'Naktssardze: Amēlijas mantojums' - ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Mēs esam Citādie
Mēs kalpojam dažādiem spēkiem
Bet Krēslā nav atšķirības starp tumsas neesamību un gaismas neesamību
Mūsu cīņa ir spējīga iznīcināt pasauli
Mēs noslēdzam Dižo Līgumu par pamieru
Katra puse dzīvos pēc saviem likumiem
Katra puse iegūs savas tiesības
Mēs ierobežojam savas tiesības un savus likumus

Mēs esam Citādie
Mēs radām Nakts Sardzi
Lai Gaismas spēki uzraudzītu Tumsas spēkus

Mēs esam Citādie
Mēs radām Dienas Sardzi
Lai Tumsas spēki uzraudzītu Gaismas spēkus

Laiks izlems mūsu vietā

Daži no cilvēkiem (aptuveni 1 no 10 000), piedzimst par Citādajiem. Personām, kuras ir apveltītas ar spējām uz maģiju. (Vārds „cilvēki" nebūs korekts, jo Citādie nepieskaita sevi pie cilvēkiem.) Viņi var ieiet Mijkrēslī – maģiskā pasaulē, nepieejamā parastajiem cilvēkiem. Citādo varenība ir milzīga – viņi nepazīst slimības, var apturēt savu novecošanu, pakļaut sev parastos cilvēkus.

Pēc savas dabas Citādie sadalās Tumšajos un Gaišajos. Gaišie Citādie uzskata, ka dzīvo dēļ citiem, kamēr Tumšie ir egocentriski – parastie cilvēki viņiem ir tikai barības avots, nekas vairāk. Iemesls šādai iedalīšanai – atšķirīgās iespējas viņiem iegūstot maģisko enerģiju. Tumšie var pa tiešo „sūkt" enerģiju no cilvēkiem un uzskata tamlīdzīgu iespēju par dabīgu. Gaišie uzskata šo iespēju nepieņemamu Citādajiem... Tieši atšķirīgā attieksme pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli arī ir pamats viņu konfliktam. Kaut kad sen, saprotot, ka viņu cīņa var iznīcināt visu dzīvo uz Zemes, Gaismas un Tumsas spēki noslēdza Līgumu par pamieru.

Kopš tā laika karš pārgāja aukstās pozīcijās: katrs Citādais iegūst tiesības veikt noteiktu skaitu maģiskas iedarbību, vērstas pret citiem. Vampīri un vilkači regulāri iegūst licenzes uz medībām (upuri tiek atlasīti nejaušā kārtā ar „vampīru loterijas" palīdzību). Attiecīgi, Nakts Sardze seko, lai Līgumu ievērotu Tumšie, bet Dienas Sardze uzrauga Gaišos. Augstākās instances kategorijā, uzraugot Līguma satura ievērošanu no abām pusēm atrodas Inkvizīcija – skaitā neliela, bet varena organizācija, kas sastāv gan no Tumšajiem, gan no Gaišajiem.


Spēks

Kategorijas

Pēc sava spēka Citādie iedalās septiņās kategorijās vai līmeņos: no septītā (zemākā) līdz pirmajam (visaugstākais). Nospiedošais vairākums magu pieder pie kategorijām no ceturtās līdz septītajai. Trešās kategorijas magu ir ievērojami mazāk, bet pirmās divas kategorijas ir retas arī lielās pilsētās.

Ir arī spēcīgāki magi par pirmās kategorijas magiem. Taču tie ir reti sastopami. Viņus dēvē par Dižajiem, vai magiem ārpus kategorijas. Visu Dižo magu spēks ir apmēram vienāds.


Iniciācija un Spēka puses

Eksistē divas Spēka puses – gaišā un tumšā. Mags par gaišo vai tumšo nekļūst no dzimšanas. Viņš izvēlas Spēka pusi iniciācijas brīdī, kuru viņam veic cits mags. Pusi, kuru viņš izvēlēsies, bieži ir atkarīga no noskaņojuma, kurā mags atrodas iniciācijas brīdī. Tāpēc iniciatori cenšas sagatavot iniciējamā noskaņojumu, lai kļūstot par pilnvērtīgu Citādo, viņš izvēlētos to pusi, kuru atbalsta iniciators. Bet gadās tā, ka neiniciēts Citādais jau no paša sākuma ir noskaņots uz kādu no Spēka pusēm. Līdz iniciācijai nākamajam magam piemīt tikai vāji spēju aizmetņi. Pēc iniciācijas mags parasti iziet apmācību un viņam nosaka kategoriju.

Gaišajiem Citādajiem svarīgas tādas īpašības, kā pienākums, uzticība, kalpošana cilvēkiem, mīlestība. Viņi barojas ar gaišo enerģiju, kuru izplata cilvēki, izjūtot „gaišus" pārdzīvojumus – mīlestību, maigumu, simpātijas. Gaišie var savākt visas „gaišās" jūtas, kas var degradējoši ietekmēt cilvēku psihi. Tāpēc pilnīga „gaišo" emociju „izsūkšana" tiek izmantota tikai ārkārtējās situācijās. Gaišais Citādais, kas bez īpaša iemesla paveic rīcību, neatbilstošu Gaišo ētikai, izšķīst Krēslā, ja nespēj pārliecināt sevi, ka viņa rīcība ir ētiski attaisnojama.

Tomēr Gaišie nav svētie. Gaišais Citādais vēsā mierā var atņemt bagātajam džipu (pareizāk, izmantot maģiju, piespiežot bagāto to atdot) vai izteikt vēlēšanos nodedzināt restorānu, kur viņam iedeva saindētu ar arsēnu ēdienu, neskatoties uz to, ka arsēns magu nenogalinātu, bet uz dažām dienām ieliktu slimnīcā, bet restorāna īpašnieks un viņa ģimene paliktu bez iztikas līdzekļiem, un ka restorāna īpašnieku piespieda ielikt arsēnu ēdienā ar nāves draudiem viņam. Divi Gaišie Citādie, esot par kareivjiem divās naidīgās armijās kara laikā, var izmantot maģiju viens pret otru.

Tumšajiem Citādajiem svarīgas tādas vērtības kā brīvība, neatkarība, spēks. Piemēram, Maskavas Dienas Sardzes vadītājs, Zebulons lepojas ar to, ka nav spējīgs mīlēt. Tumšie Citādie barojas no tumšās enerģijas, kuru izplata cilvēki, izjūtot „tumšos" pārdzīvojumus – bailes, dusmas, sadistisku baudu un tamlīdzīgi. Šo „tumšo" pārdzīvojumu „uzsūkšana" īslaicīgi uzlabo cilvēku pašsajūtu. Pēc tam negatīvie pārdzīvojumi parasti atgriežas ar dubultu spēku, atšķirtībā no pozitīvajiem, kuri neatgriežas.


Krēsla

Krēsla ir cita, paralēlo ēnu dimensiju kopums, kas eksistē vienlaicīgi ar mūsu pasauli, un ar to ir cieši saistīta. Krēslai ir vairāki slāņi, kas atrodas dziļāk un dziļāk Krēslā, jeb arvien vairāk atšķiras no mūsu pasaules.

Tikai Citādie ir spējīgi ienirt Krēslā. Katrs slānis izskatās kā cita pasaule. Jo spēcīgāks ir Citādais, jo dziļāk viņš var ienirt.
Pirmais slānis ir pieejams jebkuram no Citādajiem. Zemāk par trešo līmeni var ienirt tikai Dižie magi. Cilvēki uz Krēslu var iedarboties citādi. Spēcīgs sprādziens var ienirt Krēslā līdz otrajam slānim. Kodolsprādziens izdedzina ne tikai cilvēku pasauli, bet visus Krēslas slāņus. Durvis Krēslā, lai arī aizslēgtas parastajā pasaulē, vienmēr var atvērt. Pirmajā Krēslas slānī pazūd smaržas, bet līdz trešajam slānim izbalē krāsas. Enerģētiskā barjera lai tiktu nākamajā slānī pieaug pa eksponentu.

Kaķiem neeksistē parastā pasaule un Mijkrēslis – viņi redz visas pasaules vienlaikus.

Katram Citādajam reakcija un Krēslu ir individuāla – viss ir atkarīgs no viņa spēka un prasmēm. Spēcīgāks un pieredzējušāks burvis priekšmetu kontūras Krēslā redz asāk un pārvietojas tajā vieglāk. Vājākais, jo dziļāk ienirst Krēslā, jo vairāk kļūst lēnāks un viņam paliek grūtāk pārvietoties.

Atrašanās Krēslā no organisma prasa īpašu enerģijas patēriņu, tāpēc ir bīstama kā jaunam Citādajam (var novest tā dēvētājā „Krēslas komā"), tā arī Citādajam ar stāžu (izsūc spēkus – un runa nav tikai par maģisko Spēku, bet arī par banālu glikozi asinīs).

Ieiešana Krēslā notiek sekojoši: Citādais koncentrējas un materializē savu ēnu, tā kļūst labāk redzama (rodas iespaids, ka aiz muguras spoži izgaismo, lai ēna liktos garāka un tumšāka), tad pieceļas un kļūst tāds kā dūmu veidojums, kurā Citādais ienirst un tādējādi nonāk pirmajā Krēslas slānī. Lai nonāktu dziļākos slāņos, ir ēna jāpaceļ pirmajā slānī, kas ir grūtāk, jo tur ēnu praktiski nav. Attiecīgi otrajā slānī tas ir vēl grūtāk... un tāpēc dziļākajos slāņos ienirt var tikai spēcīgākie magi.

Krēsla ne tikai izvelk Spēku no Citādā, tā izsūc dzīvības enerģiju. Pirmajā slānī pūš ledains vējš, bet ne tāds, kuru pazīst cilvēki. Šis vējš izsaldē līdz kaulu smadzenēm, paņemot pašu dzīvību. Dziļākos slāņos ir līdzīgi.

Laiks tur rit ātrāk kā parastajā pasaulē, bet tikai priekš Citādā apziņas un ķermeņa. Fiziskie procesi ir saistīti ar mūsu pasauli un laikā pārvietojas tikpat ātri. Tāpēc no Citādā viedokļa pasaule ap viņu palēninās - pulksteņa rādītāji un cilvēki kustas lēnāk, tasīte, kas pārkritusi pār galda malu, zemē krīt ilgāk. Līdz ar to Krēsla dod zināmas ātruma priekšrocības salīdzinājumā ar parasto pasauli. Jo dziļākā Krēslas slānī nonāk Citādais, jo vairāk laiks tur rit ātrāk. Piemēram, nonākt otrajā slānī, Citādais var tur sabūt vairākas minūtes no paša viedokļa, bet parastajā tikmēr paies tikai nedaudzas sekundes.

Pirmais Krēslas slānis līdzīgs mūsu pasaulei. Bet tas ir miris un izžuvis. Krāsas ir pelēcīgas un izplūdušas. Šeit labi var redzēt, kā parastās pasaules objekti pārvietojas lēnāk. Pirmajā slānī reljefa virsma gandrīz pilnībā sakrīt ar mūsu zemi. Praktiski visi objekti no mūsu pasaules tur saglabājas nemainīti, bet gandrīz cauri visiem var ar ieskrējienu tikt cauri. Šajā slānī ir redzama lietu patiesā būtība, atklājas senu kauju vietas, var redzēt nāves pēdas (nāve vispār ir ļoti spēcīga maģija – atstāj pēdas visos Krēslas slāņos). Ja, piemēram, kāds uzrakstīja avīzes rakstu, tad skatoties to caur Krēslu, var izlasīt to, ko patiesībā domāja vai nojauta raksta autors.

Cauri Krēslai var lasīt tekstus, kas uzrakstīti citās valodās, bet tad teksta stils kļūst neizteiksmīgs. Visas kustības šeit kļūst palēninātas, tas ir, prāts visu uztver ātrāk kā parastajā pasaulē, bet ķermenis, vēl saistīts ar to, tiek nedaudz kavēts kustībās, līdzīgi kā ūdenī. Grūtāk ir runāt, elpot, kustēties. No mutes nāk auksta elpa. Dzirdama zema, attāla šalkoņa, vai dunoņa, kas atgādina jūras skaņas. Cilvēki šajā slānī ir redzami kā neskaidras ēnas. Krēslā parādās dzīvo būtņu auras. Vienīgais Krēslas iemītnieks – zilās sūnas. Parazīts, kas barojas ar cilvēku emocijām. Bet ja tās saņem pārāk daudz enerģijas, tad sūnas nespēj to uzņemt un sadeg (ja tās iznīcina Gaišais) vai sasalst (ja Tumšais). Dienā starp mākoņiem paspīd mironīga gaisma, bet naktī debesis ir piķa melnas. Mēness vietā ir pelēku putekļu josla.

Otrais slānis izskatās daudz drūmāks, bet nedaudz dzīvāks, kā pirmais. Krāsu vispār nav. Visapkārt smaga migla, gluži kā ar svinu. Fiziskie priekšmeti šeit vēl vairāk bremzējas. Debesis ir aizklātas bieziem mākoņiem. Dažreiz starp tiem paspīd mirusi gaisma. No mākoņiem bieži līst lietus, kurš, kā liekas, smaržotu pēc amonjaka un deguma, ja šeit varētu sajust smaržas. Naktī augstu debesīs nespodri, gluži kā ar traipiem, tiekot cauri mākoņu segai spīd trīs mēneši – balts, dzeltens un asins sarkans. Ja parastajā pasaulē paceļas augstā tornī un tajā ieietu otrajā slānī, tad kritiens lejup būs ļoti lēns.

Trešajā slānī ēku vietā ir akmeņu plātnes, apvītas ar sausiem koka stublājiem. Sastopami mazi, sačokurojušies koki (nav saprotams, vai tie ir koki, jo lapu nav, tikai brīnumainā kārtā kopā sapinušies zari). Telpa pretojas asām kustībām. Debesīs peld mirdzoši mākoņi, gluži kā sastāvot no tērauda skaidu un glicerīna maisījuma. Saules vietā atrodas ļoti augsts purpursārts ugunīgs mākonis – vienīgais gaišais traips pelēkā dūmakā.

Pirmais, otrais un nedaudz arī trešais Krēslas slānis – tas ir mūsu pasaules atspoguļojums. Kā likums, priekšmetiem, kas atrodas reālajā pasaulē, eksistē Krēslas ekvivalenti. Bet jo dziļāks slānis, jo mazāk tie ir līdzīgi. Piemēram, parastai granātai pirmajā slānī atbilst tāda pati granāta, otrajā slānī tā var būt akmens gabals. Lidmašīnām pirmajā slānī atbilst lieli akmens gabali. Bet gadās tā, ka Krēslā neatrodas analogi reālajiem priekšmetiem. Piemēram, augstam televīzijas tornim neatradīsies pietiekami augsti koki vai klintis otrajā slānī. Analoģija var neeksistēt arī citu iemeslu dēļ. Izmaiņas, kas notiek reālajā pasaulē, atspoguļojas Krēslā ne uzreiz. Jo dziļāks slānis, jo vairāk tajā aizkavējas laiks no parastās pasaules. Kaujas materiāliem, nogulējušiem zemē no Otrā Pasaules kara laika, pirmajā slānī ir precīzas Krēslas kopijas Jo dziļāks Krēslas slānis, jo vairāk tas atšķiras no realitātes.

Par dziļākajiem slāņiem zināms maz, jo tur var iekļūt tikai Dižie magi un tāpēc tur esošais aprakstīts Citādo apmācību grāmatās netiek.


Sākotnējie Spēki

Kad tika radīts Līgums, tas tika apstiprināts un apzīmogots ar Sākotnējo Gaismu un Sākotnējo Tumsu. Tagad paši Sākotnējie Spēki seko Gaismas un Tumsas līdzsvaram. Ja viena no pusēm kļūst nedaudz stiprāka par otru, Krēsla pārvērš vienu, vēl savu pusi nenoteikušu un vāju Citādo, par Spoguli – ļoti spēcīgu Citādo – un izmanto viņu, lai līdzsvarotu Gaismu un Tumsu.
Pēdējo reizi Spoguļa parādīšanās fiksēta Krievijā. Tas notika dēļ burves ārpus kategorijas, Svetlanas Nazarovas, iniciācijas. Spogulis Vitālija Rogoza veidolā piespieda izmantot lielāko daļu Svetlanas Spēka, tādā veidā atbalstot Līgumu un atkal atjaunojot Gaismas un Tumsas līdzsvaru. Pēc līdzsvara atjaunošanas Spogulis izšķīst Krēslā.

Zvēresti un formāli izaicinājumi uz maģisku divkauju var tikt piesaistīti pie Sākotnējiem Spēkiem. Tādus zvērestus un izaicinājumus Citādais vienkārši nevar nepildīt. Sākotnējie Spēki apstiprina zvērestu vai izaicinājumu ar nelielu rotējošu lodīti Citādā rokā: gaišu, tumšu vai gaiši-tumšu (Inkvizitoriem).


Klases

Visi Citādie iedalās trīs pamatklasēs: tie, kas izmanto Spēku tieši, caur burvestībām. Apbūrēji, kas Spēku ielādē amuletos un tad izmanto tos. Tie, kas spēj mainīt savu veidolu dzīvnieku formā.
Šīs klases ir sastopamas kā pie Gaišajiem, tā pie Tumšajiem. Parasti klases izvēlas pats, izņemot tos, kuriem ir spēja pārtapt dzīvnieku formā. Tā ir iedzimtā spēja.

Gaišie magi. Izmanto maģiju caur burvestībām. Tiek uzskatīta par vislabāko klasi, jo spēj arī veidot amuletus un uzsūtīt lāstus, lai gan parasti ne tik talantīgi. Ir arī visizplatītākā klase. Reizēm tiek dēvēti par gaišajiem burvjiem, lai gan tas ir vecvārds, tomēr sievietes magus gan biežāk sauc par gaišajām burvēm.

Tumšie magi. Tas pats, kas gaišajiem, tikai attiecīgi saistībā ar tumsu.

Zintnieki un zintnieces. Gaišie Citādie, kas Krēslas spēku ielādē amuletos. Papildus nodarbojas ar svētīšanu, lāstu noņemšanu un dziedniecību. Nereti tiek dēvēti par gaišajiem dziedniekiem. Ņemot vērā, ka svētīšana nav efektīgs līdzeklis pret pretinieku, galvenais ierocis ir amuleti. Tāpēc, ja zintniekam liedz jebkādu fizisku materiālu, ko izmantot par Spēka ielādes avotu, lai radītu amuletu, viņi ir gandrīz bezspēcīgi.

Raganas un Zavatniki. Tumšie citādie, kas pamatā ir līdzīgi zintniekiem. Tikai viņi bez amuletu radīšanas spēj arī uzsūtīt lāstus, ir meistarīgi ilūziju radīšanā, parasti maina savu ārieni. Vēl viņiem ir tāda īpašība, ka pieaugot viņu spēka līmenim, viņu āriene strauji noveco. Proti, maza līmeņa ragana var simtiem gadu izskatīties jauna, bet ja viņa palielina savu līmeni, tad noveco. Zavatniki un raganas gan to var aizstāt ar pievilcīgu ilūzijas ārieni, taču ar novecojušu ārieni viņu seksuālā aktivitāte ir līdzīga nullei.

Gaišie magi-transformētāji. Gaišie magi, kam piemīt spēja pieņemt vairāku radniecīgu dzīvnieku veidolu. Tiek dēvēti arī par pārvērtību magiem. Piemēram, var būt mags, kas var pārtapt par grizli lāci, balto lāci un parasto brūno lāci. Viņiem piemīt arī parastās magu spējas, tomēr parasti ne tik augstā līmenī, jo galvenā viņu prasme ir pārvērsties par dzīvnieku un izmantot to cīņā. Jāteic, ka dzīvnieku formā viņi ir izturīgāki, spēcīgāki un ātrāki par parastiem dzīvniekiem.

Tumšie magi-transformētāji. Reti sastopami, ja vispār ir. Runā, ka Gaišie magi transformētāji radušies tāpēc, lai dotu pretsparu vilkačiem.

Vampīri un vilkači.

Vampīri un vilkači – tie ir tā saucamie zemākie Tumšie, spējīgi pārvērst parastus cilvēkus sev līdzīgajos. Viņi visi ir nedzīvi. Viņi eksistē, elpo, ēd, spējīgi radīt bērnus, bet ne viens ar otru. Viņi nav dzīvi, viņiem nav tas, ko dēvē par dvēseli.

Vampīriem ir nepieciešamas cilvēku asinis. Pagātnē viņi nogalināja cilvēku, izsūcot visas viņa asinis. 20. gs. beigās viņi iemācījās iztikt ar donoru asinīm, lai arī labprātāk izsūktu asinis dzīviem cilvēkiem. Katrs vampīrs, saskaņā ar Līgumu, var iegūt no gaišajiem magiem noteiktu skaitu licenzētu slepkavību, lai arī daži iztiek tikai ar donoru asinīm. Tiek uzskatīts, ka licenžu sistēma ir mazāks ļaunums: bez tās vampīri nogalinātu cilvēkus milzīgā skaitā.

Vampīri izvēlas upurus nejauši, tā saucamajā vampīru loterijā. No vampīru loterijas ir atbrīvoti tikai Citādie, viņu ģimenes, kā arī bērni līdz 12 gadu vecumam. Upuri vampīri pilnībā pakļauj savai gribai: tas pats atnāk uz vampīra Aicinājumu un neizjūt ne bailes ne sāpes, kad viņa asinis izsūc, ja vien vampīrs to tīšām nevēlas.

Vampīrs var par vampīru padarīt jebkuru cilvēku, iekožot viņam. Pārvērtību noteikums ir tāds, ka pārvēršanos par vampīru ir jāvēlas abiem, cilvēkam, kas tiek sakosts un vampīram, kurš sakož. Bet katrs vampīrs pastāvīgi izjūt mokošu badu, ko nevar remdēt parasts ēdiens, kura garšu tie pat nejūt.

Vilkači. Pareizāks termins būtu tumšais pārmainis - tāds, kas maina veidolu. Tos, kas pārtop par vilkiem dēvē par likantropiem. Tikai latviešu valodā visus tumšos pārmaiņus dēvē par vilkačiem, iespējams tāpēc, ka pārmainis izklausās muļķīgi. To necieš piemēram tie, kas pārtop par panterām vai lāčiem.) Apmēram reizi 2-3 nedēļās sajūk prātā un pārvēršas zvērā (transformējas). Neprāts ilgst vairākas dienas. Kopumā ir pierādīts, ka pārvēršanās nav saistīta ar mēness fāzēm: tās iestāšanās ir neparedzama. Vilkači, līdzīgi vampīram, var ar kodienu pārvērst cilvēku par vampīru. Periodiskais vājprāts ir tik mokošs, ka vilkacis var savu dzīvi beigt pašnāvībā.

Vilkači var pēc paša vēlēšanās pieņemt tikai viena zvēra veidolu, atšķirībā no maga, kas maina veidolu (tos sauc par magiem-transformētājiem vai pārvērtību magiem), kas var pieņemt vairākus veidolus.

Vampīri un vilkači bieži tiek citu magu nicināti un, kā likums, viņiem ir zemi līmeņi, lai arī daži vampīri skaitās par augstākajiem, kas nozīmē būt vienā līmenī ar 2. Un 1. Līmeņa magiem. Turklāt vampīrs var palielināt maģisko spēku, nogalinot lielu cilvēku skaitu. Piemēram, zināms, ka vampīrs vārdā Genādijs Sauškins nogalināja 52 cilvēkus un kļuva par augstāko vampīru.

Reģistrācija

Visi vampīri un vilkači (ieskaitot augstākos un Inkvizīcijas darbiniekus), kā arī citi zemākie Tumšie Citādie ir spiesti iziet reģistrāciju Nakts Sardzē. Reģistrācija – tā ir zīmoga burvestība, tiek nēsāta uz krūtīm. Nepieciešamības gadījumā šo zīmogu var aktivizēt un tad Citādais, tā nēsātājs, iet bojā.


Cilvēka pārvēršana Citādajā

Cilvēks var pārvērsties vampīrā vai vilkatī, bet šāda tipa eksistence reti kad kādam patiks. Neskaitot to, vienīgais zināmais veids kā cilvēku pārvērst Citādajā ir izmantot Fuaranas burvestību. Kopumā tā tiek uzskatīta par mītu, lai gan baumo, ka pēdējie notikumi Krievijā apstiprināja šīs burvestības eksistenci, kaut vai tāpēc, ka par Absolūto vampīru, kas nostājās pret abām Sardzēm un Inkvizīciju, kļuva Konstantīns Sauškins, bet Nakts Sardzes darbinieks Antons, kas, kā runā, Sauškinu uzveica, – par Dižo magu.


Nemirstība

Magi formāli ir nemirstīgi. No Krēslas iegūtais Spēks magam ļauj saglabāt sevi tādu, kāds viņš bija iniciācijas brīdī, ja vēlas. Proti, iniciēts 10 gadu vecumā, Citādais turpinās augt normāli, pēc tam apstāsies tādā vecumā, kādā vēlēsies, bet nekad nevarēs atgriezties jaunībā. Piemēram, iniciētais sešdesmit gadu vecumā varbūt dzīvos simtiem gadu, bet tā arī paliks sešdesmit gadu veca vīra izskatā. Daudzi magi iet bojā karos starp gaišajiem un tumšajiem magiem. Iet bojā maģiskās divkaujās, izšķīst Krēslā dēļ cilvēku slepkavības (runa iet par gaišajiem magiem) un tamlīdzīgi. Magu var arī sodīt Inkvizīcija. Tomēr daži magi dzīvo ļoti ilgi, simtiem un tūkstošiem gadu.


Sardzes un Inkvizīcija

Lai neiznīcinātu viens otru, gaišie un tumšie magi noslēdza Dižo Līgumu par pamieru. Nakts Sardze, sastāvot no gaišajiem magiem, uzrauga tumšos, Dienas Sardze, sastāvot no tumšajiem magiem – uzrauga gaišos. Sardzes bieži vij intrigas viena pret otru un katra puse cenšas pastiprināt sevi un novājināt pretinieku.

Ne visi magi ietilpst Sardzēs. Daļa dod priekšroku dzīvot savu dzīvi, neiesaistoties karā starp gaišajiem un tumšajiem.

Inkvizīcija, sastāvot kā no tumšajiem, tā arī no gaišajiem magiem, uzrauga Līguma ievērošanu un soda magus, kas to pārkāpj. Inkvizīcijas autoritāte ir neapstrīdama. Lai arī Inkvizīcija, visdrīzāk ir vājāka kā par Nakts, tā par Dienas Sardzi, gadījumā, ja pret Inkvizīciju sacelsies Nakts Sardze, Inkvizīcijas pusē nostāsies Dienas Sardze un otrādi.

Kritiskās situācijās, kad briesmas draud visai maģiskajai sabiedrībai, vai visai pasaulei, gaišie un tumšie magi darbojas kopēji, reizēm apmainās ar informāciju un izrāda viens otram operatīvo palīdzību, bet dažreiz pat formē vienu grupu no tumšajiem un gaišajiem magiem, kā notika incidentā ar Absolūto vampīru Sauškinu. (Oficiāli ierakstīts mācību grāmatās, bet par to nemīl runāt neviena no pusēm)

Pēc skaita Inkvizīcijas darbinieku ir daudz mazāk kā Sardžu darbinieku, bet tajā ietilpst tikai ļoti spēcīgi magi – kā likums, ne zemāki par otro, trešo līmeni. Turklāt Inkvizīcijā nav zemāko Tumšo – vampīru, vilkaču, sukubu un tamlīdzīgu, izņemot dažus, kas spēj sev pakļaut pārējos zemākos tumšos.



Spēka izmantošana

Citādais maģisko spēku var izmantot visdažādākajā veidā, manipulēt ar temperatūru, lokāli apturēt laiku un pat pagriezt to atpakaļ, piemēram, liekot sasistai krūzītei atjaunoties. Var ietekmēt cilvēka prātu, to pakļaujot pilnībā uz kādu laiku, ietekmēt tā atmiņu vai dzīves uztveri (vērst uz gaišo vai tumšo pusi). Var pārvērst tualetes papīru naudas banknotēs, vai svinu zeltā. Būtībā, Citādais ar Spēku iedarbojas uz lietām molekulārajā un atomu līmenī, bet parasti tik dziļi tajā nav nepieciešams iedziļināties pat magiem ārpus kategorijas. Tiesa, magi tikai sīkās lietās var tieši ietekmēt pamatspēkus. Parasti tas jādara caur burvestībām.

Galvenais ierobežojums maģiskās varas izmantošanā ir Līgums. Proti, Citādie ar maģiju var jebkādā veidā ietekmēt sevi, pārvērst, apburt un tamlīdzīgi. Lai ietekmētu citus un apkārtējo vidi, vajag atļaujas, jeb tiesības uz iejaukšanos, kuras tiek līdzīgi kvalificētas pa līmeņiem kā Citādie. Regulāri saņem Sardžu atļaujas izmantot maģiju, kas ļauj iespaidot citas personas, piemēram, radot kaudzi naudas, kādu nolādēt vai svētīt. Lielāka līmeņa tiesības uz iejaukšanos ļauj paveikt lielākas lietas – novērst/izraisīt dabas katastrofas, nomierināt/uzkurināt nemierus lielā pilsētā un tamlīdzīgi.


Artefakti un amuleti

Citādie ir spējīgi radīt amuletus/zižļus, „uzlādējot" tos ar pašiem zināmām burvestībām. Amuleta spēks ir atkarīgs no radīšanas ilguma un „uzlādes", jo pat vājš Citādais, izmantojot daudz laika un spēka, var radīt samērā spēcīgu artefaktu. Amuletus ļoti viegli un ātri var radīt raganas, zavatniki un zintnieki, vienkāršus pat dažās sekundēs, uzlādēt ar kādu noteiktu burvestību un uzreiz izmantot. Par amuletiem var kalpot jebkāds priekšmets, parasti neliels un viegli turams rokā. Amuletus parasti var uzlādēt ar visām tām burvestībām, kādas izmanto magi. Un tos var izmantot jebkurš mags. Sardzēs ir parasts jauniem vai mazāk spēcīgiem magiem dot līdzi amuletus, kurus radījuši spēcīgāki Citādie, pildītus ar kādu noteiktu burvestību, vai vienkārši ar Spēku.

Artefakti/Amuleti skaitās galvenais veids kā raganas, zavatniki un zintnieki izmanto Spēku no Krēslas. Magiem galvenokārt paļauties uz amuletiem/zižļiem būtu, maigi sakot, apkaunojums, jo „maga spēks – ar prasmi izmantot Krēslu un burvestības", tomēr magi mēdz arī reizēm izmantot amuletus.

Agrākos laikos ļoti populāri bija zižļi – parastas burvju nūjiņas vai garas nūjas. Daži magi izmantoja nūju daudz prasmīgāk kā maģiju.


Burvestības un maģiskās prasmes

Burvestības parasti tiek radītas pēc noteiktām formulām un šabloniem, kurus iepriekš ir radījuši varenāki magi un tad šie šabloni un formulas pakāpeniski tiek ielikti jauno magu prātos. Viņi paši nezina, kā tieši pārveido Spēku, lai radītu konkrēto maģisko efektu. Viņi tikai zina, ka ņem Spēku no Krēslas un pēc paša izvēles izsauc burvestību, kurā šis Spēks izlietojas un rada burvestības efektu.

Citādo pamata prasmes:

Ieiešana Krēslā.

Spēja skatīties caur Krēslu. Skatās caur pirmo slāni. Skatīties caur 2. Slāni ir grūtāk, bet caur trešo un dziļāk var skatīties tikai Dižie. pašam esot parastajā pasaulē un tā redzēt citu auras, maģiskas pēdas, pamanīt amuletus un citas lietas, kuras neredz parastajā pasaulē.

Cilvēku prāta ietekmēšana, liekot atcerēties to, kas nav noticis vai pieņemt par patiesību to, kas tāda nav.

Remoralizēšana. Cilvēka būtības ietekmēšana, pavēršot viņu uz Tumsu vai Gaismu. Neiniciētos Citādos, īpaši, ja viņi ir spēcīgi noskaņoti uz vienu vai otru pusi, ar remoralizēšanu ietekmēr grūti.

Spēka pārnešana. Var savu spēku sūtīt jebkuram citam Citādajam, kas ir tuvumā. Jo varenāks Citādais, jo vairāk un no lielāka attāluma viņš var nodot savu spēku citam.

Maģiskā prese. Jebkurš Citādais var virzīt sevī esošo spēku virsū pretiniekam, gluži kā tādu presi, kuras priekšā Citādajm ir jāpiekāpjas vai jāraida pretī kāda burvestība, vai arī pašam jāvērš maģiskā prese pret pretinieku. Tā ir tīra Spēka izmantošana, pret to var aizsargāties ar aizsardzības burvestībām, bet nevar pavērst sānis un likvidēt.


Universālas burvestības:
Lietot var abas puses (Zintnieki to visu var analoģiski amuletos ievietot)

Sitiens ar Spēku. Citādais sakoncentrē savu maģiskā spēka tīrā veidā un met to pa pretinieku, nodarot tam sāpes un iespējams ievainojot. Jo vairāk Spēka ir sitienā un jo varenāks burvis, jo šī burvestība ir bīstamāka.

Pazudušā saikne. Izmantojot kādu objektu, kas bijis kādu laiku kopā ar pazudušu lietu, rada pazudušās lietas atveidu, kas rada saikni ar īsto pazudušo priekšmetu un tad var izveidot maģisku objektu, kas parādīs ceļu līdz pazudušajai lietai.

Telekinēze. Saukta arī par džedaju triku. Tiek vērsta pret kādu objektu, kuru var pārvietot tuvākajā apkārtnē pēc savas gribas. Jo lielāks objekts, jo vairāk spēka un prasmes vajag. Tāpēc tādas lietas kā cilvēkus ir vieglāk atgrūst atpakaļ. Kopumā vāja un mazefektīga kaujas burvestība.

Klusēšana. Burvestība – lāsts, kas neļauj runāt, tādējādi neļaujot izteikt tās burvestības, kurām nepieciešami vārdi.


Ugunslode – Plaši izplatīta kā Gaišo, tā Tumšo vidū. Ienaidnieka virzienā tiek mests uguns sabiezējums. Pastāv arī grupas radītas ugunslodes.

Maga vairogs – Universāla burvestība, tās iedarbība atkarīgs no izmantotā Spēka.

Noliegšanas sfēra – Burvestība, kas līdzīga Maga vairogam, bet ar sīkām atšķirībām.

Vidēji spēcīgas burvestības:

Krēslas zobens. Paņem no Krēslas Spēku un no tā rada zobena veidolu. Gaišajiem tas ir balts, bet Tumšajiem melns. Dod gan fizisku, gan maģisku triecienu reizē. Efektīvāks pret Citādajiem kā parasts zobens.

Izvairīšanās. Burvestība uz sevi, vai sabiedroto, kas paātrina reflekus un palīdz izvairīties no fiziskiem uzbrukumiem, tāpēc to mēdz izmantot pret vilkačiem un pārvērtību magiem. Nepalīdz izvairīties no maģiskiem uzbrukumiem.

Kokons. No krēslas rada lipīgu vielu, kas ietin mērķi no pleciem līdz kājām tādā kā kokonā, neļaujot pakustēties vai aizbēgt.

Frīzs (no ang. Freeze, sasaldēt) – Lokāla laika apturēšana, tiek lietota, lai demobilizētu pretinieku bez kaitējuma viņam.

Pīšļi – Burvestība pret golemiem un daļēji pret deviem.

Tanatoss – Burvestība, kas izraisa nāvi, apturot sirdsdarbību. Nenogalina uzreiz, upuri var glābt.

Kristāla vairogs – Aizsardzība galvenokārt no fiziskiem uzbrukumiem uz obektu. Papildus dot vāju maģisko aizsardzību.

Varavīksnes sfēra – Diezgan spēcīga universālā aizsardzības burvestība.

Sarežģītas burvestības:

Padzīšana. Ļauj vājāku magu izdzīt no tā Krēslas slāņa, kurā abi atrodas.

Dzīvības spēka zagšana. Izsūc no cilvēkiem vai Citādajiem dzīvības spēku, ko pārvērš maģiskajā Spēkā. Lielos daudzumos var būt nāvējoši. (Tam, kuru izsūc)

Gaišās burvestības:

Gaismas plūsma. Vidēji stipra burvestība. Mags vienā virzienā prom no sevis raida spēka plūsmu, kas no rokām iznāk un izplešas konusveidīgi un nodara sāpēs un ievaino Tumšos, kas gadās tās ceļā, efektīga lielā tuvumā. Īpaši bīstama vilkačiem, vampīriem un miroņiem.

Pelēkā dūmaka – Vidēji stipra burvestība pret nedzīvajiem – vampīriem, zombijiem un tamlīdzīgi. Palēlina un kavē vampīru, spēcīgāka burvestība arī nomierina (iznīcina). Skeletus , zombijus un citus nedzīvos bez savas gribas, kas pakļaujas burvim, iznīcina uzreiz.

Tumšās burvestības:.

Šaaba gredzens – Vienkārša burvestība. Tumšo aizsardzības burvestība, piesaistīta noteiktam vārdam

Transilvānijas Dūmaka – Vidēji stipra burvetība. Tumšo burvestība, kas maģiskā ceļā rada fizisku spiedienu pret personu no visām pusēm, nospiežot līdz nāvei.

Šaaba pletne – Vidēji stipra burvetība. Tumšo kaujas burvestība, ugunīga strūkla vai strāvojums, kas pieņem lielas čūskas veidolu ar dažām saprāta iezīmēm, spēj mainīt virzienu lidojuma laikā.



Londonas Nakts Sardze.

Biroja atrašanās vieta un aizsegs: Trafalgāra skvērā. Nacionālās galerijas telpās.

Organizācija:

Nakts Sardzi vada tās priekšnieks, kuram ir vietnieks operatīvajā darbā un vietnieks kadru daļā. Galvenais Sardzes personālsastāvs ir Operatīvā nodaļa (12 Citādie) un Analītiskā nodaļa (5 Citādie). Operatīvie darbinieki ir atbildīgi par patruļām pilsētā, atbild uz izsaukumiem, ja nepieciešama viņu klātbūtne, izmeklē Līguma pārkāpumus. Kopumā, darbojas ielās un nozieguma vietās. Analītiķi sēž birojā, apstrādā operatīvo informāciju, izmanto datu bāzes un analizē, lai panāktu vislabāko rezultātu Nakts Sardzes operācijām. Vēl pie organizācijas pieder trīs sekretāres, grāmatvedis un divi skolotāji iniciētajiem jaunajiem Gaišajiem citādajiem. Nakts Sardzes darbinieku algas ir apmēram 10000 mārciņas mēnesī. Operatīvie darbinieki saņem vairāk, līdz 15000 mārciņām mēnesī. Vadošie darbinieki – vēl vairāk.

Lansels
Mags ārpus kategorijas. Londonas Nakts sardzes vadītājs.

Neviens tā īsti nezin Lansela īsto vecumu. Taču vecākie no sardzes darbiniekiem zin teikt, ka Lansels esot visiem labi zināmais Lanselots no karaļa Artura galma. Ja tā rūpīgāk pavēro, tad tā arī varētu būt patiesība. Lanselam gods ir ļoti svarīga lieta un viņš allaž izturas it kā dzīvotu vien pēc viņam zināma goda kodeksa. Allaž pacietīgs un mierīgs.

Lansels izskatās, kā aptuveni 35 gadus vecs. Viņam ir gaiši mati, nopietni sejas panti. Un skumjas acis. Nakts sardzes priekšnieks dzīvo viens un baumo, ka kopš savas aizraušanās ar Džiniveru, kura beigās izrādījās Citādā, kas izvēlējās tumšo pusi, Lansels tā arī savu dzīvi nav saistījis ne ar vienu sievieti.
Viņa krēslas forma ir bruņinieks, zeltainās bruņās, ar baltu apmetni.
Zobenu cīņu lielmeistars.

Lansela vietnieks un operatīvo vadītājs ir Alekss. Pirmā līmeņa kaujas mags. Pēc skata aptuveni 21 gadu vecs vīrietis. Rudiem matiem, vasarraibumainu seju un pelēkām acīm. Garš un slaids. Pievilcīgs. Spējīgs kaujas burvestībās. Prot tās ātri arī iemācīt citiem.

Emīlija ir pirmā līmeņa zintniece. Pēc izskata aptuveni 25 gadus veca sieviete, ar kastaņbrūnu matu krāsu un zili pelēkām acīm. Mīl romantiku un kārtību lietās. Un arī Lanselu. Tā vismaz baumo birojā.

Viņas draudzene Sāra ir trešā līmeņa mags, pasniedzēja jaunajiem iniciētajiem. Gaišmataina sieviete. Ikdienā visai klusa un kautrīga. Taču ļoti labs pedagogs.


Dienas Sardze.

Biroja atrašanās vieta un aizsegs: Londonbridža ielā. Augstceltnes Šārda smailē.

Elizabete
Burve ārpus kategorijas. Dienas sardzes vadītāja.

Melnmatainā, pēc izskata aptuveni trīsdesmitpiecus gadus vecā sieviete, ir neviena cita, kā senatnē pazīstamā grāfiene Eržebeta Batorija.
Tiesa, Citādajiem atklājot, ka grāfiene ir burve, radās cits izskaidrojums viņas nevīstošajai jaunībai. Vai grāfiene patiešām ir peldējusies jaunu meiteņu asinīs, par to vēsture un pati Eržebeta klusē. Pat ja tāda dzīves epizode ir bijusi, tagad pievilcīgā sieviete ir Londonas Dienas Sardzes galva.
Viņas attiecības ar Lanselu ir neitrālas, taču viņa nelaiž garām nevienu iespēju uzjautrināties par Lanselota nelaimīgo mīlestību pret tumšo burvi Džinu.
Elizabetes Krēslas forma ir milzīga melnā atraitne.
Viņas mīļākā uzbrukuma maģija: Šābas pletne.

Elizabetes, jeb kā viņa Anglijā atļauj sevi dēvēt par Elisu, vietnieks ir pirmā līmeņa tumšais burvis Deins. Vīrietis ap trīsdesmit. Tumšiem matiem un teju melnām acīm. Nežēlīgs. Skarbs un ass. Ja kādu uzskata par muļķi, to atklāti arī pasaka. Neskopojas ar zaimojošām piezīmēm. Slaids. Pat nedaudz kaulains.

Deina labākais draugs ir Verners. Tumši pelēkiem matiem. Puisis ap divdesmit. Taču visai dumju seju izteiksmi. Viņš ir 1.līmeņa pārvērtību mags, kurš pārvēršas par milzīgu, melnu meža kuili ar milzīgiem ilkņiem. Nakts sardzes darbinieku vidū arī tiek dēvēts par Kuili.

Skārleta. Otrā līmeņa ragana. Melnmataina sieviete, kura allaž tērpjas gotiska stila tērpos. Melni mati un spilgti sarkanas lūpas ir viņas vizītkarte. Lielākā daļa gan runā, ka viņas izskats esot ilūzija un ka patiesībā Skārleta izskatoties veca un sagrabējusi.
Sieviete cenšas izveidot attiecības ar Deinu. Tiesa, nesekmīgi. Jau pusotru gadsimtu.



Pieteikšanās spēlei:


Pieteikuma anketas sūtiet man uz PZ.
No spēlētāja tiek prasīts:
Samērā pastāvīga un bieža postošana. Būtu vēlams vismaz viens posts katru dienu. Iespējams, ka kādu dienu vai vairākas nav iespējams postot. Bet kopumā ir vēlama aktīva spēlēšana.

Spēlē tiek piedāvāta iespēja tēlot Nakts Sardzes vai Dienas sardzes darbiniekus.

Anketa:

Vārds:
Uzvārds:
Vecums: (ne vecāks par 300 gadiem)
Iniciācijas vecums:
Augums:
Līmenis: (Līmenis tiks noteikts pamatojoties uz anketu. Pārsteidziet mani. Bet kopumā tas būtu iespējams no 1 - 3)
Klase: (Mags, Zintnieks, Pārvērtību mags.)
Specialitāte: Viena maģiska specialitāte (Kaujas burvestības, lāstu noņemšana un tamlīdzīgi. Pārvērtību magi lai norāda, par kādu dzīvnieku pārvēršas)
Sadzīviskas specialitātes un prasmes: (tuvcīņa, šaujamprasme, datorzināšanas, santehnika, mehāniķis, talantīga šofera iemaņas vai jebkas cits, kas var būt noderīgs vai kas varēja kalpot par profesiju pirms iestāšanās Sardzē. Var būt divas prasmes vai pat trīs, ja Citādais ir vecāks.)
Ārējais izskats: (vēlams arī bilde, aprakstīt arī tipiskākās drēbes)
Mijkrēšļa veidols: (Jo spēcīgāks Citādais un dziļāk Mijkrēslī, jo vairāk mainās āriene pēc paša uzskatiem par to, kādam jāizskatās un ko rāda dvēsele. Proti, ja domāsi un ticēsi, ka esi enģelis, tad tāds arī būsi. Jo domāsi, ka esi vampīrs, kas cilvēkiem atņem spēku, tad būsi tāds.
Lai nu kā, vājiem magiem 1. Krēslas slānī šis veidols vēl nav labi redzams, tikai dziļākos slāņos)
Biogrāfija: (kur dzīvoja, mācijās, kā uzzināja par Citādajiem, ko dzīvē pieredzējis, ģimene)
Raksturs:
Reputācija: (Ko par tēlu zina biedri un citi Citādie.)

~ ~ ~ ~ ~ ~ ~ ~


Jautājumus var uzdot atd pavedienā.
Tāpat arī pagaidām es nevaru pateikt, cik daudz burvestības katrs zin. Man jāpapēta vēlreiz Elony spēle, kāda sistēma tur mums bija.
Ja Sardžu grāmatas nav lasītas, tas nav iemesls, lai nespēlētu, jo man liekas, ka šajā palagaprakstā ir visai konkrēta informācija uz kuru balstoties var mierīgi spēlēt. Sīkumos neiedziļināsimies.
Es pieļauju, ka spēles laikā varētu būt arī nianses, kas neatbilst grāmatām. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka grāmatas esmu lasījusi sen un daudz ko neatceros. Improvizēsim.

Spēles darbība notiek mūsdienās, Londonā.
Zināšanas par Londonu nav īsti nepieciešamas.

Par burvīgo aprakstu paldies Elony.
Esmu pārliecināta, ka viņš nedusmosies, ja uzzinātu, ka to izmantoju.


Ja kāds grib spēlēt tumšo, var būt arī vampīrs vai vilkacis, ja ir vēlēšanās.

Veiksmi tēlu radīšanā!

[Sindra]

Nu, mana doma ir tāda, ka lai jūzotu tās burvestības, kas ir sarakstā un darba ietvaros, nekādas specatļaujas nevajag.


Vēl viena lieta, ko atcerējos.
Ar lāstiem bija tā, ka ja kādu citādo domās pasūtam, vai nolādējam, tad šis citādais to sajūt. Un šādi emocionāli izmesti lāsti sasniedz savus mērķus.
Dižie magi tos ne tikai sajūt, bet arī zin, kurš viņam ir laipnības veltījis.


Es pirms gulētiešanas izlasīju Mattiasa postu un mani visu nakti vajāja murgi.

[Džea]

Ar GM atļauju pievienojos

Vārds: Antoņina Vaļerevna (ārzemniekiem priekšā stādās kā Nina)
Uzvārds: Paškova
Vecums: 100
Iniciācijas vecums:20
Augums: 175
Līmenis: 3
Klase: Pārvērtību mags
Specialitāte: Spēj pārvērsties par ne pārāk lielu vilku gaišā krāsā.
. Mīļākā kaujas burvestība ir ugunslode, ko arī izmanto visbiežāk ja ir vajadzība. Taču burves burtā kaujas maģija nav pārāk spēcīga.
Sadzīviskas specialitātes un prasmes: Jau kopš mazotnes aizraujās ar austrumu cīņām. Gadu gaitā savaz prasmes ir tikai papildinājusi. Tāpat pieprot vairākas valodas kuras studē tiklīdz kā ir iespēja. Šobrīd Ninas kontā ir tādas valodas kā Angļu, Krievu, ķīniešu, Spāņu un Zviedru
Ārējais izskats:Nina Gari kastaņbrūni mati, zilas acis. Mati pārsvarā ir sasieti astē vai bizē. Reti kad Ninu var redzēt ar izlaistiem matiem. Pārsvarā parastos džinsos un t-kreklā. Gan ziemā, gan rudenī un pavasarī staigā gaišā mētelī.
Mijkrēšļa veidols: Krēslā Ninas veidols līdzinās viņas vilka veidolam. Ausu vietā parādās vilka ausis ar ķepām.Zobi kļūst asāki. Mati īsāki.
Reputācija: Zin ka Nina ir no Krievijas Nakts Sardzes. Pavisam noteikti zin arī to, a ir Pārvērtību mags. Par pagātni sieviete nevienam nav stāstījusi. Neuzskata to par vajadzīgu. Tāpat arī viņas vecumu zin reti kurais. Vien to, ka ir tuvu simtam

[Sindra]

Sebastjans mani drusku mulsina.
Es skatos uz to monumentu un nespēju saprast, kā tīģeris pa tādu var uzrāpties.
Nu ok, kaķi kāpj kokos, bet viņi jau izmanto nagus, lai to darītu. Vai Sebastjans cērt akmenī nagus iekšā?

Lēkt? Nu, pat ja lēkt, tad es pieņemtu, ka uzlēkt var uz tās platformas, kur logi parādās. Bet kā tad tālāk?
Kā tīģeris var uzrāpties smailē?
Un tīģeris jau smags dzīvnieks. Vai viņš nebaidās nolauzt to smaili?

Grāmatā bija tā, ka divi burvji kāpa augšā pa mājas sienu.
Viens no tiem to darīja krēslā. Jo viņam bija teorētiskas zināšanas par to, kā tas jādara.
Otrs kāpa tāpat, jo bija sešdesmit gadus nodarbojies ar alpīnismu. Sebastjans ir nodarbojies ar klinšu kāpšanu. Tātad viņam ir iemaņas, kā uzkāpt pa sienu pat bez krēslas.
Kāpēc Sebastjanam liekas, ka kāpt kā tīģerim ir vieglāk?


Un vēl par pieskaršanos.
Ja nu kāds nezin un Sebastjana izvairīšanās no Greisas mēģinājuma pieskarties, mulsina.
Nekas nenotiek ja tumšais pieskarās gaišajam vai gaišais tumšajam.
Nepatīkami ir vienīgi tad, ja apmainās ar pirmatnējo spēku. Kad zvērestā rokas paspiež ar gaismas lodītēm. vai teiksim kāds no burvjiem cenšas savu spēka pusi iegrūst pretējās puses burvī. Piemēram, tumšais izsauc tumsas lodīti un cenšas to iespiest gaišā burvja ķermenī. Kaut kā tā.

[Roviela]

Es pašlaik pārdomāju dzīvi.
Spriežot pēc mednieku stāstiem par Indijas tīģeriem, tīģeri visai labi rāpjas klintīs, jo dzīvo klinšainos apvidos, ne savannā, tāpēc es iedomājos, ka tīģeris rāpjas labāk, nekā Sebastjans cilvēka izskatā.
Tomēr tīģeris ir smags zvērs, un es pieņemu, ka tie akmens kruzuļi var nolūzt, tik tiešām. GM ir taisnība.
Sebastjans mēģinās kāpt cilvēka izskatā, es jau uzrakstīju.

Sebastjans izvairās no Greisas ne gluži tāpēc, ka viņa ir tumšā, lai arī tas ir viens no iemesliem (mūžsenā viena-otru neciešana), bet gan tāpēc, ka viņam nepatīk, ja kāds bez atļaujas iebrien viņa privātajā zonā, pie tam tādā pazemojošā formā. Turklāt šodien viņš Greisu redz pirmo reizi! Un viņam neviens nav stāstījis, ka viņa tā vienmēr piesienas svešiem vīriešiem. Ja godīgi, tad šis Greisas izgājiens nomulsināja mani - vai patiešām tā mēdz izturēties pret pilnīgi svešiem cilvēkiem? Iet uz ielas klāt un uzreiz grābstīties gar zodu? Tā tas tiešām jel kur pasaulē ir pieņemts? Es, protams, saprotu - tēls un tā, bet tad, lūdzu, vajag brīdināt, ka Greisa tā uzvedas parasti, citādi tā ir, kā lai saka, ne visai situācijai atbilstoša uzvedība, vismaz no mana OOG viedokļa. Jans ir dzimis laikos, kad draudzīga apskaušanās ir pieļaujama vienīgi ļoti tuviem draugiem, un arī tad tikai īpašos apstākļos, ne katru reizi satiekoties. Tāpat viņš nav pieradis, ka viņu mēģinātu apgrābstīt sievietes. Protams, ja neskaita bārdāmas un fanes, bet tas ir cits stāsts. Greisu viņš šajā kategorijā ieskaitīt tā kā uzreiz negrib.
Tāpēc tas viņam nepatīk un ir mulsinoši.

[Sindra]

Bet Sebastjans nav tikai dzimis laikā, kad apskaujas ar tikai ļoti tuviem cilvēkiem. Viņš ir arī modelis. Tipa.
Ir grūti iedomāties profesiju, kur kādu vēl biežāk un vairāk apgrābsta sveši cilvēki. Katru matu šķipsnu piekārto, degunu pūderē, tērpus un instalācijas stutē virsū un sazin ko vēl.
Es domāju, ka modeļi, tāpat kā aktieri ir visai pieraduši pie fiziska kontakta ar svešiem cilvēkiem. Un gan jau ka šajā biznesā sastopas arī gaišie ar tumšajiem un strādā kopā.

Es, protams, nesaku, ka Sebastjanam bija jāļaujas aiztikties.
Viņš var neļauties. Tā ir viņa izvēle. Un pat ja viņu apgrābsta, kad viņš strādā par modeli, viņam tik un tā var būt nepatika pret svešinieku pieskārieniem.
Tikai vai tas nav apgrūtinoši. Visu laiku būt nepatikā pret notiekošo. Vai viņš strādātu tādu darbu?
Es savu komentāru uzrakstīju tikai tāpēc, ka postā bij minēts, ka ja viņš ļautu sev pieskarties tumšajai, tad būtu ēzelis un tie, kuri nav lasījuši sardzes, varētu iedomāties, ka kaut kas notiek tad ja tumšais un gaišais pieskaras viens otram. Bet nekas nenotiek. Viņi vienkārši ir pieskārušies viens otram.


Un Rouzijam ir jāatradinās no ICa stila, kur paši visu nosaka.
Nevadīt citu tēlus. Citu tēli pieder tiem, kas viņus spēlē.
Un nevadīt npc, jo tie visi ir manējie.


Par tīģeri es ar patiesībā nezinu.
Mūsu analītiķis Vilis man atkal teica, ka viņaprāt tīģeris tur varēja uzkāpt, bet tīģeris tur izskatīsies komiski liels, kā sanbernārs uz taburetes, kas krakšķ un draud sabrukt zem viņa svara.
Tā kā mēs nevaram pārbaudīt pa dzīvei, vai tīdžerēns tur var uzkāpt vai nē, lai paliek, ka tālāk Sebasjans kāpt kā cilvēks un tā viņam izdodas.

[Roviela]

Jā, to jā! Bet tie ir savādāki apstākļi, un Greisa nav ne frizieris, ne arī grimmētājs, un arī ne masiere.
Man pa dzīvei arī nav iebildumu pret ģērbējiem, frizieriem utt., bet man nepatīk pārāk ciešs kontakts ar citiem, apskāvieni un bučas, ja tas nav saistīts ar iepriekšminēto vai ko līdzīgu. Un es noteikti neļautu svešam cilvēkam tīši aiztikt sevi, ja vien varētu izvairīties.
Ar Sebastjanu ir tāpat. Iespējams, es pārspīlēju, bet mans (un Sebastjana) komforta aplis ir lielāks, nekā mūsdienās parasti, nu, apskāvieni, vaidziņi sadoti un tamlīdzīgi.

Varbūt man vajadzētu pielabot to vietu, jo, nudien, tas ir kaut kā nepareizi saprotams. Pielabot?

[Romija]

Vairākkārtēja visu zobu parādīšana varētu vedināt, ja ne uz zobārsta tiesībām ķerties pie sejas, tad uz visai iedrošinošu mājienu gan. IG, protams. Īpaši starp pieaugušu vīrieti un sievieti, kas abi, pēc aprakstiem spriežot, varētu arī flirtēt. Šo tik lieliski varētu IG apspēlēt! Greisa uzbāžas, Janam nepatīk, bet gluži varbūt rupjš arī negrib būt. Vēl kopā ar Greisas mājienu par ciešāku iepazīšanos taksī...

[Sindra]

Es nez vai tur vērts kaut ko labot.
Tagad jau atd viss pateikts.

[Roviela]

Man te uzradās tāds jautājums par aurām. Kur par to varētu palasīties? Ko katra krāsa nozīmē? Jo man tiešām par to nav ne mazākās nojausmas, bet izskatās, ka tas varētu būt svarīgi.

[Mattiass]

Lukjaņenko grāmatās. Atzīšos godīgi — kad sapratu, ka GM postā nav nekā par auras nozīmi un ka mums neko neskaidros, es vienkārši dabūju vienkopus Sardžu grāmatas .txt formātā un ar Find izgāju cauri, meklējot pēc оранжев (bez galotnes, lai izmet arī locījumos), un visu, ko atradu, ieliku postā — tās ir visas tās iespējas, ko Daniels pārskaita galvā, no mazāk ticamās līdz visticamākai. Nekādas papildinfo arī man nav bijis.

[Roviela]

Man jau arī nebija, kad Sebastjans ņēma cepumus un teica, ka cepumam ir oranža aura. Pat neatceros, no kuras adreses es tās auras izgrābu. Ne no Sardžu grāmatām, tas noteikti.
Galvenais jautājums - vai tam vispār ir kāda nozīme? Bet par asins pēdu aurām Krēslā, es, nudien, ne vārda neatcerējos, līdz ar to, nu tur oranžas pēdas, vai citā krāsā, man neko neizteica.

[Romija]

Njā, pēc pirmās grāmatas izlasīšanas man arī nekāds priekšstats neradās. Likās, ka vai nu tas ir pilnīgi vienalga un random, vai arī autoram ir kaut kāda doma, bet vismaz pirmajā grāmatā viņš to netaisās atklāt. Diemžēl tā grāmata man galīgi negāja pie sirds, un es ceru, ka man nākamās jālasa nebūs.

[Mattiass]

HZ. Ja nav, tad ļoti labi ir sakritis, tāpēc, ka Pēdējā sardzē atradās šādas rindiņas:

Я смотрел на воду сквозь закрытые веки. Смотрел сумеречным взглядом, проникающим сквозь реальность в суть вещей.
Желоб заполнился мутным хрусталем. Сквозь хрусталь проступили багровые прожилки. На дне желоба клубилась оранжевая взвесь.
В воде была человеческая кровь.
Много крови.
Литра четыре.
Вот откуда, наверное, такие сильные эманации смерти. Кровь хранит память дольше всего на свете.

Man likās ļoti gadījumam atbilstoši.

Piebilde — ne to, ne abas nākamās pēc tās neesmu normāli izlasījis. Bet par ko tur ir runa aptuveni zinu, jo Elony spēles laikā biju pārskrējis pāri konkrēti šai.

[Mattiass]

Nolēmu, ka padalīšos mazliet izsmeļošāk par to oranžo auru. Kā nekā, kamēr GM nav teikusi, ka viņas spēles pasaulē atšķirībā no grāmatām kaut kā nav, ir jāpieņem, ka tas ir. Citātus pacentīšos neizstiept garumā, kur varu norādīt vietu latviešu tulkojumā.

Pievēris acis, ieraudzīju interesantāku ainu: blāvas auras, kā vienmēr vakaros. Starp tām kā spilgti sārts plankums kvēloja kāda cilvēciņa ļaunestība, kliedzoši oranžs gaismojās pārītis, nepārprotami steigdamies tikt līdz gultai, kā neskaidri brūnpelēkas joslas stiepās piedzērušo irstošās auras.

Palūkojos caur mijkrēsli: nama durvīm tuvojās divas spilgtas oranžas ugunis.

Tie ir Tīģerēns un Lācis, kuri dodas apsargāt Jegoru.

Viņas aura liesmoja oranža, pa kažoku ritēja lejup lēnas, nesteidzīgas uguntiņas.

Tīģerēns uz Jegora mājas jumta, konfrontācija ar vampīrieni.

Es ieraudzīju logā vecenīti. Kaut kur blakus viņai lidinājās nāves ēna, droši vien viņa pati to juta. Un tomēr vecenīte smaidīja. Šodien pie viņas bija atnācis mazdēls. Visdrīzāk, lai vienkārši pārbaudītu, vai večiņa vēl dzīva, vai nav atbrīvojies dārgais dzīvoklis Maskavas centrā. Arī to viņa saprata. Un tomēr bija laimīga. Es izjutu kaunu, neciešamu kaunu, tomēr es viņai pieskāros un paņēmu mazliet Spēka. Vīstoša, dzelteni oranža, asteru un rudens lapu buķete…

Nezinu, vai tas skaitās pie aurām, taču kārtības pēc ieliku.

Tālākie citāti krievu valodā:

Шагрон не выдержал — вскочил. Эдгар сдержался, но глаза у него заблестели, и, даже не погружаясь в сумрак, я различил оранжевые струи, народившиеся в его ауре. Впрочем, он быстро взял себя в руки.

Аура Арины пылала оранжевым и бирюзовым. Вокруг Надюшки сиял чистый белый ореол — будто маяк бил в пространство: потенциальная Иная! Светлая! Огромной силы!

Я смотрел на воду сквозь закрытые веки. Смотрел сумеречным взглядом, проникающим сквозь реальность в суть вещей.
Желоб заполнился мутным хрусталем. Сквозь хрусталь проступили багровые прожилки. На дне желоба клубилась оранжевая взвесь.
В воде была человеческая кровь.
Много крови.
Литра четыре.
Вот откуда, наверное, такие сильные эманации смерти. Кровь хранит память дольше всего на свете.

Я посмотрел на кастрюльку сквозь Сумрак. Содержимое укоризненно отсвечивало желтоватыми отблесками, напоминая, что и яйца, и молоко – продукты животного происхождения. Ну извините, невылупившиеся цыплята и обделенные молоком телята, мы, люди, — хищники…
Я отвлекся от ауры пищи и попытался прочесть ауру кастрюльки. Это штука сложная, пожалуй, Иному второго-третьего уровня в принципе недоступная…
У меня получилось. Недостаток опыта я скомпенсировал Силой, бухнув в память металла столько энергии, сколько когда-то тратил за неделю.
Из этой кастрюльки ели. Много и вкусно, как говорится. В ней почему-то (из-за веселенького утенка на эмали?) много готовили детям. В том числе и мне.
А сделали ее не в годы войны, конечно, но в самом начале пятидесятых. И в переплавленном металле было железо разбитых танков, там до сих пор полыхало что-то черно-оранжевое, дымное, ревело и тряслось, плавилось и стонало…

Kļin, viņš tik ražo. Grāmatās visi tie tēli kaut kā vienmēr zina, ko kurā gadījumā kura aura nozīmē. Mums vismaz pagaidām nav tādas greznības, tādēļ var būt jebkas no šī vai vēl kas cits. Bet, ja ar kaut ko nesāksim, neko neizdomāsim, tāpēc Daniels lika uz asinīm. Biku loģiskāk par pārējo.

[Sindra]

Tā kā es pati nezinu ko kura krāsa nozīmē, tad man domāt auru krāsām nav nozīmes.
Auru ceļvedis nebūs.
Mums ir tikai divas banālākās. melnās saistītas ar sliktām lietām un sudrabainas un gaišas saistītas ar labām lietām.
Pārējās manis minētās krāsas ir randoms.
Es arī par tām asinīm nezināju. Vienkārši laikam tā uztrāpījās.

Bet reku paskatot ielinkotos citātus, tur orenža parādās nejēgā daudz un pilnīgi atšķirīgos gadījumos. Tā ka es pat nez vai Lukjaņenko pašam bijusi kaut kāda līdz galam izdomāta auru krāsu tabulu.
Okej. Dzērājiem ir brūna

Man liekas, ka jūs jau aptuveni pazīstat manu spēļu vadīšanas stilu, un sīki un smalki izdomāt un meklēt sakarības, apslēpt līdzības, nav īsti manā gaumē. Man negribas spēļu vadīšanā ieguldīt tik daudz laika.
Ta dies ar tām aurām. Man liekas, ka viņām tiek veltīts par daudz uzmanības.

[Mattiass]

Tad mēs RP vajadzībām tās, ko tu nosauksi, varam interpretēt pēc vajadzības?

[Roviela]

Nē, domāju - neņemsim vērā. Izņemot tās, brūnās.

[Romija]

Man arī radās iespaids, ka krāsai kā tādai īsti nozīmes nav. Ir nozīme visam kopā (kāda aura bija tam un tam), lai var iedot otram to bildi. Tur tai Maverika cacai arī bija kaut kāda ar pleķi vai kaut kādu raibumu (es varbūt pārpratu, jo lasīju angļu tulkojumu). Bet ka tā zināšana, kas ar to auras īpašnieku ir, ir drīzāk pēc sajūtas, nevis krāsas. Tāpēc tur par tām puķēm utt. Ka viņš jūt, ka ir tā un tā, un, starp citu, ir tādā un tādā krāsā, lai varētu kaut kā aprakstīt un nosķirt, ka tā ir vienīgā krāsainā lieta Krēslā.

Kriss pagaidām zina to tumši zilo kleptomāniem. Vai tā ir oriģinālajos darbos un IG, tas pat nav svarīgi, jo IG viņš pieņem, ka tā ir, ja jau svarīgāks Citādais tā teica. Es domāju, ka pašai krāsai var nepievērst pārāk lielu uzmanību. Ja GM saka, ka liekas, ka tas ir dzērājs, lai tas ir kaut vai zaļš. Tā?

[Roviela]

Jā, piekrītu. Ja GM konkrēti konkrētajā reizē uzvedina uz domu, ko šoreiz tā krāsa nozīmē, tad tā arī ir, nemaz necenšoties atcerēties, vai citkārt tur nebija kaut kāda cita nozīme. Jo tas nav būtiski. Nav jārokas visādās adresēs, meklējot, ko tas varētu nozīmēt. Pateiks - un tā arī būs. Citās reizēs, kur pieminēts - nav svarīgi, un nav nekas īpašs jāsecina.

[Mattiass]

Kādas vēl adreses?

Tur tai Maverika cacai arī bija kaut kāda ar pleķi vai kaut kādu raibumu (es varbūt pārpratu, jo lasīju angļu tulkojumu).

A kas ir Maverika caca?