Vai SPOKI ir reāli?, Daži tic, citi - nē, bet pārāk daudzi fakti pierāda spoku esamību. Opcijas

[positiv denken]

Es personīgi esmu jutusi spoka klātbūtni, tāpēc - man nav šaubu, ka spoki eksistē un ir reāli.

Iespējams, ka ir labie un ļaunie spoki, taču tikpat iespējams, ka tas atkarīgs no tā, cik jūtīgs ir cilvēks - vai viņš spēj just, uztvert nemateriālo pasauli vai vēl nav gatavs ar to sastapties.

Manā skolā mūsu skolas spoks dzīvo jau sen. Neko ļaunu viņš gan nedara - vēlās vakara stundās, kad kāds sēž pie datora, viņš mēdz skaļi staigāt, virināt aizslēgtas durvis, apsviest krūzē tējkaroti uz otru pusi. Interesantākais, ka viņa skatienu var just - skaidri sarotams, ka neesi telpā viens.

Reiz viņš nošķaudījās, kad apkopēja slaucīja kādu stūri zem kāpnēm, esot pilnīgi viena pati. Tajā stūrī nebija ne dzīvas būtne - ne pat sīkākās peles vai aizmaldījušās eža!!!

Bija reize, kad viņš pieklauvēja pie durvīm no iekšpuses, bet telpa bija aizslēgta un tukša... Vispār, ir pierasts pie viņa, kolektīvs ar viņu vienkārši rēķinās!

[Klāra]

ir cilvēki, kas vienkārši grib ticēt spokiem un saskata katrā dīvainā gadījumā spoku vai arī vienkārši baidās un viņiem jau sāk rādīties. ir arī tādi, kam ir plaša iztēle vai kas pārlasījušies fantastiku, filmas utt... es neticu spokiem, neticu, ka mirušie pa pasauli blandās.. ticu tikai gariem, kuri, pēc manām domām, ir pilna pasaule un varbūt tos var sajust.

[Viesis_alexy_*]

NU NEVAR JAW arii pieradit ka spoki pastaav ta4u just vinjus arii es varu bet pieraadiit to ko nevar redzeet arii nevar. maiem draugiem ir biju6as bildes kur tie6am nevareja sakatit spoku tikai kautko baltu sajauktu ar zalju un veel kautko nu kautkaads objekts bet atkal pieraadiijumu iistu nebij. toties es vienu dienu biju aizgaajusi uz slimiicu kura agraak bij priek6 gariigi atpaliku6ajiem beerniem unj vinja kautkad sen bij sadegusi ar visiem beerniem unj visi teica kad tur ir daudz spoku kurus var dazreiz pat redzeet unj es biju tur iek6aa ar sawiem draugiem ta4u kop6 taas dienas es esmu taakaa nolaadeeta viss nesanaak unj agresiiva esmu kaa kaads pieskaraas pie maniim es noraustos unj visur ir tie stulpie taarakaani mu6as vinjas taakaa man seko tas varbuut ir galiigi stulbi bet es tajaa maajaa biju pavisam nesen unj mana dziive ir galiigi izmainiijusies unj vija naw palikusi labaaka.. unj katru dienu man ir tie stulbie pretiigie sapnji kuri man neljauj guleet........;(es ticu spokiem kaa arii ticu ka dievs pastaav ja nevar pieraadiit ka ir dievs tad arii protams nevarees pieraadiit ka pastaav spoks tu ta4u nevari sakert spoku unj iepaast buurii kautkaadaa ha! bet vienalga es ticu.....SPOKI EKSISTEE VAI KKAS TAMLIIDZIIGZZ:P

[Roēna]

Ticu ka katrai vietai ir sava enerģija, bet gluži par spokiem nevaru teikt. Neesmu tādus redzējusi.

[Sfinksa ar uguns...]

Nav ne jausmas vai taadi pastāv vai ne.
ESmu lasījusi kādu grāmatiņu kurā ir aprakstīts kāds zinātnieks kurš kaut kādās tur raktuvēs kaut ko interesantu meklējis. Viņš fočējis visādus stūrus un sienas. Kad attīstījis filmiņu, kādā no bildēm varēja ieraudzit tādu kā blāvu miglu. Tā bilde bija arī grāmatā nu nezinu vai tā bija īsta vai kā, taču apgalvoja, ka tas ir spoks. Tajā pašā lasāmvielā bija apraksts, ka kāda kundzīte ir viena ieradusies savas mirušās mātes vecajā mājaa, kādu laiku tur padzīvot. Naktī izkāpjot no gultas viņa dzirdējusi balsis. Aizgājusi uz virtuvi uz grīdas bija vairākas sejas. Viņa apjukumā tās sākusi mazgāt bet tās neizdzisušas. Izrādījās ka zem ēkas ir veci kapi.
Varbūt, tas ir blefs. Dažreiz jau gribas noticēt ka tādi spoki pastāv. Kādreiz jau arī tam ticēju, kad biju maziņa... Tagad jau arī uznāk domas par spokiem, taču cenšos tās izmest no prāta.

jā, katram cilvēkam ir sava enerģētika. Citam tās ir vairāk citam mazāk. Kā kuram. Kad cilvēks nomirst tā pazūd uz visiem laikiem... kaut vai cilvēks izkāp no zārka un atdzīvojas

Būtu jau dīvaini ja visur lidinātos spoki, kā cūkkārpā. Daži jau šo tēmu uztver pārāk kritiski...
Bet daudzas teikas un nostaasti staasta par piliim kurās dzīvo spoki, kuru miesas pieder kādam no pilī redzētajiem, piem. kalpu kas pēkšņi un noslēpumaini saslimis vai kādu no saaimniekiem kas ticis nogalināts un tā tālākkkk!!!!! Brīžiem tas jau šķiet pavisam garlaicīgi un neiespējami!
Bat ja nu šie stāsti nav vienkārši izdomāti? Neviens jau nav pārliecināts ai tādi pastāv vai ne, pat zinātnieki...

[Mattiass]

Mēs te tagad ar Massacri sēdēdami izdomājām atbildi uz šo, bez šaubām, svarīgo un cilvēci tirdošo jautājumu — jā, spoki ir visreālākie džeki uz Zemes. Viņi rullē!

Ja kāds nepiekrīt, pamēģiniet viņiem kaut ko nodarīt.

[Seila]

Runājot par spokiem jāatzīst, ka viņi patiešām ir paši reālākie džeki uz zemeslodes, ja vien starp viņiem nebūtu sieviešu
Bet tagad pie nedaudz nopietnāka jautājuma. Un tieši pie tā-"Vai esmu satikusi spoku"
Droši vien, ka tagad daudzi sāks ņirgāties, bet jā esmu sastapusi. Un ne vienu vien reizi. Problēma ir tajā, ka jau vairākus gadus spoks ir ieperinājies manā istabā. Pie viņa jau ir tik ļoti pierasts, ka vairs netiek pievērsta uzmanība un viņš ir mājas gariņa vietā.
Jautāsiet ko gan šis spociņš dara? Nu jāsāk būs ar to, ka pastaigājas pa istabu. Naktī sāk čaukstēt un krist zemē tie priekšmeti kuriem to nemaz nevajadzētu darīt. Vēl viņš naktīs kaut ko uzcītīgi klauvē. Tādā klusā skaņā "Tuk, tuk, tuk" Manas mājas spociņam ļoti patīk kustināt dažādu priekšmetu ēnas un panākt, ka šīs ēnas krīt piemēram pretēji visiem gaismas atspīdēšanas likumiem.
Nu jā tāds viņš man ir. Patiesībā ļoti draudzīgs un nevienam pāri nedara.

[Līze]

õ, spoki ir manā bērnībā visvairāk nodrāztā tēma. Kas tagad? Joprojām tieku āzēta.

[ils]

Es nezinu, vai tie bija spoki, vai tikai atmiņas, vai arī halucinācijas, vai vēlēšanās, lai būtu savādāk. Esmu jau vecs, protams, citiem tādā vecumā jau vecāki ir dzīvi, bet, tā kā biju vēlais bērns, tad manējie jau sen kā miruši.
Mums, tas dzīvoklis mājās nebija tik liels, lai katram būtu sava guļamistaba, tāpēc tēvs gulēja savā gultā, bet vienā izstabā ar mani. Ar māti viņi bija kā sveši cilvēki jau sen, mamma tad gulēja vispār citā istabā. Nu lūk, pāris mēnešu pēc tēva nāves, no rīta atmodies, pirmais ko ieraugu, tukšajā gultā tēvs guļ. Nezinu, kas, bet kaut kas lika man apgriezties uz otriem sāniem un atkal aizmigt. Kad pamodos vēlreiz, tad tēva gulta bija tukša. Bet vienreiz atkal no rīta ļoti reāls sapnis, tēvs nāk pa durvīm iekšā. vai tas bija sapnis, vai tiešām man tas rādījās atkal mostoties, nezinu, jo atkal iekritu miegā. Vienreiz atkal, jau pēc mātes nāves redzu pa dienu no loga, pa ielu garām mājām lēnām aiziet viena veca sieviņa, gērbusiet tieši tāpat kā mamma un arī pēc sejas līdzīga. No vienas puses, esmu ne reti saticis cilvēkus, kas pēc skata ir ļoti līdzīgi man pazīstamiem cilvēkiem, bet ir sveši. Es vispār grūti atpazīstu sejas, īpaši cilvēkiem, kurus reti satieku. Ja neierastā vietā, tad varu arī vispār nepazīt. Jo man cilvēki nez kāpēc asociējas ar vietu, kurā es viņus parasti redzu, vai drēbēm, kas viņiem parasti mugurā, vai frizūru. Esmu konstatējis, ka sejas pantus nespēju iegaumēt. Policijā no manis būtu bezjēdzīgs liecinieks... Ir gadījies, ka no attāluma redzams cilvēks 100% liekas pazīstams, taču, pienākt tuvāk - svešs. Un otrādi, gadās, kad kāds apvainojas, kad neesmu viņu pazinis.
Lai nu kā - runa jau ir par spokiem. Varbūt, ka arī spoku stāsti rodas no tādām halucinācijām, kas ārkārtīgi emocionālos brīžos cilvēkam veidojas.
Nevajag, ne piedzerties, neķā...

Šo rakstu rediģēja ils: 26.10.2008 07:06

[Ungaarijas ragas...]

Pati ar tiem sastapusies neesmu, toties citi ir stāstījuši par visvisādiem atgadījumiem, tāpēc atzīmēts tika ceturtais variants.

[Viesis_minciits!! :*_*]

protams ka pastāv spoki es personīgi esmu redzējusi jo man opis nomira blakus mājā, un tad kad es tur vienreiz iegāju tur arii viņš staigāja!!!tapēc es arii ticu spokiem! un arii es esmu jutusi spoku klātbūtni!! tas ir biedējoši!!

[Šīferis]

Tevi kāds izreipoja,tas nebija spoks.
Spoki eksistē,protams,bet šamie ir veci pagātnes ieraksti - pēdas.
Tie sastāv no plazmas (matērija/enerģija),tiem nav īpašas apziņas,dažiem var būt,ja tiek uz kāda lielāka enerģētiskā strāvojuma.
Parasti spokus darbina āderes vai kāda emocionalā enerģija.
Bet spoki ir pavisam reāli,patiešām ir.

[Viesis_Viesis vecajaa maajaa 1908. gada_*]

Es biju pie mammas anglijaa tur katru dienu notika divainas lietas..... Es skatijos filmu viena pati pa DVD un tas izslēdzas pats no sevis ...... elektriiba itkaa jau bija.....mees svinam ziemassveetkus pults sluuc pa gridu..... Naktii es gulu vanasistabas durvis virinas es aistaisu ciet attaisas valaa atkal nezinaaju ko ieassssakt mammu ar teeti negribeeju modinaat ieliidu skapii un noveroju kasta ir noticis izraadijaas kad manam teetim mamma ir mirusi tajaa maajaa man bija baill................ mees svineejaa mammas dzimeni un mamma paskatas pa logu un arpusee rokas nospiedums.........es guleeju un manai mammai kautkas grab un maizee nokriit ess saku teevam man apnicis ka spoki vandaleejas pa maaju.... bet taapat nekas nemainijaas spoki dziivoja ilgi. .................. negribu lai viss tas atkaartojas arii sheit................. dgghhj

[Mattiass]

Paklau, labais cilvēk, gandrīz katrā mājā kādreiz kāds ir miris. Nu un? Tas nenozīmē, ka visur spokojas.

[ils]

Vakar LNT raidījumā "Tautas balss" bija sižets par spoku, kuru novērošanas kamerās redzējuši Nīcgales ielas lielveikala apsargi, tagad pārdevējas pat baidās iziet no veikala. Izsauktie spoku mednieki gan izvirzīja pavisam dabisku versiju, taču apsargi tai netic.
Sižetu var apskatīt Tvnet-a onlainā.
Interesantumu lietai piedot fakts, ka minētā ēka projektēta birojā, kurā es strādāju un arī es tur piedalījos.
Saiti gan nevaru dot, jo darbā mums nogriezti izklaides un ziņu portāli. Taču - Kurbijkurne strādā.
Poters - tas ir nopietni. Tā nav nekāda izklaide.

[La Keira]

Ko lai saka - kas tic, tas redz. Kas ne, nekad arī neredzēs.

[Viesis_Viesis_kristine_*_*]

man loti bail jo esmu pati esmu redzejusi spoku tas bija kad man bija kaut kur ap 6 gadiem es kartoju savu istabu un peksni esn apstajos un skatijos uz griestiem ilgi stavejot es ieraudziju kadu neparastu atelu ko es vairs nevaru aceretiesb un tad peksni paradijas spoks kurs loti skali smejas par mani es ilgi skatijos uz vinu vins ta skatijas uz mani ka man palika bail un es iekliedzos atnaca mamma un te vins pazuda...

[Mattiass]

Nu, pat ja kāds spoks tur bija, tad es nebrīnos, ka viņš ierēca par kādu, kas stāv un blenž griestos.

[arlekīna]

Kad es biju mazākā redzēju kaut ko spolveidīgu, bet par redzēto neesmu pārliecināta. Esmu tikai viņus dzirdējusi. Viņu balsis. ( Nedomājiet , ka esmu traka, jo tādā neesmu)

[Alabama]

Es neticu spokiem. Kad cilvēki vēla,s viņi var redzēt jeb ko. Kā arī cilvēka fantāzija ir ļoti plaša.

Kaut vai fotogrāfijās parasts pleķis var izskatīties pēc sejas. Tas nenozīmē, ka seju tur patiesi ir bijusi.

Tie visi ir izdomājumi, lai izskaidrotu to, kur cilvēkie paliek pēc nāves...

Kur nu vēl cerēt satikties ar kādu...

Šo rakstu rediģēja Alabama: 22.12.2008 18:21

[Viesis_Viesis_Vanesa_*_*]

Mana mamma straada pansionaataa un tur esot bijusi skola kaads vecais večuks esot pa nakti redzējis spokus veselus divus meiteniiti un puisiiti.. vins meeginaaja pibaksti roka iziet cauri.............. es kaadu nakti guleeju pienaaca riits mana ome izgaaja ar draudzeni Ivetu pasataigaaties. Es eedu brokastis un kautkas grabinas pa traukiem es no savas istabas kliedzu Skic škic.tur nebija kaķa . es savaa istaba tiru puteklus un kautkas šļūkā es saku beidz mani biedet no ta laika tas radījums vairs nebija...........