Artēmijs Fauls – ačgārnais Poters Opcijas

[ils]

Laikrakstā Diena publicēts neliels Bārbalas Simsones ieskats Harija un Artēmija pasaulēs un abu grāmatu un varoņu salīdzinājums. Šeit fragmenti, pilnais raksts – laikrakstā Diena.

Tā dēvētais pusaugu burvja Harija Potera fenomens, kas pēdējā desmitgadē dažādu imitāciju, parodiju un pat klaju plaģiātu veidolā pāršalcis visas Rietumeiropas bērnu literatūru, vienu no īpatnējākām formām ieguvis īru rakstnieka Oīna Kolfera interpretācijā. Kolfera radītā brīnumbērna Artēmija Faula piedzīvojumi, kas Latvijā iznākuši jau piecos turpinājumos, nereti tiek pielīdzināti Harija Potera grāmatu popularitātei, tikai bez šabloniskuma.

Tomēr jāatzīst, ka Kolfers ne tik daudz ekspluatē poteriādes autoru iecienīto arhetipiskā stāsta struktūru un bērna-varoņa tēlu, cik aizņemas šo formu gluži postmoderna stāsta vajadzībām. Kaut gan arī Harijs Poters nemitinās gluži viduslaikos, tomēr mazā burvja piedzīvojumus caurstrāvojošie ētikas principi, kas aizgūti no mīta un pasakas, ir universāli un pārlaicīgi.

Pavisam citu ainu lasītājam paver Kolfera darbi. Divpadsmitgadīgais "noziedzīgais ģēnijs" Artēmijs Fauls tiek dēvēts gan par Harija līdzinieku, gan konkurentu, tomēr ar neapbruņotu aci redzams, ka paralēles ar slaveno pusaugu burvi ir tikai formālas – vairāku darbu sērija, kuras nosaukumos varoņa vārds apvienots ar kādu intrigu apsološu formulu – Filozofu akmens, Mūžības kods un tamlīdzīgi, galvenais varonis – vecāku pamests pusaudzis ar unikālām spējām, kurš ikdienas dzīvē nonāk saskarē ar pārdabisku pasauli un mītiskām būtnēm, zināmā mērā stājoties elitārās attiecībās ar pārējai pasaulei nepieejamo vidi. Tomēr šeit arī līdzībām pienāk gals.

(..)

Ja no Artēmija sērijas izsvītrotu maģiskās ilustrācijas, paliktu stāsts par noziedzības ģēniju un viņa miesassargiem, kas brīžiem cīnās, brīžiem sadarbojas ar speciālo uzdevumu ātrās reaģēšanas vienības kapteini – elfu jaunavu (tēls, kurā jaušama ironija par moderno detektīvromānu feministiskajām varonēm), tehnoloģiju virtuozu – kentauru un visu pārdabisko vidi. Darbu centrā ir nevis pārmaiņu, bet varas izcīnīšanas motīvs, ko vēl uzsver antagonistu pretējie dzimumi un rases.

Artēmijs pats apzinās savu nepilnību, emocionālo sterilitāti un apjukumu krustcelēs starp ētiku un ērtībām, taču neko labot šai ziņā netiecas, izmisumu kompensējot ar naudu un varu. Arī pārdabiskā dimensija ar tās piedāvāto plašo iespēju arsenālu tiek uztverta kā patērēšanai piemērots produkts, no kura jāizspiež visa sula un kas jāpamet bez nožēlas, kad tā potenciāls izsmelts. Atceroties Hariju, kuram neko nenozīmē vecāku atstātais mantojums, bet daudz lielāka vērtība šķiet albums ar to fotogrāfijām, abu sēriju varoņus par dvīņubrāļiem nosaukt spēs vairs tikai retais.

O. Kolfera darbu sērija ir tipiski postmodernas kultūras produkts, kas pieņēmis fantāzijas žanra ārējo ietērpu (par to liecina arī blīvais kultūrcitātu slānis, kas darbu padara pievilcīgu pieaugušam lasītājam), taču lasītājs, izjūtot apbrīnu pret intelektuālo ģēniju, tomēr nejūt vēlmi tam līdzināties – Artēmija Faula radītā ietekme, salīdzinot ar mītiskā paraugvaroņa Harija Potera panākumiem, ne tuvu nav tik visaptveroša.

Šo rakstu rediģēja eyedam: 22.10.2007 23:32

[Lianjuks]

Njam.. kārojas pteikt jampampiņš, bet neteikšu kuram no viņiem..
savā ziņā līdzību tiešām ir ļoti maz, bet man liekas, ka tur ir vēl kaut kas aprakts, kaut kas ko mēs visi laižam garām.. Neticu, ka Harijs ir tāds svētulis, bet Artēmijs baigais "sliktais" tēls..

Agrāk mīlēju Hariju un nīdu Ārtiju, bet tad cienīju Ārtīju un raucu uzacis par Hariju, bet tagad skatos uz abiem un domāju kurš man vairāk ir apnicis.. Laikam jau Harijs, Artēmijs vēl nav paspējis.. Reizēm lasot Hariju man nākas saskarties ar tik saldsērīgiem momentiem, ka grāmata dodas plauktā čučēt labākajā gadījumā uz stundām trim..
Un viss tādēļ, ka Roulinga uzlikusi viņam pārāk liela cietēja lomu.

[Malduguns]

Es personīgi uzskatu, ka Atrēmija grāmatas ir daudz feinākas. Kaut vai tādēļ, ka tās vairāk sasaucās ar mūsu pasauli un tajās nav tāda teatrālisma. Protams, arī Poteram grāmatas nav sliktas, bet ar katru grāmatu var just, ka Roulinga to arvien vairāk ir rakstījusi tā teikt, ķeksīša pēc. Lai gan pēdējā Faula daļa mani nesajūsmināja, tajā var just Kolfera azartu un prieku kaut ko tādu rakstīt.

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 23.10.2007 15:24

Rediģēšanas iemesls: Izņemta atsauce uz iepriekšējo rakstu, kas bija SPAM

[Elony]

Manuprāt atšķirības abos tēlos ir krietni lielākas kā līdzības.
Harijs, kaut arī viņam ir trūkumi, nepārprotami ir labiņais, kas visvairāk atklājas pēdējā grāmatā.
Izcils labiņais, pāsaizliedzīga persona un vēl daudz citu ciku koplimentu.
Artēmijis ir normāls cilvēks, kas ir ģēnijs. Viņam ir vara un iespējas un viņš tās izmanto savā labā, kā rīkojas vairums cilvēku. Cita lieta, ka viņa talants viņa darbības paceļ citā līmenī.

[zibgaismiņa]

mani iepriecina ka raksta autors ir lietas kursā par abām grāmatām ^^ mūsdienās ir exemplāri kas raksta par to ko nav lasijuši un tas pamatīgi krītuz nerviem

Šo rakstu rediģēja scelenty: 23.10.2007 18:02

[Flightless Bird]

Artēmijis ir normāls cilvēks, kas ir ģēnijs.

Skan absudi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ģēniji nav normāli cilvēki.
Jāpiebilst, ka pēdējā grāmarā Artēmijs jau arī pārtapis par labiņo un nedomā vairs tikai par savām personīgajām interesēm.. Šai sakarā varu teikt, ka man viņš labāk patika pirmajās grāmatās. Viņa ļaunais tēls tomēr bija krietni interesantāks.

Un vispār man salīdzināt Poteru Artēmiju Fauli liekas diezgan muļķīgi. Es šaubos vai Kolfers vispār ir iepazinies ar to, kas risinās Roulingas grāmatās, takā pieskaitīt tik labu un izdomas bagātu rakstinu pie tiem plaģiātu ražotājiem ir necienīgi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)

[Elony]

Skan absudi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ģēniji nav normāli cilvēki.

Es biju domājis tādā ziņā, ka Artēmija raksturs ir vairāk līdzīgs parastiem cilvēkiem. Labo īpašību ir tikpat daudz cik slikto, atšķirībā no Harija, kurā dominē tikai labās īpašības.

Kolfers pavisam nopietni nav plaģiāts. Drīzāk Roulinga šo to saviem darbiem ir paņēmusi no citiem avotiem... bet tas jau ir cits stāsts.

[Purple mist]

Lasot abus darbus, nekad nebiju iedomājusies Hariju un Artēmiju kā līdzīgus. Pārāk krasi atšķiras viņu raksturi un rīcība. Pasaules glābējs un zaglis-ģēnijs.
Artēmija stāsts ir pabālējis, jo varonis pamazām labojas, kļūst garlaicīgs, zūd asums un pievilcība.
Ok, es pat vairāk nezinu ko teikt.
Raksts ir lielisks, paldies. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Kaķurēgs]

Man šķiet, ka Poteru ar Faulu salīdzina tikai tāpēc, ka abas grāmatu sērijas iznāca vienā laikā (ja kāds atceras, kas bija rakstīts uz latviešu Faula versijas aizmugurējā vāka, tad sapratīs, ko es ar to domāju). Kolferam ir savs rakstīšanas stils, viņš pievēršas fizikai, matemātikai un tehniskajai attīstībai, kas Artēmija Faula pasauli padara tuvāku ikdienas cilvēkam. Artēmija Faula grāmatās ir dinamiskums un nav pārsātinātības.

[lirella]

arī es uzksatu ka abu tēlu līdzību raksturo tikai matu krāsa un vecums. ok Artēmijam piedzīvojumi nevelkas gluži 7 gadu garumā.
tāpat arī Kolfers ir parādījis savas rakstnieka spējas ne tikai radot Artēmiju. man piemēram ļoti fascinē Supernaturālists.

lai arī roku uz dsirds liekot varu apgalvot, ka esmu Poteromāne, kā personība mani vairāk saista Artēmijs. Viņš ir mazliet bad. Savukārt Hariju dažreiz vēlētos iepļaukāt, cik viņš cēls un varonīgs...

[NaeosPsy]

Nava līdzību.
Artemijs ir gudrs, saukts par ģēniju...
(Ģēnijs, viņš nav, ja jau pārdeva elfu datoru.)
Poters ior varonīgs, cēl, labsirdīgs, visspīdīgākā zvaigzne debesīs. Viņš ir parasts puika, kurš nava ļauns, bet citādi, ir vieglprātīgs un stulbs. Visur viņam paveicas.