Dabas Sirds, [C] [ATDP] Opcijas

[Fēsa]

Leģenda

Reiz sensenos laikos, pašos vēstures pirmsākumos visas dzīvās būtnes dzīvoja saskaņā un dalīja šo pasauli vienādās daļās.
Par valdnieku pasaulei bija Māte Daba. Viņa valdīja godīgi un pareizi, domājot par visām dzīvajām būtnēm.
Taču Ļaunuma dēmons Hardifeils gribēja ieņemt Mātes Dabas vietu tronī un pārvērst Zemi par viņa ļaunuma mitekli.
Abas puses- Māte Daba un Hardifeils uzsāka milzīgu cīņu savā starpā, bet Māte Daba bija gudra un viltīga. Viņa pamanījās uzcelt cietoksni, kur ieslodzīt visu ļaunumu. Cietoksni nosauca par Kandraku- par godu enģelim, kas krita kaujā ar tumsību.
Kad ļaunums bija ieslodzīts cietoksnī un pasaule atguvusi savu saticību un mīlestību, Māte Daba tik un tā nejutās droša par cietoksni: ja nu tas sabrūk?
Viņa ieslodzīja savu milzīgo spēku mazā kristāla piekariņā un pareģoja sekojošo:
Kad ļaunums sagraus Kandraku un centīsies apsēst pasauli, šo amuletu enģeli atdos pieciem cilvēkbērniem. Tie iemantos manus spēkus un kļūs par Kandrakas Sargātājiem. To liktenis būs sargāt Zemi no ļaunuma un atjaunot pasaulē mieru.

Uzdevums

Kandrakas cietoksnis, ļaunuma spīdzināts, beidzot ir sagruvis. Tas ir noticis tagadnē, 21. gadsimtā. Kā jau pareģots amulets, kam vārds ir Dabas Sirds, ir nonācis uz Zemes, bet vēl nav atradis izredzētos. Kad mes iegūsim spējas mūsu uzdevums būs aizsargāt Zemi no ļaunuma un arī reizē paturēt savu spēku noslēpumā, citādi tas zudīs.

Norises vieta

Kā jau minēju, viss sāksies 21. gadsimtā- precīzāk 2004. gadā, piecas dienas pirms Ziemassvētkiem. Mēs mitināsimies mazā pilsētiņā- Polanīsā. Šī mazā pilsētiņa atodas ASV, netālu no Kanādas robežas.
Laika apstākļi te ir kā Latvijā- ziemā sniegs, bet vasarā silts un saulains laiks.

Pieteikšanās

Pieteikšanās notiks ATD sadaļā. Varēs pieteikties par šādiem tēliem:

4 Kandrakas Sargātāji/as
*uguns
*ūdens
*zeme
*gaiss
5 parastie iedzīvotāji
3 būtnes no citpasaules

Paskaidrošu: Kandrakas Sargātāji, būs tie, kas cīnīsies ar ļaunumu un aizsargās pasauli. Parastie iedzīvotāji ir vienkārši cilvēki, kas draudzējas ar kādu no Sargātājiem. Būtnes no citpasaules ir atsūtītas, lai palīdzētu Sargātājiem. Citpasaules būtnes 21. gadsimtā uz Zemes īsti neiederas, jo nākušas no galīgi citām planētām.

Anketa

1)Tēla vārds, uzvārds
2)dzimums
3)rase(Izredzētie ir burvji, iedzīvotāji- cilvēki, bet citpasaulieši var būt, kas vēlas)
4)augums
5)vecums(Izredzētajiem un iedzīvotājiem 12-16 gadiem)
6)kas tu būsi- Izredzētais(pierakstiet elementu), iedzīvotājs vai citpasaulietis
7)ģimene(obligāti jābūt)
8)speciāli spēki (tikai Izredzētajiem)
*ugunis- šaut, radīt un apstādināt uguni
*ūdens- šaut, radīt un apstādināt ūdeni, kā arī lieliski peldēt
*zeme- likt augiem izplaukt vai novīst, pārvietot priekšmetus ar domu spēku
*gaiss- lidot, radīt milzīgu vēju un sniegputeni
9)mājdzīvnieki(bildi ar var ielikt)
10)izskats(bilde nav obligāti)
11)rakstura apraksts un bio


Es būšu Izredzēto vadone- Dabas Sirds glabātāja.

1) Bonija Teilore
2)sieviete
3)burve, jo esmu Izredzēto vadone
4)158 cm
5)14 gadi
6)Izredzēto vadone
7)Mamma un tētis ir cietumā, tādēļ Bonijai nākas dzīvot pie sava lielā brāļa Džerija. Džerijs ir jauks un labsirdīgs 28 gadus jauns vīrietis. Viņam pieder mazs grāmatu veikaliņš.
8)pārvalda visus dabas spēkus
9)mazs, balts kaķēns vārdā Mazulis
10)
11) Priecīgā un bezrūpīgā Bonija ir ļoti simpātiska un neparasta meitene. Viņa vienmēr ir gatava citiem palīdzēt. Bonijas mīļākā stunda ir zīmēšana. Viņa ir daudzsološa jaunā modes dizainere. Meitene spēj vecas drēbes pārvērst pavisam jaunās un modernās. Uz Polanīsu Bonija ir tikko pārcēlusies un šeit nevienu nepazīst.

LS sāksies, kad būs pieteikušies visi četri Izredzētie. Bez manis LS nesākam!

[Fēsa]

Labi, uzrakstīšu, ka esi pieteikusies uz zemi, bet domāju šī lieta bija jānokārto pa PZ! Lai nu kā, gaidu anketas, lai varam sākt!

[Dan_Is_Mine]

1)Elizabete Krozeta
2)Sieviete
3)Burve
4)162cm
5)15 gadi
6)Izredzētā
7)Eliazbete dzīvo ar saviem vecākiem.Viņai ir brālis Vilijams kuram ir 29 gadi.Viņš dzīvo Anglijā.
8)Zeme
9)Eliabetei ir mazs melns kaķēns,Melnītis.
10)
11)Elizabete ir ļoti jauka meitene.Viņa vienmēr ir gatava kādam palīdzēt.Skolā,viņas mīļākā stunda ir vēsture.Elizabete vienmēr ir dzīvojusi Polanīsā.

[Fēsa]

OOC: Sākam postot!

IC: Bonija iegāja skolā un palūkojās visapkārt. Tas bija plašs, garš koridoris pilns ar skapīšiem un durvīm uz dažādiem kabinetiem. Apkārt čaloja jaunieši un skolotāji. Bonija vārgi pasmaidīja un devās pie sava skapīša. Pirmā skolas diena. Cik jauki! viņa nodomāja un atvēra skapīti. Meitene izņēma grāmatas un grasījās jau iet uz pirmo stundu- vēsturi, kad aiz viņas muguras atskanēja rūcoša balss. Sveika, mazā! tā iesēcās. Bonija apcirtās un paskatījās uz runātāju. Tas bija nedaudz vecāks zēns ar rudiem matiem un vasaras raibumiem. Viņam aiz muguras stāvēja vēl divi citi zēni- apaļīgs un garš ar lielu degunu. Ko jums no manis vajag? Bonija sabijusies jautāja. Zēni iesmējās un saskatījās. Bonija ievilka elpu. Nekas labs nebija paredzams. Viņas rokas ieķērās spilgti zilajā džemperī.

[Idril]

Silvija lepni iesoļoja skolā.
Pirmā skolas diena. Šogad gan ies jautri...
Viņa nodomāja. No šī gada viņa gaidīja daudz. Viņai bija daudz draudzeņu un viņa bija diezgan populāra. Vispār viņa mēdza būt līdzjūtīga u jauka, bet reizēm viņai uznāca "melnie" un Silvija kliedza uz visiem un bija īsts postošs viesulis un vienīgais kas ļāva viņai nomierināties bija kārtīgi izlādēt dusmas peldot un tādejādi uzstadīt kārtējos rekordu. Silvija atvēra skapīti un izņēma vēstures grāmatas. Vēsture viņu pilnīgi garlaikoja, bet negribējās bastot stundas pirmajā skolas dineā tādēļ Silvija aizsūtījusi draudzenes uz viņu stundām devās uz klasi un redzēja, ka vienai meitenei daži skolas huligāni piesienas. Sil;vija nostājās pie pretējā skapīša uin nolēma pavērot, kas notiks vēlāk un varbūt pat iejaukties. Šodien viņai bija labs garastāvoklis.

[Tinuviel]

Raena iegāja skolā. "Nu tad beidzot viss sākās..." viņa smaidot nodomāja un iegāja skolā. Pagājusi gabaliņu uz priekšu, viņa juta, ka uz acīm kāds uzliek plaukstas un neļauj iet tālāk. "Kol!" Raena iesaucās un apgriezās. Jā, tas bija Kols. "Sveiks. Tu arī uz algebru, ja?" Raena jautāja un sadevušies kopā rokās viņi devās uz algebras kabinetu. Varēja redzēt, ka viņi ir pārītis.

OOC:Es pieņemu, ka tā kā esmu 16 gadus veca, tad es mācos jau nākamajā klasē, so stunda man ir cita, ok?

[Fēsa]

OOC: Okey, okey!

IC: Zēni atkal iesmējās. Vai viņa nav piemīlīga? jautāja resnis. Paklau, ja jūs mani atvainotu es labprāt dotos uz klasi! Bonija teica un pamanīja, ka lēnām paliek arvien dusmīgāka. Nē mēs tevi neatvainosim, mazā. Tu esi jauniņā, ne tā? viņi jautāja, lai gan atbildi skaidri zināja. Bonija palika rvien dusmīgāka. Jā, bet kāda jums tur daļa! viņa atcirta un ar skaļu blīkšķi aizcirta skapīša durvis, gandrīz iespiežot tajās rudmatainā zēna pirkstus. Zēns nikni saviebās un dusmās zvērojot paskatījās uz Boniju. Tu mazā... viņš grasījās lamāties, bet Bonija veikli iespēra viņam pa kāju un veiksmīgi izspruka no gūsta. Viņa cik vien ātri spēja iesoļoja vēstures kabinetā un atslīga pēdējā solā. Nu gan jauka sagaidīšana! viņa nodomāja un uzlika uz galda grāmatas.

[Tinuviel]

Raena kopā ar Kolu iegāja algebras kabinetā, bet pirms tam bija jāiet garām pulciņām zēnu kurus kā izrādās viegli bija apspēlējusi kāda meitene. bet Raena tikai pasmaidīja un apsēdās pēdējajā solā. Viņa izkrāmēja stundai vajadzīgās mantas uz galda un paskatījās uz Kolu. Viņa smaidīja. Kols arī.

[Ragainīte]

Seira iegāja skolas ēkā brīdī, kad kāda neredzēta meitene iespēra rudmatainajam,nejaukajam zēnam. "Tā viņam vajag!" nodomāja meitene. Seira piegāja pie skapīša un nolika dažas grāmatas, izņēma vēstures grāmatu. Seira devās uz vēstures kabinetu un apsēdās savā solā ( 3.solā).

[Tinuviel]

Raena novērsās no puiša un paskatījās uz skolotājas galdu. Tur neviena nebija. Vismaz skolotājas ne. "Vai tad nebija jau zvans?" Raena pajautāja Kolam. Viņš pakratīja galvu. Nē. Tad Raena pačukstēja Kolam:"Klau, redzēji to jauniņo, kas sadeva rudītim un viņa "bandai"? Es gribētu ar to meiteni aprunāties. Nezinu, bet viņa mani ieinteresēja.." Kā Raena bija pabeigusi, klasē ienāca skolotāja.

[Idril]

Silvija pavēroja amizanto situāciju, bet neko neteica. Zvans bija noskanējis jau pirms kāda brītiņa, bet tas Silviju netraucēja un viņa lēnā gaitā devās uz vēstures kabinetu. Iegājusi iekšā viņa aizcirta durvis cerot pakaitināt skolotāju, bet viņa/s tāpat nebija, bet kārtējo uzmanības devu Silvija loģiski ieguva. Silvijai patika būt skolas populārajai meitenei. Viņai bija draudzeņu bars, kas viņai sekoja un daudzas padibenes, kā viņa izteicās par daudziem citiem skolniekiem, kas noteikti gribētu būt viņas vietā. Silvija nosēdās savā ierastajā vietā klases vidū un uzsmaidīja apkārtējiem. Viņa bija tērpusies ādas biksēs un baltā blūzītē, kas iespējams neatbilstu pirmajai skolas dineai, bet tā, kā viņai patika būt vadonei un diktēt skolas modi viņa ģērbās kā gribēja. Viņas draudzenes momentāli metās izteikt komplimentus par dārgajiem auskariem, ko viņai bija atsūtījis nīstais tēvs un kurus viņa uzvilka tikai tāpēc, ka tie bija no tiffany. Silvija īstenībā necieta daļu savu pazemīgo draudzeņu, jo tās vienmēr viņai izdabāja un tām nebija sava viedokļa. Silvija cienīja cilvēkus, kuri cīnījās par savu nostāju, lai kāda tā būtu, bet diemžēl šajā skolā šādu personu nebija pārāk daudz un Silvija ka pati izteicās labprāt diktēja nabaga nejēgas, kas klausīja viņai uz vārda.

[Tinuviel]

Raena paskatījās uz skolotāju. Likās, ka viņa uzsprāgs. Tad viņa uzrakstīja uz tāfeles virsrakstu un sāka paskaidrot vielu, kuru Raenas klase bija apguvusi pirms gada vismaz. Tāpēc Raena atļāvās neklausīties un kaut ko uzdricelēt un klades malas. Tad viņa paskatījās apkārt. Likās, ka visa klase sāk skatīties uz Raenu. Bet Raena dzēlīgi paskatījās uz klases vecāko, un visa klase turpināja klausīties skolotājā. bet Raena gandarīti iekārtojās krēslā.

[Idril]

Silvija negribēja garlaikoties un klausīties veco vielu tādēļ viņa sāka uzdot pavisam neatbilstošus jautājumus un tracināt skolotāju. Viņa bija savā stihijā.
Skolotāj, es nesaprotu kādēļ jūs stāstāt veco vielu! Es taču jūtos aizvainota, ka jūs mani par tādu muļķi uzskatat.
Silvija teica, bet skolotāja atteica
Silvija esi tik laipna un vismaz pirmajā skolas dineā - aizveries!
Silvija bija pieradusi pie skolotāju aizkatinājuma, bet lieliski prata tēlot. Viņa aizlika rokas sejai priekšā un sāka šņukstēt. Skolotāja tāfeles priekšā izskatījās apmulsusi, beet Silvijas draudzenes sāka mierināt Silviju un ķengāt skolotāju, bet pasti Silvija pie sevis smaidīja. Manevrs bija izdevies un viņa pat nobirdināja divas asariņas.

[Tinuviel]

"Kaut ātrāk pienāktu stundas beigas..." Raena pačukstēja Kolam un dzirdēja, ka skolotāja pārbauda žurnālu. "Tā... Mortingienas jaunkundze ir?" skolotāja jautāja. "Nevis Mortingiena bet gan Mortingena! Jā, es esmu!" Raena aizvainoti teica. Šī bija vienīgā skolotāja, kas neprata izlasīt viņas uzvārdu. Visu laiku. Bet Raena nemaz tik daudz nepārdzīvoja. Skolotāja savilka uzacis un dusmīgi ķērās klāstīt vienam skolēnam Skolēnu Noteikumus, jo viņš stundā kaut ko košļāja. Raena pasmīnēja.

[Idril]

Līdz zvanam bija piecas minūtes, bet tas Silviju netraucēja. Viņa piecēlās un iedevusi grāmatas savai uzticamākajai draudzenei, lai nes viņa devās uz durvju pusi
Silvijas jaunkunddz? Kur jūs ejat?
Viņa vaicāja. Skolā visi pat skolotāji bija sākuši saukt Silviju vārdā.
Stunda ir jau gandrīz beigusies un es neuzskatu, ka šī atkārtošanas vie;a ir man piemērota! Ja nu jūs gadījumā neatminaties es gala ieskaitē dabūju visus 100 punktus!
Silvija pašpārliecināti noteica un pirms skolotāja bija ko atcirtusi Silvija durvis oplaši atvērusi izgāja gaitenī.

[Tinuviel]

Zvans noskanēja par dažām minūtēm vēlāk nekā vajadzēja. Raena piecēlās, salika visu somā un par brīnumu saprata, ka skolotāja nav neko uzdevusi. "Forši!" Raena nodomāja un paņēmusi aiz rokas Kolu, viņi abi izgāja no klases un apstājās pie vēstures kabineta durvīm. Pamazām likās, ka gaitenis paliek tukšāks, nevis pilnāks, bet tomēr tā nebija. "Kur tā meitene ir pazudusi???" viņa sev jautāja, bet neuzdrīkstējās iet projām. Viņa gaidīja.

[Ragainīte]

Seira noskatījās uz meiteni, kas izaicināja skolotāju. Viņa domāja: " Jā, Silvijā kā vienmēr savā elementā" ::nozvana zvans:: Meitene nevīžīgi sameta savus piederumus somā un joņoja laukā, gandrīz apgāzdama nabaga skolotāju. Viņa izgāja, pareizāk sakot izskrēja laukā un ieraudzīja kādu meiteni un zēnu." Izskatās, ka viņi kādu meklē " nodomāja Seira.

[Fēsa]

Bonija klusējot vēroja klasē notiekošo. It īpaši viņa uzmanību pievērsa skolotājiem. Klase pagaidām likās drausmīga. Dažas meitenes jau bija paspējušas ar viņu sakasīties un centās ieskaidrot, ka Silvija- visai izlecīga meitene ir skolas modes diktētāja. Turklāt tās centās iegalvot Bonijai arī to, ka viņas spilgti zilais džemperītis un džinsas ar pašuzšūtajām sirsniņām bija modē pirms kādiem pieciem gadiem.
Atskanēja zvans un Bonija izgāja no klases. Kas nez nākamā par stundu? viņa nodomāja un nopūtās.
Viņa paskatījās uz cilvēkiem, kas stāvēja koridorī. Viena no tām bija meitene no Bonijas klase. Viņa pienāca pie Seiras.
Čau! Tu laikam esi no manas klases! Mani sauc Bonija. Atvaino, bet vai nepateiksi, kas nākamā par stundu? Bonija jautāja un saglabāja savu jautro toni.

Šo rakstu rediģēja Fēsa: 26.11.2004 19:23

[Idril]

Silvija pagriezās un devās atpakaļ uz klasi. Viņa bija aizmirsusi savu jauno Nokia telefonu klasē.
Neiešu tak to tur atstāt!
Viņa nodomāja un aizsūtījusi savu uzticamo baru uz nākamo stundu bez ierastās delegācijas devās uz klasi un paņēmusi telefonu ejot ārā viņa beidzot ieraudzīja citus cilvēkus.
Nākamā stunda ir Algebra!
Silvija noteica un nostājās pie Bonias un Seiras
Sveika, Seira, neesi sen satika. Tu esi jauniņā? Tas gājiens ar rudo bija labs, bet uzmanies no viņiem. Viņi pat man reti klausa!
Silvija noteica iebāžot telefonu kabatā.

[Tinuviel]

Raena noskatījās uz meiteni un redzēja, ka citas arī laikam ir sajūsmā par viņas veiklo gājienu. Tad Raena pagāja soli uz priekšu un sacīja Bonijai:"Sveika! zini, es redzēju tavu gājienu ar rudīti un viņa bandu. Tu labi izdarīji, bet es tev iesaku uzmanīties. Pat mūsu puiši dažreiz nespēj viņus apvaldīt, so..." Viņa diezgan izteikti ignorēja Silviju, un pēc pēdējajiem vārdiem pameta acis uz Kolu, jo likās, ka viņš par "pat mūsu puiši dažreiz nespēj viņus apvaldīt" bija diezgan neapmierināts.