LARP "Avtomatnaja ballada" ("Drakons", vasara 2007 Opcijas

[Kormaka brigade]

Pagaidam sanctuary forumaa ir izlikts tikai apraksts. Speles stils - Postnuclear/vesterns. Noteikumus sola velak.

http://www.sanctuary.lv/index.php?name=PNp...topic&t=745

"""""
Лирика…

Одни восприняли распад СССР как освобождение от многолетнего ига, другие как крупнейшую геополитическую катастрофу XX века. До сих пор кто-то радуется этому, кто-то сожалеет о некогда великой державе. но с одним, пожалуй, не спорит никто: психология людей, населявших шестую часть суши, с превращением ее в множество независимых государств изменилась разительно. Уверенность в завтрашнем дне и надежда на еще более прекрасное послезавтра сменились на возможность обеспечить себя сегодня и право без страха рассказывать анекдоты на любую тему. КПСС, КГБ, ВЦСПС… все эти аббревиатуры уже ничего не значат. Таков наш мир, «реальность, данная нам в ощущениях».

Мастерская группа «Вольные стрелки» приглашает вас в другую реальность. В мир, где ноги Колосса не обвалились сами, а были подрублены, и падающая громада погребла под своими обломками всю человеческую цивилизацию. Где в результате этой катастрофы, куда более кровавой психология выживших изменилась еще более разительно. Хотя упомянутые выше аббревиатуры там тоже никто не помнит.

По умению убивать человек превосходит все известные организмы, кроме разве что вирусов. Дело в том, что вирусу не требуются моральные оправдания для того, чтобы убивать. Для большинства современных людей убийство ради выживания – серьезная психологическая травма. Даже ужас Третьей Мировой не смог стереть окончательно тонкую грань между человеком и зверем. Но по живучести и приспособляемости Homo sapiens уступает лишь крысам и тараканам. Изменившиеся условия потребовали иной общественной морали. Все-таки человек остался общественным животным. И вчерашние секретари райкомов, лидеры профсоюзов, а то и простые слесаря стали удельными князьями, владетельными баронами, казачьими атаманами и племенными вождями, в зависимости от того, кто какие книжки или фильмы любил в детстве.

Мастера этой игры любили и до сих пор любят фильмы об отважных ковбоях и благородных индейцах. На территории бывшей Советской Карелии царит «закон Фронтира». Здесь честные шерифы ищут по болотам пьющего в салуне Неуловимого Джо, в миру Ивана Караева по кличке Сиплый (осужден по статье 141 ч.2 в 1982 году, бежал во время всеобщего бардака). Здесь вместо денег используют патроны, но порой расплачиваются одной пулей. Здесь группы следопытов ищут не золото, но ничуть не более дешевые ныне детали довоенной техники. И пуля по прежнему остается самым быстрым способом передачи мысли на расстояние.

Добро пожаловать на Русский Дикий Запад. И если рано утром за вашим окном прозвучат два выстрела, это просто не ваша дуэль, черт возьми!


…и физика


Что мы хотим увидеть.

Яркий отыгрыш характеров. «Просто охранник» неярок и неинтересен даже самому себе. Украсьте игру окружающим и возможно, вы дождетесь от них того же. Пишите легенды, обсуждайте их с нами. Если у вас совсем нет идей, обращайтесь. Вполне возможно мы ищем именно вас для интересной роли.

Оригинальные костюмы. На игру допускается камуфло, но не все ж вам прятаться по кустам. А в городе куда лучше смотрится клетчатая рубашка и шейный платок. А если у вас есть шляпа… Сколько дуэлей случилось из за того, что кто-то здороваясь не снял головной убор, потому что носил вместо шляпы камуфляжную бандану.

Соответствующий стиль речи. На место извечного «ты меня уважаешь?» давно уже пришло «сдается мне, Билли Кид, твой друг хочет обидеть нас». А обратившийся к посетителям салуна (не кабака!) фразой «мужики…» может не дожить и до дуэли. Мужики сидели в пивных, в салунах отдыхают джентльмены.

Своевременно сданные заявки. Это давняя мечта мастерской группы, и мы надеемся, что вы ее воплотите. Мы не требуем шедевров изящной словесности, но знать, что именно может дать игре ваш персонаж, мы хотим как можно раньше. Если за неделю до старта игры у МГ не будет сотни написанных заявок, то проект будет закрыт как непопулярный. Мы действительно не хотим делать провальную игру. И не видим смысла делать игру, неинтересную никому, кроме нас.

Чего мы видеть не хотим.

Постоянно носимого в руках оружия. Человек берет оружие в руки для того, чтобы стрелять. Убийство человека, с пушкой наизготовку считается дуэлью. Даже если он убит очередью в спину.

Попыток «расшевелить игру» устроив резню посреди города. Помните, вы играете, но ваш персонаж живет. Действуйте исходя из его побуждений. Играйте.

Тупого экшена в стиле Безумного Макса. Любой человек хочет достичь своей цели самым простым и безопасным путем, а не просто пройти по горе трупов к вожделенной банке пива.

«Танков». Человек в этом мире смертен, причем смертен внезапно и скоропостижно. Даже в самой прочной броне, человек поймавший пару пуль должен упасть. Отбрасывающее действие пули никто не отменял.

Что мы собираемся сделать.

Ролевую игру. Конечно, в первую очередь ее делают игроки, но мастерская группа приложит все усилия чтобы помочь им, или по меньшей мере не помешать.

Три поселения, каждое со своим укладом, традициями и законами. И ни одно из них не является военным лагерем.

Возможность заниматься техникой и науками для тех, кому это интересно. И возможность не париться всем этим для остальных.


Чего мы делать не собираемся.

Атмосферу мрачной безысходности. Это суровый мир, суровых людей, но без доли оптимизма не выжили бы и они.

Атмосферу всеобщего недоверия. За годы пережитых трудностей люди, привыкли стрелять глядя в глаза, а не в спину. Это своеобразный кодекс чести, и людей, которые ему не следуют, почти не осталось. У таких людей нет друзей, а в одиночку трудно выжить.

Силовой брони, лазеров и супермутантов. На дворе 2007 год, но после Войны уровень технологии только падал. Разумеется, мы не будем заставлять вас сменить HK G36k и прочие футуристичные игрушки на АКМ и прочие АКСУ, а «вальтеры» и «беретты» на ТТ и ПМы, но нанокевлара на игре не будет.

Дефицит патронов. Этого добра хватит еще на пару масштабных войн. Патроны используются в качестве денег не потому что их мало… просто как и денег, слишком много их не бывает.

""""""

[swordex]

Piedāvāju internet resursu kur var noka4āt grāmatu pēc kuras pasaules taisa šo spēli!!! (krievu valodā)
http://lib.aldebaran.ru/author/ulanov_andr...atnaya_ballada/

[Kormaka brigade]

Piedāvāju internet resursu kur var noka4āt grāmatu pēc kuras pasaules taisa šo spēli!!! (krievu valodā)
http://lib.aldebaran.ru/author/ulanov_andr...atnaya_ballada/

gramatas autors - ridzinieks

[swordex]

Jā bet grāmata ir tikai krievu valodā kā man ir zināms !

[Kormaka brigade]

Jā bet grāmata ir tikai krievu valodā kā man ir zināms !

uhu..... diez vai tulkos.....

Sestdien pajautashu Andrejam (gramatas autoram), ko vinjsh doma par sho lomu speli

[swordex]

uhu..... diez vai tulkos.....

Sestdien pajautashu Andrejam (gramatas autoram), ko vinjsh doma par sho lomu speli

Pag pag tev ir kontakts ar grāmatas autoru ?????!!!!

[Kormaka brigade]

uhu

tikai pec "tava linka" uzzinaju, ka vinjsh uzrakstija "Avtomatnuju balladu"

[Sindra]

Kurā mēnesī tā spēle plānojas?

[swordex]

uhu

tikai pec "tava linka" uzzinaju, ka vinjsh uzrakstija "Avtomatnuju balladu"

Arprāc vai vinju varētu kautkur satikt arī personāli???

Kurā mēnesī tā spēle plānojas?

Man liekas ka vasaras vidus, bet tiešs datums vel nav tapēc es varu ljoti kļūdīties !!!

[Kormaka brigade]

""Arprāc vai vinju varētu kautkur satikt arī personāli???""

Vinjsh spele Rigas eruditu klubaa .... Kad bus nakama spele, aizsutishu PZ

[swordex]

Vienkārši ne viens es gribētu paspiest roku uzsaukt kādu aliņu vai sulas glāzi nu un uzzināt vinja viedokli par tādu spēli un meistaru gruppa arī īstenībā gribētu kad sūtīsi PZ tad lūdzu dari to kādu nedēļu iepriekš +)

Šo rakstu rediģēja swordex: 17.01.2007 22:13

[Kormaka brigade]

Ar meistaru grupu jau runaju
Viens no meistariem ar mani vienaa komandaa spele, parunasim ar Ulanovu kadaa no eruditu speleem.

[Kormaka brigade]

paradijas noteikumi

http://www.sanctuary.lv/index.php?name=PNp...topic&t=800

[Dvēselīte]

Arī šeit - ja vajag esmu aiz gara laika sākusi mazliet patulkot sociālos noteikumus. Nezinu gan, cik adekvāts ir šis tulkojums, bet vismaz par ko ir spēle saprast var.

[Dvēselīte]

Lūdzu nenosodīt mani pārlieku bargi, es centos...

Vēsturiskā informācija

Spēlē, “Автоматная баллада”, tiks simulētas trīs pilsētiņas, kuras līdz karam bija Petrozavodskas priekšpilsētas. Pati pilsēta atomsprādziena rezultātā tika iznīcināta. Tajā momentā pilsētas apkārtnē atradās milzums bēgļu, kuri bija evakuēti no Baltijas, kas bija pārvērtusies par kara lauku. Kad kļuva skaidrs, ka evakuācija ir beigusies sakarā ar pilnīgo infrastruktūras iznīcināšanu, un pati valdība novēlēja ilgi dzīvot, viņiem atlika palikt uz dzīvo tur, kur liktenis tos bija aizvedis.

Daļa no viņiem tā arī palika dzīvot atpūtas kompleksa “Калевала” teritorijā kopā ar bijušajiem tā darbiniekiem. Pārējie devās attīstīt lauksiemaniecību kolhozā “Заветы Ильича”. Šķiet, ka tieši tur šis novēlējums - ilgi dzīto, arī sāka pirmo reizi izpausties, pie tam pašos nekaunīgākajos veidos. Pieraduši pie privatajām siamniecībām, baltieši pirmie sāka aklimatizēties un ieviest “savus” zemes gabaliņus. Drīz vien viņu piemēŗam sekoja arī vietējie. Vis ticamākais ir tas, ka tieši tad reģionā modē nāca platmalainas ādas cepures, lai pasargātu no saules un lietus. Šo cepuru fasons bija lielā mērā aizgūts no karnevālu sombrero, kurus kādreiz lielos daudzumos gatavoja priekš Līgo, un vesterniem, kuri kā reiz nāca modē pirms kara. Un sākumā bija maz līdzīgi kā vienam, tā otram.

Kurš, šīs cepures valkātājs, pirmais nosauca otru par “fermeri”, vairs neatceras neviens. Un kuru gan tas tagad interesē. Un joks panesās. Un ne tikai panesās, bet arī piedzīvoja gana negaidītus panakumus. Pakāpeniski nosaukums Rančo nostiprinajās visā kolhozā. Patiesībā, kads tur Ильич? Kādi novēlējumi? Rančo un viss. Bruņojušies līdz zobiem, lai aizstavetos no purvu bandītiem, fermeri sevi citādi ka par kovbojiem nemaz i’ nesauca. Pēdējā lente ar “Lielisko Septītnieku” kolhoza klubā līdz 1992.gadam bija atskatīta līdz pēdējam.

Tajā laikā tiem, kas dzīvoja “Калевале”, krājumi sāka iet uz beigām. Mēģinājumi izaudzēt kaut jel ko ēdamu sabruka pie akmeņaini romantiskas ainavas – tas nekad nebūs apkārtnē valdošās pašvaldības lepnusm un naudas ieguves avots valstij. No kritiskā stāvokļa viņus glāba tikai Imanta Krūmiņa neatlaidība, kurš bija izbijis Rīgas Universālveikala directors. Atšķirībā no citiem, Krūmiņš netika evakuēts. Pašā kara sākumā viņš devās uz Karēliju, lai uzlabotu pasliktinājušos veselības stāvokli, tieši pirms, viņa prāt, nezibēgamā aresta. Veicis ātru tirgus analīzi viņš saprata, ka par deficīta preci var kļūt ne tikai patronas, bet arī izkalide. Galu galā, kovboji arī grib atpūsties, kas nozīmē iedzert, padejot, un oficiantes “Калевалe” arī bija simpātiskākas nekā fermeru sievas.


Pārdēvējis “Калевалу” par “Krustcelēm” un restorānu “Сосновый бор” par salonu, Krūmiņš spēja piesaistīt ne mazums klientu. Piesavinājies sanatorijai pilsētas nosaukumu, bet sev mēra titulu, viņš pārvērta ciematu par reģiona tirdzniecības metropoli. No turienes sāka iet karavānas uz kontinentu, iesākumā priekš pārvietošanās izmantojot pāris laivu, bet pēc tam atremontētas un lielo zemju iedzīvotāju pārvērsts par tirdzniecības floti – upes tramvajs.


Aizvērtais НИИ arī saskarās ar problēmu, - kur meklēt līdzekļus izdzīvošanai. Lai arī ar ko nodarbojās zinātnieki, tam nebija nekada sakara ar lauksaimniecību. Visi mēģinājumu izsist kadus nebūt līdzekļus, kas vēlams būtu ēdiens, no privatizētā kolhoza beidzās ar fiasko. Uz skaļajiem aicinajumiem atbalstīt tēvijas zinatni, praktiskie fermeri atbildēja ar pretjautājumu – kādu labumu viņiem šī zinatne varētu atnest. Ideja atsūtīt zinatniekus “на картошку”, kā vecajos labajos laikos, tika uzņemta ar izsmieklu un ieteikumu pārstrādāt tos gaļā. Runā, ka tieši НИИ direktors bija pirmais, kurš Rančo iemītniekus nosauca par _________________________ (зажравшимися засранцами). Paši fermeri vārdu spēli nesaprata un nenovertēja. Bet vārds tapa iegaumēts…


Drošības dienesta priekšnieks piesolīja nošaut pirmo, kurš atļausies pārdod aizsardzības noslēpumus buržujiem. Nozīmes tam nebija, jo Akadēmiskās pilsētiņas bezvērtīgie, zinātniskie noslēpumi, pie fermeriem nebija nekādā vērtē. Ideju paņemt produktus ar varu noraidījā kā neproduktīvu un nolēma to apspriest velāk, bet tā vietā tika pieņemts lēmums meklēt palīdzību “lielajā zemē”. Neviena no divam ekspedīcijām neatgriezās.


Kā bieži tādās situācijās mēdz būt, palīdzēja sveša bēda. Ugunsgrēks, kas izcēlās kolhozā MTC, iznīcināja darbnīcas un tehniku, tāpat arī paris kaimiņos esošās mājas, ieskaitot lauku slimnīcu. Desmitiem cilvēku guva smagus apdegumus. Palīdzību, kas ieradās no Akadēmpilsētiņas, sagaidīja ar maizi un sāli. Sāls tos, starp citu, maz interesēja. Atklājās, ka НИИ atrodas ar labu tehniku apgādāts hospitālis. Un turpat arī darbnīcas. Tehniķu un ārstu pakalpojumi tad arī kļuva par galveno Akadēmpilsētiņas preci.


Uunsgrēka iemeslu atklāja gana ātri. Palīdzēja НИИ apsardzē strādājošo КГБ oficieru pieredze izmeklēšanā un laboratorijas pienācīgais aprīkojums. Vainīgi izrādījās pamuļķi-vientuļnieki, kas garlaikojās uz vienas no saliņām, kura atradās purva vidū. Tad arī pirmo reizi izskanēja apzīmējums “purvinieki”. Soda ekspedīcija nevienu neatrada. Gauss karš notiek līdz pat šai dienai, bet lielu uzbrukumu apmetnei no tā laika nav bijis.

Gadi gāja. Kodolziema tā arī neiestājās. Tās vietā iestājās kodolvasara. Slavenie karēliskie ezeri pārvērtās purvos ar tādu ātru, kas pārsteidza pat zinātniekus no Akadēmpilsētiņas. Meži, burtiski acu priekšā, pārvērtās par džungļiem. Arī meža zvēri pārvērtās līdz nepazīšanai. Iesākumā mednieku stāstus par redzēto norakstīja uz purvu izgarojumu iedarbību vai arī pārlieku ātri iztukšoto ````šķi ar kandžu. Bet, kad veicot kādas milzīgas radības, kura tika atnesta no meža, pārpalieku analīzi akadēmiķis Švarcengolds ar ārprātā spīdošām acīm paziņoja laborantiem: “Zvēru pie partijas biedra kartes, ka tas kādreiz ir bijis ezis”, apklusa pat paši nelabojamākie skeptiķi. Un drīz visuvarošais “tas” atrisināja problēmu ar bandītiem, pats kļūdams par problēmu. Kazķirzakas ādu “Утес” ņēma ar lielām grūtībām. Bet sešķepaino zvēru, kuru fermeri bija nokristījuši par tīģerveidīgo, varēja aizbaidīt tikai ar uguni. Par lielu sarūgtinājumu zinātniekiem nošaut nevienu neizdevās. Savu vārdu radījums neieguva vis par godu svītrainajam džungļu valdniekam, bet gan vācu smagajam tankam, kas tika izmantot pirmspēdējā karā.


Par laimi, lielākā daļa dzīvnieku uzskatīja par labāku uz ceļa nelīst. Bet arī ar mazāko daļu pilnīgi pietika. Karavānas bez kārtīgas apsardzes vispār vairs nekur negāja. Ap to laiku krājumi – reserves daļas, instrumenti, lodes un stobri, - kas bija likušies neizsmeļami, sāka izsīkt. Par laimi salā netrūka pamestu pilsētiņu ar pusizlaupītiem veikaliem, kā arī iesaldētu vai vienkārši steigā pamestu kara bāzu. Bet nokļūšana līdz tām kļuva arvien bīstamāka. Un dzīt karavānas, ar lielu apsardzi, neizlūkotā vietā, kur, iespējams, jau sen vairs nebija ko ņemt, ekonomiski neattaisnojās. Tā šajā apvidū radās jauna profesija – pēddzinis. Nelielas grupas, kā arī vienpatņi, izlūkoja potenciāli izlaupāmās vietas, paklusām izlaupīja Petrozavodskas drupas, gāja bojā purvos, uzņēma mikrorengenus slimību perēkļos un iedzīvojās iepriekš nezināmās slimībās. Tie, kuri atgriezās pēc vairākiem reidiem jau skaitījās izdzīvošanas meistari. Kā jebkuru bīstamu darbu, pēddziņa profesiju sāka apņemt romantikas oreols, tā apauga ar savām leģendām un tradīcijām. Tieši viņi bija tie, kas visbiežāk cīnījās ar purviniekiem un klanu pārstāvjiem, vajadzības gadījumā pat apvienojot spēkus, neskatoties uz to, ka valdīja spēcīga konkurence.


“Klanu” parādīšanās bija vēl viens negaidīts pavērsiens priekš Karēlijas salas iedzīvotājiem. Izrādījās, ka daļa meža bandu, sajutušas agresīvās faunas un floras spiedienu, pārvācās uz pamestajām mājās, kuras bija saglabājušās Petrozavodskas nomalēs. Izstrādājuši sev kaut kādus “goda kodeksus”, viņi apvienojās iespaidīgos grupējumos, kuri nopietni apdraudēja karavānas un pat apmetnes.


“Kovboju tēma” attīstījās, pārvēsršoties no modes kliedziena par pierastu lietu salinieku dzīvēs. Sabiedrība, kas ir izveidojusies tagad mierīgās Petrozavodskas apkaimē, balstās uz dažiem vienkāršiem noteikumiem. Vietējie iedzīvotāji šos noteikumus jau sen zina no galvas, bet iebraucēji dalās tajos, kas saprot un tajos, kas nomirst.


1. Kovboji nekļūdās. Nevajag norādīt cilvēkam uz viņa kļūdām, kamēr viņš pats to nav lūdzis. Tā nav tava darīšana.
2. Kovboji nelien svešās darīšanās. Un nav priecīgs, kad kāds lien viņējās. Jaukt citu darīšanas ar savējām – nepieklājīgi. Vārds džentlmenis nozīmē “pieklājīgs vīrietis”. Vārdam “nekauņa” ir divi sinonīmi – vai nu līķis, vai arī ганфайтер.
3. Vīrieši, viens ar otru savsiecinoties, pacēl savas galvassegas.
4. Par vīrieti saucās cilvēks, kuram ir ierocis un galvassega. Dzumumpiederība tiek skatīta otrajā plānā.
5. Atklāta ieroča nēsāšana apdzīvotā vietā – tas ir izaicinājums vai arī signāls par uzbrukumu no ārpuses. Izņēmums – jau notiekš duelis. Ierocis seglu somā vai makstī – vīrieša apģērba detaļa.
6. Cilvēks bez ieroča – sieviete, bērns vai invalīds. Ņemt to vārdus nopietni ir nepieklājīgi prźt apkārt esošajiem. Tik pat nepieklājīgi ir посягать uz viņu īpašumu, dzīvi vai veselību bez īpaša iemesla.
7. Duelis ir pieklājīgs saskarsmes veids starp diviem džentlmeņiem. Iejaukties svešā duelī ir ārkārtīgi nepieklājīgi.
8. Par slekavību tiek saukta darbība, kuras rezultātā ir miris cilvēks bez ieroča rokās.


Lielākā daļa strīdīgo jautājumu tiek atrisināti ar dueļa palīdzību. Nogalināt cilvēku dueļa laikā – tas nav noziegums. Taču noziegums ir tas, ka neparūpējas par to, lai līķis tiktu aizvākts no ielas. Saprotams, ka šis likums darbojas tikai pilsētās. Viss, kas notiek aiz to robežām, valdību neintersē. Šerifa un tā palīga uzdevums ir rūpēties par pilsētnieku drošību un atrisināt noziegumu. Viņu darba metodes ir uz viņu sirdsapziņas. Ja jums šķiet, ka metode nav pareiza – skat. 1.punktu. Ja tas jūs skar tieši, tad tas nozīmē, ka šerifs ir ielīdis jūsu darīšanās. Skat. 2.punktu. Pie šī nākas piebilst, ka šerifs un viņa palīgs ir viens cilvēks, neskatoties uz to, cik viņu ir.


Pēc šiem noteikumiem dzīvo apspiestais vairākums Karēlijas iedzīvotāju. Tikai СБ priekšnieks Akadēmpilsētiņā (bijušais slēgtais НИИ Калуга-43) paziņo, ka nepacietīs visu šo amerikanizēšanos un antipadomismu teritorijā, kurā atrodas slepens objekts, kuru tam uzticējusi valsts valdība. Starp citu, izejot no šīs teritorijas, Akadēmpilsētiņas iedzīvotāji atzīst par labāku uzvesties pieklājīgi.


Atrašanās vieta Komanda Loma Personāža vārds Spēlētāja vārds Kontaktinformācija

Kurstceles Administrācija Mērs
Mēra sekretārs/e
Mēra padomnieks
Mēra padomnieks

Šerifs Роман Терлан
Šereifa palīgs
Šerifa palīgs
Uzraugs

Kabarē Saimniece
Apsargs
Apsargs
Dejotāja
Dejotāja
Dejotāja
Dejotāja
Dejotāja

Salons Saimniece Искра
Pavārs
Apsargs
Apsargs
Oficiante
Oficiante

Faktorija 1 Tirgotājs S.S.S.-Radzijevskijs Дмитрий Антипенко
Tetovētāja Olga
Tirgotājs Ivans V. Voronovs Артур Граховский

Faktorija 2 Tirgotājs
Tirgotājs
Tirgotājs

Pilsētnieki Tehniķis Айя Косарева
?
?
?
?
?
?
?
?
?
?

Rančo Administrācija Mērs Александр Ставинский
Mēra sekretārs/e
Mēra vietnieks

Šerifs Максим Канаев
Šerifa palīgs
Šerifa palīgs

Salons Saimnieks Meņjana Андрис Адуханс
Pavārs
Apsargs
Apsargs
Oficiante
Oficiante

Rančo 1 Fermeris
Fermeris

Rančo 2 Fermeris
Fermeris

Rančo 3 Fermeris
Fermeris

Rančo 4 Fermeris
Fermeris

Mednieks Юрий Ольховский

НИИ Administrācija Direktors
Direktora sekretārs
Saimn. Pārzinis

СБ priekšnieks Artis Āboltiņš
Vietnieks ārlietās
Vietnieks iekšlietās
Apsargs
Apsargs
Apsargs
Apsargs
Apsargs
Apsargs

Slimnīca Galvenais ārsts Евгений Дзеньковский
Asistents Сергей Рапопорт
Ārsts
Medmāsa
Medmāsa

Darbnīca Galvenais tehniķis
Meistars
Meistars
Māceklis

Energostacija Vecākais enerģētiķis
Jaunākais enerģētiķis

Laboratorija Zinātnieks
Zinātnieks
МНС
МНС
Laborants

Purv Artelis 1 Pēddzinis
Pēddzinis
Pēddzinis
Pēddzinis
Pēddzinis

Artelis 2 Pēddzinis (Морврин)
Pēddzinis
Pēddzinis Алексей Фут (Ферн)

Purvinieši

Klans

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 25.03.2007 00:18

[Dvēselīte]

Lirika...


CCCP sabrukšanu uzņēma dažādi – vieni to uzskatīja par atsvabināšanos no ilggadēja jūga, citi par ievērojamāko ģeopolitisko katastrofu 20.gadsimtā. Joprojām ir tādi, kas par to priecājās, un tādi, kas nožēlo reiz varenās lielvalsts sabrukumu. Bet par vienu lietu, šķiet, šķēpus nelauž neviens: psiholoģija cilvēkiem, kuri apdzīvo sesto daļu sauszemes, pārvēršot to daudzās neatkarīgās valstīs, pārsteidzoši mainījās. Pārliecība par rītdienu un cerība uz vēl skaistāku parītdienu nomainījās pret iespēju nodrošināt sevi šodien un iespēju bez bailēm stāstīt anekdotes par jebkuru tēmu. КПСС, КГБ, ВЦСПС… nu jau visas šīs abreviatūras vairs neko nenozīmē. Tāda ir mūsu pasaule, „realitāte, kura mums dota sajūtās”.

Meistaru grupa „Вольные стрелки” aicina jūs citā realitātē. Pasaulē, kurā Kolosa kājas neapgāzās pašas no sevis, bet tika aizcirstas, un krītošais milzenis apraka zem savām atlūzām visu cilvēcisko civilizāciju. Kur šīs katastrofas rezultātā, kura bija daudz asiņaināka, izdzīvojušo psiholoģija izmainījās vēl pārsteidzošāk. Kaut gan augšminētos saīsinājumus tur arī neviens neatcerās.

Pēc mākas nogalināt, cilvēks krietni vien apsteidz visus zināmos organismus, varbūt izņemot vīrusus. Lieta ir tajā, ka vīrusiem nav nepieciešami morāli attaisnojumi, lai nogalinātu. Lielākajai daļai mūsdienu cilvēku nogalināšana izdzīvošanas dēļ var izraisīt nopietnu psiholoģisku traumu. Pat 3. Pasaules kara šausmas nespēja iznīcināt šauro robežu, kas šķira cilvēku no dzīvnieka. Bet izdzīvošanas un pielāgošanās spēju ziņā Homo sapiens piekāpjas tikai žurkām un tarakāniem. Apstākļi bija mainījušies un tie pieprasīja citādu sabiedrības morāli. Par spīti visam cilvēks bija palicis sabiedrisks dzīvnieks. Un vakardienas rajonu komiteju sekretāri, arodbiedrību līderi un pat parasti atslēdznieki kļuva par īpatnējiem kņaziem, valdošajiem baroniem, kazaku atamaniem un cilšu vadoņiem, atkarībā no tā, kuram kādas grāmatas vai filmas bija patikušas bērnībā.

Šīs spēles meistariem patika un joprojām patīk filmas par drosmīgiem kovbojiem un cēlsirdīgiem indiāņiem. Bijušajā Padomju Karēlis teritorijā valda „закон Фронтира”. Šeit godīgi šerifi, Ivana Karajeva, segvārds Sēcošais (sodīts 1982.g.), pasaulē, pa purviem meklē salonā dzerošo Nenotveramo Džo. Šeit naudas vietā tiek izmantotas patronas, bet dažbrīd norēķinās tikai ar vienu lodi. Šeit pēddziņu grupas nemeklē zeltu, bet gan pirmskara tehnikas detaļas, kas nav mazāk vērtīgas. Un lode joprojām ir pats ātrākais vieds, kā pa gabalu pateikt, ko domā.

Laipni lūgti Krievijas Mežonīgajos Rietumos. Un, ja agri no rīta, aiz jūsu loga, atskan divi šāvieni, tad tas, pie velna, vienkārši nav jūsu duelis!


...un fizika

Ko mēs gribam redzēt.

Spilgtu tēlu raksturu atspēli. „Vienkārši apsargs” nav spilgts un interesants, pat pats sev. Padariet spēli interesantu priekš apkārtējiem un varbūt jūs to pašu sagaidīsiet no viņiem. Rakstiet leģendas, apspriediet tās ar mums. Ja jums nemaz, nemaz nav ideju – griezieties pie mums. Ir pilnīgi iespējams, ka mēs meklējam tieši jūs, kādai interesantai lomai.

Oriģinālus kostīmus. Spēlei tiek pielaistas kamoflāžas, bet ne jau visu laiku krūmos sēdēsiet. Bet pilsētā daudz labāk izskatīsies rūtains krekls un kaklauts. Un, ja jums vēl ir cepure... Cik gan daudz dueļu nav sācies tāpēc, ka kāds sasveicinoties nav pacēlis galvassegu, jo cepures vietā nēsājis kamoflāžas lakatiņu.

Atbilstošu runas stilu. Mūžsenā „tu mani cieni?” vietā jau sen ir nācis „man rādās, ka tavs draugs, Billij Kid, vēlas mūs aipvainot”. Bet vēršoties pie salona (nevis kroga) apmeklētājiem ar frāzi „veči...”, var arī līdz duelim nenodzīvot. Veči sēž dzertuvēs, salonos atpūšās džentlmeņi.

Laicīgi iesniegtus pieteikumus. Tā ir sena meistaru grupas vēlme un mēs ceram, ka jūs to piepildīsiet. Mēs neprasām daiļrunības paraugus, bet zināt, ko jūsu tēls var dot spēlei, mēs gribam pēc iespējas ātrāk. Ja nedēļu pirms spēles sākuma GM grupai nebūs iesniegti 100 rakstiskas pieteikumi, projekts tiks atcelts. Mēs tiešām negribas taisīt spēli, kura izgāzīsies. Un neredzam iemeslu organizēt un vadīt spēli, kura neinteresē nevienu citu, izņemot mūs.

Ko mēs negribam redzēt.

Pastāvīgu ieroča nēsāšanu rokas. Cilvēks ieroči ņemt rokās tāpēc, lai šautu. Cilvēka nogalināšana, raidot šāvienu, skaitās duelis. Pat, ja viņš ir nogalināts ar šāvienu mugurā.

Mēģinājumus „iekustināt spēli” uzrīkojot slaktiņu pilsētas centrā. Atcerieties, jūs spēlējat, bet jūsu personāžs dzīvo. Rīkojieties vadoties pēc viņa nodomiem. Spēlējiet.

Stulbu ekšenu, Trakā Makša stilā. Jebkurš cilvēks grib sasniegt savus mērķus ar pašiem vienkāršākajiem un dzīvību neapdraudošākajiem paņēmieniem, nevis vienkārši pāriet pāri līķu kaudzei, lai dabūtu kāroto alus bundžu.

„Tankus”. Cilvēks šājā pasaulē ir mirstīgs, pie tam tas var notikt pēkšņi un negaidīti. Pat pašās izturīgākājās bruņās, saņemot pāris lodes, viņam ir jākrīt. Spēcīgo triecienu, ko rada lode, arī neviens nav atcēlis (tas nozīmē, ka arī tas ir jāatspēlē).


Ko mēs grasāmies izdarīt.

Izveidot lomu spēli. Protams, ka pirmāmkārtām spēli veido spēlētāji, bet meistaru grupa pieliks visas pūles, lai viņiem palīdzētu vai arī, labākajā gadījumā, tiem netraucētu.

Izveidot trīs apmetnes ar to tradīcijām, likumiem un iekārtu/struktūru. Un neviena no tām nebūs kaujas nometne.

Darīt visu, lai tie, kuriem ir interese nodarboties ar tehniku un zinātni, varētu to darīt. Un nodrošināt iespēju, lai tiem, kam tas nepatīk, nenāktos ar to noņemties.


Ko mēs darīt negrasāmies.

Radīt drūmas bezcerības gaisotni. Šī ir skarba pasaule ar skarbiem cilvēkiem, bet bez optimisma dzirksts viņi nebūtu izdzīvojuši.

Radīt savstarpējas neuzticības gaisotni. Pēc gadiem un pārdzīvotajām grūtībām, cilvēki ir iemācījušies šaut skatoties acīs, nevis mugurā. Tas ir savdabīgs goda kodekss un tādu, kas to neievērotu, gandrīz vai nav. Tādiem cilvēkiem nav draugu, bet izdzīvot vienatnē ir grūti.

Taisīt spēcīgas bruņas, lāzerus un supermutantus. 2007.gada priekšvakarā, bet pēc kara, tehnoloģiskais līmenis ir tikai krities. Saprotams, ka mēs nesāksim jūs spiest nomainīt HK G36k un citas futuristiskās rotaļlietas pret АКМ un АКСУ, „valteras” un „beretas” pret ТТ un ПМы, bet нанокевлара spēlē nebūs.

Radīt patronu deficītu. Šī labuma vēl pietiks priekš pāris lielapjoma kariem. Patronas naudas vietā tiek izmantotas ne jau tāpēc, ka to būtu maz... vienkārši, tā pat kā nauda, to nemēdz būt daudz.

[Dinaer]

Par Kabarē var interesēties pie manis, un tiešām ir vajadzīgas meitenes priekš dejošanas un šova. Ja netiks savāktas vismaz 5, tad diemžēl, nekas nesanāks. Un ja kas, tad kabarē nav bordelis, laigan brīvajā laikā katra var izklaidēties pa savam.

Kabarē vadītājā (īpašniece) ir Šantī.


Ja pareizi saprotu, tad tiek paredzēti divi saloni ?

Žanete

[Jaukais Aikis]

Kam sūtīt pieteikuma vēstules ar leģendām?

[Kormaka brigade]

Kam sūtīt pieteikuma vēstules ar leģendām?

Domaju, ka Randam.

p.s. labak pajautat sanctuary.lv forumaa

[Dvēselīte]

Cik noprotu, tad Aikis jau ir jautājis iekš sanctuary.lv, kur viņam norādīja, ka jāraksta iesniegums, kuru varot nodot man. Bet pēc tā nav vajadzības un nav arī īstas jēgas.
Var sākt saraksti ar Randu un pieteikties, visas detaļas apspriežot personīgi, cik saprotu, viņi to prasa.