Mīti par ieročiem un bruņām un to konstrukciju, un šo mītu atspēkojumi.... Opcijas

[Farliner]

Nu manupraat, tas ka neskaita sitieus pa pirxtiem taisni samazinaatu traumu skaitu!!! Turklaat kad dabuu pa pirxtiem, tad manupraat 2 jau ir vineejis, jo tad ir gruuti ciiniities! Un man arii liekas baigi tizli tas ka piemeeram tev uzzit pa roku un tu kjipa nomirsti... vai jums taa neliekaas?!

Turklaat runaajot par zobenu cirtieniem, ja skataas no veestures, tad tiem zobeniem gar malaam bija taas sdaucamaas asins liinijas (taas bija domaatas lai kad uzskjeerd pretinieku nebuutu jaaslauka seja no asins juuras kas no vinja izskjiist, bet lai taaas smuki noteceetu garmalinju), kuras arii bija asas un ar kuraam cilveekus ariii duura, taas nebija tik iespaidigas, bet tiesh traapiijums taapat beidzaas ar naavi, vienkaarshi tie cilveeki kas tikai filmaas shito visu gjeelu skatiijushies un nav redzeejushi ka taa arii var, vienkaarshi neitereseejaas un daudz ... !

Taadi pati tehnologija tika izmantota arii 1. Pasaules karaa shaujamierocha galaa uzstiprinaatajiem durkljiem!!!

Mefisto, kur tu tādus slima suņa murgus par viduslaiku zobeniem izraki??? Attiecībā par zobena ņemšanu otrā rokā un cīnīsānos, ja viena ir nocirsta... top gan es gribētu redzēt - ja cilvēkam nocērt vienu roku, tad viņš no sāpju šoka zaudēs samaņu pietiekoši ātri, lai šādi rīkoties nevarētu...

[fubar]

par tiem durkljiem un zobiniem veel drusku.
man zinaamie mednieki, kam shad tad sanaak durstiit mirstoshus zveerus, saka ,ka taa rieva esot obligaata uz nazha, citaadi shkjiistot pa gaisu vienk. baisi.
taaa vareetu buut sekundaara funkcija arii zobena rievai. neesmu spechuks, tikai interesents, bet ljoti daudziem augstas kvalitaates (peec 1000 gada razhojumi) zobeniem ir shaada rieva, kuras primaaraa funcijaa (kaa jau te kaads mineeja) tieshaam vareetu buut palielinaata strukturaala stingriiba un izturiiba pie mazaaka svara.

par rievainajiem durkljiem- ja iet runa par taadiem, kam viena puse kaa zaagjis (lielaakaa dalja combat knives arii taa tagad ir) tad tur laikam primaarais ir palielinaatais saapju efekts. bruuce tek saplosiita, skarot vairaak nervus. turklaat durklja asmenja profils ir 3 stuura formas un bruuce neaizveras, garanteejot noasinjoshanu daudzmaz nopietnu asinsvadu skarshanas gadiijumaa (taa gan ir lielaakajai daljai durklju, ne tikai shitiem zaagjiem.)

katraa zinjaa karaviiri shitos durkljus nemiileeja. tie, kas zinaaja, samainiija pret parastajiem, jo sanjemot guustaa ar shaadu durkli ekipeetu karaviiru, visbiezhaak to nogalinaaja. Remarks raksta par shaadu proceduuru: guusteknim ar sho durkli nozaagjeeja ausis un degunu, sabaaza pilnu deguna dobumu un riikli ar zaagju skaidaam/zemi un shis nosmaka.

combat nazhiem shis zaagjis pilda arii papildus funkciju (kaa pats esmu paarliecinaajies, vitaali svariigu)- zaagjeet. labaakais (leeenaakais un nogurdinoshaakais ) veids kaa KLUSI nozaagjeet kaadu zaru vai (pasarg dies) nelielu koku.

[Kedriks]

Nu uz nazveida durklja vienas malas uztaisot zaagjiiti, saakotneeji neviens tak nedomaaja par pretinieka plosiishanu, bet to, lai nabaga jau taa liidz nejeegai apkraameetajam zaldaatinjam nebuutu jaastaipa liidzi durklim arii zaagjis! Nepatiikamais blakusefekts atklaajaas tikai kaujas laukaa!

[Svivens]

Man liekas bija arī abortāžas zobeni ar vienu zāģveida malu. bet es arī sliecos domāt, ka zāģveida mala vairāk saistās ar ieroča izmantošanu kā instrumentu. Arī mūsdiemu "combat knives" ir tomēr pamatā vairāk domāti instrumenti (cik tad mūsdienu karos kaujās ar nažiem) nevis ieroči atšķirībā teiksim no bajonetēm. Zāģveida ieročiem pietam vēl varētu būt tendence iestrēgt pretiniekā (starp ribām piemēram, tas pats Remarks kauko rakstīja par parasto durkļu iestrēgšanu starp ribām, kuras dēļ populārāks ierocis cīņam ierakumos esot bijusi sapieru lāpstiņa (šis citāts, gan ir uz LordFish sircapziņas, es tik daudz remarku lasījis)

[Kedriks]

19. gs. krievu artilēristu cirtņiem (tādi paīsi paplati zobenveidīgi veidojumi) arī ir zāģveida mala. Un tur tas jau ir speciāli, lai varētu apvienot divus štrumentus vienā, jo artilērista primārā funkcija tomēr ir bliezt ar to lielgabalu nevis skriet ar pliku zobinu čārdžā virsū ložmetējiem.

[DarkJedi]

Un kā ar to mītu, ka izcila katana ir tāda kurai asmens ir tik ass, ka uz tā uzmetot zīda audumu tas pats no sava svara pārgriež audumu uz pusēm. Asmenim jābūt tik izcili asam, lai to varētu dēvēt par labu katanu? Pašu zobenu protams nevicina pretkustībā, bet tur vienkāršu rokā izstieptu. Mīts vai kaut kāda puspatiesība tur ir? Man pašam vairāk šķiet, ka totāls mīts.

[Farliner]

Nu, principā ir iespējams līdzīgu efektu panākt, taču 90% gadījumu, protams, tas ir tikai mīts. Uzasināt jau var jebkuru dzelzs gabalu, bet as to nepadarīs par labu vai izcilu zobenu

[Porks]

Lieciet tak tiem nabaga japuškiem mieru...cita kultūra, cita pasaule...

[Farliner]

Fizikas likumi ri un paliek fizikas likumi

Par katanām ir vispār nejēgā daudz mītu - ka ar šām varot cirst pušu citus zobenus, ka tās nekad nelūst utt, utjp. Jāpiebilst, ka ar katanu tiešām var citu zobenu pārcirst - ja tas ir bufs vai pašvakāks koka eksemplārs

[Grims]

Vai cita katana. Japāņiem viduslaikos pieejamais dzelzs bija tik draņķīgas kvalitātes, ka ja katanas sitienu atvairīja ar citu ieroci, tā varēja arī salūzt.

[Porks]

Nabaga japāņi ar savām katanām...

Nejau katanā slēpjas spēks, bet tās nēsātāja prātā un dvēselē, disciplīnā un ilgā kaujas pieredzē, viņa dzīves veidā - BUSIDO.


Nevienmēr materiālā slēpjas zobena kvalitāte...milzīga nozīme ir arī kalējam un izgatavošanas tehnikai.

[Svivens]

Jā japaņiem pieejamais dzelzs nebija pārāk labas kvalitātes, tāpēc viņiem nācās kārtīgi piestrādāt pie pašas kalšanas, lai dabūtu pieņemamu ieroci. Vikingi un btw arī senlatvieši bija līdzīgā situācijā un izmantoja līdzīgu tehnoloģiju (ne pilnībā. Japāniem bija sava specifika, mālā izmantošana rūdot ieroci utt).
Par lakatu, man liekas šāds triks būtu iespējams tikai ar daudz izliektāku zobenu nekā katana, un arī mīts bija par arabu, persiešu vai indiešu zobenu nevis katanu, bet varbūt es maldos. Un zobenam nav jābūt asam kā bārdas nazim. Zobenam jābūt spējīgam PALIKT asam.
par katanu. katana ir samērā īss un masīvs zobens. Attiecībā garums/smagums parasti smagāka par viduslaiku eiropiešu zobeniem 9populārājā kultūrā katanai ir cita reputācija protams). nez vai viņa tik viegli lūztu. saliekties var. Japāņu zobeni ir drīzāk plastiski un nevis elastīgi. Pat tik runājot par tik konkrētu zobenu tipu kā katanu, var būt variācijas. masīvāka, vieglāka, taisnāka izliektāka utt.

[Porks]

Par izgatavošanas kvalitāti piekrītu Svivenam. Seno japāņu kalēju meistarība ir patiesi ievērības cienīga. Kalšanas māksla tika nodota no paaudzes uz paaudzi un izkopta daudzu gadsimtu gaitā, līdz tā kļuva pilnīga.

Noteikti, ka tik viegli to griežamo salauzt nevar. Varbūt, ka šeit nozīme ir kaujas tehnikai (kā tiek veikti un atvarīti uzbrukumi). Iespējams, ka neprašas rokās šis unikālias ierocis varēja arī salūzt vai pat nodarīt kaitējumu pašam lietotājam. Vēl jāpiemin, ka katana ir izturējusi daudzu gadsimtu kauju pārbaudi, tādēļ šim ierocim noteikti piemīt kaujai nepieciešamā izturība, ja tā tas nebūtu, tad iespējams, ka mēs par to pašlaik nemaz nerunātu.

Leģendas patiesi ir daudz un dažādas. Tas atkal liek domāt par šī ieroča popularitāti. Līdzīgas leģendas klīst arī par daudziem citem ieročiem.

Par to lakatiņu nu dien nezinu...vai kādam nemētājas mājās tas griežamais...varētu pārbaudīt:))))))

[Svivens]

Jā nu neko nepareizu tu neisi uzrakstījis. Japāņu kalēji tiešam ir ievērības cienīgi. bet ņem vērā, arīviduslaiku eiropiešu kalēji un cīnītāji (itāļi, vācieši, angļi, kurši pie velna) neko neatpalika visdrīzākais. Es te pašlaik postulēju itkā acīmredzamo, bet jāņem vērā, ka mūsdienu vidējā patērētāja uztverē cīņas mākslas saistās ar tikai austrumu kultūrām.

[DarkJedi]

Ja runājam par dzelzs kvalitāti, tad tas ir mīts vai zināma patiesība, ka kādā 15 gs. Eiropā vislabākie ieroči skaitījās tie kas nākuši no Toledo, savukārt par kuriem vēl labāki skaitījās tikai no Damaskas nākušie. Tas it kā tādēļ, ka jamo dzelzs rūdai esot dabīgā veidā piejaukts hroms, volframs vai titāns (neatceros tagad vai tieši šie metāli, bet kaut kādi nestandarta metāli bija). Labāki dēļ tā, ka tāds metāla samaisījums iegūst papildus izturības kvalitāti, līdz ar to vidēji statistiski Toledo vai Damaskas darinājumi esot bijuši labāki par citu Eiropiešu darinājumiem. Tas ir mīts vai tomēr kāda patiesība?

[Grims]

Katanai nemaz nav jābūt izturīgai. Ar katanām pamatā cirta vāji bruņotus zemniekus, kam kārtējo reizi kaut kas nebija iepaticies. Salūzt var tad ja tiek perpendikulāri bloķēta zobenu pret zobenu.

[Porks]

Ar katanu griež nevis cērt Mr. Grim. Kustības ir griezošas.

Neapgalvoju, ka japāņu ieroči bija ar kaut ko labāki par tā laika Eiropas ieročiem. Nesaku arī, ka eiropas bruņinieki bija ar ko sliktāki par samurajiem, tā domāt būtu muļķīgi. Neapgalvoju arī, ka japāņu kalēji bija labāki par eiropas. Arī bruņinieki neapguva tikai pliku zobena vicināšanu, viņiem tā pat bija savs funktieris uz uzvedības kodekss kā samurajiem.

Vienkārši nevēlos, ka japāņu kultūra un tās sastāvdaļa - ieroči, tiek noniecināta.

Vispār nesaprotu, kāpēc te ož pēc kašķa...???Kas Mr. Grim ir pret katanām?

[Svivens]

Vienkārši ar katanām saistās pārmērīgs haips, tāpēc cilvēkiem gribās viņas nolikt, lai sabalansētu situāciju. veltīgi protams. Damaskas tērāuds nāk no Indijas nevis no Damaskas un nesatur nedz volfrāmu nedz dies pasarg titānu (titāna zobens būtu ļoti dārgs un tikai nedaudz labāks par alumīnija zobenu. Tērauds ir izvēles materiāls). Indiešu slavenā kristāliskā "damaska" ir tīrs tērauds ar lielu ogekļa procentu., no kura taisītie ieroči ir \'oti elastīgi un reizē ļoti cieti, kas it kā būtu pretruna. vēl ir mehāniskā damaska. Japāņu un vikingu zobeni ir mehāniskā damaska.
bez Tolēdo bija arī citi ieroču kalšnas centri Eiropā. vācu miets Pasau piemēram. Viņu ieroču - zīme Pasu vilks bija tik slavena, ka viņu visi viltoja, to darīja pat Kaikāzā. čečenijā, ````, es nepārspīlēju.

[DarkJedi]

no kura taisītie ieroči ir \'oti elastīgi un reizē ļoti cieti, kas it kā būtu pretruna.

Lai mana dumjā neizglītotība nekļūdītos uztverē, labāk pajautāšu. Tobiš tu domā, ka ir ciets, bet nav trausls?
Tāds nekorekts piemērs: Ja man ir plastalīna bumbiņa un ķieģelis, tad tos abus, pār plecu, izlidinot pa 9. stāva logu, ķieģelis nokrītot uz asvalta saplīstu gabalos, bet plastalīna bumba paliktu par pankūku. Savukārt ja ķieģelis būtu reizē ciets un plastisks, tad tas nokrītot nevis saplīstu, bet ar paliktu par pankūku?
Tātad, tas zobens ir ciets, taču nonākot zem spēcīgi cieta trieciena neplaisā, bet gan nedaudz ‘’ieliecas’’ vai kā tur nosauc to procesu. Kaut kā tā?
Protams, es nebiju domājis, ka iegūtās īpašības ir tik nedabīgi krasi pārspīlētas, kā ķieģeļa pankūkas piemērā.

Šo rakstu rediģēja DarkJedi: 30.12.2005 16:59

[Kamazs]

err..Gumija ir elastīga, nevis plastilīns. Atspertērauds ir elastīgs. Plastilīns un pankūka te ņepričom.

[DarkJedi]

Ā, tobiš pieņem agrāko formu. Ja plastalīnā iebaksta ar pirkstu tad tajā paliek pirksta nospiedums, savukārt ja ļoti mīkstā gumijā iebaksta ar pirkstu, tad to ņemot pirkstu nost, gumija pieņem agrāko formu.
Tātad, tas zobens ne tikai mazāk plaisā, bet arī minimāli ''ieliecoties'' atlokās atpakaļ sākotnējā formā. Kaut kā tā?

Šo rakstu rediģēja DarkJedi: 30.12.2005 17:45