Dzimums un Sekss lomu spēlēs, vai dzimumam un seksam ir nozīmes lomu spēlēs? Opcijas

[Axa Night]

Tātad, kā daļa no jums zina (un jau ir saņēmuši/izpildījuši MILZĪGU anketu ) es šobrīd rakstu savu maģistra darbu Amsterdamā un mana darba tēma ir:
"Carnivalesque gender and sexuality norm transgressions in Latvian leisure role-playing games"

[tulkojums varētu skanēt šādi: "Karnevāli dzimuma un seksualitātes normu pārkāpumi latviešu lomu spēlēs"]

Vēlējos tomēr atvērt šeit nelielu aptauju, lai rosinātu arī diskusiju par šo tēmu.
Mērķis ir noskaidrot cik lielā mērā dzimums un sekss parādās spēlēs un kādā mērā spēlē var pārkāpt mūsu ikdienas dzimuma un seksa nostājas/praksi.
Atšķirības noteikti pastāv arī starp galda lomu spēlēm un brīvdabas lomu spēlēm, taču tik sīki izdalīt aptaujā nevarēju, tāpēc vēlos saņemt arī kādus komentārus.

Paldies

Ak vai! Nepadomāju, ka var izvēlēties tikai vienu variantu un tad nesanāk atbildēt par Dzimumu un Seksu vienlaicīgi
Tā kā ja jūs būtu tik laipni pievienojiet atbildi šim rakstam ar norādītajiem aptaujas variantiem!
Atvainojos par savu tizlumu

P.S. Visi kas piedalās diskusijā arī piedalās izlozē kurā var vinnēt gardumus no Holades

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 24.04.2007 06:28

[Roviela]

Taaaaks... Tūlīt izteikšos!

Brīvdabas lomu spēles ir pilnīgi kaut kas cits kā PbEM (e-pasta LS), galda LS, vai, šeit pat, foruma LS. Viss atkarīgs no virtualitātes pakāpes. Ja brīvdabas spēlē nevar spēlēt karotāju kaut vai tāpēc, ka kauties neproti, un ir grūti attēlot pretējo dzimumu tāpēc, ka tad ir jāvelk mugurā bezmaz vesels karnevāla kostīms, lai pa gabalu norādītu dzimumu, tad virtuālajās spēles tas ir gluži vienalga - tur tas ir atkarīgs no spēlētāja gribēšanas spēlēt tādu un ne savādāku lomu.
Ja mans tēls ir uz seksu paķerts vampīrs, tad viņš, protams, ar TO nodarbosies katrā izdevīgā brīdī. Ja ir pilnīgi cēls un svēts, tad, iespējams, visu spēli par TO pat neiedomāsies.
Brīvdabas spēlē viss pirmkārt ir atkarīgs no tā, kāds pats reāli esi - piemēram, man ir 46 gadi. Diezin vai es būšu bordeļa meitene. Var mēģināt, protams, bet virtualitāte būs pārlieku liela Man nebūs interesanti, un citiem ne tik. Un otrkārt - no spēles pasaules attiecībām. (Ja kārtīgs elfs nespēj iedomāties sajaukšanos ar citām rasēm, tad viņš uz cilvēku bordeli neies. Ja spēles pasaulē elfi to vien dara kā izposta pilsētas un pārguļ ar visām pēc kārtas, tad tas neglābjami tiks attēlots arī spēlē.) Vienmēr gan uzrodas spēlētāji, kam par katru varīti principa pēc vajag visu darīt savādāk nekā spēles pasaulē ierasts, bet tas ir atsevišķs gadījums. Tad tas attiecas uz visu, ne tikai uz seksu.

Tīri virtuālajās LS man nav grūtību attēlot pretējo dzimumu vai dažādas seksa nostājas, ka Tu izteicies. Kā sanāk - to es, dabiski, īsti novērtēt nevaru, jo realitātē nekļūsi par pretējo dzimumu (lai patiešām zinātu, kā tas ir). Bet man pilnīgi nesagādā nekādas paroblēmas spēlēt spēlēs, kurās seksa nav nemaz. Vienkārši tāpēc, ka spēlētāji nodarbojas ar "augstākām" un ne tik "piezemētām" lietām. Bet tajās spēlēs bieži arī nemaz neēd, neguļ u.tml. Ar ikdienu nenodarbojas, uzskatot, ka tas viss notiek, bet nav svarīgi un nav pieminēšanas vērts.

[Northwatch]

Nu labi, es vienk. gribu gardumus no Holandes

Manuprāt lomu spēlēs sekss - tas ir tizli. Var vēl tīri spēlēšanās pēc mainīt dzimumu, bet sekss spēles pēc - tas ir neforši.
Ja nu tur spēlētāji OOG kautko izdomā darīt, manis pēc - nedomāju, ka tas būtu manā pārziņā. Bet ja ir gadījums - es skaistā princese un tu mans princis, pēc pasakas viņiem bija sekss, tāpēc mums tagad arī vajag, tad tas man šķiet kautkā nepareizi.

Vēl, manuprāt, nav arī itkā īsti pareizi, ja (kā jau mēs varam vērot lielākajā daļā spēļu), tā saucamos bordeļus, veido nepilngadīgi cilvēki. Protams, nedrīkst taču ierobežot mazos bērnus un viņu seksuālo attīstību, bet nu...visam ir savas robežas.

Lielākā problēma ar kuru es esmu saskārusies spēlēs varbūt ir mana nespēja iejusties pasaulē. Vienmēr, lai arī kur skatītos, es tāpat redzu reālo pasauli nevis piem. elfu meitenīti (kurai dzīvē ir 15) spēlējot bordelī 25 gadus vecu, ūberskaistu, utt., utjp. meiču.
Still, jāatceras arī, ka mēs dzīvojam tomēr realitātē un aizrauties pārāk ar tādām figņām nevaig ^^

[Roviela]

Ā! Es vēl gribēju piebilst - LS, arī brīvdabas, nav tas pats, kas Venēcijas karnevāls, vai karnevālu kustība vispār - kad pārģērbās, lai patiešām būtu brīvi, tai skaitā varētu "katrs ar katru" un neviens to neuzzinātu.
Brīvdabas lomu spēlei tas nav galvenais mērķis un nozīme. Varbūt kādam ir, es nezinu, bet kopumā - nē.

[Axa Night]

Ā! Es vēl gribēju piebilst - LS, arī brīvdabas, nav tas pats, kas Venēcijas karnevāls, vai karnevālu kustība vispār - kad pārģērbās, lai patiešām būtu brīvi, tai skaitā varētu "katrs ar katru" un neviens to neuzzinātu.
Brīvdabas lomu spēlei tas nav galvenais mērķis un nozīme. Varbūt kādam ir, es nezinu, bet kopumā - nē.

Laba piezīme
ņemšu šo faktu vērā, bet nemēģinu pasngiet darbā LARP kā = Karnevālu, latviski nespēju pārtulkot to ko ietver 'Carnivalesque', nu tā ir kā Karnevāla īpašība, kas piemīt arī dažām modernām izklaidēm kā LARP un RPG, tas nav protams tas pats un es to apskatu daudz sīkāk darbā, bet mēģiju pierādīt, ka tomēr kaut kāda saikne pastāv arī ar šīm tradīcijām

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 24.04.2007 09:30

[Roviela]

Saikne ir tāda pati kā ar leļļu teātri - aiz maskas (lelles, lomas, tērpa utt.) ir vieglāk "pārtapt par citu".

[Axa Night]

Saikne ir tāda pati kā ar leļļu teātri - aiz maskas (lelles, lomas, tērpa utt.) ir vieglāk "pārtapt par citu".

Teiksim tā, Karnevāls (to ko bieži pielīdzina Itālijas katoļu svēktiem pirms gavēņa) ir tikai viena karnevāla tradīciju izpausme, šādi festivāli ir redzami arī agrāk un dažādās kultūrās un reliģijās kā periods, kad sabiedrība (bieži vien arī ļoti noslēgta kopiena, kur visi pazīst visus) piedalās rituālās lomu spēlēs izmantojos kostīmus un maskas (ne vienmēr, bet arī) skraida apkārt atbrīvoti no ikdienas pienākumiem, dejo, dzied, attēlo mītiskus stāstus, veic teatrālus uzvedumus, atdarina parodiju veidā kaujas, bēres, kāzas, maina savas sociālās lomas (sieva, vīrs, kalējs, priesteris) lai iemēģinātu pretējā ādu, piedalās sacensībās un veic jebkādu darbības pārspīlējumu.

Lomu spēles vienmēr ir bijušas karnevālu sastāvdaļa, bet protams tās nav 'tīrs' karnevāls.
Sociālās pārmaiņas kas saistītas ar pāreju no agrāras komunālas sabiedrības uz industriālu urbānu sabiedrību arī iespaido šo 'rituālo spēļu' maiņu uz 'izklaides spēlēm', kur agrāk visi kā viens un maskas vajadzīgas lai spētu nodalīties un izjust ko savādāku, tad mūsdienās viss uzsvars ir uz indivīdu kurš arī vēlas parādīt savu vienreizīgumu un maska to noliedz.

Kaut kā tā attīstas šīs teorētiskās domas

[Northwatch]

Arī tas, ka spēlē tu cilvēks bieži vien vari pamēģināt kautko tādu, kas var gan pa 180 grādiem izmainīt pasauli, gan arī kautko tādu, ko tu dzīvē kā tādā nekad nedarītu.
Nogalināt kādu, apprecēt "favorītu", aizbēgt no ļaunās mātes/pamātes utt.

Novērojums arī tāds, ka cilvēki, kas visu laiku ir spēlējuši kautko vienu, ar laiku arī izveidojas mīļākais tēls. Un to tad arī pilnveido pa labi un pa kreisi.

Šizofrēnija vājā izpausmē.

[Axa Night]

Novērojums arī tāds, ka cilvēki, kas visu laiku ir spēlējuši kautko vienu, ar laiku arī izveidojas mīļākais tēls. Un to tad arī pilnveido pa labi un pa kreisi.

tev táds ir izveidojies?

[Northwatch]

Zināmā mērā jā

[Lia'angia]

Patiesībā BDLS ir ļoti grūti nospēlēt kaut ko, kas krasi atšķiras no tevis. Man, teiksim, tas nav pārak sanācis, lai gan es tomēr cenšos katru reizi izdomāt kaut ko savādāku. Spēlēt vienu un to pašu taču nav interesanti. Lai gan, kā pareizi teica Roviela- BDLS ir kaudze ierobežojumu, kas izriet no tavam reālajām prasmēm, vecuma, kompleksijas u.t.t.
Runajot par dzimumu un seksa atspēli - nu ja cilvēks no ta ķer funi, tad - kāpēc gan ne? Turklāt, kā stāsta puiši, masāža, ar ko tiek attēlots akts, pēc dienas saspringuma ir ļoti noderīga.

[Axa Night]

Patiesībā BDLS ir ļoti grūti nospēlēt kaut ko, kas krasi atšķiras no tevis.

Bet kā ir ar galda RPG?

[Kedriks]

Man gan pieredze rāda, ka 90 % roļeviku ir eskeipisti, kas nerealizējas citās jomās un savās spēlēs kompensē to ar ūberspēcīgu maģiju un atvieglotiem cīņas noteikumiem (tipa lai visi pēdējie nīkuļi var piedalīties un iehavot funu no tā), kur teju ikviens tāpēc var būt nenormāli kruts un izgriezt visus pa labi pa kreisi, ka aiz viņa tek virtuālo asiņu upe un kokiem lapas novīst un visi tagad briesmīgi trīc.

Nu neesmu vēl pa šiem gadiem RPG vidē sastapis ārprātā daudz citās jomās nenormāli veiksmīgi sevi realizējušus ļaudis, sakiet ko gribat!

Saprašana, ka rpg "mērķis" (ja tam vispār ir mērķis), ir nevis akla dzīšanās pēc rezultāta, bet paša procesa izbaudīšana, no sava personāža atspēles. Ja kāds teiks, ka nē, atspēle ari ir plosīšanās, nepiekritīšu - tā ir un paliek maskēta KOMPENSĀCIJA par grūto bērnību, slideno palodzi, whatever.

Larpos esmu par maksimālu pietuvinātību realitātei (kaut kur minēju piemēru ar virtuālajiem 9000 elfu lokšāvējiem un 3 pārbijušamies dezertieriem) un masāža ir lielisks un pārbaudīts līdzeklis, kā vienu no šīm jomām kaut nedaudz pietuvināt - citādi būs kā neizdevušamies kleriķim, kam GM saka "lūdzies" - šis - "lūdzos" (un tā ntās reizes)

Atvainojos, ka šodien nebiju politkorekts, laikam nākamreiz jānomaina termins "pēdējie nīkuļi"

[Lia'angia]

Bet kā ir ar galda RPG?

Ō, tur ir vieglāk. Tur jau var izspēlēt visu ko. Problēmas gan paliek ar psiholoģisko atpsēli - nu nezinu es, kā būtu jāuzvedas gurdam un viltīgam magam, jo pati ne viltīga, ne.. ēē', maģiski gudra esmu. Toties atspēlēt ļaunīti, vai barbaru - karotāju ar intelektu 3, vai bērnu, vai - nu, kaut ko, kā uzvedības principus tu spēj uztvert - jā to gan. Turklāt - galda spēlē tomēr nav tādas iejušanās pakāpes, kā BDLS - tu tomēr sēdi istabā, trekterē tēju, kaut kur skan mūzika... Un ir stipri vien vieglāk riskēt ar sava perosnāža ādu, nekā lavoties cauri mežam nakts melnumā ar pāris komandas biedriem, par kuru uzticību tu nebūt neesi drošs...
man gan nav nācies spēlēs "nomirt", bet es nezinu, vai sevišķi to gribētu izbaudīt.

[Axa Night]

Man gan pieredze rāda, ka 90 % roļeviku ir eskeipisti,
Saprašana, ka rpg "mērķis" (ja tam vispār ir mērķis), ir nevis akla dzīšanās pēc rezultāta, bet paša procesa izbaudīšana, no sava personāža atspēles. Ja kāds teiks, ka nē, atspēle ari ir plosīšanās, nepiekritīšu - tā ir un paliek maskēta KOMPENSĀCIJA par grūto bērnību, slideno palodzi, whatever.

Bet tad pēc tavām domām lomu spēlēs ar to kompensēšanu tad cilvēki visu pārspīlē? arī dzimuma un seksa lietas?
Ja nīkulis bez meitenes dzīvē, tad lomu spēlē krutais vecis ar daudz sievišķiem?
Ja bērnībā māte lika vilkt tikai kleitas, tad lomu spēlē var vilkt bikses un čaiņikus/ un otrādi ja māte pārmeta ka tu uzvilki kleitu, tad lomu spēlē vari tieši pārvarēt bērnības traumu un skraidīt apkārt plīvojošā talārā?

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 25.04.2007 09:17

[Romija]

Ja nīkulis bez meitenes dzīvē, tad lomu spēlē krutais vecis ar daudz sievišķiem?

Šeit tomēr ir tas, ko Lia'angia jau minēja. Ja nesaproti domāšanu un loģiku, tad atspēle nesanāks ticama. Ja pa dzīvei nespēj dabūt sev meiteni, tad diez vai pa spēlei izdosies ticami un baudāmi attēlot veci, kam dāmas līp klāt. Foruma spēlē vēl varbūt rakstot rakstu var apdomāt, pakonsultēties, kā pareizāk, bet galda vai brīvdabas spēlēs runāšana un darbības nāk tikai no paša spēlētāja. Un tad, ja cilvēks nespēj būt, piem., cēls un augstsirdīgs, tad arī atspēlēt nebūs viegli. Un tāpat otrādi.

Tā kā galvenokārt sanāk spēlēt foruma lomu spēles, tad biežāk sanāk novērot, kā meitenes spēlē zēnus. Ir gadījumi, kad viss ir ok, bet gadās arī tādi, kas uzvedas tik izteikti sievišķīgi. Un tas tikai loģiski, ja viņus spēlē sieviešu kārtas cilvēks, kas, protams, nav bijis džeks. Nevarētu teikt, ka tas briesmīgi traucētu vai jauktu spēli, vienkārši ir interesantāk, ja vīriešus spēlē vīrieši, jo tomēr mazliet cita loģika un cits skatījums uz dzīvi.

[Axa Night]

Šeit tomēr ir tas, ko Lia'angia jau minēja. Ja nesaproti domāšanu un loģiku, tad atspēle nesanāks ticama.

Hmmm, a kur tad paliek eskeipisms un kompensēšana?
Man liekas ka loģiku pat var izprast, jo tomēr pastāv sabiedrībā vispārzināmi stereotipi kurus var jebkurš no mums attēlot un varbūt tomēr pie galda ar citiem tādiem 'nīkuļiem' var atļauties atspēlēt pilnīgi pretēju tēlu vai uzvelkot bruņas un kasku pazaudēt kautrību?

[Elernass]

Palasījos topiku un nolēmu, ka man arī viena lieta, ko piebilst. Nezinu, cik tas būs palīdzīgi tavā darbā, bet varbūt man paveicas un laimēju Holandes saldumus

Manuprāt izpētes vērts fenomens ir dažos cilvēkos vērojamais izteiktais RPG (jebkāda veida) noliegums. No vienas puses tās varētu būt tīri instinktīvas bailes no nezināmā vai bailes būt nesaprastam plašākā sabiedrībā, kurai RPG nav ļoti populārs aizraušanās veids.
No otras puses interesants šķiet fakts, ka izteikts RPG noliegums parādās cilvēkiem, kuri paši kādreiz samērā aktīvi ir pievērsušies šim hobijam. Vai viņi pēkšņi ir kļuvuši par veiksminiekiem? Vai arī šis noliegums ir sava veida eskeipisms (nevēlēšanās sev atzīt iepriekš pieļautās kļūdas) un neapzināta kompensācija (vēlme iepriekš pieļauto kļūdu labot)? Varbūt sava veida izteikta dabiska vēlme iznīcināt konkurentu (tātad slēptas bailes no tā)?

Tātad - kāpēc cilvēki atbalsta vienas karnevāla izpausmes, bet aktīvi noliedz citas?

[Axa Night]

Tātad - kāpēc cilvēki atbalsta vienas karnevāla izpausmes, bet aktīvi noliedz citas?

Man jau liekas, ka ideālā variantā lomu spēles ir tieši tā vide, kur var atļauties daudz vairāk 'spēles' formā nekā ikdienā, pamēģināt ko savādāku...bet realitātē bailes neapzūd, jo tomēr tas nav tik pacilāts pasākums kā pagānu rituāli, kur cilvēki patiešām nonāca afekta stāvoklī un varēja zaudēt grožus un bailes...bailes būt nesaprastam, ja nespēlē ar cilvēkiem kuriem pilnībā uzticies vai kurus vienkārši nepazīsti un nekur citur nesatiksi kā spēles pasaulē...bet pie noteiktiem apstākļiem taču varētu spēlēties kā ar seksa tā arī ar dzimuma kategorijām...vienīgi kādi ir šie noteikumi un vai vispār ar to vajag spēlēties?

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 25.04.2007 10:55

[Lia'angia]

Hmmm, a kur tad paliek eskeipisms un kompensēšana?
Man liekas ka loģiku pat var izprast, jo tomēr pastāv sabiedrībā vispārzināmi stereotipi kurus var jebkurš no mums attēlot un varbūt tomēr pie galda ar citiem tādiem 'nīkuļiem' var atļauties atspēlēt pilnīgi pretēju tēlu vai uzvelkot bruņas un kasku pazaudēt kautrību?

Vai, nu tas tieši parādas foruma spelēs. Kad palasa tos tēlu pieteikumus ar 100000gadīgajām vampīrietēm, kas ir daiļas kā pati Saule,pienbaltu ādu un melniem, plīvojošiem (pat bez vēja) matiem, un kurām ir Tumsu Un Ļaunumu iznīcinošais zobens, un kurām puiši krītot pie kājām kaudzēm vien, un tā tālāk... Bet, kad palasa vinu tekstus, tatad to, kā viņas spēlē... Nu nesanāk kaut ko tādu atpsēlēt. Šeit tas eskeipisms plaukst un zeļ, bet kaut kā ... smieklīgi. Cilvēks tiešām kompensē savas bērnības traumas vai gultiņas augstumu vai visas sešas pumpas uz sejas.
Bet ir cilvēki, kuriem loma ir izaicinājums. Viņi pēta, ko tad šads tēls varētu darīt un prast, mēģina ar lomas palīdzību izzināt savas kā spēlētaja iespējas. Gan fiziskās, gan garīgās. Tie ir tie, kuri gūst kaifu no paša procesa un kuri (parasti) arī vislabāk spēlē.
Es, teiksim, cinu dažu labu dzīvē stirpi veiksmīgu cilvēku, kurš spēlē lomu spēles. Es nezinu, no kā viņš bēg - (ja pieņemam, ka viņam pilnīgi noteikti ir no kaut ka jābēg) - varbūtr no ikdienas paredzamības, drošības un komforta?
Bet, via vins spēlejas ar seksu un dzimumu - vot i nezinu. Parasti gan šādi cilvēki spēlē sava dzimuma personāžus (BDLS), kaut gan galda spēlēs var būt savādāk, tur ir atkarīgs, kādu klasi spēlē. Un viņiem sekss ir tikai viena no sastāvdaļām, kas varbūt spēlē parādās, bet noteikti nedominē (ja nu viņs vienīgi spēlē maniaku vai lovelasu...).