Black Century [c][atdp], in the very beginning Opcijas

[earnella]

Spēles leģenda un pārējais atrodams ATD sadaļā: šeit.

xxx

Kiipey stāvēja pie mājas loga un vēroja, kā mājās no savas dežūras sardzes tornī atgriežas viņas lielā māsa Netory. Meitene jutās savārgusi un ļoti gaidīja māsas ziņas. Kad Netory aizvēra aiz sevis durvis, Kiipey atkrita lielajā krēslā un paraudzījās svecē.

[Northwatch]

Tavakiki gultā pārsviedās uz otriem sānim. Mirkli pagulējis viņš atkal pārsviedās. Tad viņš izdomāja nomest segu līdz kāju pirkstiem, taču vēl pēc kāda laiciņa uzvilka to atpakaļ līdzpat savam degunam un ierušinājās savā gultā, kā lācis migā.
"Tev jādodas..."
Rūciens. Atkal pagriezās. Iebukņīja spilvenu.
"Tev jāglābj..."
Aizsmacis sēciens atskanēja no Tavakiki gultas puses. Tagad paviršam vērotājam no malas varētu likties, ka gultā atrodas kaut kāda ar segu apsegta kaudze, kas ne pārāk vienmērīgi cilāja sānus.
"Tev...tev vienam..."
"BĀC!" Tavakiki iesaucās, pielekdams sēdus gultā. Jau nez kuro nakti viņam sapņos rādījās kaut kāda sieviete baltās drānās ar tumšzaļu apmetni, aicinādama doties viņai līdzi.
Pablenzis ārā pa logu, viņš atkal pievērsās trūcīgajai istabelei. Kaut kur stūrī bija jābūt svecei, tagad viņš centās to saskatīt. Acis atkal iekvēlojās un izšāva tadus kā zibšņus.
"BĀC!" Vēlreiz iesaucās Tavakiki, mezdamies ārā no gultas, lai apdzēstu mājeles sienu, kurā bija ietriecis uguni, netrāpīdams svecei. Pēc tam viņš atslīga uz gultas malas un saņēma galvu rokās. Kurš un uz kurieni viņu trieca? Pat sapņos....

[Nemesida]

-Sveika,-tik pat skumji kaa vienmeer teica Netory un atguulaas uz pusdiivaana(OOC:njaa..),-atkal nekaa jauna. No vienas puses taas ir labas zinjas...
Meitene jutaas paargurusi un nosalusi (OOC:nu pienjemsim, ka aaraa ir ziema).
-Un ko tu shodien dariiji,-vinja apjautaajaas mazajai maasai.

[Idril]

Artemīda nesen bija beigusi projektēt kāda bagātnieka pagalmu un nu diezgan nogurusi vakarā pārnāca mājās. Viņa ienākusi mājā ērti iesēdās dīvānā un iemalkoja nesen uztaisīto tēju. Saildījusies viņa aizgāja uz staļļiem un pārbaudīja vai viņas darbinieki bija labi apkalpojuši zirgus. Tā kā viss bija kārtībā viņa devās apakaļ uz māju un atkal nosalusi ērti ieritinājās dīvānā lai sasildītos.

[earnella]

Neko daudz... Vai esi jau dzirdējusi, ka Meja ir slima? Ciema vecākā un saslimusi... Man nav daudz, ko darīt... Kiipey piecēlās un vēroja ciematniekus, kas lēni manījās iekšā savās mājelēs, jo sāka krēslot un bija laiks ieslēgties istabiņās, lai drīz vien liktos uz auss... Nu, ja nav nekādu jaunumu, es iešu gulēt. Ja nu tu neiebilsti.

[Tinuviel]

Raena atnāca mājās. Vecāki viņu samīļoja, paēdināja. Tad viņi pārrunāja dažas lietas un Raena aizgāja gulēt. Bet sapnī rādījās viens un tas pats. Kāds lika iet kaut kur nezin kur un glābt kaut ko neskaidru. Šo nakti Raena pavadīja pavisam nemierīgi un no rīta pamodusies nolēma, ka būs jāiet un jānoskaidro tas. Viņa pie brokastu galda to paziņoja mātei un tēvam, un abām māsām. Viņi apsolīja pateikt saimniekiem, pie kā Raena strādāja, ka Raena dosies ceļā. Māsas palīdzēja Raenai sakārtoties ceļam un izdaiļoja zirga iemauktus un seglus ar zilajām efejām. Raena pati sakopa savus vilkus un tad, jau saulei rietot, devās ceļā. Zirgs lēnām brida padziļo sniegu. Raena jāja nokārusi galvu un sapņos nogrimusi. Tad, kad satumsa, Raena apsedzās ar līdzpaņemto siltāko apmetni un turpināja jāt. Pat naktī viņa jāja neapstājusies.

[earnella]

OOC: OKz, sapņa nakts beigusies...

Kiipey bija gulējusi ļoti nemierīgi, un pamodās ļoti agri. Meitene izkāpa no gultas un pavērās ārā. Aiz loga bija sācies pamatīgs sniegputenis, tomēr viņa juta, ka jāiet projām... Jennya pamodināja Netory un paskatījās māsai cieši acīs. Tu arī... Es zināju.. Mās... Mēs iesim... Vai ne? Kii zināja, ka ies, tomēr bez māsas būtu visai nelāgi...

[Tinuviel]

Raenu negaidīti pārsteidza sniegputenis. Viņa sāka steigties mežā iekšā. Tur viņa zināja kādu alu. Drīz viņa tur nonāca. Par brīnumu, alā bija silts. Viņa iejāja iekšā, nokāpa no zirga un uzsedza segu zirgam. Viņa apsēdās uz aukstā akmens un pirkstu galos radīja mazu liesmiņu. Abi vilki piespiedās viņai pie abiem sāniem un kopā viņiem bija silti. Kamēr nebeidzās sniegputenis Raena nedevās ceļā. Bet tas pēc pāris stundām beidzās. Un Raena atsāka ceļu par jau vēl piesnigušāko taku.

[Idril]

Artemīda pamodās. Viņa nebūt nebija gulējusi mierīgi. Viņa pārdomāja vai visus darbus padarījusi un tā kā visi izrādījās padarīti viņa nolēma sekot sapnim (kā jau avantūriste) un sapakojusi dažas nepieciešamākās mantas un ērti saģērbusies melnās ādas biksēs, džemperī un siltā apmetnī apsegloja savu mīļāko un vienīgo zirgu sniegbalto ķēvi un iesēdusies sedlos devās ceļā. Kas tad cits atlika?

[earnella]

OOC: skatīt ATD pavedienu.

Kiipey apsēdās uz māsas gultas un iegrima pārdomās. Mēs iesim, vai ne? Tu... Tu taču vari atstāt savus pienākumus, vai ne? Bet kurš parūpēsies par Meju...? Meitene tiešām bija satraukta. Viņa paņēma no Netory naktsskapīša vecāku fotogrāfiju un uzsmaidīja viņiem.

[Grēkmeistars]

Salemons jaaja pa mezu vins izskatiijaas peec piesnigusha kamola...putenis sitaas sejaa un vins aiz aukstuma drebeeja...vinju mociija naktii redzeetais sapnis, ka kautkas ir jaaglaabj, vins neprata ignoreet savus sapnjus, jo tie reti luudza paliidziibu...Salemons ar savu melno zirgu sajaa baltajaa dienaa izskatiijas baismiigi, kapuce paari sejai un paar kaaju karaajaas milziigais zobens kas udzina bailes meza zveeriem...vins ieraudziija vilka peedas...

[Tinuviel]

Raena turpināja ceļu. Melnais vilks vēl aizvien viņai uzticīgi sekoja, bet gaišākais bija apstājies un uzmanīgi skatījās atpakaļ. Bet drīz viņš apgriezās un panāca Raenu. Bet zirgs gāja uzmanīgi skatoties. Gandrīz nepamanāmais baltais plankumiņš pierē bija kļuvis lielāks no sniega, bet tas nebija svarīgi. Bija kaut kur jāsteidzas.

[novemberunge]

Fēsa izritinājās no segas un nodrebinājās. Auksti, gan! viņa teica savam putniņam Merlinam, kas tikko nolaidās uz viņas pleca. Mazais pamāja ar galvu. Apkārt bija sasnidzis sniegs un snigšana joprojām turpinājās. Viņa piecēlās kājās un domās pārsprieda redzēto sapni. Nospriedusi kas un kā, Fēsa pacēla apsnigušo segu un iebāzusi to somā uzskāka ceļu. Viņa klusi dziedāja kādu jautru dziesmiņu par sniegu, ko nesen bija sacerējusi. Merlins- mazais putniņš jautri trallināja līdzi.

[Nemesida]

OOC: brr...juus nu gan aatri postojat...
kameer es godiigi pildu maajasdarbus..juus te...postojat...
vaajpraats

IC:
-Jaa tas sapnis tieshaam bija diivains,-vinja teica maasai domiigi luukodamaas uz fotograafiju, ko taa tureeja rokaas,-ciema vecaako vareetu pieskatiit muusu jaunaakaa maasa (ja reiz vinjas teela nav..)?

[Gerfalcon]

Falcons saldi guleeja... un te vinjam saaka raadiities Sapnis, sen par ilgiem laikiem.
''Naac...'' vinjsh izdzirdeeja balsi!
Taalaak sapnii nemitiigi atskaneeja viena un taa pati balss aicinaadama vinju doties uz kaadu vietu...

Falcons pamodaas... Vinjsh labi izskatiijaas, jo bija ietinies kaartiigi kaados 5 apmetnjos, lai naktii siltaak... ''Phe... kas par nejeedziigu sapni... tad jau labaak vispaar sapni neredzeet, vai arii kaadu Murgu labaak... Murgi vismaz parasti ir aizraujoshi.''

Vinjsh gribeeja spert soli aaraa no gultas, bet bija kaada kjibele... Vinjsh aizmirsa, ka iekaartojaas uz nakti kokaa. Atskaneeja 2 sekunzhu garsh bljaaviens, liidz vinjsh sasniedza cieto sasalusho zemi... ''Sen jau vajadzeeja izveidot gjimeni un uzcelt maaju...'' Vinjsh pieceelaas kaajaas un saaka purinaat no sevis nost sniegu..., bet ar to jau nepietika... Vinjam no koka lapaam veel uzbira praavs daudzums sniega.

Vinja mati sasleejaas staavus un iegaileejaas spilgti sarkanaa kraasaa. Nezinaataaji nospriestu, ka vinjam galva deg, bet taa parasti notika, kad vinjsh bija dusmiigs. No kurienes vinjam radaas shaada dotiiba... neviens nezinaaja, pat ne pats Falcons.

Vinjsh par sevi zinaaja tikai to, ka pastaav, lai ciiniitos un attiistiitu savas ciinjas speejas. Falcons izstaipiijaas un nodrebinaajaas no ziemas sala... ''Ko tu neteiksi... Dodies uz to un to vietu. Ha! It kaa man nebuutu citu ko dariit, kaa skraidiit pakalj Sapnii dzirdeetajai balsij.'' Vinja mati leenaam atguva ieprieksheejo izskatu... ''Riit sapnii man veel pateiks, lai es ar pliku pakalju lecu sniegaa... ha ha... nu kaa tad.''

Šo rakstu rediģēja Gerfalcon: 18.10.2004 20:30

[Calipso]

Shira skumji izgaaja sava viira maajas daarzaa, kuraa savu peedeejo dziesmu dziedaaja veelie putni. Meezju klaaja tumsa un driiz taa sasniegs arii pilseetu... Tomeer Shira nemaniija atshkjiriibu starp sevi un sho tumsu... Lai arii vinjai tagad bija viss, tomeer dveeselee kaut kaa pietruuka... Shira ar leenaam kustiibaam no rozju kruuma iznjeema kaadu mazu stabuliiti un saaka uz taas speeleet kaadu klusu melodiju, kas atgaadinaaja skumju putnu dziedaashanu...

[Idril]

Artemīda palaida zirgu aulekšos, lai ķēve sasildītos. Veja cirtas asi cirtās viņai sejā, bet viņa tam nepievērsa uzmanību un pavilkusi kapuci vairāk pāri acīm viņa jāja vēl ātrāk un pēc brīža mazliet piebremzēja jo sadzirdēja dobju būkšķi. Tā kā kritienu.. Artemīda novilka kapuci un ar interesi vēroja kādu kas bija nokritis no koka.

[Northwatch]

[ooc: mwaaahhahahahaaaa.... nedaudz paarsmeejos par Gerfalcon rakstu!!! Taa tik tureet! ]

Tavakiki piecēlās kājās un devās uz durvju pusi. Pavēris tās vaļā, viņš diezgan ilgi ar basām kājām stāvēja uz klona, ļaudams aukstajam vējam viņu glāstīt. Svece stūrī nodzisa, taču pats tās aizdedzējs aukstumu un vēju nejuta. Kaut kur tur, tālu, tālu, kādam viņu vajadzēja. Citādi viņš nesapņotu jau nez cik ilgi vienu un to pašu.
Aizvēris durvis viņš piegāja pie gultas un nometies ceļos, izzvejoja no tās apakšas divas vilnas zeķes, un aļņādas zābakus. Uzvilcis tos, viņš vēlreiz metās ceļos un šoreiz no gultas apakšas izvilka melnu ādas tarbu. Tajā viņš no skapjiem sameta iekšā kaut ko pēc skata ēdamu, ielika pāris sveces un tīru drēbju kārtu, un uz pleciem uzmetis melnu vilnas apmetni, devās ārā naktī. Mājas durvis viņš neaizslēdza - tā viņš nedarīja nekad, lai arī cik ilgi dotos prom, jo tādos brikšņos kādos viņš dzīvoja, reti kāds ieklīda.

[earnella]

Kiipey pamāja. Būs viņai jāpasaka... Viņa tāpat ir pārāk jauna, lai nāktu līdzi. Būs jāapstājas pie Melnozola atstāt kādu zīmi... Cik labi, ka mūsu mežā ir tāds koks... Kii pasmējās un nolika fotogrāfiju uz māsas galda. Varbūt es salikšu savas mantas. Šādām zīmēm mus vienalga jāseko - nekas nav līdzams...

[Nemesida]

-Taadas nu ir ciema tradiicijas,- diezgan nopietni atbildeeja Netory un pekshnji saaka smieties. Neviens nezinaaja kaapeec, bet tas nebija svariigi,-nu jaa...
Vinja saaka kaut ko aatri mekleet savaas somaas. To bish vinja mekleeja kaadu siltaaku apmetni, jo aaraa bija jau nu noteikti paaraak auksti, lai staigaatu tajaa plaanajaa kazhocinjaa.