Kādos brīžos visvairāk izpaužas jūsu radošums? Opcijas

[Andromeda]

Šajā pavedienā, jūs varat dalīties pieredzē, par brīžiem kad uzbrucis radošais gars.
Reizēm uznāk iedvesma kaut ko darīt .
Piemēram, vēlā vakara stundā pie atvērta loga uznāca vēlēšanās pazīmēt.
Citreiz, ēdot apelsīnu prātā iešaujas kāda ideja, kas pamudina sākt rakstīt kādu interesantu stāstu.
Vai ar Jums kaut kas tāds ir atgadījies?

[Corvus]

mmm, ir 2 veidu iedvesma - stāvoklis un ideja. Par iedvesmu kā noskaņojumu te izskan visai bieži - man tā nāk vienkārši, atslēdzoties no visa apkārtējā - kaut vai palienot zem segas. 2. variants - ideja - visbiežāk rodas, kad esmu ļoti noslogots. Tad pilnīgi var just, kā zem matiem zobratiņi griežas. Tādā brīdī aizeju nopīpēt un ideja ir klāt.

[Violettā Lelle]

Iedvesma man uznāk vien tad, kad esmu viena. Apkārtējie ir pārlieku trokšņaini, lai patiesi rastos iedvesma ko īpašāku par to, ko daram ikdienā, izdarīt.
Atliek vien radīt sev patīkamu, mīklainu, pat teiksim ''maģisku'' gaisotni, un tev būs iedvesma, apsolu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Purple mist]

Negaidītos brīžos. Un visbiežāk tas notiek tādā laikā, vietā un telpā, kur nevaru izpausties.
Piemēram, vakaros, kad nespēju aizmigt.
Domas šaudās pa prātu, es tām nespēju izsekot. Bet tad, viena, tikai viena doma apstājas. Mēģinu to kaut kur iemūžināt, pierakstot, uzzīmējot. Diemžēl, tas sanāk ļoti reti.

[washulis]

kad esmu gultā un vienkārši izdomāju kaut kādus stāstus... pašia interesanti paliek, bet visinteresantākie ir tad, kas esmu starp miegu un nodomu... tas būt tā... par rakstīšanu.
ja par zīmēšanu, tad iedvesma rodas kaut ko ieraugot, izdomājot... tā vispār varētu sākt zīmēt kaut ko jebkurā laikā... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

[Līg]

Parasti naktīs vai rītos. Bieži vien kāda doma iešaujas prātā pārblīvētos tramvajos vai vilcienos - katrā ziņā vietās, kur šī doma vienmēr paliks tikai domas veidā.

[šausmiņa]

iedvesma var rasties gandrīz jebkurā mirklī - to var ierosināt kāds vārds, skaņa vai bilde. un tai ir jāļaujas!

bet iedvesma var nākt arī kad esi viens pats, kad iegrimsti sevī un atceries padarīto vai fantazē par vēl padarāmo vi neiespējamo!

[Ķipītis amonjakā]

Man vienmēr gribas kko rakstīt kad man ir skumji vai ir lielas bēdas. Bet priekos man nekad nesanāk neko izgudrot..

[whitegirl]

Es maacos maakslas koledzhaa taa kaa radoshais gars man ir jaauztur visu laiku. Gribot, negribot maakslas izpausme jaspiezh aaraa no visiem galiem bez maz vai katru dienu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Nadīna]

kad esmu darbā, tad skatoties uz cilvēkiem, runājot ar tiem, vērojot viņus,gribās apsēsties un pierakstīt visu, visu ko es redzu un ko es izdomāju. Tas attiecas uz rakstīšanu. Tātad-darbs ,pagaidām, mani iedvesmo rakstīt.
Bet kaut ko zīmēt, gleznot, veidot utt.. tādai iedvesmai nav izteikts parādīšanās brīdis. Tā itin kā uzbrūk, pēkšni un negaidīti. Tad ir vienalga kur esmu, ko daru, kā jūtos, šī iedvesma ievelk un rodas ideja, ko tad mēģinu saglabāt, ja nu nekādi nav iespējams kaut vai uzskicēt, un tad pie pirmās izdevības ķeros klāt tā īstenošanai. Jo mazāk brīvu brīžu, jo vairāk šķiet, ka iedvesma uzbrūk visnepiemērotākajos brīžos, bet tā jau nav, es tikai pati neesmu spējīga sajust tās tuvošanos un pienācīgi tai pakalpot.

[kauliņš]

Parasti iedvesma rodas tas, kad es esmu viena un mierīga, jo stress un apkārtējo skaļums ir kā bubulis idejām. Dažkārt ir tā, kad tu taisies iet gulēt, bet miegs kā nenāk tā nenāk, lai arī cik nogurdinoša diena nebūtu bijusi. Tad prātā dzimst dažādi stāstiņi. Citreiz redzot kādu skaistu, aizkustinošu skatu tā vien gribās kā to iemūžināt savā atmiņā, bet kā nelielu stāstiņu nevis fotouzņēmumu. Un tajos mirkļos, kad esmu lamīga un gluži vai liekas, ka prieks spraucas ārā no katras poras, tad gribas dziedāt. Tā visa ir iedevesma priekš manis, un cits varbūt pat nesaskatīs šajās parādībās ko ievērības cienīgu.