Amerikas pirāti, [PZP], [C] Opcijas

[Moskjis]

Kādreiz jau tāda spēle bija, man tā patika, tādēļ:

Tēla vārds:
dzimums:
vecums:
fotoattēls vai zīmējums(nav obligāti):
izskata apraksts:
rakstura apraksts:
tēla pagātnes apraksts(obligāts):

Katram spēlētājam ir šādi ieroči:
muskete - tālu šauj, taču ir diezgan neparocīga;
divas pistoles - tuviem attālumiem;
zobens;
duncis;
(Šaujamieroči ir jāpārlādē pēc katra šāviena)

Tēliem ir liela spēles brīvība, moderatora nav.
Bet kā pierādījās iepriekšējā spēlē: pāris aktīvākie tēli virzīs spēles virzienu.
Vai vēlēsities tiem pievienoties, vai bēgt prom no viņiem: tā būs jūsu izvēle.

[Moskjis]

Esmu Konrāds. Viļņu šalkas bija mana mūzika un siļķes bija mans ēdiens. Dzīvoju nabadzīgā īru zvejnieku ģimenē. Tajā mazajā, vējainajā būdiņā dzīvojām 12 cilvēki: Mans tēvs, māte, septiņi brāļi, divas māsas un es. Viens pēc otra brāļi aizgāja no mājām. Daži noslīka zvejā, citi tika uz tālbraucējiem kuģiem... Reiz no jūras neatgriezās mans tēvs. Māte nomira aiz bēdām, māsas aizgāja kalpu gaitās.
Es, mani pieņēma vietējais mediķis: vecs, sirms vīrs ar vārgām kājām. Es nesu viņa čemodānu, vēroju viņu amputējam airu sašķaidītus pirkstus, izņemot skrotis no malumednieku sašautā mežsarga, izņemot lodes no mežsarga sašautajiem malumedniekiem... Mācījos lasīt, gatavot zāles, kad večukam ģikts neļāva strādāt. Reizēm asistēju operācijās. Tās gan īpaši neizcēlās ar daudzveidību: ja lauzts vienā līdz trīs vietās, liekam šinu. Ja vairāk, zāģējam nost.

Kā jau visiem veciem vīriem arī mediķim pienāca gals.
Mantojumā ieguvu čemodānu ar zāģīšiem un citiem skaistiem rīkiem kā arī nelielu naudas summu un ārsta praksi.

Diemžēl, neliels strīds ar 'smirdīgu' angli no veda pie nelāgām sekām: viens lauzts galvaskauss un meklēšanā esošs:
Aptuveni 20 gadus vecs vīrietis.
Konrāds
Īpašas pazīmes:
Brūni mati, vidējas miesasbūves,
var uzdoties par mediķi.

Kā rezultātā nācās 'ņemt pēdu' un peldēt uz jauno pasauli.
Piemunstierējos par ārsta palīgu uz tirdzniecības kuģa: "Sofija"
Kuģa galamērķis: Kuba
Krava: vaska sveces, zābaki, raupji audumi apģērbiem kā arī
nedeklarētās mantas: kuras, kā man 'netīšām' izdevās uzzināt sastādija 1000 pudeles vīna un 10 000 zelta astoņnieku.

Šie zelta astoņnieki mani ļoti iekārdināja, kā rezultātā pie Kubas krastiem "Sofija" palika bez laivas, muciņas ūdens, pāris šķiņķa un maizes gabaliem, 10 000 zelta astoņniekiem un manas nenozīmīgās personas.

Diemžēl, kas viegli nāk, tas viegli iet. Un drīz es attapos Jamaikā, bez naudas un laivas. Plusos varēju ieskaitīt pazīšanos ar Jamaikas daiļajām dāmām, brīnumainā kārtā nepazaudēto mediķa somu, kura pat bija nedaudz papildināta ar zāļu sastāvaļām, receptēm un visādiem moderniem aparātiem kā arī vietu visādu interesantu ļaužu kompānijā kuriem piederēja kuģis, ne īpaši interesēja likums un citas oficiālas padarīšanas.

Arī darbs man atradās: kuģim nebija kapteiņa un, kamēr vēl nebija notikusi oficiāla sanāksme un izvēlēts jauns kapteinis, visi karoja savā starpā -- kurš tad būs kapteinis... Tas ļāva atbrīvot viņus no visādiem smukiem gredzeniem, naudas vienībām vai citām veltēm: ko nu katrs varēja dot par lauzumu šinēšanu, degunu 'taisnošanu' un cita veida traumām.


Jea, tas bija sen atpakaļ.
Vienā upē divreiz neiekāpsi un citi "lieliski" izteicieni.
Esmu nodzēries, galvā visādas dziesmiņas skan, Rafelli
vermuts un rums - mani labākie draugi.
Ko esmu darījis, kur atrodos: nezinu. Laikam Spānijā.
Velns viņ zin kā esmu šeit nokļuvis.
Jea, mani meklē. Par ko - nezinu, bet mans nazis tāds
mikls, laikam kādam būšu izdūris vēl vienu caurumu,
you know, atbrīvoju ķermeni no visādām atkritumvielām.
Tādām kā asinis un iekšas. Kam negadās.