijas tumšais, sapuvušais auglis. protams, bail no tādas vietas, pat no domas par tādas vietas eksistenci, un ar šo var arī tā kā spēlēt uz dažu prātiem. nav pat jābūt ateistam, lai tādai vietai neticētu. un tas pats ar debesīm - mūžīga reibuma stāvoklim līdzīga laimes sajūta. es to mitoloģijas plauktā liktu.

vispār derētu domāt tikai par to, kā laimīgi nodzīvot savu zemes dzīvi. ja dievs ir, tad mēs te radīti ne jau tāpēc, lai viņu pielūgtu, jo who needs such a game? vai tad vecāki (še runa par labiem, dievišķiem vecākiem) rada bērnu, lai tas viņus pielūgtu? un viss, ko vecāki savam bērnam novēl vai tad nav vienkārši laimīga dzīve? (```` tie baušļi, ka mēs jau tāpat esam ar spējām sajust, kas sāp un kas iepriecina?). nekad neesmu sapratis, kāpēc jāizdomā kaut kas neiespējams, pārdabisks un nedabisks, ja visu jau var redzēt skaidri ŠEIT uz Zemes. nav citādākas laimes vietas un nav moku vietas, tāpat kā nav gandrīz visu pārējo cilvēka fantāzijas augļu. ir tas, kas ir.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 22.04.2009 21:52

Ok, par misiju.

Te nu mums ir iespējami 2 pamatskatījumi:
1) tradicionālais kristietiskais - ar visu storiju par grēku uzņemšanos, ciešanu, miršanu un augšāmcelšanos ar visām no tā izrietošajām sekām, tai skaitā, Kristus ieaicināšanu 21. gadsimta cilvēka dzīvē un viņam adresētiem lūgumiem kļūt par Personīgo Glābēju. Vai ne? Šis skatījums dominē, ja mēs atzīstam bībeli par vairāk vai mazāk nemaldīgu patiesību un visu pārējo vērtējam caur tās prizmu.

2) Skeptiskais, kurš apskata bībeles stāstus nevis kā neapstrīdamu un svētu patiesību, bet gan kā versiju par notikumiem, kuri varēja būt, bet varēja arī nebūt. Šajā gadījumā Jēzus misija reducējas uz visai tipisku ēru mijas Palestīnā mītošu reliģiski-ētisko sludinātāju - novatoru, kura mācība tīrās sagadīšanās vai drīzāk kādu objektīvu sociālu, politisku vai filozofisku faktoru rezultātā kļuva populārāka par saviem tā laika konkurentiem un, vēlāk prasmīgu teologu apstrādāta (neaizmirsīsim, kas bija Sauls pirms kļūšanas par Pāvilu) izlauza sev ceļu un vietu pasaules topa reliģiju starpā...

Un tagad visus, kas vairāk piekrīt otrajam skatījumam, redirektēsim uz accko ftopk... pardon, uz sēra jūru ellē?

Iesūtīja: Elony ; laiks: 23.04.2009 06:53

Esmu lasījis bībeli. Varbūt mazāk jāstaigā pa svētdienas skolām piecu gadu vecumā, kur tev klārē, ka par to, ka ja nemācēsi kakāt podiņā, degsi elles lismās, bet vairāk paša rokām jālasa bībele. Man tā kā nav sanācis atrast vietu, kur sola mūžīga mokas grēciniekiem, izņemot simbolisko aprakstu Atklāsmes grāmatā.
Ja kāds saka, ka cilvēks par saviem 70-80 gadiem dzīves grēku mūžīgi degs elles liesmās, tad viņš padara dievu ļaunāku par sātanu.



Nu, dzīvot ar dievu paradīzes apstākļos ir tā, ka tev ir mūžīga dzivība, visapkārt valda pārticība, tu mierīgi ņemies pa savas privātmājas dārziņu, audzē vīnogas un zemenes, Satiecies ar jaukiem cilvēkiem, nav jāuztraucas par slimībām, kariem, ekonomiskajām krīzēm, dabas katastrofām, zagļiem. u.t.t. Nav iedzimtā grēka kas tevi un citus cilvēkus pamudinātu uz nedarbiem, klausi dievam, citādi dari ko vēlies... Tā bija Ēdenes dārzā ar Ādamu un Ievu, dzīve bez rūpēm un bēdām. Bija tikai viens aizliegums un to pašu pārkāpa...
Nu, vispār Bībele sniedz ieskatu tajā, kā cilvēki dzīvotu, ja nebūtu kļuvuši grēcīgi.
Bet kā ir dzīvo bez dieva, var redzēt tagad - daudzas reliģijas, katra dzīvi un dievu skaidro savādāk, problēmas visās sfērās, regresija morāles normās. Viss ko cilvēce ir sasniegusi ir tehnoloģiska attīstība un tā pati ir tik postoša, ka lēnām bojā apkārtējo vidi un ļauj nonest cilvēci ar kodolgalviņām.

Ā, Jēzus misija:

1) Sludināt dieva valstību un jaunās morāles normas
2) Ar brīnumiem un dziedināšanu parādīt, kāds varens un labs valdnieks viņš būs dieva valstībā
3) Panākt, lai viņa sekotāji vēlāk izplatītu Jēzus mācību pa visu pasauli
4) Pierādītu, ka pilnīgs cilvēks var palikt uzticīgs dievam līdz pat nāvei, neskatoties uz visām mokām
5) Atdot savu dzīvību kā samaksu par cilvēces grēcīgo stāvokli, lai tie, kas tic dievam un vēlas pildīt viņa gribu varētu dzīvot mūžīgi paradīzē.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 23.04.2009 11:58

Ir jau, ir.


Ir vēl viens skatījums: Dievs, kuram sākumā patika justies kā Radītājam, un kuram nu jau bija pieriebušās SPAMa vēstules (uz Mūsu Tēvs debesīs un tamlīdzīgiem sabdžektiem šis jau sen filtrus uzlicis, bet tie m­aitas cilvēki taču katru dienu kaut ko jaunu izdomā), pēc daudziem nesekmīgiem mēģinājumiem (Kaina iecelšana par modu, lai šis apgriež attiecīgās tendences, Hēroda iecelšana par supermodu) nosūtīja pats savu dēlu, lai jamais uz sliktā piemēra parādītu, cik kaitīga ir šāda ticība. Taču nē, kļuva vēl ļaunāk. Nu, lielajam papiņam apriebās un šis par adminu ielika Sātanu, par ko mūsdienās arī ir visādas izklaides.

Ā, šajā teorijā pats labākais bija tas, ka par ateisti nabadziņu nelika mierā; no viņiem Dievam nāca SPAMs ar mēģinājumiem iegalvot, ka jamais neeksistē.

Kas attiecas uz bargā Dieva teoriju — saka, ka Dievs radījis cilvēkus pēc sava vaiga un līdzības un viņi viņam atmaksāja ar to pašu.

Iesūtīja: Beppo ; laiks: 23.04.2009 14:28

Nē, taču, ir viens pareizais skatījums, pirmais variants, jo Bībele taču ir Svētie raksti nevis tev kaut kāds Dekamerons. Tā ir neapstrīdama un svēta patiesība.



Zioni, es B'beli lasu katru dienu. Kaut nedaudz, bet katru dienu, un, ja gadās brīva diena, gadās, ka visu dienu nosēžu pie tās. Tā ka tikai nevajag, ja? Un mazuļiem svētdienas skolā neviens nesāsta, ka par vienreizēju bikšu piekakāšanu viņa dvēsele nonāks ellē. Varbūt pats aizstaigā uz baznīcu un apliecini savu ticību nevis plāties ar to, ka esi lasījis Bībeli.

Mattiasa pieminēto teoriju es vispār nekomentēšu, jo tā ir zaimošana. Atnāc ar mani kādreiz uz baznīcu, varbūt tur Dieva gaisma izgaismos tavu melno dvēseli un tu nožēlosi savu zaimošanu. Nē, nopietni, ko tu dari šosvētdien rīta pusē?

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 23.04.2009 14:49

Beppo, tu taču joko.
Jūs visi vispār te smejaties. Un sasmīdinājāt arī mani.

Par Jēzus misiju:
Jēzus misija gluži kā citu sludinātāju misija bija veltīt visu savu dzīvi šai misijai, lai padarītu to cik vien iespējams iedarbīgu uz cilvēku prātiem tad un līdz pat mūsu dienām. Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, jo kā tas no iesākuma ir bijis, tā mūžīgi mūžos, āmen.

Es nevaru lepoties ar Bībeles zināšanām, jo man tā nav patikusi jau no pirmajām lapaspusēm. Vienkārši nevelk paralēles ar manu dzīvi un uzskatiem. Man vienkārši pavisam nepatīk neko nekur godināt, lai kas tas arī būtu. Man patīk, ja cilvēki ir radītāji, nevis sekotāji, un tas jau ir spēcīgi sists pret Dieva likumiem. Arī grēki lielākoties man nešķiet grēki. Un daudz kas šķiet smieklīgs un nejēdzīgs. Un ko nu tur padarīt? Man nekas nav pret Dievu un Jēzus misiju, es labprāt sadarbotos, ja Viņš man būtu sasniedzams un saprotams.

Tā ir, pie velna.
Citādi, kā Dievs varējis radīt tik dažādus cilvēkus, un tikai vienu pieeju...

Iesūtīja: Elony ; laiks: 23.04.2009 16:33

Neizskatās. Jo kur bībelē teikts, ka visi grēcinieki mūžīgi degs elles ugunīs? Tieši, nevis caur simbolisku līdzību. Galu galā, mēs esam tikai pīšļi un pelni. Mēs nedegam mūžīgi.
Esmu bijis svētdienas skolā un baznīcā, paldies. Kad atceros, joprojām jūtu ziemas aukstumu neapsildītajā baznīcā... vai tiešām apkure ir grēks?