Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Roviela]

Pie Rikki piezīmes par flautām un gaiļiem, Danni savilka ārkārtīgi dīvainu grimasi, šķita, ka viņš domā, ka tas attēlo dusmas, bet katram bija skaidrs, ka tie ir apslāpēti smiekli. Tad viņš norimās un, kamēr zibace Rikki mēļoja, jau nopietnāk nopētīja nākamo ceļabiedru apģērbu un bruņojumu. Īpaši viņu pārsteidza savādais noslēpumainā Riliarnira bruņukrekls. Danni nevilšus paskatījās uz savējo. Jā, labas jau bruņas viņam bija, labākie Lūnas meistari pie tām strādājuši, bet tik smalku darbu sargs nebija redzējis. Tāpat ieroči bija tam atbilstoši. Tā vērojot, viņam nez kāpēc iešāvās prātā vārds - marķīzs. Dīvainā kārtā sargam Riliarnirs šķita ļoti atbilstošs šādam titulam. Danni gan nekad nevienu īstu marķīzu nebija redzējis, tas kopumā bija tāds vispārējs tēls. Un te nu viens sēdēja, kas ļoti tādu atgādināja. No šīm pārdomām Danni atrāva "priekšnieciska" balss, kā viņš tās dēvēja. Jā, tur jau viņa bija - priesteriene. Viņai nākot tuvāk pie galdiņa, Danni, kā pieklājas tempļa sargam, piecēlās, dziļi paklanījās priesterienei un atnesa viņai krēslu no blakus galda, novietodams to ērti pie savējā. Viņš palika stāvam kājās, līdz priesteriene apsēdīsies.

[Ungaarijas ragas...]

"Pateicos," Serīna klusi noteica un uzsmaidīja krodziniekam, kad viņš nolika priekšā pasūtīto. Cik bieži mēs paļaujamies uz pirmo iespaidu, viņa nodomāja iedzerdama ūdens malku.

"Esi sveicināta, Rikki, mans vārds ir Serīna," viņa atbildēja. Sieviete bija vērīgi klausījusies, ko runāja pie galda sēdošie, lai gan pati netika bildusi ne vārda. Viņai tas nelikās pieklājīgi iejaukties sarunās, kas norisa starp savā starpā pazīstamiem ļaudīm, toties klausīties gan neviens neliedza.

"Esmu no Faunas puses," Serīna draiski pasmaidīja, "Un arī pie mums vien dzīvnieki ēd gaļu." Sieviete izvilka no vienas vestes kabatas pāris lielas mēnesenes lapas, kur ietina gaļu, lai tā nerēgotos ļaudīm acīs un sainīti nolika sev priekšā. tad viņa ķērās pie siermaizes.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 13.09.2005 09:29

[Elernass]

Kroga durvis jau kaarteejo reizi strauji atveeraas un steidziigaa gaitaa pa taam ienaaca jauns cilveeks. Vinsh bija teerpies celojuma dreebees. Pa virsu bruņukreklam bija uzvilkta tumši violeta samta tunika, ko rotā ar sudrabu izšūts pakavs un tumši brūns apmetnis, uz kura arī izšūts pakavs. Kājās bija redzami izturīgi ceļojuma zābaki. Pie saaniem bija zobens un duncis.
Pusgarie mati bija mazliet nekaartiigi un acu skats aatri sliideeja paari kroga istabai. Izskatiijaas, ka jaunietis bija ljoti steidzies.

Ieraudziijis Boeecija galdinju un ap to seedosho cilveeku baru, vinsh aatraa solii devaas taa virzienaa, peedeejaa mirklii izvairoties ar plandosho apmetni aizkjert kaadu krogus kreeslu. Vinja paarvietoshanos pavadiija viegla brunju skaneeshana.

Devs Ravī. "Sudraba pakava" ordenja sekotaajs. Man ir tas gods buut sheit, lai noveerstu ljaunumu, kas tiek nodariits Vienradziitei. pacilaataa balsii teica jaunais cilveeks.

Ieraudziijis Vienradziites priesteri jaunais cilveeks nolieca galvu. Vinja zhests pauda dzilju cienju.

Peec tam, pamaniijis, ka krodzinieks ir kaut kur netaalu, Devs pasuuta alu.

[Lia'angia]

Rūķe paņēma kausu un savam augumam negaidīti vieglā gaitā piegāja pie piedzīvojumu meklētāju galdiņa. Viņa pamāja ar galvu un uzsmaidīja tempļa sargam, pateicoties par krēslu, nolika kausu un pacēla labo roku labi pazīstamajā svētības žestā:
- Lai Vienadzītes svētība un labā griba ir ar jums, ar visiem mums. Mans vārds ir Brunhilde Akmensdūre, un esmu ieradusies no Terras, lai meklētu atbildes uz mūs satraucošiem jautājumiem, - viņa viegli pielieca galvu, sveicinādama sēdošos. Uzzibsnīja briljantiņi skaisti veidotajā Vienradzītes ragā.
Tad rūķe ar ierastu žestu atmeta atpakaļ apmetni, lai netraucē, apsēdās un, pārlaidusi ašu skatu galda biedriem, nobaudīja malku alus. Viņas seja atplauka tīksmā smaidā - laikam alus bija tiešām labs.
Kad pie galda pienāca Devs Ravī, Brunhilde arī uz viņa sveicienu atbildēja, viegli palokot galvu. Šajā žestā nebija ne miņas no augstprātības, bet pašcieņas gan tur bija pietiekami.

[Roviela]

Danni Severe, Lūnas tempļa sargs, Danni sasveicinoties ar nupat atnākušajiem, vēlreiz stādījās priekšā.
Tad viņš aizstaigāja līdz krodziniekam, lai pasūtītu arī kaut ko ēdamu un vēl vienu vīnu, un atkal atsēdās savā vietā. Nez, cik vēl būs dalībnieku šai dēkai? viņš prātoja, tagad nopētīdams tos, kas ieradās tikko. Tas, ko redzēja, viņam visumā patika. Raibs bars, bet tā arī vajag. Katrs kaut ko pratīs, un tā visiem būs labi.

[Romija]

"Bet kam tad ir paredzēta gaļa? Ja drīkst zināt, protams," Rikki jautāja gaišmatainajai būtnei. "Vai jums ir kāds dzīvnieks? Suns, piemēram. Vai kāds cits? Vai arī jūs to iesaiņojāt, lai paņemtu līdzi uz Faunu?"

Ieraudzījusi pa durvīm ienākušo priesterieni un mazliet vēlāk arī kādu jaunēkli, Rikki nopriecājās. Cik daudz ļaužu, ar ko parunāt. Viņa salika savas rociņas uz krēsla atzveltnes, ar galvas kustību atmeta atpakaļ garos matus un smaidīdama vērās atnākušajos.

[Ungaarijas ragas...]

"Gaļa paredzēta ūpim," Serīna atbildēja. Tad arī viņas skats pievērsās jaunpienācējiem.
"Serīna" viņa vienkārši stādījās priekšā Devam un ar interesi nopētīja viņa apģērbu, sevišķi sievietei iepatikās uz apģērba izšūtais pakavs. Mirkli vēlāk viņas skatiens aizceļoja pie priesteres, kurai piesēstoties pie galda, Serīna viegli paklanījās.

[Gilraen Anarion]

Gilraena nevienam nemanot ieslīdēja pa kroga durvīm,nostājas piesardzīgā attālumā no galda un gaidīja,kad kāds pievērsīs uzmanību.Pagaidījusi mazu brīsniņu viņa piegājagaldam pavisam tuvu un kautrīgi mīņājoties uz vietas centās sadzirdēt par ko runā svešinieki.
Nesagaīdījusi ne mazāko reakciju Gilraena sāka meklēt kādu skatienu.Arī to viņa,lai cik ilgi gaidīdana nesastapa.Nu viņas "neizmērojamā pacietība"bija galā.Gilraena paķēra brīvu krēslu un lelā ātrumā piebīdījās pie galda.Krēsls ar šausmīgu troksni atstāja grīdā švīku.Tagad par neievērošanu sūdzēties nevarēja.
Pēkšņi krogā ieskrēja par saimnieci sabijies suns.Viņš ielika ķepas Gilraenai klēpī un ieraudzījis gaļu Serīnas rokās lūdzošām acīm lūrēja uz viņu.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 12:21

[Roviela]

Danni ar gandrīz pavērtu muti skatījās, cik neparasti izrīkojas elfu skaistule tumšzilajā apmetnī. Elfiem gadus tā īsti nekad nevarēja pateikt, bet viņa noteikti nebija nekāda zaļknābe! Tad kāda nelabā pēc ir jābojā kroga grīda? Un katrs pieklājīgs radījums mēdz sasveicināties, pirms tā, ar blīkšķi piesēžas pie svešiem ļaudīm. Pie tam, ja redz, ka viens no sēdošajiem ir priesteris!
Sargā modās sapīkums, kas viņam nepavisam nebija raksturīgi.

Labu dienu! viņš diezgan vēsā tonī uzrunāja svešo. Kas jūs, lūdzu, būtu? Mani sauc Danni Severe.

Bet ilgi piktoties nebija viņa dabā, un sargs viegli piebikstīja sānos blakus sedošo Rikki, piemiegdams viņai aci un viegli pamādams ar galvu uz pienācējas pusi. Sak', ko tu par to domā?

(OOC - vai krogam nav akmens plākšņu grīda? Es, nez kāpēc, tā iedomājos )

[Sindra]

OOC - Ir jau gan. Klons jā... Jā bet varam pieņemt, ka tur kaut kādas smiltiņas virsū, kurās tagad ievilkta svītra...

[Gilraen Anarion]

Atvainojiet.Starpcitu mani sauc Gilraena.-viņa noteica-Sēdi mierā Hailij.
Tad viņa pasūtija glāzi ūdens un iečukstējusi sunim ausī-Sargā!-izskrēja ārā no kroga.

[Farliner]

Riliarnirs noskatījās uz elfietes dīvainajām darbībām, nogrozīja galvu un pamāja krodziniekam - viņa vīna glāze bija iztukšota. "Vēl vienu glāzi šī vīna un ceptu brieža gaļu ar dārzeņiem sēņu mērcē." Izskatījās, ka gaidīšana sāk ievilkties.
ērtāk iekārtojies krēslā viņš uzmanīgi aplūkoja "Sudraba Pakava" sekotāju - acīmredzot, arī viņš bija karotājs, un pēc karotāja izturēšanās miera laikā var diezgan daudz uzzināt par tā ieradumiem cīņā...

[Roviela]

Danni sejā gluži skaidri varēja lasīt - un viņa nāks mums līdz??? Ne labdien, ne sveiki, aizskrēja kaut kur. Suns... īstenībā pret suni sargam nekādu iebildumu nebija, bet suņa saimniece... kaut kas tāds Lūnā nav redzēts!
Bet tur neko darīt nevarēja. Ja jau viņa te piesēdās, tad vajadzēs samierināties ar viņas klātbūtni. Cerams vienīgi, ka tieši Danni nevajadzēs nodarboties ar šo... ar šo... viņš meklēja vārdu, bet nevarēja atrast... dāmu.
Krodzinieks tieši laikā atnesa pasūtīto maltīti un jaunu dzēriena glāzi, un Danni, izmetis no galvas elfieti, ķērās pie ēšanas. Labs! Šajā krogā tiešām nekad nevarēja sūdzēties par ēdamo vai dzeramo.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 13.09.2005 13:06

[Sindra]

Boro kungs atnesa tumšajā tērpā ģērbtajam svešiniekam viņa pasūtījumu. Mazliet paskatījies uz suni, viņš nogrozīja galvu.

Boēcija kungs šodien ir nesteidzīgs... Bet jums taču nav garlaicīgi vai ne?

[Gilraen Anarion]

Pēs brītiņa viņa ienāca atpakaļ un nekavējoties nobēra-Labdien,mans vārds ir Gilraena,šitas suns ir manējais-Hailijs,atvainojos,ka sabojāju grīdu un VAI JŪS VARAT BEIGT BLENZT UZ MANI???
Gilraena atkrita krēslā un trīcošām rokām aizklāja seju.Cauri šņukstiem atskanējatrīcoā balss-Man nekad nekas neizdodas,visi mani pārprot,runā kā ar iznākušu no trakonama...
Tad viņa pacēla galvu-Jūs taču tā nedomājat,KO?Vispār es priecātos,ja jūs stādītos priekšā.-Un Gilraena ar lielu piesardzību piebīdījās klāt galdam un pasmaidīja,nelikdamās ne zinis par piesarkušajām acīm.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 13:25

[Urdrunir]

Sirms vīrs ar smieklu krunciņām ap acīm prātīgi iesoļoja krogā un uzmanīgi pievēra durvis. Tad ar zinātāja soļiem viņš tuvojās letei. Roka noklakšķināja uz letes virsmas zelta monētiņu un tad pastiepās pēc sarkanvīna glāzes it kā zinātu, ka tā tūlīt tur uzradīsies. Pēkšņi vīra acis pievērsās galdiņam zāles malā un viņš viegli sapīka.

Puis?! Boēcijs uzrunāja Boro, kungu, kurš pats jau bija krietni gados. Ko tie visi elfi dara pie mana galdiņa?

Nesagaidījis atbildi un neskatoties pagrābis glāzi, vīrs devās pie Boēcija galdiņa un apjukušu sejas izteiksmi nopētīja bariņu. Tūlīt pat apjukumu nomainīja izmisums, jo vecais kungs neatrada pie galda nevienu brīvu sēdekli. Ar nelielu pārmetumu viņš paskatījās uz Boro kunga pusi.

[Roviela]

Pie elfas vārdiem "vai jūs varat beigt blenzt uz mani" Danni pacela galvu no šķīvja un beidzot tā kārtīgi paskatījās uz Gilraenu. Viņš neko nesaprata. Kas runā, ko runā, kas kādu te pārprot? Nolēmis, ka viņa vienkārši ir dīvaine, sargs, nelikdamies traucēties - viņš, galu galā jau bija sasveicinājies, - turpināja maltīti. Asaru un šņukstu pavadībā tas nebija omulīgi, bet garša, galu galā bija, vienalga, laba!

[Elernass]

Devs mazliet paarsteigts veeroja notikumus, kas izveertaas vinja acu priekshaa.

Ieraugot, ka elfiete saak histeeriski raudaat, Devs steigshus pieceelaas, piegaaja vinjai klaat un, nometies uz viena celja saaka vinju mierinaat. Nomierinies, nebaidies... viss ir kaartiibaa. Griida nemaz nav sabojaata, taas ir tikai smiltis, ko dienas beigaas saslauciis un viss buus kaa parasti. Sheit neviens tev neveel ljauna un tu esi droshiibaa. Viss buus labi. Taa runaadams Devs pasniedzaas peec meitenei atnestaas uudensglaazes, panjeema to no galda un iedeva elfietei njem... iedzer. Tas paliidzees tev nomierinaaties

Jusdamies, ka ir izdariijis cik vinja speekos, Devs paveersa jautaajoshu un mazliet zheelu skatienu priesterienes virzienaa

Šo rakstu rediģēja Elernass: 13.09.2005 13:24

[Farliner]

"Interesanti, vai man šoreiz būs ceļojošais cirks vai trakonams jāapsargā?" pie sevis nodomāja Riliarnirs, samaksājis krodziniekam par pasūtījumu, viņš balsī, kurā varēja jaust vieglu ironiju atbildēja: "Par garlaicību sūdzēties nevaram, cienītais.", tad viņa galva pagriezās pret šņukstošo elfieti, un gaidot, kas notiks tālāk, viņš iemalkoja vīnu un ķērās pie ēdiena.

[Gilraen Anarion]

Paldies.-Gilraena noteica un aši izdzŗra glāzi tukšu,jo bija patiešām izslāpusi.
Nu viņa pa īstam apjēdza,kādu priekšstatu par sevi radījusi un atkal piesarkusi novērsās un sāka glaudīt suni.-Vismaz tu mani nomierini.-viņa nopūtās.