Viesnīca, [GM][PZP]Tūristi nekad nav tie par ko izliekas Opcijas

[Mitrene]

Normans Beitss izgājis no mājas paskatījās pulkstenī, bija jau seši. viņš gandrīz kavēja. vajadzēs braukt ātrāk par atļautu ātrumu, lai paspētu uz ceļmalas benzīntanku kur bija sarunājis satikties ar viesnīcas viesiem. Protams ka tas skanēja mazliet dīvaini, parasti viesnīcām ir atrodamas kartes ,kas norāda kā uz tām nokļūt, bet diemžēl kaimiņu ciemata tipogrāfija bija slēgta, un uz lielpilsētu braukt viņam bija slinkums.

Tā vietā viņš bija sarunājis ar viesiem tikties pulkstens astoņos ceļmalas benzīntankā, lai varētu citiem parādīt ceļu uz viesnīcu. Cerams ka visi būs atbraukuši laikā un nevienam nebūs ķibeles ar mašīnām kā tas gadījās pērn Normans pie sevis nodomāja. Izbraucis no viesnīcas stāvlaukuma viņš sāka uzņemt ātrumu. Braucot cauri mežam viņu pārņēma drebuļi. Šis mežs vienmēr uzdzina baisas priekšnojautas. tādēļ viņš iespieda gāzes pedāli grīdā un nospieda play pogu mašīnas disku atskaņotājam. Atskanēja Sia dziesma Breathe me.

(IMG:http://www.womentcb.com/b-images/Gas%20Station.jpg)

Lielās šosejas malā esošajā benzīntankā valdīja klusums. Nu vismaz pagaidām. pulkstens bija piecpadsmit pāri septiņiem. Viesiem vajadzēja ierasties ap astoņiem, bet ko lai ar tiem viesiem zin, cikos viņi saradīsies?

OOC: norādiet aptuvenu laiku kad ierodaties, arī veidu kā šeit nokļūstat, vēlams ar savu automašīnu (drīkst braukt vairāki cilvēki vienā mašīnā), bet iespējams arī kāds stopētājs. Benzīntankā darbojas veikals.

[Miervaldis Gotiņ...]

Neizskatījās, ka ūsainais būtu atpazinis Pīteru vai kā īpaši ieinteresējies par viņu. Tātad - tikai sagadīšanās, nejaušs garāmgājējs. Satraukumam nav pamata.

Dīvaina viesnīca, kur viesi tiek savākti benzīntankā. Man līdz šim vēl tādas nav gadījies redzēt. - Pīters piezīmēja. Kreisā roka izslīdēja no somas, pārtvēra to pie rokturiem un nolika zemē, - Ja jau mēs dzīvosim vienā viesnīcā, jāiepazīstās būs šā kā tā. Es esmu Pīters. - viņš pasniedza ūsainajam labo roku sveicienam.

[Semijs]

Gregorijs īpaši nepievērsa uzmanību uz doto mirkli pārējiem. Nopircis alus kasti un 2l ''Jack Daniel's'', puisis uzlika abas viskija pudeles virsū kastei un devās laukā no benzīntanka uz mašīnas pusu. Riona stāvēja ārā un izskatījās tāda nedroša. Nolicis kasti uz mašīnas kaputa, puisis paskatījies uz meiteni, zimīgi parādīja uz alus kasti.
-Alu? Izskatās, ka mūsu Beits sāk kavēt, saka, ka pacietība ir tikums.. tādā gadījumā neesmu tikumīgs.-
Nosmīnēdams, Gregorijs apsēdās uz mašīnas un aizpīpēja cigareti.
-Ar ko pati nodarbojies?-

[~SweetIrony~]

Džo domīgi iemalkoja savu kafiju, daļēji viņa bija atvieglota, ka nav neko svarīgu nokavējusi, bet no otras puses jau sāka kļūt nepacietīga, kafija bija jau pusē un viņa apsvēra iespēju pēcāk iegādāties vēl vienu.
Lēnām viņa izsoļoja no veikala un piegāja pie savas mašīnas neuzkrītoši nopētīdama pārējos sabraukušos, arī viņi gaidīja, tātad Beitsa kungs kavējas, Džo uzmeta ašu skatu rokaspulkstenim, tas vēstīja, ka pagājušas 10 minūtes, kopš viņa ir benzīntankā.
Nan tik traki, vēl var pagaidīt. Pacietība esot tikums... Tāpat kā punktualitāte.
Džo izņēma no kabatas mobilo telefonu, lai pārbaudītu, vai kāds viņu nav meklējis un atklāja, ka šajā vietā tik pat kā nav zonas.

[Mattiass]

— Allens, — sevi nosaukušais paspieda Pītera roku. Pīters varēja izrādīties laba kompānija gadījumā (kaut vai kārtis uzsist), ja nu cerētā atpūta izvērstos pārak mierīga. Apmeklēt Beitsu kapenes vai tamlīdzīgas muzejiskas izpriecas kaut kā nevilināja.

— Ja līdz galam būs jābrauc ar savu transportu, varu aizvest, — nelikās, ka Pīteram te kaut kur stāv mašīna, citādi viņš somu līdzi nevazātu.

[Malduguns]

Riona novēroja atnācējus un aizgājējus, tomēr īpašu vērību tiem nepiegrieza. Meitene nebija īpaši sabiedriska. Pie viņas kājām jau atkal stāvēja viņas soma un meitene izskatījās pēc dīvaina paskata ceļotājas - vienīgais, kas viņu mazliet padarīja līdzīgu tūristei bija armijas zābaki, kuri ik pa laikam pazibēja, parādoties no meitenes garo svārku apakšmalas.
Atgriezās Gregorijs un piedāvāja viņai alu. Tajos laikos, kad Rionas māte vēl bija dzīva, viņa vienmēr sacīja, ka ja kāds dod, tas ir jāņem, ja sit, jāmūk. Tieši tāpēc Riona pieņēma piedāvāto pudeli.
-Paldies,-viņa noteica un atvēra tās korķīti ar lpalielu gredzenu, kurš pēc masivitātes vairāk būtu piemērots vīriešu kārtas pārstāvim, tomēr neraugoties ne uz ko, meitenei piestāvēja.
Apsēdusies uz savas somas, viņa palūkojās uz Gregu un iedzēra diezgan pamtīgu malku.
-Studēju un strādāju par pārdevēju grāmatnīcā. Kā pats?-viņa atbildēja.

[Semijs]

Gregorijs noskatījās uz Rionas gredzenu un smaidīdams iekrāva visus dzērienus mašīnas bagažniekā, kur arī stāvēja puiša lielā sporta soma. Sakārtojis visu kā vajag, viņš aizcirta durvis ciet un atkal iekārtojās uz mašīnas. Paskatījies uz meitenes sēdvietu, puisis ar roku parādīja uz mašīnu.
-Tev nav jāsēž uz somas, tu vari sēsties mašīnā ar. Es strādāju klubā par ārā sviedēju, nav tāds darbs ar ko varu lepoties, bet maizi kaut kā jānopelna.-

[Malduguns]

Riona paraustīja plecus un bez liekiem aizspriedumiem iekārtojās uz kapota blakus Gregam. Soma pirms tam tika iesviesta mašīnā. Tajā kaut kas notrinkšķēja, tomēr neziskatījās, ka Rionai tas liktos īpaši bīstami. Turpinājusi malkot alu, viņa apsēdās turku pozā un sakārtoja svārkus.
-Tomēr tajā pašā laikā var izbaudīt atmosfēru un mūziku, ne?-viņa sacīja, atkal iemalkodama.-Kāda tipa klubs tas ir?

[Semijs]

Gregorijs drusciņ pavirzījās sānus uz kaputa, lai meitenei būtu vairāk vietas un juta, ka kaputs nedaudz iespiežās.
-Bukte...-
Puisis pie sevis noprātoja, bet nelikās ne zinis, viņš šā vai tā domā vest šo mašīnu uz metāla lūžņiem. Pagriezies pret Rionu, puisis ievilcis dūmu, piekrītoši teica.
-Jā, mūzika bija laba, - mūsu gaumei piemērota, tik atmosfēra dažkārt bija kaitinoša, savācās bars ar sīkiem ````iem un mētā apkārt krutos zekus.. Strādāju metālistu klubā, diži liels nebija, bet labi iekārtots un... bija patīkami. Kā tev sokas ar studijām un darbu?-

[Malduguns]

Riona nosmīnēja.
-Kāda, tavuprāt, ir mūsu gaumei piemērota mūzika?-viņa vaicāja un gan skatienā, gan balsī bija jaušama zobgalība.
-Es mācos bioloģiju. Un pārdodu okultās grāmatiņas,-jau atkal tika virpināts piekariņš. Riona atkal padzērās un pēc kāda brīža jau rokās virpināja tukšu pudeli.

[Moriartijs]

Džeroms vēroja visu notiekošo. Beitss kavējās, cilvēki runājās, nekā interesanta. Tieši tā kā īstām brīvdienā, jābūt. Nenoteiktība karājās gaisā.

Džeroms atstāja brāli runādamies ar Doru, devās uz mašīnu. Iesēdās iekšā un paskatījies pulkstenī nodomāja, Daudz. Jau pārāk daudz. Tādēļ viņš ieslēdza vietējo radiostaciju un sāka klausīties ziņas.

[Semijs]

-Secinot pēc tā kā tu ģērbies un pēc tā, ka braucot manā mašīnā tu neizteici nevienu viedokli par mūziku, manuprāt, tu zini atbildi uz savu jautājumu.-
Gregorijs viegli pasmaidīja un paskatījās uz meitenes alus pudeli.
-Oho! Tu nu gan ātri iztempi aliņu, neesi tikusi padzerties stundām, vai?-

[Malduguns]

Riona pasmīnēja. Tukšā alus pudele tika virpināta rokās.
-Tas ir pieradusm no mājām, jo tur nevienu pudeli nedrīkst atstāt kaut kur, jo viņa tiks momentāli izpļumpēta,-Riona paskaidroja.-Jau kādu laiciņu nedzīvoju tur, bet viņi vēl aizvien ir atstājuši iespaidu uz mani.

[Semijs]

-Jā... mājas, sen nav būts tur, - labi vien ir, ka nav.-
Izskatījās, ka Grego ar sevi runāja, bet patiesībā viņš skaļi domā. Mājas nebija vieta, kur puisis gribēja atgriezties. Rajons, mūžīgie strīdi un kautiņi ar tēvu, paldies dievam viņš bija prom no tā visa. Izskatijās, ka Rionai bija krietni labāka dzīve nekā puisim. Neizskatījās, ka meitenei būtu rētas uz mūžu.
-Bāc, kur tas Beits ir!?-

[Malduguns]

-Nezinu,-uz jautājumu par Beitsu meitene tikai paraustīja plecus.-Es vispār brīnos, ka vispār uz šejieni atbraucu,-Riona sacīja, izliekdama mugurkaulu uz aizmuguri, tādējādi to izkrakšķinot.
-Neuzskatu, ka man vajadzētu gozēties visnīcās nekurienes vidū, tur tā īsti nav ko darīt.

[Semijs]

-Nu izmaiņas nekad nenāk par ļaunu dzīvē. Gan jau nebūs tik traki. Ja kas man būs ar ko nosist laiku, ja būs galīgi garlaicīgi.-
Viņš pamāja ar galvu uz bagažnieku un Gregorijs veikli ielīda šofera vietā un uzgriezis nedaudz mūziku skaļāk, iekārtojās atkal savā vietā. Aizmetis izpīpēto cigaretu, viņš apgūlās pret logu un aizlicis rokas aiz galvas, dziļi nopūtās.

[Malduguns]

Riona iespurdzās.
-Būtu interesanti un uzjautrinoši raudzīties kā tu skraidelē apkārt, cenšoties atbrīvoties no visiem pulksteņiem, piedevām dzenoties pakaļ laikam, kurš ir vispārīgs un neapstādināms,-viņa plati pasmaidīja.

[Semijs]

-Nebūt nekā daudz ko skatīties, jo fizsiki cilvēks neko nespētu iesākt ar laiku, ne noķert, ne nosist.-
Gregorijs atbildēja lūkodamies debesīs, bet pēc tam nosmīnējis, piebilda.
-Bet nu jā, ja piestrādājam pie fantāzijas, tad skats varētu būt makten iespaidīgs.. Ehz, ka tik ātrāk tikt uz to viesnīcu un iekārtoties siltā gultā.. Kas tur īsti bija ar tām kapenēm pie viesnīcas?-

[Malduguns]

-Neko neesmu dzirdējusi par kapenēm,-Riona atzinās.-Tur tādas ir?-meitene vaicāja, viņas balsī varēja jaust nelielu ieinteresētību, tomēr neko vairāk. Varbūt vienīgi, nelielu humora pieskaņu.
-Tur varētu apmaldīties uz kādu dienu, tad varbūt paliktu nedaudz interesantāk,-viņa noteica.

[Miervaldis Gotiņ...]

Priecājos, Allen, - Pīters pasmaidīja, - jā, es labprāt izmantošu transporta piedāvājumu, ja būs tāda vajadzība. Es gan domāju, ka Beitsa kungs būs pieļāvis iespēju, ka daži atbraucēji būtu varējuši atbraukt, teiksim tā, stopējot.

Ievēroji vienu lietu? - viņš teica Allenam, pamājis ar galvu apmēram pārējo cilvēku virzienā, - ja neskaita vecmāmiņu, visi atbraucēji jauni cilvēki, tā ap 20 ar astīti? Nevienas ģimenes, vissviens, ar bērniem vai bez tādiem. Nomaļā vietā, ceļā uz viesnīcu, kura atrodas velns zin kur un bez tās pārstāvja skaitās, ka nav atrodama... ka tik Beitsa kungs beigās nepadara mūs par orgānu donoriem. Bez mūsu piekrišanas, protams. - Pīters pasmīnējis slaidi nospļāvās un trāpīja precīzi lietusūdens kanalizācijas režģī.

[Kāds]

"Es vēl atceros veinu reizi, kad man nācās gaidīt ļoti ilgi, pat vairākas stundas." Hūberts stāstīja "Toreiz es atrados lidostā, un lidmašīna vētras dēļ tika atcelta uz 7 stundām. Es tikai ceru, ka šoreiz nenāksies tik ilgi gaidīt." Viņš brītiņu apdomājās un nopirka pāris avīzes, kurās bija gana daudz krustvārdu mīklu. "Lūk, būs kaut kas ar ko pakavēt laiku." viņš teica un pasniedza vienu avīzi Dorai.

Uzmetis acis vienai krustvārdu mīklai viņš sāka to risināt: "Down: 3. The sky was very black and a sudden ___ of lightning made them all jump." Hmm... 5 burti... F L A S H, šķiet, ka derētu... Nākamo viņš īsti nesaprata, tādēļ prasīja: "Kāds vārds varētu būt uz: "An instrument used for eating, simular shape with spoon, can be used either to stab hard pieces of food or to hold small amounts of liquid.""

Šo rakstu rediģēja Kāds: 15.02.2009 01:03