Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 16.04.2013 01:03

Tātad kādas valodas proti? Varbūt ir kāda valoda, kuru vēlētos apgūt? Varbūt kādu valodu vēlies vairāk spodrināt, jo nevarētu pieskaitīt pie „protu”?

Ha en god dag,

Andromeda

Iesūtīja: maarts ; laiks: 16.04.2013 01:11

Latviešu - dzimtā
Angļu - vienīgā saprotamā svešvaloda.
Krievu - Nop, iztieku tīri labi bez tās...

Iesūtīja: Sarkanais Krūšturis. ; laiks: 16.04.2013 01:58

protu vēl angļu un krievu.
tādā iesācēju līmenī varu pavervelēt kaut ko arī franciski, bet apsveru domu uzlabot šīs vervelēšanas prasmes, kā arī traki ceru, ka kaut kad man būs iespēja iemācīties somu valodu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 16.04.2013 09:26

Krievu un angļu
Krievu noder, ja sanāk ceļot pa valstīm, kurās valodai ir slāvu cilme. Nudien, var daudz saprast, un tulku nevajag. Angļu noder citās vietā, izņemot valstis, kurās angliski nerunā principā.

Iesūtīja: WinterLea. ; laiks: 16.04.2013 09:35

protu angļu, tīri ciešami varu parunāt vāciski, mazliet mazāk ciešami zviedriski. to trīs dēļ kaut ko saprotu arī no norvēģu un dāņu valodas. ja ļoti grib, var pieskaitīt arī latīņu valodu, hā hā. ļoti gribētos sarakstam pievienot franču valodu, uzlabot zviedru mēli un kādreiz derētu apgūt arī krievu valodu

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 16.04.2013 09:56

Ak, pasteidzos un nobalsoju ka 3, un tikai tad ievēroju, ka rakstīts ir `bez dzimtās`...

Bet nu tātad, saprotu, runāju un rakstu latviski, krieviski un angliski. Ārkārtīgi primitīvā līmenī un absolūti antigramatiski šo to zinu/saprotu arī vāciski.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 16.04.2013 11:54

Trīs dzimtās — latviešu, poļu, krievu, plus angļu. Nobalsoju par variantu 3, jo pieņēmu, ka tas, kurš veidojis aptauju, pieder pie tās garlaicīgās cilvēku kategorijas, kura uzskata, ka dzimtā valoda var būt tikai viena.

Kā arī…

Starp citu, zinot poļu valodu, ar čehiem ir iespējams gandrīz normāli sarunāties (runājot katram savā valodā). Lielākoties viņi tevi saprot, un tu viņus arī pa lielam saproti.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 16.04.2013 12:40

Vienmēr ir izņēmumi, bet parasti tā ir viena valoda. Būs jau labi, Mattiass!

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 16.04.2013 17:37

Man ir pamatīgas aizdomas, ka brīvi pārvaldot poļu un krievu valodas, visdrīzāk visai viegli saprotas ar ukraiņi

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 16.04.2013 19:02

Ai, līdzīgi kā Gotiņtēvs, pamanījos nobalsot trīs, jo palaidu garām par dzimto valodu. Tātad, latviešu dzimtā, krievu varu runāt, lasīt un rakstīt, angļu - lasot saprotu, klausoties reizēm kaut kas neštimmē, pabazarēt varu, tātad pieskaitu. Tad nu sanāk divas. Nez pupiņvaloda skaitās?

Skolā mācījos vācu, reizēm aizdomājos, ka zināšanas būtu jāatjauno (jo esmu tagad tajā pamatīga cērte) un vēl gribētos iemācīties poļu, jo tā mani vienmēr ir fascinējusi.

Iesūtīja: Dženeta ; laiks: 16.04.2013 19:11

Angļu, mācos vācu un pašus pašus pamatus franču. Bet nobalsoju par vienu, jo tikai angļu zinu tā, lai spētu sarunāties un lasīt.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 16.04.2013 19:14

Teikt, ka tiešām protu, varu tikai par angļu valodu.

Norvēģu valodā daudz ko protu, bet nevarētu teikt, ka dzīvojot ārpus vides un ikdienā nelietojot tā ir pietiekošo labā līmenī, tāpēc nākotnē pie izdevības spodrināšu šo, man tik mīļo valodu. (šeit jāpiemin, ka ja iemācies norvēģu valodu, var saprast dāņu (jo rakstības ziņā tās ir vienādas, ja runa ir par bookmal) un zviedru valoda ir ļoti līdzīga)

Franču valodu pa studijām esmu nedaudz apburznījusi tomēr ne visu saprastu un par runāšanu (ja arī varu iemācīties izrunu un pasniedzēja vienmēr ir stāvā sajūsmā par to, cik viegli man tas padodas) īsti nevar būt runas, jo apburzītās tēmas nav pietiekoši plašas.

Krievu valodu pa lielai daļai saprotu (laikam jau tāpēc, ka ir vairāk sanācis dzirdēt), runāt gandrīz nemaz nemāku un rakstīt/lasīt ar viņu ķeburiem ne tik.

Ar vācu valodu man nekad nav bijušas labas attiecības (lielākoties neforšas skolotājas dēļ).

Principā ar valodām nekad nav bijušas problēmas, ja neskaita vācu valodu patizla iemesla pēc, un pie brīvāka laika spodrināšu jau nedaudz aptaustītās valodas, kā arī vēlētos iemācīties spāņu un japāņu valodu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 16.04.2013 20:59

Latviešu dzimtā, protu krievu un angļu.
Krievu valodu kādreiz zināju ļoti labā līmenī, bet šobrīd esmu ierūsējusi runāšanā, jo īsti nevajag. Lasīt nav problēmu. Lasu arī senkrievu tekstus viņu vecajā rakstībā, piemēram, biļinas oriģinālā.
Angļu valoda man ir, teiksim, pietiekoši labā līmenī, lai es varētu sarunāties un lasīt forumus, piemēram, un tehnisko/zinātnisko literatūru. Daiļliteratūrai nav pietiekoši, vārdu krājums par mazu. Iespējams, esmu pārāk paškritiska.

Reiz sāku mācīties lībiešu valodu. Tā īsti nekas nesanāca, vien iepazinos ar locījumiem, kādi nav sastopami latviešu valodā. Speciālas galotnes vārdiem, kas norāda promvirzītu darbību un uz sevi virzītu darbību. Tas bija interesanti, bet atceros tikai, ka, ja lībietis tev saka "ne", tad tas nozīmē "jā".

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 16.04.2013 21:28

echo3, man tas atgādināja grieķu valodu - viņi arī saka "ne" un viņiem tas nozīmē "jā".

Jā, grieķu valodu arī gribētu iemācīties, 3,5 mēnešus dzīvojot pie viņiem tikai tādas parastās frāzes sanāca apgūt, bet valoda skaista un kultūra tik bagāta un kārdinoša. Noteikti pie tā vēl atgriezīšos.

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 16.04.2013 23:12

Negribu runāt nevienā. Jo nepadodas neviena

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 16.04.2013 23:18

Latviešu un latgaliešu ir manas dzimtās valodas. Angļu valoda ir man ļoti īpaša valoda. Un krievu valoda ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Krieviski diemžēl neprotu rakstīt, lai gan lasu ļoti labi, visu saprotu un labi runāju.

Tīri labi saprotu vācu valodu, lai gan ar runāšanu ir pavāji, jo necik daudz dzīvē šo valodu nenākas izmantot.
Kādu laiku mācījos itāļu valodu, šo to saprotu. Gribētos tuvākajā laikā atgriezties pie mācībām un nezaudēt iegūto.

Ļoti gribētu iemācīties franču valodu. Vismaz lasīt...
Dzīvē vēl gadījās mācīties spāņu, portugāļu, grieķu un latīņu valodu, bet neko vairāk par atsevišķiem vārdiem un izteicieniem neatceros vairs.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 17.04.2013 01:25

Man savulaik ar kirilicu bija līdzīgi. Dabū kādu krievu rakstu darbu burtnīciņu (ar vingrinājumiem) mazajām klasītēm. Pats tieši tā krieviski rakstīt arī iemācījos. Pirms tam tikai drukātos burtus pratu uzšvīkāt.

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 17.04.2013 09:02

Rakstīt jau it kā varētu, bet mans teksts slīktu ortogrāfijas un stila kļūdās. ^^

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 18.04.2013 13:29

Stila kļūdas — kam negadās. Galvenais, ka veidlapas spētu aizpildīt.

Ortogrāfija — jo vairāk tai valodā lasi, jo mazākas galvassāpes. Šaubu gadījumā vienmēr var uzjautāt kādam.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 18.04.2013 19:15

Manas divas valodas ir angļu un vācu. Angļu valodā gan labi lasu un ar runāšanu nav problēmas, taču reizēm liekas, ka gramatika varētu būt labāka; ar vācu valodu otrādi - skolā labi iemācīja gramatiku, taču tā prakse nav bijusi tik liela, lai varētu sākt runāt par pilnīgi jebko un jebkuru tēmu, bet cik ir būts Vācu zemēs, sarunāt varēju visu, ko man vajadzēja.

Tagad te pāris gadus burzoties pa Rīgu, esmu apguvusi pašus krievu sarunvalodas pamatus (piemēram, daj cigaret), taču runāt pilnīgi un galīgi neko nemāku. Varbūt, ka kaut kad, kad galīgi nebūs ko darīt, ņemšu un iemācīšos. Tomēr derīgāk droši vien būtu pievērsties vācu valodas vārdu krājuma papildināšanai.

Iesūtīja: Sindra ; laiks: 18.04.2013 21:23

Man, kā lielākajai daļai, bez dzimtās latviešu valodas vēl ir zināma krievu un angļu valoda.

Skolā gan es mācījos vācu valodu, bet es neko no viņas neatceros.
Man arī godīgi sakot nemaz nepatīk vācu valoda.
Un diez vai es kādreiz īpaši iespringšu, lai viņu mācītos.

Taču, kā dziedātājai, man nācies dziedāt arī itāļu, latīņu un franču valodās.
Lai gan, pavisam noteikti nevaru teikt, ka es šīs valodas māku.

Latīņu valodā ir zināšanas medicīnas nozarei un reliģiskajai. proti, dziesmas.

Iesūtīja: josephine ; laiks: 19.04.2013 05:21

Arbūzs! Neprotu ne dzimto, ne viesbiežāk lietoto svešvalodu, kur nu vēl kādas citas valodas.