Par vampīru būšanu vai nebūšanu |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Par vampīru būšanu vai nebūšanu |
21.05.2004 18:37
Raksts
#1
|
|
Izrāda pirmās maģijas pazīmes Grupa: Biedri Pievienojās: 17.04.04 |
Manā dzīvē valda šausmīgs laika trūkums un nekomannegribastagaddarīt. Laikam jau tāpēc aizdomājos par vampīriem un mūžigo dzīvošanu. Ienāca prātā labā filma "Intervija ar vampīru", tur bija dota iespēja izvēlēties. Kādreiz domāju, ka es nekādā gadījumā nepiekristu, bet šobrīd šķiet, ka labprat. Kā ar jums?
Ja- jā, tad kā Tu turpinātu dzīvot? |
|
|
24.05.2004 19:11
Raksts
#2
|
|
Istari māceklis Grupa: Biedri Pievienojās: 29.12.03 GP eksperts 2006 |
Principā jau taisnība Martinam..
Pirmkārt, vampīri, atkarībā no izmantotās literatūras, ir makten dažādi. Nu pasakiet man mīlīši, kas kopīgs Drakulam Van Helsingā un vampīram Vampīra ēnā? Vai tiem pašiem jau minētajiem - Bleidam un Luisam (no Intervija ar Vampīru). Ehh, nu jā, asintiņas dzer viņi visi. Odi un blusas starp citu arī. Vairumā interpretāciju - elegance, grācija, sasodīta pievilcība, harizma; vampīrs kā seksuāls agresors, kā pakļāvējs, kā veiksmīgs uzvarētājs. Gandrīz nekad - pakļautais, atkarīgais, neveiksmīgais utt utjp. Ja nu gadījumā kāds vampīrs arī ir nelaimīgs - tad parasti rodas iespaids, ka šis vienkārši nejēdz novērtēt to fantastisko, kas nu viņam ir. Tā pavisam triviāli - dzert asintiņas (nu pieņemsim, ka esot par vampīru nāk līdz kādas palielinātas iespējas pie tām tikt - ja es tagad saviem kaimiņiem ķertos klāt, tas būtu pagrūti noslēpjams) - sevi pazīstot nākas atzīt, ka laikam jau pat ētisku aizspriedumu man pret to nebūtu. Nēest parasto ēdienu? - ehh, nedomāju ka vampīram pēc tā vēl ir īpaša vēlēšanās. Kas tur vēl bija? No saulītes jābēg? Nav problēmu, tāpat spožu sauli visnotaļ neciešu. Nav iespējas sevi turpināt (nevar būt bērni?) - nedomāju, ka pēc tā ir īpaša vajadzība situācijā, kad tu tāpat dzīvo mūzīgi, pie tam radīt citus vampīrus taču laikam arī var. Dvēseles trūkums jau nu mani uztrauc vismazāk - neuzskatu, ka cilvēkiem ir paredzēts uztraukties par to, kas notiek pēc nāves. Kādus trūkumus vēl piesolāt? Un tomēr - nē. Pirmkārt - problēma ar mūžīgo dzīvi ir tā, ka tai ir tendence turpināties pārāk ilgi (njā, kā reiz Vampīru Hronikās esmu tikusi līdz vietai, kur galvenais varonis mēgina sevi piebeigt, un secina, nekas nesanāks). Otrkārt... ehh to otrkārt visiem ir nācies dzirdēt gana bieži, un vārdiskā formula ir iesēdusies prātā bez patiesās jēgas. Bet to patieso jēgu ietērpt vārdos ir grūti. Pavisam īsi - ir jēga būt mirstīgiem, un, ja es ticētu nemirstīgiem dieviem, kas staigā mūsu vidū, tad es visnotaļ droši piekristu, ka viņi mūs apskauž dēļ mūsu mirstīguma. Starp citu - ja sevis perfekcionēšana līdz kļūšanai par visnotaļ atbaidošu skeletu nodrošina pietiekami iespaidīgu varu pār realitāti vai cilvēku prātiem... nemirstību nemaz nevajag piedāvāt komplektā - jums te kādam instrukcija pārtapšanai par liču nemētājas? |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 13.05.2024 11:59 |