Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 30.05.2013 13:11

Interesanta saruna no TED talks http://www.ted.com/talks/susan_cain_the_power_of_introverts.html (angliski).


Jauku dienu,


Andromeda

Iesūtīja: washulis ; laiks: 30.05.2013 15:48

Visai sarežģīti, jo temperamentu testi saka, ka esmu flegmātiķis, kas būtu skaitāms kā intraverts cilvēks, tomēr starpība starp to un sangviniķi ir visai maza, kas norādītu uz 50/50, tomēr un man šķiet, ka tomēr vairāk izpaužas ekstraverts raksturs, vismaz komunikācijā ar cilvēkiem. Tātad ekstraverts.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 30.05.2013 16:49

Es esmu introverts cilvēks, kas sevi cenšas pielāgot ekstravertam dzīves veidam. Ja agrāk, izteikties un sazināties ar cilvēkiem aci pret aci man sagādāja lielas grūtības, tad izvēloties studēt profesiju, kur lielākā darīšana ir ar cilvēkiem, esmu iemācījusies līdz zināmam līmenim komunicēt. Pie tā konstanti strādāju un cenšos attīstīt savas spējas izteikties, nokompletēt domu tā, lai citiem tā būtu saprotama un uztverama. Agrāk tas nāca grūtāk un tiešām, kā video arī teikts, katrs mans kauls un muskulis runāja pretī, kad bija jāiet priekšā uzstāties vai teikt kādu runu vai jebkā sazināties ar cilvēkiem. Tad tiešām reizēm šķita, ka es sevi laužu. Šobrīd gan ir daudz labāk.

Grupu darbi man nekad nav īsti labi padevušies, ja vien mani neizvirza par līderi. Vislabāk strādāju vienatnē, tad arī novērojami labākie rezultāti.

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 01.06.2013 11:32

Ļoti jauka runa, paldies, Andromeda. (:


Es esmu ļoti izteikts introverts. Jā, domāju gan, ka introvertajos cilvēkos ir spēks, kuru ekstravertiem cilvēkiem grūti ņemt vērā. Jau kopš skolas laikiem es rakstiski vienmēr spēju sevi pierādīt lieliski, bet mutiskajos uzdevumos un prezentācijās es nekad nemācēju sevi savākt un izteikties tā, kā es iecerēju. Runājot pats ar sevi, es vienmēr spēju izteikties apburoši, spēcīgi un iedvesmojoši, bet līdz ko tas jādara klausītāju priekšā... well, ekstraverti cilvēki mani pārspēj. Ne jau ar to, ka viņi ir dziļdomīgi, bet ar to, ka ir spējīgi lieliski komunicēt. Tā nu es parasti apsēdos savā solā, vienmēr neapmierināts ar sevi, vienmēr ar pašpārmetumiem: "Lūk, atkal tu neparādīji savas spējas, atkal tu dabūji zemāku atzīmi. Tu esi idiots." Un jau kopš skolas laikiem es pasāku ienīst šo savu personības iezīmi un censties tikt no tās vaļā.

Introversija man traucē dzīvot. Lai gan es jūtos ļoti harmoniski vienatnē, savu tuvāko draugu un ģimenes lokā, mana piedzīvojumu kāre un vēlme pēc jaunas pieredzes, jauniem atklājumiem liek man satikties arī ar jauniem cilvēkiem un komunicēt, komunicēt... un katru reizi tas ir pārbaudījums, un es izskatos kautrīgs un par sevi nepārliecināts, lai gan patiesībā komunicēšanas brīdī manī ir neliels haoss, vēlme atkāpties.
Es dziedu, spēlēju teātrī, cenšos pieņemt izaicinājumus, lai slāpētu šo introverto būtību. Cilvēki, kas mani iepazīst, domā, ka esmu vēss, atturīgs un ciets (sliktākajā gadījumā kautrīgs vai flegmātisks), lai gan pēc tāda pirmā iespaida es vāros dusmās. Uz sevi, protams. Vienmēr uz sevi.

Bet introverti cilvēki ir radoši, empātiski, asprātīgi un forši.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 01.06.2013 13:57

Laikam sanāk, ka esmu kaut kāds introverta/ambiverta holēriķa/sangvīniķa hibrīds. Nobalsoju par introvertu. Daudz patīkamāk ir darīties savā nodabā, nekā apgrozīties trokšņainā, cilvēku piebāztā vidē.

Iesūtīja: WinterLea. ; laiks: 01.06.2013 14:30

sevi pieskaitu pie introvertiem, kaut arī tagad, nedaudz aizdomājoties, nākas secināt, ka _briesmīgu_ problēmu komunicēt man nav, drīzāk es tam pārāk bieži neredzu jēgu, jo runāt tukšu gaisu ir, nu, dumji un lieki. introvertu lielākais klupšanas akmens - publiskas runas un prezentācijas - arī man kādreiz bija šķērslis uz labām atzīmēm, taču diezgan ātri atšifrēju, ka neesmu labi sagatavojusies un pārāk baidos no klausītāju potenciāli negatīvā viedokļa. protams, svešinieki joprojām ir mazliet biedējoši, un vienatnē jūtos daudz labāk, bet kopumā tas man ne pārāk traucē dzīvot (ja nu vienīgi cilvēku pieņēmumi, ka nerunāju, jo esmu kautrīga ... tas gan nepatīk).

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 03.06.2013 11:25

Es pilnīgi noteikti esmu intravertais tips, vienīgais, ko gribējās iebilst Andromedai - tas, ka Tu esi introverts, nebūt nenozīmē, ka Tu nevari strādāt ar cilvēkiem

Tas drīzāk ir saistīts ar to, kā pats jūties kompānijās - ekstravertais tips kompānijā jutīsies kā zivs ūdenī, un pēc vientulības sevišķi neilgosies. Kamēr intravertais, ja arī neiebildīs šad tad patusēt kompānijā, tomēr preferēs vientulību un klusumu

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 03.06.2013 12:35

Es neteicu, ka nevar strādāt ar cilvēkiem vai tad teicu? Es kaut vai esmu viens no pierādījumiem, ka tas ir iespējams.

Kā arī ar savējiem, protams, tas izpaužas savādāk un nemaz nenozīmē, ka nav iespējams komunicēt un būt cilvēkos.

Iesūtīja: Sarkanais Krūšturis. ; laiks: 03.06.2013 20:25

esmu introverts cilvēks.
tā kā iepriekšējos postos jau ir atrunātas visas introvertu problēmas, etc., tad piebildīšu tikai, ka silence is better than bullshit

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 03.06.2013 23:45

Es pat nezinu kas es esmu. Laikam no tiem "tukša muca tālu skan" jo jūtos labi cilvēkos,bet vēl labāk viens pats

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 05.06.2013 16:10

Es pilnīgi noteikti esmu introvertais tips.

Līdzīgi kā Grēkmeistars arī es skolas laikā nesapratu, kādēļ ir tā ka citi mani nesaprot, vai es nespēju izteikties kā vajag un kur ir mana problēma, kāpēc citi izpauž sevi tik labi. Vēlāk sapratu, ka tās ir manas komunikācijas problēmas, taču es nesāku nīst savu introvertumu, bet gan tikai centos saprast, kādā veidā pārējiem izdodas izpausties tik ārišķīgi labi un arī tik veiksmīgi saprasties savā starpā. Vērojot viņus, iemācījos lietas, kas padara arī mani citu cilvēku acīs komunikablāku, draudzīgāku, taču tajā pašā laikā tā bija tikai maska, zem kuras pilnībā saglabāju savu flegmātisko introverto dabu. Tāpēc varu mierīgi ieslēgties viena pati savā dzīvoklī un no visas sirds izbaudīt laiku, ko pavadu vienatnē kaut visas nedēļas garumā, bet ballēšanās ilgāk par 3 dienām man jau ir kaut kas ļoti mokošs.

Vispār laikam cilvēki ir vienīgā lieta, no kā es baidos.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 13.06.2013 09:03

Nobalsoju par variantu "abi", jo kā jau pūķis, varu gan mierīgi tēlot kādus gadsimtiņus nekustīgu kalnu, apaugt ar sūnām un izlikties, ka vispār neeksistēju, bet tikpat mierīgi varu normāli pačalot un padzert tēju ar vietējo princešu populāciju. :]