Spēle aizvadīta!, Paldies veidotājiem!!! Opcijas

[Sindra]

Paldies GM komandai par spēli!

Un lūc atvainot manu ņerkstēšanu piektdienas vakarā.
Sestdienas laikapstākļi bija patīkami iedvesmojoši un pēc visām šamaņošanām pat jūtos kā pēc fiziska treniņa.
Sāp visas maliņas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Poligons bija patīkami līdzens un mūs neiznesa pirmajā vakarā!
Paldies arī biedriem indiāņiem un Stellai un Lordam.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Lai veicas ar nākamajiem projektiem!

[Tumshiba]

Spēle bija tīri ok!
Baudot rīta kafiju, pateikšu dažas lietas.
Paldies visiem indiāņiem, ar kuriem sanāca saspēlēties.
Žēl, ka lielākā daļa indiāņu sestdienas vakarā aizdevās uz kontinentu - tas tomēr pielika punktu spēlēi kā tādai tieši mūsu komandā.
Paldies Mārītim un Silvai, ar kuriem kopā izglābām Zelta galvaskausu no visādu pirātu tīkojumiem.

Jāsaka, ka es spēles lielāko daļu pavadīju ārstējot malāriju, sifilisu, bakas, dziedinot ievainojumus. Tāpēc knapi izrāvos, lai izpildītu savu individuālo kvestu, jo vajadzēja atrast un iznīcināt "ļauno zvaigžņu" sūtīto ļaunumu - sailonu parazītu pūzni, kas citādi būtu nobeidzis visu dzīvo (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Spāņu korsāri bija forši - aizdevos pie viņiem pēdējā naktī uz nometni un dažiem interesentiem stāstīju indiāņu leģendas un par gudrajiem ļaudīm no "labajām zvaigznēm", bet, kad šie sāka stāstīt pretī savu radīšanas versiju, ātri pielāgoju to indiāņu skatījumam uz lietām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Spāņiem nebija ko iebilst. labi, ka to neredzēja padre (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Gan būtu ieteikums nākotnē vairāk piestrādāt pie dažādu individuālo leģendu "sajūgšanas" starp spēlētājiem, bet tās ir tīri tehniskas detaļas!
Varētu piestrādāt arī vairāk pie individuālajiem kvestiem, bet es pats zinu, cik tas ir grūti, ja spēle plānojas lielam cilvēku skaitam.
Nopietnāk vajadzētu pārdomāt drošības tehnikas lietas, jo, lai arī poligona izvēle bija ļoti interesanta, tomēr nelaimes gadījumā, ja kāds būtu salauzis kāju vai tml., ievainotā transportēšana prom no salas būtu ļoti problemātiska.

Par GM: ļoti patika Axiņas un Mazās Lauriņas rosīšanās - baigās malacītes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Protams, ka paldies arī pārējiem GM (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Tumshiba: 17.08.2009 08:13

[Kamazs]

Paldies visiem, kas uz spēli ieradās un aktīvi tajā iesaistījās!

Esmu vienpersoniski uzrakstījis nelielu atskaiti par katru frakciju: http://galvaskauss.wordpress.com/2009/08/17/spele-beigusies/

Ja kādam ir foto vai video materiāli, laipni aicinām padalīties, jo pašiem tāda iespēja nebija!

-----

Tagad par spēles organizatorisko pusi. Tā, protams, nebija tip-top līmenī un tur bija daudz kļūdas, no kurām mācīties. Viss šeit zemāk rakstītais ir personīgs, subjektīvs viedoklis un es domāju, ka gan Laurai, gan Axai, gan Dark Jedi un Edžam ir savas domas, kas nebija kā vajag un kur bija vaina un ko vajadzēja darīt. Šis ir dziļš un garš "MANUPRĀT":

Pārceltuve

Oriģināli šajā vietā bija domāts pārcelt tikai GMus un to mantas. Gan indijāņiem un holandiešiem, gan džentelmeņiem un spāņiem bija paredzētas atsevišķas, ērtas vietas ar smilšanu lēzenu pludmali augšup un lejup pa straumi. Tomēr tikai spēles dienā izrādījās, ka viena no tām ir nepieejama ilgstoši mitrā laika dēļ (parasti sausā upes strauta gultne, kas pa ceļam jāšķērso, bija pārvērtusies par grūti pamanām dubļu lamatām, kur kāja iestieg līdz celim). Mums, protams to vajadzēja pārbaudīt jau dažas dienas iepriekš, bet mēs to neizdarījām un tika pieņemts lēmums visus transportēt caur centrālo pārceltuvi.

Nu un mazliet traucēja tas intensīvais, nemitīgais lietus, kura dēļ laivā nemitīgi krājās netīrs, dubļains ūdens un visa nogāze kļuva par vertikālu, slidenu māla sienu. Tiem, kas brauca svētdien, atgriešanās, imo, bija pavisam ērta un viegla - mēs atjaunojām pakāpienus krastā un saulē laiva turējās gana sausa un tīra.

Ja kāds būtu lauzis kāju, tad viņu neceltu pāri tur, kur tas notika visu laiku, bet uz otru krastu - no lēzenās, seklās indijāņu pludmales mazliet lejup pa straumi uz citu lēzenu pludmali, vēlams, kur ceļš pienāk maksimāli tuvu krastam (tur ir daudz māju apkārtnē) un tad uz Ādažiem/Saulkrastiem, Rīgu ar mašīnu. Bet tas tikai ārkārtas situācijai, jo tas nozīmē atteikties no troses, airēties ar laivu un faktiski šķērsot privātīpašumu.

Ko no tā mācīties? Pārbaudīt visas plānotās vietas divreiz un vismaz vienreiz aptuveni dienu/divas pirms spēles. Un intensīva lietus apstāķļos brīdināt par potenciālām neērtībām.

Kvesti

Tā bija vēl viena liela problēma, ka kvestu it kā bija gandrīz ikvienam (izņemot Līgu:)), kas laicīgi pieteicies, bet dažādu iemeslu dēļ daudziem tie bija "saplīsuši" - vai nu kāds nebija ieradies un mums nebija sagatavots rezerves variants šādai situācijai, vai arī mēs paši nebijām skaidri vienojušies, vai arī pietrūka informācija kādai no iesaistītajām pusēm. Man šķiet, šajā situācijā mūsu lielākā problēma bija apjoms - mēs godīgi sakot nebijām gaidījuši vairāk par 30 cilvēkiem uz spēli, bet, kad pieteikumu skaits sasniedza 80...daudzi darbi noritēja paviršāk un nepārdomātāk.

Par ko es gribētu atvainoties visiem tiem spēlētājiem, kurus tādā veidā sanāca piečakarēt. (Personīgi neteikšu, pārāk daudzi.)

Ko no tā mācīties?

• GM/DM/NPC skaits. Acīmredzot ne bez iemesla citās spēlēs to ir daudz (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) un tas arī izskaidro mulsos drakonistu skatienus, kad uz jautājumu "Cik jums GM?" atbilde bija pieci. Lielāks skaits ļautu efektīvāk ģenerēt individuālos kvestus un tad tos arī labāk salāgot.
• fail-safe kvesti, kuriem ir alternatīvais ceļš, kā to izpildīt, ja iesaistītais tēls nav ieradies uz spēli
• laiks rūpīgam gatavo kvestu un to konekciju overčekam
• bargāki noteikumi. Šāda tipa spēlei, kurai mēs izgatavojam gan leģendas, gan anketas, mums vajadzēja būt pilnīgai skaidrībai, kas būs, ko darīs, kurā komandā jau mēnesi pirms spēles, lai mēs varētu uzģenerēt kvalitatīvus kvestus, tos pārčekot un sagatvatot visus elementus (skat. augstāk.) Mēs diemžēl nebijām uzlikuši tādu dedlainu laicīgi un pieņēmām anketas arī tad, kad bija par vēlu. Uz papildus straujās slodzes rēķina tad arī sanāca steiga un haoss.
• varbūt individuālā kvesta sistēma kā tāda jāatmet? Varbūt, lai kvesti karājas gaisā un tos ņem ikviens, kas to vēlas?

Balanss

Spaņu pirātu bija par daudz, holandiešu par maz. Vajadzēja vairāk no vieniem jaukt pie otriem. Tāpat arī balansa nolūkos holandiešiem vajadzēja zināt, kā izskatās un kurš ir māsasdēls vai vismaz vajadzēja būt kvestam, kā viņi to var noskaidrot. Fui, slikti no manis! Nebiju par to iedomējies.

Džentelmeņi visus beigās izsita tādēļ, ka viņiem, acīmredzot vairs nebija ko darīt, jo kamēr viņiem bija kvesti (piemēram, tējas ceremonija), viņi aktīvi un +/- miermīlīgi ar to rāvās. Līdz ar to, balansam vajadzēja vēl kādu lielāku kvestu dž-meņiem, kur viņiem nepieciešams sasniegt kādus sarežģītākus mēŗķus, kā tikai izdzīvot.

Utt..

Vēl esmu mazliet škrobīgs par to, ka, lai gan Žanetei un Mārīcim bija individuālie kvesti, viņiem tie ātri nobeidzās. Mūsu doma bija tāda, ka katram ir garantēts savs individuālais kvests, bet visiem ir iespēja piedalīties citu kvestos un pieslēgties tiem, kā arī izmantot savu tēlu, lai attīstītu pat neiedomātas lietas (spāņu pirātiem tā notika). Tomēr acīmredzot spēles vide un kvesti nebija tam labvēlīgi un mēs nebijām to pārāk labi izkomunicējuši, lai tas efektīvi strādātu.

Un būfu jautājums ir zem katras kritikas. Vajag izdomāt sistēmu, kā nečakarējot cilvēkus, panākt, lai tie ierastos uz spēli ar normāliem ieročiem. Mēs gan atmetām atpakaļ dažus sitamos, kas bija īpaši bīstami, bet vispār pa poligonu cirkulēja arī ne labākā laidiena ieroči. Iespējams, pirms spēles laicīgi (~ mēnesis, divi) jārīko plašs Būfu workšops un demonstrācijas.

--------------------

Kritizēt es varu vēl, droši vien, bet, manuprāt, pa lielām tās ir šīs trīs lietas. Tomēr, iespējams, izskatīšos mazliet pēc patmīlīga muļķa, kad sacīšu, ka neskatoties uz visiem acīmredzamajiem mīnusiem un neapmierinātajiem cilvēkiem, esmu priecīgs un lepns par šo pasākumu.

Es tā padomāju, mēs - seši cilvēki - esam ieguldījuši milzīgu darbu un pasākums ir noticis. Jau tas vien, ka mums izdevās uzstiept uz mežonīgas (īstas!) salas Gaujas vidū uzsvempt 60 cilvēkus, pie tam gan no atšķirīgām larperu komūnām, gan pilnīgus iesācējus, manuprāt, ir apsveicams fakts un būtu augstākā mērā necienīgi un nekrietni no manas puses apgalvot, ka spēle neizdevās.

Šī spēle ir, manuprāt, īpaša ar daudzām lietām un es vēlētos tās uzskaitīt:

• tā ir pirmā spēle, kuras organizēšanā esmu piedalījies, kur gandrīz puse (t.i, vairāk nekā puse) spēlētāju par dalību samaksā PIRMS pasākuma
• tā ir pirmā spēle, kuras organizēšanā esmu piedalījies, kur tiek speciāls izstrādāts poligrāfisks reklāmas materiāls (skrejlapa)
• par spēli bija liela interese - kā jau minēts, ap 80 reāliem pieteikumiem.
• neskatoties uz drausmīgo lietu, spēlē piedalījās 60 cilvēku (GM neskatitot)
• brauciens ar laivu deva atbilstošo kuģošanas fīlingu
• spēlē piedalījās daudz iepriekš neredzētu cilvēku (nu vismaz manā skatījumā)
• alķīmijas, eksperimentu sistēma (kudos DJ) bija pavisam optimāla un, šķiet, spēlētājam interesanta, un ārsti baudīja īpašu cieņu
• slimības piešķīra spēlei atsvaidzināja spēles procesu
• bija smuki tērpi un lomu atspēle (kā spāņi ar saviem lielgabaliem manevrēja!)
• spēle notika uz īstas salas, kas bija ļoti labs poligons - ne pārāk liela, ne pārāk maza, mēreni mežonīga (ja neiet brikšņos) un līdzena
• spēlē bija daudz interesantu un negaidītu notikumu, par kuriem parūpējās paši spēlētāji. Piemēram, kad aivvvs, man viņam nesot kvestu, atspēlēja savu lomu pēc pilnas programmas un nogalināja kā nodevēju, es biju reāli pārsteigts (patīkami)
• spēlei bija nobeigums, kurā mēs izstāstījām frakcijām, kas ar tām notiek pēc spēles. Tas, manuprāt, ir labs gājiens, jo piedod pasākuma pabeigtības sajūtu.
• DJ megafons ar lielgabalu skaņām un citiem efektiem palīdzēja radīt atbilstošu atmosfēru
• gorillas un nāriņas, nāve un citi NPC - man šķiet, ka tie bija interesanti, koši tēli

Droši vien vēl kaut kas, bet es tagad vairs nenosaukšu. Jebkurā gadījumā, to visu paveica: Axa, DarkJedi, es un Laura, kā arī piepalīdzēja Līga (sākumā) un Edža (beigās).

Paldies GMiem un liels paldies spēlētājiem - jūs esat mērķauditorija un jūs arī palīdzat galu galā veidot to spēli. Paldies visiem, kas piedalījās un ar saviem tēliem palīdzēja veidot "Zelta galvaskausa salu", pat ja mēs kaut kur nolažojām, jūs darbojāties pēc pilnas programmas!

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 17.08.2009 10:18

Rediģēšanas iemesls: mazi labojumi, daži papildinajumi

[zenofeX]

Liels paldies spēles vadītājiem - piektdienas vakarā pārcelt nabaga samirkušos spēlētājus pāri Gaujai ar plostu - "baseinu", un cerēt ka rītā būs labāk - tai bija jābūt ellei.

Alķīmijas un zālīšu sistēma bija lieliska, un es, būdams indiāņu dziednieks, vai pusi spēles pavadīju, vazādamies pa poligonu un lasot sastāvdaļas mikstūrām. Tad vēl bieži vien kādas citas frakcijas pārstāvji mums atnesa savāktās zālītes, un spēles beigās mums bija savācies diezgan daudz (ap 40) dažādu zālīšu.

Ar zālītēm arī eksperimentējām - mums bija brīvprātīgais (Mārītis), kurš bija ar mieru izdzert jebkuru mūsu brūvējumu. Bet viss beidzās labi, un mēs atklājām zāles pret bakām, un arī to, kā palielināt HP par 1 punktu uz visiem laikiem.

Pirms pašas braukšanas prom izpildīju arī savu individuālo kvestu - par to paldies Holandiešu pirātiem, un viņu ārstei Guntai, jo viņa man iemainīja atlikušos divus ingredientus priekš baku zālēm - rezultātā tika izgatavoti zāļu komplekti epidēmiju gadījumiem.

Nedaudz traucēja gan tas, ka mūsu nometne atradās uz lielceļa. Faktiski ne brīdi nebija tā, ka mēs nemanījām nevienu svešas frakcijas pārstāvi, un bieži tie gāja cauri mūsu nometnei. Dažreiz tomēr viņi izmantoja arī apkārtceļu, kuru bija ieminuši.

Katrā ziņā, šī bija viena no spēlēm, kura izrādījās daudz labāka, nekā tika gaidīts. Jo vienu brīdi daži indiāņu frakcijas pārstāvji bija pat gatavi piektdienas vakarā/naktī doties mājup un nerādīties vispār larpā.

Es domāju ka Kamazs un viņa biedri ir ceļā uz vēl kvalitatīvāku un interesantāku larpu.

[Goldberry]

Paldies GM par spēli, neizsīkstošo atsaucību un nerimtīgu plosta kūrēšanu no vienas puses uz otru, pat ja tam, lai to veiktu, bija nepieciešams pēkšņi mesties peldus.

Kopumā esmu augstākā mērā kritiska būtne, kurai allažiņ LARPi liekas, ne gana labi, vai ne gana veiksmīgi noorgazinēti. Tas attiecas gan uz tiem, kur esmu spēlētājs, gan tiem, kur esmu piedalījusies veidošanā. Turpmākajā komentārā būs tie trūkumi, kurus, manuprāt, bija iespējams un nepieciešams novērst, lai spēle varētu būt lieliska. Vietām tie pārklāsies ar Kamaza komentāru.

(1) Nevajaga celt to, ko nevar nest.
GM bija par maz. Spēlētāju par daudz. Funkcionālu spēli ar pre-made leģendām 80 PC uztaisīt 6 GM nav iespējams. Līdz ar to dramatiski kritās kvestu kvalitāte, bija disfunkcionāla informācijas plūsma, neizpildāmi vai neloģiski kvesti. Meistariem acīmredzami pietrūka kapacitātes tik lielam cilvēku baram. Lai arī ir grūti cilvēkiem atteikt, dažkārt tas acīmredzot tomēr ir jādara.

(2) Frakciju spēlēs nepieciešami reģionālie meistari
Bija tikai 4 frakcijas un cik man zināms 3 dažādi NPC (brīnišķīgā nāra, lootojamaies gorilla un nāve). Reģionālie meistari varētu izlabot kvestu kļūmes, nodrošināt informācijas plūsmu. Indiāņiem viens bija nepieciešams lai funkcionāli veiktu n-tos rituālus. Jo, manuprāt, nav nopietni, ka visi svarīgie rituāli tiek pildīti pēc kārtas, tad kad beidzot GM ir atnācis paskatīties.

(3)Overridošana un nekonsekvence
Ja GM/PC ratio ir 1/10 tad katram no GM jābūt pilnvērtīgam GM, kuram nav katrs sīkums jāapsriež ar Kamazu. Tāpat arī situācijas, kad dažādu GM sacītais nonāk pretrunās, ir ļoti nevēlamas. Tiesa gan pieņemu, ka no tādām ir ļoti grūti izvairīties, ja ir TIK liels spēlētāju skaits.

(4)Balanss
Pirms spēles cilvēki īdēja, par to, ka spēlē nav nodrošināts balanss. Šī spēle izcēlās ar absolūtu balansa trūkumu, kas atsāja Holandiešus par totāliem underdogiem, Indiņus par lazareti, Spāņu & Džentlmeņu apvienību par totālu overpoweru. No šādām situācijām pilnīgi noteikti ir nepieciešams izvairīties. Pļuškas (hīls, rituāli, lāsti, instantkilli) būtu nepieciešams sadalīt mazliet vienmērīgāk. Kvesti tika sadalīti negodīgi (proti, Holdanieši fiziski savus kvestus nevarēja izpildīt un kaut kā ļevakoties, kamēr citas frakcijas to varēja).

(5)Atmosfēra
It kā spēle gribēja būt atmosfērīga (valodas, ēdieni, tērpi, sala) bet te pēkšņi mums ir tādi elementi kā sailonu kuģis.

(6)Slimības
Slimības kopumā, man likās lielisks koncepts. Tomēr realizācija, imho, piekliboja. Slimības uzradās pilnīgi randomā un since tās bija iespējams ārstēt pie indiāņiem, jau pašā sākumā, drusku zaudēja savu biedējošo elementu. Manuprāt, būtu veiksmīgāk, ja slimajim (kuriem būtu jābūt mazāk) būtu iedalītas saslmindināšanas lapiņas. Un viņi pēc kontakta ar kādu citu, varētu šīs lapiņas iedot tālāk. Tas radītu loģiskāku un atmosfērīgāku slimības izplatīšanos.


Labās lietas:
(1) Poligons
Bija skaists un relatīvi ērts.

(2)Loots no monstriem
Ļoti jauks, imho jauns, elements, rada sasniegumu sajūtu.

(3)Atsaucība un iecietība
GM bija džolīgi, izpalīdzīgi un ļoti pretīmnākoši. Tā ir liela vērtība.

(4) Laicīgums
Spēle beidzot ieviesa tradīciju maksāt PIRMS spēles un pieteikties ārtāk kā dienu pirms spēles. Tas ir lielisks ieguldījums nākotnē.

(5)Apmierinājums
Cilvēkiem pa lielam patika. Iespējams, tas ir svarīgākais spēles izdošanās rādītājs.

Ceru, ka Kamazs turpinās organizēt LARPus!

[Inx]

spēle bija jauka. man patika, neskatoties uz baisajiem laikapstākļiem.

nedaudz biju vīlies savā un dažu komandas biedru individuālajos kvestos, bet pa lielam man darāmā pietika un es nevarētu teikt, ka man kādu brīdi bija baigi neinteresanti.

biju pārsteigts par to, ka nenomirām pirmajās pāris stundās. visas spēles laikā vispār nomira tikai trīs indijāņi. bija diezgan jauka socialka.

[Lia'angia]

Man arī spēle patika. Neskatoties uz to, ka mēs kā frakcija ik pa brīdim kritām izmisumā, jo nepsējām pildīt kopējo komandas uzdevumu - atrast to sadīto māsasdēlu. Neskatoties uz to, ka mums kā komandai trūka sociālās saspēles ar spāņiem un angļiem - kaut tai, loģiski, būtu jābūt. Jauki pakomunicējām ar indiāņiem.
Jāpiekrīt, ka individuālie kvesti bija reizēm nepārdomāti un/vai nesaskaņoti. Un reizēm stipri neloģiski. Tomēr tie bija. Pati zinu, cik ārkārtīgi grūti ir sarakstīt kvestus tā, lai tie savienotos sistēmā. To nevar darīt nedēļu pirms spēles.
Poligons bija lielisks! Mežā varēja gan noslēpties, gan apmaldīties, gan atrasties. Vienīgi labābūtu bijis, ja frakcijas atrastos tālāk viena no otras.
Zāļu sistēma bija lieliski piemērota tādam ņūbam alķīmiķim, kā man. Viss skaidrs, saprotams, var kombinēt, ja nav, ko darīt, var iet meklēt ingredientus. Super! Ar GM-u atļauju vēlētos šo sistēmu pārņemt savai spēlei.
Tik lielai spēlei ir gluži vienkārši akūti nepieciešami reģionālie katrā komandā. Testies pāri visai salai, ja vajadzīgs GM-a padoms, nav lāga, turklāt tas izsit no spēles un rada visādas pārlāšanās un laika nobīdes.
Īsti nezinu, vai vajadzēja padarīt ēdienu par zogamu elementu. Tas dažos spēlētājos radīja kārdinājumu pārkāpt noteikumus - gan slēpt ēdienu teltī, gan rakāties pa citu teltīm, to meklējot. Manuprāt, labāk būtu, ja ar ēdienu varētu tikai mainīties - lūk, vieta sociālajai atspēlei. Jums gurķi, mums desas - dīls?
Paldies vienmēr atsaucīgajiem GM-iem. Jūtu jums līdzi - tur bija, ko noskrieties!
Ehm, gribu vaicāt:

Skaitliski ievērojami lielā spāņu pirātu grupa uz salas bija ieradusies jau sen un tur nodarbojās ar bagātību meklēšanu, ko viņi arī spēles laikā visnotaļ veiksmīgi realizēja, atrodot piecas no septiņām kapteiņa Zilā Acs bagātībām, kā arī paša Zilā Acs veiksmes medaljonu.

Cik man zināms, Zilās Acs veiksmes medaljonu atradu es - vai arī viņam bija divi?
Lai nu kā, man tagad noteikti ir divi- viens, ko es noņēmu no Zilās Acs līķa, otrs, ko man uzdāvināja nāriņa.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 17.08.2009 11:58

[Sindra]

Njā, starp citu man patika, ka es uz salu aizbraucu pilnīgi bez pārtikas un visi, kas pie mums nāca ciemoties kaut ko atnesa.

[Kamazs]

Ah, crap. Taisnība Lia'angia. My bad. Dodos labot.

BTW, viņi no Zilā Acs spoka izspieda informāciju, ka medaljons jau paņemts (tas bija viņu individuālais kvests) un ka to paņēmis "sieviete, kas ir divi" vai "sieviete, tas ir divi cilvēki" utt.. Viņi tur ilgi sprieda kas un kā, bet imo, izdomāja, ka tā esi tu.

Un par Bembiju - viņai bija dārgakmeņi, kas nolaupīti no kuģa. Spēles laikā šo info es piespēlēju kādam no holandiešiem un mazliet vēlāk iespēlēju arī džentelmeņiem informāciju, ka viņš atpazīst vienu no pirātiem, kas, kā viņš domāja, nospēra bagātības (tas būtu tas pats pirāts, kam piespēlēju infu iepriekš). Diemžēl šī ķēdīte laikam neizstrādājās.

[Lia'angia]

Man bija infa, ka pa gaiteni aiziet dāma un nozūd, bet kajītē (kas pieder kungam) nekas vērtīgs, izņemot pulksteni un drēbes nav. Nesapratu, ko ar šo infu iesākt, it kā mēģināju interesēties, bet kaut kā nesanāca.
Jā, un nekādi nevarēju atrast arī sava sestā bērna tēvu- neviens džentlmenis, kurš vispār ar mani ielaidās kaut kādās sarunās (trīs gab.), nezināja, kas tas tāds ir.

[Kamazs]

Viņš laikam neieradās.

Un tā infa, ko devu bija tjipa

"Tu redzēji, ka pa gaiteni aiziet dāma un nozūd, bet kajītē (kas pieder kungam), no kuras tā iznāca, nekas vērtīgs, izņemot pulksteni un drēbes nav. Lai gan pārējās divās kajītēs katrā bija kādi dārgakmeņi utt. " un tas viss ar komentāru "Vai nav aizdomīgi?" Drošiem pārāk subtle un nekonkrēti pateicu:).

Allright, sorr par offtopicu.

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 17.08.2009 12:36

[Andza]

Spēlē pavadīju relatīvi nedaudz laika (no sestdienas rīta līdz sestdienas plkst. desmitiem), tāpēc iespējams pilnībā nevaru novērtēt, kāda bija visa spēle. Te būs kaut kādi in un out-of-game iespaidi.

Paldies GMiem!

Par tēlu

Sākotnēji biju iecerējis būt džentlmeņu frakcijā, taču padzirdējis, ka uz to pieteikusies kaudze drakonistu, nolēmu to pamest, jo kaut kā ne īpaši spēju ar šiem cilvēkiem saspēlēties (nezinu, cik tas vienmēr ir pamatoti). Kādu laiku tika spekulēts par pievienošanos indijāņiem (man indijāņi vispār patīk, un esmu galīgi ne into pirāti), bet neilgi pirms spēles, Kamazs piedāvāja paspēlēt "paklīdušos" džentlmeņus (kuri glābjoties nav tikuši ielaisti laivā), un mēs arī ar Bembiju piekritām.

Tā tapa sers Brūss Viljams, stereotipiski stīvs angļu džentlmenis. Pēc tam, kad lietinants Ekermens bija liedzis seram Viljamam un lēdijai B.Stellai Litlai tikt laivā, lēdija nočiepa kaut kādas bagātības, Brūss, kamēr pirāti dzīroja, divus piežmiedza un nozaga laivu un abi devās prom. Aizairējušies līdz salai, viņi kādu laiciņu klīda divatā, mēģinot saprast, kur atrodas, līdz sāka nojaust par to, ka sala ir apdzīvota, kā arī acumirklī abi saķēra malāriju. Itin drīz viņi atrada indijāņu nometni un tur sāka ar tiem neveikli komunicēt un mainīties. Tur tusējās arī viens no holandiešu pirātiem, bet šķiet, ka tas nevienu neuztrauca. Brūss acumirklī pamanījās saķert arī sifilisu (ļoti apkaunojoši).

Abus smalkos frantiņus uzņēma nometnē, bet izrādās ar nosacījumu, ka lordam Viljamam jādodas meklēt cilvēka upuris, ja viņš grib, lai lēdija netiktu ziedota. Stundas laikā jāatved kāds bālģīmis, savādāk būs slikti. Visi ieteica kādu lēdiju Ž., taču Brūss pat neapsvēra iespēju ziedot vienu lēdiju, citas lēdijas, un viņš satraukti devās mežā meklēt kādu vientuļu pirātu, kuru pierunāt "paciemoties" pie indijāņiem.

Nomedīt kādu bija ļoti grūti, jo visapkārt klīda vieni vienīgi pirātu bari. Brūss itin veikli no tiem izvairījās, slēpdamies krūmos (dažbrīd pat tikai pāris metru attālumā, un vēl joprojām ar cilindru galvā). Radās doma sameklēt džentlmeņu nometni un pastāstī par problēmu, ka vajag noķert pirātu, lai atbrīvotu lēdiju, taču džentlmeņi nebija nekur atrodami. Visapkārt tikai pilns ar pirātu nometnēm un pirātu bariem (diemžēl pirāti un džentlmeņi izskatījās pārāk vienādi un savā starpā angliski nekomunicēja, tāpēc nebija īpaši atšķirami).

Brūss nolēma, ka stunda tūliņ jau beigsies, un nolēma atgriezties nometnē, lai būtu atvedis vismaz vienu bālģīmi, mežoņu vajadzībām. Taču tad mežā viņš nejauši uzgāja noslēpumainas metāla atlūzas, kuru tuvumā viņam palika slikti (-1 HP), tad viņam uzklupa kaut kāds metālisks sīks briesmonis (-1 HP). Brūss knapi dzīvs ar vienu HP kliboja atpakaļ pie indijāņiem, saprazdams, ka šāds viņš der vairs tikai ziedošanai, kad pa ceļam viņam sāka iedarboties malārijas simptomi (nogurums + dziļie savainojumi rezultējās tajā, ka Brūss tālāk pārvietojās rāpus) un sifilisa simptomi (rezultātā apdullinātais Brūss, ieraugot pirmos cilvēkus ceļā gārdza tiem "Help..., cukurdupsīt.... Help, cukurdupsīt...")

Indijāņus vecais viedais bija ļoti ieinteresēts noslēpumainajos vrakos mežā, un gribēja lai Brūss tos parāda, tāpēc izdziedēja viņu ar galvaskausu, un abi kopā ar vēl vienu apsargu devās uz turieni. Tikmēr lēdija izrādās bija nolēmusi asimilēties indijāņu sabiedrībā, lai glābtu savu dzīvību, bet Brūsam tik un tā vajadzēja sameklēt kādu bālģīmi savā vietā. Tā kā viņš bija atradis vecajam viedajam vajadzīgo lietu, viņam tika dots papildus laiks, meklējumiem.

Brūss izmisīgi vēl kādu laiku paklīda apkārt. Vienu reizi gandrīz atvilināja līdz nometnei kādu sarkani tērptu (pirātu/džentlmeni?), kūtri ejot prom no tā, un uzdedoties aizdomīgi, bet tad tas tomēr notinās. Pāris reizes gribējās uzbrukt cilvēkiem, bet pat ja būtu tos pieveicis, tie būtu beigti, nevis dzīvi, un no tā nebūtu nekādas jēgas. Arī pa ceļam nosistais mežonīgais mērkaķis diezin vai būtu derējis kā ziedoklis.

Par laimi atgriežoties izrādās indijāņiem noderēja cits Brūsa talants - viņa grieķu valodas prasmes, ar kurām viņš varēja iztulkot kādas vecas indijāņu noēsta tēla vēstules, kurās tika aprakstīts baku drauds. Indijāņiem bija skaidrs, ka vajag radīt pretzāles, un viedais ar saviem mācekļiem ķērās pie lietas.

Tad kādu laiku Brūss kļuva diezgan bezdarbīgs, jo indijāņi atrada citus upurus, un sāka aizrauties ar visādiem saviem rituāliem. Vienu brīdi Brūss iemiga zālienā, un sapnī viņam rādījās, ka viņš ir pārvērties par lielu pelēku vilku, kuru indijāņi priecīgi nodur ar šķēpiem. Pamodies no savādā sapņa, Brūss vēl paklīda pa mežu, bet saprata, ka tur viens neko nevar pasākt, un nolēma rīkoties dīvaini.

Viņš aizgāja un pievienojās holandiešu pirātiem, pārliecinot tos, ka "vēlas nogalināt". Tie priecīgi viņu uzņēma savās rindās, un Brūss labprāt viņu zāļotājai ļāva uz sevis izmēģināt savus jaunākos veidojumus (un ieguva 3xkāršu imunitāti pret malāriju) Tad visi ar Brūsu priekšgalā devās cauri krūmiem izlaupīt spāņu pirātu un džentlmeņu nometnes, kamēr tie 40 cilvēku apmērā un ar diviem lielgabaliem mēģināja iebrukt holandiešu nometnē.

Džentlmeņu nometnē Brūss dabūja lietas, kuras sen bija alcis - smalku tējkannu (tasīti viņi ar lēdiju bija atraduši pa ceļam pie indijāņiem pašā rīta agrumā), bet pirāti spāņu pirātu nometnē atrada pudeli, kuru bija meklējuši. Veiksmīgi atkal izvairījušies no pretiniekiem viņi atgriezās ar laupījumu savā nometnē, kurā Brūss beidzot iebaudīja tēju ar rumu, no tasītes un tējkannas un jutās daudz labāk.

Tālāk kādu brīdi tā arī nesagaidījis kopā ar saviem jaunajiem draugiem milzu uzbrukumu, Brūss vīlies devās krastā gaidīt kuģi un vairāk neizkustējās no vietas... (tobrīd nācās braukt projām, lai gan pat gribējās palikt un vēl paspēlēties ar holandiešiem).


Par spēli

Tāds ir mana tēla stāsts. Lai arī izklausās, ka diezgan daudz kas ar viņu notika, kopumā nemaz tik aizraujoši nebija, un atskaitot dažus jaukus momentus (spēles sākumā čatošana ar savu pavadoni, slēpšanās krūmos no pirātiem, un nometņu izlaupīšana), visā visumā es galvenokārt pavadīju spēli kaut kādās Hamletiskās mokās: ko lai tagad iesāku kā tēls vai kā spēlētājs? Problēma ir tajā, ka kā jau par to sūkstījos Raganas ceļa atsauksmēs, esmu noilgojies pēc vairāk uz atmosfēru orientētas spēles, un to cerēju sagaidīt no Galvaskausa (sala, valoda, ēdiena ierobežojumi, visi šie elementi lika domāt, ka spēle tāda varētu būt vai tāda tiek plānota), bet tā tāda neizvērtās. Tas tomēr bija vairāk vai mazāk parastais spēlētāju grupiņu/frakciju tusiņš, kurā cilvēki havo funu, pildot kvestus un ļevakojoties.

Iespējams man vajadzēja uzreiz atmest šo pretenciozo vēlmi uz "hardcore" roleplejošanu, un vienk. uztvert to kā kārtīgu actionlarpu ar visām normālajām metageiminga sastāvdaļām, un doties darīt to, ko tajā mirklī gribās kā spēlētājam, un nedomāt par totāli salūzušo loģiku, kad spēlētāju attiecības uz salas ne īpaši atspoguļoja kaut kādu in-game racionalitāti. Pie šī slēdziena gan nonācu par vēlu (kad izdomāju, ka katrs larpā pats ir savas laimes (phuna) kalējs, un ````ā pievienojos holandiešiem, kuri mani visādā ziņā vairāk piesaistīja kā indijāņi ar savu diplomātisko glumošanos. No otras puses, ātrāka ierašanās pie holandiešiem vai spēles sākšana ar viņiem droši vien neko daudz nebūtu mainījusi, jo dzirdēju, ka viņiem tur bijis diezgan daudz komplikāciju un problēmu ar spēli, un tikai uz beigām tā atdzīvojusies.

Rezultātā es arī esmu drīzāk kritisks pret spēli, un, lai arī tajā noteikti bija daudz spožu momentu, un acīmredzot vairumam tā ir sagādājusi loads of fun. Man pēc Tīstokļa, Versusa un R.Ceļa tā liekas mazliet kā solis atpakaļ organizatoriskajā plaknē ar haotismu un bieži vien dažādiem neloģismiem/pārtrūkušiem pavedieniem. No otras puses droši vien nav korekti to salīdzināt, jo šajā spēlē cilvēku skaits bija ievērojami lielāks, kas komplektā ar ambiciozo individuālo kvestu konceptu, padarīja to par grūti veidojamu spēli.


Es esmu arī iesācis kaut kādu detalizētāku tipisko no Andžas skatpunkta rūpīgo spēles secēšanu, apskatot tās problēmas, bet to iepostošu kaut kad vēlāk, kad pabeigšu un būšu padarījis citas lietas.

[Seila]

Liels paldies GM par spēli. Tā bija ļoti jauka un patīkama.

Piektdienas vakarā ierodoties uz spēli vienā brīdī radās milzīga vēlēšanās braukt atpakaļ uz Rīgu, jo šķita, ka lietus nekad nepārstās līt. Par laimi šī vēlēšanās tika apspiesta ļoti ātri. Tik pat ātri Spāņu pirātu komanda uzslēja sev tentu (kas vēlāk pārtapa par galveno komandas mītni) lai spētu paslēpties no lietus. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa komandas ap vieniem naktī aizdevās gulēt- daži (tai skaitā arī es) sagaidījām spēles sākšanās signālu un uzreiz devāmies izlūkot savu salas pusi. Atgriezušies ap pieciem no rīta ilgi strīdējāmies ar bocmani par to, ka vajag vai nevajag modināt kapteini- kā rezultātā kapteinis pamodās pats un nosūtīja ap pulkstenis septiņiem no rīta izlūkus uz nezināmo nometni, kuru bijām atklājuši. Rezultātā nometne izrādījās piederoša džentelmeņiem, kuri (diez kāpēc? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) negribēja ne ar vienu ielaisties sarunās tādā rīta agrumā.
Nedaudz apspriedusies komanda nolēma atstāt nometnē nelielu daļu no komandas un pārējiem doties meklēt dārgumus kā rezultātā no pirmā pārgājiena atgriezās ar naudas maisiņu un pudeli ruma, kuru bija netīšām izrakuši. Par nožēlu pudeli neviens no tiem, kas atradās nometnē tā arī nepamanīja.
Pa to laiku, kamēr kapteinis ar septiņiem komandas locekļiem devās pēc nākamajām bagātībām pie mums nometnē pāris reizes ieradās Holandiešu pirāti. Pirmajā reizē mēģinādami nopārdot kaut kādu rotaslietu. Otrajā reizē meklēdami izrakto ruma pudeli, par kuru nometnē palikušie patiešām nezināja, ka tā tur ir un pamanīja to tikai pēc tam, kad noticējuši mums Holandieši devās prom.
Pēc kapteiņa un mūsu biedru atgriešanās uz nometni atkal ieradās Holandieši, ar kuriem sākās pārrunas par pudeles apmaiņu pret mums nepieciešamo (it kā) medaljonu. Pārrunu rezultātā Holandieši tika nogalināti un nolemts paziņot, ka viņus nogalinājis milzu pērtiķis, kuru Mūsu komanda veiksmīgi pēc tam nogalinājusi.
Spāņu pirātu un Džentelmeņu apvienība izveidojās pēc tam, kad uz nometni atskrēja pārbijusies angļu lēdija un lūdzās palīdzību, jo visi džentelmeņi aizgājuši izlūkos atstājot sievietes un bērnus vienus pašu, bet viņiem mēģinot uzbrukt Holandiešu pirāti. Ilgi negudrojot mūsu kapteinis Acīmredzamība savāca vīrus un devās glābt nelaimē nokļuvušos. Pēc viņu atgriešanās no džentelmeņiem bija saņemts parakstīts dokuments, ka par palīdzību viņiem Spāņu pirāti var pamest salu un mums netiks uzbrukts no angļu flotes.
Tomēr Holandiešu uzbrukšana "miermīlīgajiem" džentelmeņiem nevarēja palikt nesodīta. Par laimi tieši bija ieradušies papildspēki no kuģa ar lielgabaliem. Un arī Svētajam tēvam bija darīšanas tajā pašā pusē kur mums. Tāpēc tika noorganizēta vienība, kurā ietilpa visi Spāņu pirāti un visi Džentelmeņi, un kura devās iznīcināt Holandiešus. Par nožēlu ierodoties Holandes pirātu nometnē tapa noskaidrots, ka Holandes pirātu tur vairs nav. Bija pilnīgi skaidrs, ka pa to laiku, kamēr mēs gājām viņus iznīcināt- viņi mierīgi izlaupa mūsu nometnes.
Tāpēc devāmies atpakaļ ceļā, kur pusceļā daļa no grupas saslima ar bakām.
Atcerējies par to, ka ir nolādēts mūsu Kapteinis devās pie Indiāņu šamaņa, ar lūgumu palīdzēt atbrīvoties no lāsta. Savus pienākumus uzticēdams Bocmanim.
Netālu no nometnes dodamies atpakaļ no karagājiena mēs satikām Angļu lēdiju, kura brīdināja par to, ka ap mūsu nometni sirojot Holandes pirāti. Uz ko bocmanis lika mums doties uz priekšu un gandrīz samaksāja ar savu galvu, jo komanda atteicās doties drošā nāvē un nobalsoja par to, ka ir jāsagaida kapteinis.
Pēc kāda brīža parādījās kapteinis un ātri saorganizēja visus doties atpakaļ uz nometni, kas jau tapa saukta par mājām. Džentelmeņi gan mēģināja mūs pierunāt doties vēl reizi virsū Holandiešiem tomēr visa komanda izlēma, ka tas nebūtu droši, jo vienā brīdī pārstāja uzticēties Džentelmeņiem gaidot, ka tie iedurs dunci mugurā. Kā dēļ arī visu nakti tika stingri apsargāta nometne.
Svētajam tēvam izdevās gandrīz visus Spāņu pirātus nosliekt uz kristietības pusi un dažus pat kristīt. Notika arī viena kāzu ceremonija.
Vēlāk naktī pie mums ieradās Indiāņi, kas palīdzēja saslimušajiem, jo mūsu dziednieks bija ticis nogalināts. Un stāstīja pasakainas leģendas par to, ka ir ieradušies no zvaigznēm. Labi, ka to nedzirdēja svētais tēvs...
Pēc tam naktī ieradās vēl trīs Indiānietes, ar kurām bija ļoti patīkami komunicēt.
Nākamajā rītā devāmies sameklēt atlikušos dārgumus. Divus no kuriem izdevās atrast. Kā rezultātā pie Holandiešu nometnes spēle beidzās un mēs veiksmīgi devāmies atpakaļ uz savu nometni, lai par to paziņotu pārējai komandai.
Droši vien, ka ir daudzas lietas, kuras neatceros vai spēles gaitā tika palaistas garām, bet īsumā tas ir viss pārskats par mūsu komandas darbību.
Nedaudz žēl, ka neizdevās izpildīt savu personīgo kvestu, bet spēles virziens tam neļāva notikt. Vienīgā reizē, kad to varēja mēģināt izdarīt izrādījās, ka Holandes pirātu nav nometnē.
Visā visumā man spēle ļoti, ļoti patika.
Mīnuss
Meistaru iztrūkums dažādās nepieciešamās situācijās. Kārtējo reizi saprotu cik jauki ir kad eksistē reģionālie meistari, kas vienmēr ir uz vietas. Šī iemesla dēļ nebija skaidrs cik ilgi dzīvo tas, kurš ir aplipināts ar bakām. Netika īstenota ideja par ar bakām slimo nosūtīšana uz kādu citu nometni paciemoties un ja nekļūdos tad bija vēl pāris idejas, kuras netika īstenotas šī iemesla dēļ.
Otras liels mīnuss bija laika apstākļi pirmajā vakarā un naktī, bet tie par laimi nav atkarīgi no meistariem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Atsevišķi liels paldies Nāriņai, kura parādījās mūsu nometnes tuvumā un uz kuras kapteinis nolēma izmēģināt lielgabalu, jo viņam esot sagribējies vienlaicīgi zivju zupu un cepeti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
paldies Kamazam, kurš ieradās aplūkot mūsu izveidotos lielgabalus un atļāva viņus izmantot.
Un vispār liels paldies visiem tiem ar ko Spāņu pirātiem izdevās saspēlēties un tiem, kas ieradās ciemos uz mūsu nometni.
Plusā paldies manai komandai, kura kārtējor eizi pierādīja, ka spēlēt tieši ar šīem cilvēkiem ir aizraujoši.

Šo rakstu rediģēja Seila: 17.08.2009 13:33

[Axa Night]

Gribētu pateikties no savas puses VISIEM spēlētājiem, kas ieradās uz spēli un ĪPAŠI tiem, kas to darīja piektdienas vakarā, lai izciest visas tās briesmīgās dabas stihijas līdzās ar mums.
Mums nereāli neveicās ar pirmā vakara sakrišanu ar vētru, taču savā ziņā, tie kas spēja tikt pāri diskomfortam, varēja saprast kā justos cilvēki cenšoties nokļūt reālas vētras laikā uz kādas mazapdzīvotas džungļu salas. Es sevi vienā brīdī klejojot pa salu absolūtā tumsā ar mazu lukturīti, klausoties pērkonī un citās neizskaidrojamās skaņās, pieķēru pie domas, ka esmu nonākusi LOST sižetā (tikai ar fantasy stila pirātiem)...

Visas kritika raidīta mūsu virzienā ir saprotama.
Domāju, ka runāju par visiem GM, ka mēs ļoti labi apzinājāmies problēmas, kuras brieda pēc visiem augstāk minētajiem punktiem. Taču kaut kā neļāvām viens otram galīgi padoties un tomēr nolēmām novadīt līdz beigām uzsākto darbu, lai vai kādas šausmas mūs sagaidītu ar -
tik sarežģītu spēles poligonu,
tik briesmīgiem laika apstākļiem,
tik lielu cilvēku skaitu,
tik maziem GM resursiem,
tik īsu laika sprīdi
un
tik netestētām spēles mehānikām.

Daudzkas pierādīja sevi kā nepietiekams, taču pamācošs.
Bet galu galā, ideālas spēles nemēdz būt (ja nu vienīgi mūsu sapņos).
Tikai ceru, ka bija cilvēki, kas guva neaizmirstamus iespaidus un nebija neviens cilvēks, kuram pat vienreiz spēles laikā neizdevās 'havot phunu' pēc saviem ieskatiem.

Es personīgi noķēru to sireālo sajūtu, kuru man parasti sniedz tieši Kamaza spēles.
Kas manuprāt ir arī Kamaza spēļu galvenā fīča - iespēja kādā brīdī tik ļoti ieslīgt momentā, ka tu aizmirsti par visu pārējo, kas notiek pasaulē.



Gribētu piekrist Andzam, ka arī man ļoti gribētos sagaidīt tādu 'hardcore' role-play spēli...taču rodas sajūta, ka to ir grūti panākt mūsu sabiedrībā, kur ir daudz spēlētāji, kas brauc uz spēli ar citiem mērķiem, kā patiešām iejusties lomā un to atspēlēt vairāku dienu garumā. Tas ir tikai saprotami, ka katrs sagaida un vēlas saņemt no spēles ko citu, taču arī smagi sarežģī GM darbu, ja tiek rīkotas spēles lielam cilvēku skaitam.
Lai vai kā GM, spēles mehānika vai vide to censtos iedzīvināt, ja nav spēlētāji, kas to realizē, tad nevar panākt tādu ideālu in-game pasauli.
Iespējams, ka Latvijā to var panākt tikai maz-larpos ar ekskluzīviem ielūgumiem un ar spēlētāju sagatavošanas darbiem priekš spēcīgas saspēles (kā to dara Skandināvijā, iepriekš pat rīkojot role-play workshop'us). Taču tas ir ļoti liels laika ieguldījums no GM un no spēlētāju puses, rezultātā uz tādu pasākumu varētu parakstīties ļoti mazs cilvēku skaits.
Vai arī mums ir jāizaug visiem līdz tādam līmenim, lai varētu novākties patiešām 60 cilvēki, kas konstanti raujas ar role-play'ju un paši stimulē spēles gaitu simbiozē ar spēles vadītājiem.

Liels paldies šajā ziņā Spāņu Pirātu komandai, kura ļoti labi saspēlējās savos ietvaros un stimulēja ļoti labu atspēli jebkuros apstākļos (arī vētras laikā!).
Ceru, ka katra komanda spēja noķert savu haju spēles pasaulē, neskatoties uz kaut kādiem sižetiskiem gļukiem.
Mēs vismaz ļoti centāmies radīt jums visiem šo iespēju...

Personīgi es centos saglabāt optimismu līdz pēdējam un vismaz priekš sevis arī atradu brīžus, kuros izbaudīt apburošo sirealitātes kaifu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Sapratu, ka rīkot spēles ir patiešām BAIGAIS pi.siens, taču esmu gatava uz to parakstīties atkal, ja man blakus būs tik pat izturīgi un pozitīvi cilvēki GM komandā!
Gribētos protams augt un attīstīties, kā arī redzēt kā spēlētāji paši cenšas augt un attīstities līdz ar mēģinājumiem uzlabot mūsu larpu kvalitāti.
Bet galu galā - PHUN uber alles!!!

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 17.08.2009 14:45

[Kamazs]

Atpazīstam kaut ko pazīstamu?

(IMG:http://img194.imageshack.us/img194/2114/00002804234923323brodord.jpg)

Pārējās bildes no kāda spāņu pirāta personīgā albūma.

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 17.08.2009 14:55

[Seila]

Axa? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Pie mums viņu tā arī iesauca par Meistaru- Nāriņu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Axa Night]

Pie mums viņu tā arī iesauca par Meistaru- Nāriņu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Liekas tā ir vienīgā mana Nāriņas bilde no spēles, jo klejojošais Vējš ar fočuku mani neatrada...

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 17.08.2009 15:05

[Seila]

Šeit būtu atrodamas vēl daļa no Spāņu pirātu bildētajām bildēm no kurām dažas ir taisītas pie Indiāņiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

http://fotki.lv/ru/Almajade/669626/

[Lia'angia]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Liekas tā ir vienīgā mana Nāriņas bilde no spēles, jo klejojošais Vējš ar fočuku mani neatrada...

Nai, es arī Tev inobildēju, bet man bildes vēl aparātā stāv. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[DarkJedi]

Ai, ta huijņa kaut kāda tā spēle bija un principā vienkārši paveicās, ka nebija pilnīgs shits. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Imo spēles labu izdošanos nokilloja tas, ka bija jāģenerē leģendas un kvesti katram spēlētājam. Man godīgi sakot pašam ģenerēt leģendas un individuālos kvestus ne pārāk patika. Liela apjoma spēles GMu ģenerēti tēli ir very definition of failure. Leģendas kopā ar individuālajaiem kvestiem, ka tik beigās neprasīja 80% no visa organizēšanas laika. Ja vēl kādreiz būšu GM tad leģendas gan laikam nerakstīšu.

Tāpat man personiski bija grūti komunicēt ar drakonistiem jo nerubīju krievu valodu, kaut arī spāņu pirātu pozitīvisms patika.

Tad vēl imo organizēšanas procesā visticamākais sākumā slinkuma pēc tam laika trūkuma dēļ pietrūka stratēģiska padomāšana kā viss saistās kopā, atrisinās, sadalās un sabalansējas. Imo organizējot liela mēroga larpus vienam GM vajag būt kas tīri rūpējas stratēģisko/konceptuālo daļu (tāds kā supervizors), nevis visi dara visu. Lai arī darbus it kā nosacīti dalījām, imo sākumā vairāk laika vajadzēja veltīt plānošanai kas kurā brīdī organizēšanas procesā kā būs. Pārāk liels haoss savādāk.

Larpu organizēšanā arī šķiet tomēr vajag, ka cilvēki pārsvarā dara to kas katram vislabāk padodas un patīk, darbi tiek sadalīti + uzraudzīti un vadīti no supervizora.

Katrā ziņā priekš manis vērtīga pieredze par to kā organizējas larpi. Skaidrs no kā var gūt baudu veidojot larpu un kas gremdē vēlmi kaut ko darīt vispār.

Paldies Kamazam par uzaicinājumu organizēt, tāpat paldies Laurai un Axai par pacietību, izturību un raušanos vaigu sviedros, kā arī Edžum, ka piekrita būt melnstrādnieks lol.

Spēli pa lielo imo izvilka paši spēlētāji, GMi spēlei sākoties principā varēja tikai saķert galvu un domāt tieši cik liels pipec būs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Bet tas kas man patika visvairāk no spēles bija fiziskais sagurums. Vot tā ir reāla ģēla. Laikam ikdienā sanāk darbā un mājas diezgan nosēdēties, tad vairākas dienas nēsāties riņķī apkārt ir baigi forši. Fiziskais nogurums ir baigi labā sajūta. Pavisam ideāli būtu bijis, ja nebūtu nekas arī jādomā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Bet tā man ir līdzīgi kā Axai, ka kaut kad gribēsies uztaisīt normālu spēli (ne lielformāta un ne daudzdienu), lai pats priekš sevis redzētu, ka var taču arī normālu spēli uztaisīt. Šībrīža domas man ir tādas, ka organizēt minilarpus ir ģēla, lielformātu larpus nav (vismaz tad, kad piesakās 3x vairāk cilvēki nekā domāts un tiem visiem arī atļauj piedalīties).

Anyway sajūta, ka never ever larpus neveidošu nav, skatoties nākotnē kaut kādas idejas ir padomā, taču tagad jāatpūšas bezdarbībā kādi pāris mēneši vismaz.

p.s. Vismaz tagad viss ir beidzies un var ieslīgt pilnīgā pof.igismā.