Zinātniskie maldi Opcijas

[ils]

Bieži sadzīvē, sarunās var dzirdēt dažādus, it kā zinātniskus faktus, kuri īstenībā nemaz tādi nav. Lai saprastu, kur ir taisnība, kur nav, sniegsim dažus paskaidrojumus. Varbūt, ka tas kādam palīdzēs nepateikt kādu muļķību.
Ļoti bieži nākas dzirdēt to,ka cilvēks izlieto tikai 10 % no smadzeņu jaudas, bet 90 % nozīme ir nezināmā. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, kas visas mūsu smadzenes strādā ļoti aktīvi, pat miega laikā, nodrošinot mūs ar sapņiem. Cits jautājums - vai visi cilvēki grib izmantot savu smadzeņu jaudu par visiem 100 %.
Vēl vieni maldi par smadzenēm saistās ar pieņēmumu, ka smadzeņu šūnas aug un attīstās tikai bērnībā un pusaudža gados. Īstenībā, smadzeņu šūnu attīstība norit līdz sirmam vecumam. Tās var reģenerēties pat nopietnu traumu gadījumā.
Vēl viena leģenda medicīnā saistās ar to, ka pēc cilvēka nāves, viņa nagi un mati vēl turpina augt. Patiesībā, mirušā ķermenis sāk izžūt un sakristies, kas rada iespaidu, ka viņa mati kļūst garāki.
Bērnībā mūsu vecāki mūs baidīja ar to, ka, ja mēs norīsim košļeni, tad mūsu kuņģis un zarnas salips kopā. Nekā tamlīdzīgi, mūsu gremošanas sistēma košļenes mierīgi var sagremot, tikai jēgas gan tur nekādas, jo košļenēm barības vērtības nav.
Vispār medicīnā un bioloģijā maldu ir vairāk, nekā citur. Piemēram, ja kāda ēdama lieta nokrīt zemē un, ja to paceļ 5 sekunžu laikā, tad kaitīgie baciļi nepagūst tikt tai klāt un to mierīgi var ēst bez tīrīšanas. Nekā nebija! Baktērijām pietiek pat ar sekundes daļu. Kaut gan - no otras puses - arī gaiss ir pilns ar baktērijām...
No tās pašas sērijas, dzīvnieku mute ir sterilāka par cilvēka muti, tāpēc mierīgi var ļaut sunim vai kaķim tevi aplaizīt. Tā būs pat kā dezinfekcija. Īstenībā, kaitīgu baciļu ir pa pilnam, gan cilvēku, gan dzīvnieku mutēs - tikai tie ir dažādi. Cilvēks jau parasti neložņā pa miskastēm kā kaķi, vai nerok no zemes ārā vecus kaulus kā suns.
Pats izplatītākais mīts par dzīvniekiem ir tas, ka tie spēj paredzēt stihiskas nelaimes jau daudzas stundas pirms to sākšanās. Viņi to spēj tikai nedaudz ātrāk, jo viņu maņas ir labākas, bet tas nenozīmē, ka visādās kataklizmās dzīvnieki neiet bojā. Iet bojā un pat ļoti daudz.
Bērnībā mēs esam dzirdējuši brīdinājumus, nemest no liela augstuma sīkus priekšmetus, jo ar paātrinājumu, piemēram, sīka monēta var nosist pat cilvēku. Eksperimentā, metot no augstceltnes monētas, noskaidrojās, ka to forma un gaisa pretestība tā kavē ātrumu, ka nevienu nosist tās nevar.
Toties zibens pilnīgi droši var iespert vienā un tajā pašā vietā vairākas reizes. Elektrību pievilina kādas anomālijas zemē ( magnētiskā rūda) vai arī specifiska kādas ēkas vai būves forma. Ņujorkas pašreiz augstākajā ēkā Empire States Building zibens sper vidēji 25 reizes gadā.
Vēl viens mīts ir par to, ka Dienvidu puslodē ūdens piltuve, kas rodas, tam ietekot kanalizācijā no vannas vai izlietnes, griežas uz otru pusi, nekā Ziemeļu puslodē. Visu nosaka, konkrētā izstrādājuma forma.
Ļoti izplatīts ir mīts par to, ka Lielais Ķīnas mūris ir vienīgā cilvēku radītā būve, kas redzama no kosmosa ar neapbruņotu aci. Viss atkarīgs no attāluma, no tuvas distances var saskatīt arī Ēģiptes piramīdas. Toties, tieši minēto Mūri ieraudzīt ir ļoti grūti, jo tā platums nav nemaz tik liels.
Jāsaka, ka daži mīti tomēr ir patiesi. Piemēram, vistas buljons, kā ārstniecības līdzeklis.
Tajā patiešām ir daudz vielu ar pretiekaisuma efektu, tāpēc slimniekam tas ir patiešām veselīgs.
Žāvas, savukārt, patiesi ir lipīgas. Ieraugot, cilvēku, kas žāvājas, nostrādā refleks, arī mēs sākam žāvāties. Kolektīvās žāvāšanās seansus sarīko pat mērkaķi.
Vēl viens mīts, kas izrādījies patiess, ir mīts par to, ka magoņmaizītēs ir narkotizējošas vielas. Tiešām, magoņu sēklās ir daudz opiātu, tas būtu jāievēro sportistiem un šoferiem. Nekas jau nenotiks, ja viņi apēdīs kādu maizīti, taču, ja drīz pēc tam viņus pārbaudīs, tad asinīs atradīs paaugstinātu narkotisko vielu līmeni. Un mēģini tad ieskaidrot, ka tu neesi narkomāns, bet tikai smalkmaizīšu cienītājs.

[Sol Invictus]

šis bija jau dzirdēts stāsts, bet kas attiecas uz Ķīnas mūri - ziniet google earth, to programmu, kur var apskatīt globusu pārklātu ar satelītuzņēmumiem, vai ne ? Nu lūk, man to mūri tur tā arī nav izdevies tā īsti ieraudzīt, lai gan izšķirtspēja tāda, ka var redzēt pat mana kaimiņa mašīnu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[karralá]

par tām žāvām labais. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

interesanti fakti! dzīvē noderēs.
būs mammai jāparāda, lai atšujas ar tām košļenēm. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Šo rakstu rediģēja karralá: 19.12.2006 17:43

[mehaniskais koli...]

noderīgi ,paldies ....(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Devils*Little*Si...]

Tiešām ļoti noderīgi un interesanti.

Daudzas lietas nemaz nezināju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[irbīte.]

Mnjaa..
Ar žāvām - tas ir tāpat kā ar smiekliem! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[iewela999]

ar žāvām tā ir...izmāģgināts matemātikas stundā pēc stundas visi ir nožāvājušies... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

būs mammai jāparāda, lai atšujas ar tām košļenēm.

haaa....eju kožlāt kožleni... lai mamma tik pamēģina kaut ko teikt...

[Roviela]

haaa....eju kožlāt kožleni... lai mamma tik pamēģina kaut ko teikt...

Mamma Tev iebildīs pilnīgi CITA iemesla dēļ. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Košļenes pa tukšo košļāt nozīme bojāt savu personīgo kuņģi. Ne tāpēc, ka var norīt, bet tāpēc, ka gluži veltīgi un nelietderīgi stimulē siekalu izdalīšanos. Tās, protams, norij. A kuņģis nodomā - aha! man dos ēst! un tik' ražo kuņģa sulu. Kas, protams, ir "pilnīgi garām" un ilgstošā laikā var novest pie visādām iekšu kaitēm.

Un šis te, diemžēl, nav zinātnes mīts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Es zinu vēl vienus zinātniskos maldus. Apgalvojums - "nav divu vienādu sniegpārsliņu" ir aplams. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 20.12.2006 11:40

[Sol Invictus]

esi atradusi divas vienādas ? mikroskopā salidzinājusi vai kā citādi pārliecinājusies, ka ir vienādas ? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[Roviela]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Zināju jau, ka kāds "uzķersies"!
Nē, iemesls ir pilnīgi cits - apgalvojums ietver visus laikus - pagātni, tagadni un nākotni. Pie tam apgalvojums ir absolūti noliedzošs un nepārbaudāms. Varbūtība, ka ir divas vienādas pārsliņas, ir niecīgi maza, bet nav mazāka par to varbūtību, kad jau iestājas - nekad. Tas tā, zinātniski. Toties to, ka vienā kupenā, visticamāk, nekādi neatradīsi divas vienādas - to var teikt droši. Pat visā pasaulē vienā mirklī - droši, ka nav.
Nav taču jāpārskaita matu skaits lielipilsētas iedzīvotājiem, lai apgalvotu, ka atradīsi simtiem un tūkstošiem cilvēku, kam matu skaits uz galvas ir vienads! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

[Sol Invictus]

tas tātad ir tavs pieņēmums (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) tā tu vari apšaubīt jebkuru "nav divu vienādu..." apgalvojumu, lai gan uz atsevišķiem no tiem balstās svarīgas lietas (piem. gadījumā ar pirkstu nospiedumiem)

[Roviela]

tas tātad ir tavs pieņēmums (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) tā tu vari apšaubīt jebkuru "nav divu vienādu..." apgalvojumu, lai gan uz atsevišķiem no tiem balstās svarīgas lietas (piem. gadījumā ar pirkstu nospiedumiem)

Nē, šoreiz es nebiju tā, kas to apšauba (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Visu "apšaubījumu" pilnīgi godīgi izlasīju vienas universitātes matemātikas fakultātes zinātniskajos rakstos, un tur vēl bija visi varbūtību rēķini klāt, tikai adresi es nepūlējos iegaumēt.
Uz pārsliņām var attiecināt varbūtību rēķinus un statistiku, un tiešām izrēķināt, cik ir variantu. Tas ir galīgs skaitlis, kas, salīdzinot, piemēram, ar skaitli, kas iznāk, ja aprēķina, cik vajag cilvēku, lai divi noteikti būtu vienādi, ir neliels.
Un tālāk nostrādā "trusīšu un krātiņu" likums. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tieši tāpat kā ar matu skaitu. Plus vēl - es jau teicu!!!! - nav noteikts laiks. Un tā jau ir būtiska kļūda spriedumā.