Vesterna vilinājums, [BP] [KS] [R] KK etīdes Mežonīgo rietumu garā Opcijas

[Andromeda]

Land of the dead.

Brr. Vēsi te. Un pakulas arī veļas pa tukšajām KK ieliņām. Gluži kā vesternā.

[Mattiass]

Metjū stāv un smejas. No visas sirds. Ceļa nedod, bet apiet arī netraucē. Viltība bija izdevusies perfekti. Un, ja viss veiksies labi, tad An viņš būs tikai parupjš tēvainis.

Lai jau skrien, cerams tikai, ka ne nākamajam Bērtijam tieši ķetnās.

[Andromeda]

An aizsoļoja pilsētas virzienā.

[Mattiass]

Pēc brīža An apsteidza mērenā, nesteidzīgā solī jātnieks melnā zirgā. Tā kā krāmēties ar slimnieci Metjū bija beidzis (un tomēr — labāk būtu atpūtusies līdz rītam, viņas kakls tomēr viņai pieminēs šādu apiešanos), viņu nekas nekavēja doties izklaidēties — kaut vai uz bāru, īpaši, ja amizantais pianists tur ir arī šovakar.

[Pūķēns Sāra]

Pianists bija. Te pasniedza labu alu un viskiju, kas modernajās dienās nav tik bieži sastopama lieta. Bija arī pieejama laba paika. Nerunājot par to, ka bārs bija svaigi izremontēts un uzticams jaunajiem kara apstākļiem, tas ir, tam bija nostiprināti pamati.

[Mattiass]

Atstājis ķēvi pie izejas (piesiet nebija vajadzības, taču izskatījās, ka dzīvnieks ir piesiets), Metjū iegāja bārā. Aplaidis skatienu un atpazinis pazīstamu sejiņu, pasmaidīja, pasveicināja un pasūtīja pusdienas ar alum, jo, sēžot kokā, izsalkums bija nomācis. Iespējams, tāpēc tik veiksmīgi arī izdevās atšūties. Ko lien?! Man ēst gribas, sieviete, neredzi, vai? — par šo domu Metjū pie sevis nosmējās.

[Pūķēns Sāra]

Pazīstamā sejiņa, ieraugot viesi, arī pasmaidīja un Metjū pēc dažām minūtēm dabūja lielu porciju ar kārtīgu gaļas gabalu un piedevām, kas bija porcijas mazākumā.
"Ilgi," Mora konstatēja. "Vai tomēr notika kaut kas interesants?"

[Andromeda]

Pēc laba laiciņa soļošanas An sasniedza pilsētu un uzmeklēja pasta ēku. Ēka bija krietni noplukusi un pademolēta, tomēr papīrs, spalvas un tintes pudelīšu šeit netrūka. An apsēdās pie noputējušā galda un sāka rakstīt. Dārgais Antonij, Es pieņemu Tavu piedāvājumu...

Kad vēstule bija pabeigta, viņa to aizzīmogoja un lūkoja uzmeklēt pasta putnus, kas nebija nomērdēti badā. Atrada arī, vēstule tika aizgādāta.

[Mattiass]

Smīnēdams pienāca tuvāk, lai liekas ausis nespicējas.
— Ne pārāk. Norāvu šo no striķa. Bērtijs nekā nenojauš, — smīns palika nejaukāks. — Atdevu vienu no dāvanām. Nogulēja dažas stundas un tad aizlaidās. Un sniedz vēl tādiem daktera norādījumus, — viņš pašūpoja galvu.

Pieķēries alum, viņš iedzēra. Tas bija lielisks alus, vai arī kāds dievu dzēriens, kas tikai izskatījās pēc alus?

[Andromeda]

An uzmeklēja ūdens mucu un rūpīgi nomazgāja seju un pārskatīja, sakopa apģērbu. Kakls nelāgi sūrstēja un striķis vēl aizvien bija „jūtams”. Zilumi nu jau bija gandrīz izzuduši. Apsēdās uz soliņa pie pasta ēkas un gaidīja.

[Pūķēns Sāra]

Uz ielas esošie varēja sadzirdēt neregulāru šāvienu sēriju, pēc kuras iestājās klusums.


"Viņai sliktāk," Mora nosecināja, uzsmaidot Metjū. "Kādi tālākie plāni?" sejā ielavījās viltīgs smaids un viņa nedaudz pielieca galvu uz sāniem.
Tobrīd bārā iedevās bārmenis un nama saimnieks vienā personā, nesot pār plecu melnu maisu, no kura līda ārā dažas putnu spalvas. -Ķer! Viņš pameta sarkanmatei lapeli un, redzot viņas nesapratni, piebilda: "Bija piesieta draza pie viena putna kājas." Un viņš turpināja ceļu uz virtuvi, dungodams par to, cik labs putnu cepetis šodien sanāks. Krokodils viņam piespēlēja.
Kad bārmenis pazuda, Mora atvēra vēstuli, kura sākās ar: "Dārgais Antonij, Es pieņemu Tavu piedāvājumu..." "Draza," viņa atzina, "nu ko, kādam nenotiks kāzas. Cik gan žēl." Balsī neatskanēja ne piles žēluma, pēc kā viņa lapeli iedevi Metjū.

[Mattiass]

— Draza? — Metjū paņēma lapeli un pārskrēja tai pāri ar acīm. Rokraksts likās kaut kur redzēts. Zīmīte tika noglabāta kabatā, ja nu kas. Ārā mest pagaidām negrasījās.

— Plāni… — viņš aizdomājās. — Nu, vismaz pagaidām pa nakti, šķiet, ir kur palikt.
Metjū uzsmaidīja Morai.

[Andromeda]

Attālā Vesterna nostūrī, salīdzinoši palielā pilsētā ausa rīts. Ļaudis steidza apdarīt rīta darbus. No šerifa kantora izvēlās bars bruņotu vīru, kas pie stabiem steidza piesist meklēto ģīmetnes. Te jau sedloja zirgus un sadalījušies četrās grupās devās no pilsētiņas četros debespušu virzienos. Dažs labs, uz to visu noskatīdamies, nogrozīja galvu, cits pētīja ģīmetnes un pārmeta krustu.

Tomēr dienai iesilstot ļaudis neiespringa un dzīvīgums pilsētā nerimās, ja ne pieņēmās tikai spēkā.

[josephine]

Tikmēr uz Marsa..

Rūsgani tuksnesīgā klajuma vidū atradās ķiškokā grebts, smalkiem rakstiem rotāts, apaļš lakots galdiņš. Tam klāt divi glezni tapsēti kēsli, uz tiem sēdēja divi rietošās saules staru apspīdēti stāvi, sarunājās un no smalkām porcelāna tasītēm malkoja pienu.

- Varbūt pamainam iestatījumus, fiziku vai pasauli? - mazliet garlaikoti, ar lasiku rokas kustību viens no stāviem norādīja uz galda vidū esošo 'kastīti'.

[Andromeda]

Pretī sēdošais tēls nopūtās – Meh, var jau. Tikai pietiek ar tiem Zemes vesterniem, man tie nekad nav diži gājuši pie sirdīm. – Viņš iemalkoja vēl vienu mutīti piena.

[josephine]

- Pamēģinam tos te "Vidusjūras dīķa karus"? - Mazliet ieintiģēti apvaicājās pirmais stāvs. - Izvēlies civilizāciju un avatāru, es tikmēr pielāgošu iestatījumus un ielādēšu. -

[Overlord]

Starpgalaktiskā telpa!

Ātrāk par gaismu un skaņu,traucās Lidojošam šķīvītim līdzīgs objekts! Kā no Slepenajām Lietām nācis, tomēr lietas nebija slepenas. Uz šķīvīša bija attēlots krustveidīgs simbols,bet vairāk netika redzams. Jo šķīvītis strauji traucās uz priekšu, un tikai pie Sarkanās planētas samazināja ātrumu!
Centrāle,Piekūns ziņo,ka Sarkanais midzenis ir sasniegts! Uzsāku otro fāzi
Pilots noteica un sāka darīt visu,lai šo šķīvīti nesadauzītu,kā tas notika ar iepriekšējiem lidaparātiem uz mēness. Priekšniecība bija nikna.Bet ko tur varēja darīt?
Noskenējis noteikto nosēšanās laukumu. Tur rādijās,ka netālu ir divi subjekti. Grūti bija pateikt kas tie tādi! Draudzīgi vai naidīgi. Par otro variantu viņš bija drošāks.
Marsa iezemieši. Runā kapteinis Dirlevangers! Es nāku ar mieru! no savdabīgiem ruporiem tika pārraidīta iformācija! Un lai nebūtu nekādi pārpratumi, visi iespējamie šaujamie tika notēmēti uz cilvēkveida subjektiem

[Andromeda]

Pilnīgi svētā mierā, pat ne acis paceļot pret baurojošo neandertāliešu šķīv..khem...kuģi.

– Lieliska izvēle! – Otrs izsaucās un sasita plaukstiņas, kā to Porcelāna Mēnestiņš mēdza darīt. – Es izvēlos Spartu! Būšu karavadonis. –

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 17.03.2013 23:13

[josephine]

- Es būvēšu Zemiešiem neizskaidrojamu tehnoloģiju brīnumus pie Nīlas. - Otrais stāvs greizi pasmīnēja par līgano roku kustībām, kas bija skaidri atpazīstamas kā Porcelāna Mēnestiņa references. Žigli uzmeta ar acs kaktiņu skatu tik ļoti pagājušā īona kosmiskajam lidaparātam un klusiņām nomurmināja - Hipsters. -

[Overlord]

Kosmosa lidaparāta skeneris reģistrēja,ka abi subjekti ne tika sagaidīja brašo kosmosa karotāju bez jebkādas sarunas,bet pat nolamāja,cilvēku cieņu un godu pazemojošā vārdā.
Ak tad tā,ja? Te bija vieta kārtējām šausmām! un viņš parādīs,kas notiek,kad brašo kosmosa karotāju,kapteini Dirlevangeru,nolamā par hipsteri.
Piespiedis šaujampogu, jaunēkls gaidīja,kad visapkārt sāks vārīties elle un asinis,iekšas un pakaļas lidos pa gaisu.
Nekas nenotika. Vai varbūt notika,tikai pašā kuģī!
Varenais kosmosa lidaparāts piepeši eksplodēja un avarēja.
Visa cieņa bija zaudēta! Tāpat kā viņa divi priekšzobi! To viņš konstatēja izrausies no lūžņiem!
Un tas kaitinošais duets arvien tur bija kur palika
Čaļi,pa galvu vajag,ja? Viņš nošļupstēja Ilgi neesat sisti,ja? Un tomēr atgriežoties pie sākotnējās misijas! Kāds bija tas vārds,ar kuru apzīmēja stāvokli,kad nedrīkst viens otram griezt rīkles un masu slepkavības tika sodītas karātavās nevis ar ordeņiem? M..ē...rs kaut kas tāds. Aha!
Es nāku ar mēri!