Vai Dievs pastāv? Opcijas

[Miya]

Cilveki vai jus ticat DIEVAM? Viņš ir kā tads kā spoks vai mistiska būtne- neviens nav redzējis un saticis vai runājis, bet daudzi viņam tic ,un daudzi ari nē. Daudzi saka, ka viņš nepastāv un arī, ka pastāv, bet tā ir briva izvele- tici vai netici vinam. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Vins pastāv vai ne? To jau neviens nezina, bet es gribetu dzirdet jūsu domas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


Visi, kas postojat, lūdzu ņemiet vērā Noslēpuma kambara noteikumus (skatīt augšā), sevišķi to 3. un 4. punktu.

Šo rakstu rediģēja Reiki: 28.06.2004 15:50

[Mattiass]

Aha. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Un kāpēc, tavuprāt, izveidoja tieši tādu?

Labi, šis jautājums nekur īstenībā neved.

Pirmkārt, cilvēks spēj manipulēt ar bioķīmiskām lietām un gēniem. Jau spēj. Uzaudzēt mākslīgus ķermeņa orgānus tai skaitā (varbūt ne visus, bet tas jau ir iesākums).

Otrkārt, cilvēks jaucas dabas procesos, tādēļ vajadzīga tehnoloģijas — kaut kas, bez kā pati daba perfekti iztiek, bet tas ir metožu atšķirības dēļ, laika faktora dēļ. Dabas procesi ilgst gadiem. Cilvēki nedzīvo gadsimtiem ilgi, tādēļ vajadzīgas tehnoloģijas. Mēs nevaram, piemēram, paņemt žurku un ievietot dzeltenā mākslīgā (ar plēsējiem) vidē, lai pēc tūkstots gadiem tur būtu izdzīvojušas tikai dzeltenas žurkas. Drīzāk tiks pamainīts attiecīgais gēns ātrākam rezultātam. Darba kvalitāte, protams, mazliet atšķiras, un tomēr.

Un jā, glāzi radījis cilvēks. Nevis kāda augstāka būtne.

[Elony]

Var. Un ir izveidojuši ko līdzīgu pašām primitīvākajām nepilnīgajām šūnām. Tu mazliet piemirsi, ka Dabai ir ļoti daudz laika, un nejaušības notiek nevis vienā mēģenē, bet gan daudzkur reizē, pat milzonīgā skaitā vietu reizē. Cilvēkam problēma ir tā, ka viņš vispār nezina apstākļus, kādos tas viss ir noticis. Kā atkārtosi, ja nezini, kā tur īsti bija? Auksts? Tumšs? Karsts? Slapjš? Utt.

Jā, rādās gan. Tikai visai daudz gan kopēts no esošajām šūnām. Tas ir kā paņemt vairāka datorpogrammas, kuras tu nesaproti, bet zini, ko tās daras, sajaukt lai radītu ko jaunu. Un spēj izvilkt tikai dažas dienas.

Apstākļi, kas būtu derīgi nejaušai dzīvības radīšanai, vispār tiek rūpīgi pētīti. Ja vajag, lai būtu tumšs un silts, tad būs, ja vajag, lai būtu aukts un gaišs, tad būs. Proti, ja evolūcijai vajag tādus apstākļus, tad tādus atklās, tie uz zemes ir bijuši. Vismaz man tā liekas. Lai arī pirmatnējā buljona teorija atmesta, vietā jau ir citi labi skaidrojumi, kādi apstākļi varēja būt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Bet 1000 pērtiķi 1000 gados neuzrakstīs pat vienu anekdoti, tikai noķēzīs telpu un sabojās rakstāmašīnas.

Nejaušība nebūt nenoved pie haosa. No kurienes tāda ideja vispār? Piemērs ar glāzi nav pareizs. No Dabas viedokļa sitkla lauska ir tikpat stabila struktūra kā vesela glāze. Tieši tikpat laba un derīga, jo galvenais jau ir tas, ka materiāls nav mainījies. Stikls paliek stikls. Tas no cilvēka viedokļa vesela glāze un lauskas nav vienalga. Visa pasaule ir stabila tikai tāpēc, ka pastāv nejaušības un gadījumi. Mēs dzīvojam nejaušā pasaulē.

Cilvēkā ir 7 kg ūdeņraža, kas izveidojās mūsu Visuma veido­ša­nās laikā. Cilvēka organisms satur arī 45,5 kg oglekļa, 2,1 kg slāpekļa 1 kg kalcija, 700 g fosfora, kuru rašanās ir saistīta ar otru fāzi – planētu izveidošanos. Cilvēka organismā ir arī 2 g cinka, 0,15 g vara, ļoti maz niķeļa, svina, molibdēna.
To visu var sagāzt vienā kaudzē. No dabas viedokļa šī kaudze ir tas pats, kas normāls, dzīvs cilvēks. Man gan ir atšķirība.
Svarīgs nav tas, ka visumā ir atomi, svarīgi - kā tie izkārtojas. Pašreizējais izkārtojums garantē, ka vēl kādu laiku visuma matērija nesakritīs kopā vienā kalopsā.

Pirmkārt, cilvēks spēj manipulēt ar bioķīmiskām lietām un gēniem. Jau spēj. Uzaudzēt mākslīgus ķermeņa orgānus tai skaitā (varbūt ne visus, bet tas jau ir iesākums).

manipulācija ar gataviem materiāliem nav tas pats kas radīšana no pamatvienībām.

Otrkārt, cilvēks jaucas dabas procesos, tādēļ vajadzīga tehnoloģijas — kaut kas, bez kā pati daba perfekti iztiek, bet tas ir metožu atšķirības dēļ, laika faktora dēļ. Dabas procesi ilgst gadiem. Cilvēki nedzīvo gadsimtiem ilgi, tādēļ vajadzīgas tehnoloģijas. Mēs nevaram, piemēram, paņemt žurku un ievietot dzeltenā mākslīgā (ar plēsējiem) vidē, lai pēc tūkstots gadiem tur būtu izdzīvojušas tikai dzeltenas žurkas. Drīzāk tiks pamainīts attiecīgais gēns ātrākam rezultātam. Darba kvalitāte, protams, mazliet atšķiras, un tomēr.

Cilvēku mēģinājumi radīt jaunas sugas ir neveiksmīgi. Ģenētiskas pārmaiņas kopumā mazas un sīkas. Attaisnojums - laiks. Redz, daba varēja radīt nejauši, jo tai bija daudz laika. Bet tas nav fakts, tas ir tikai attaisnojums.
Man liekas, ka nepieciešamajai nejaušība vajadzīgais laiks tomēr netiek līdzi rezultāta sarežģītības pakāpei. Attiecīgi ja visums tiešām ir līdz 15 miljardus gadu vecs.

[Roviela]

Jā, rādās gan. Tikai visai daudz gan kopēts no esošajām šūnām. Tas ir kā paņemt vairāka datorpogrammas, kuras tu nesaproti, bet zini, ko tās daras, sajaukt lai radītu ko jaunu. Un spēj izvilkt tikai dažas dienas.

Bet kāda starpība, ja izrādās, ka veidojot to molekulu, tā ņem un pati sagriežas tikai tā un ne savādāk, un savienojas tikai ar to un neko citu, un rezultātā iegūst tieši tādas pašas īpašības?

Apstākļi, kas būtu derīgi nejaušai dzīvības radīšanai, vispār tiek rūpīgi pētīti. Ja vajag, lai būtu tumšs un silts, tad būs, ja vajag, lai būtu aukts un gaišs, tad būs. Proti, ja evolūcijai vajag tādus apstākļus, tad tādus atklās, tie uz zemes ir bijuši. Vismaz man tā liekas. Lai arī pirmatnējā buljona teorija atmesta, vietā jau ir citi labi skaidrojumi, kādi apstākļi varēja būt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Nenoliedzami. Ideju ir daudz, un tās, kas ziskatās cerīgas, top pārbaudītas vispusīgi.

Bet 1000 pērtiķi 1000 gados neuzrakstīs pat vienu anekdoti, tikai noķēzīs telpu un sabojās rakstāmašīnas.

Piekrītu! Neuzrakstīs. Bet kurš tad būtu teicis, ka viņi to vispār varētu? 1000 eksemplātu 1000 gadu... tas ir par maz tieši ša'dai nodarbei.

Cilvēkā ir 7 kg ūdeņraža, kas izveidojās mūsu Visuma veido­ša­nās laikā. Cilvēka organisms satur arī 45,5 kg oglekļa, 2,1 kg slāpekļa 1 kg kalcija, 700 g fosfora, kuru rašanās ir saistīta ar otru fāzi – planētu izveidošanos. Cilvēka organismā ir arī 2 g cinka, 0,15 g vara, ļoti maz niķeļa, svina, molibdēna.
To visu var sagāzt vienā kaudzē. No dabas viedokļa šī kaudze ir tas pats, kas normāls, dzīvs cilvēks. Man gan ir atšķirība.
Svarīgs nav tas, ka visumā ir atomi, svarīgi - kā tie izkārtojas. Pašreizējais izkārtojums garantē, ka vēl kādu laiku visuma matērija nesakritīs kopā vienā kalopsā.
manipulācija ar gataviem materiāliem nav tas pats kas radīšana no pamatvienībām.

Tas ir tas, ko es saucu par stabilām organizētām makrostruktūrām. Tie atomi mūsu ķermeņos taču visu laiku mainās! Pēc nedaudz gadiem šajā atruktūrā vairs nav neviena paša atoma, kas tur bija no sākuma.

Cilvēku mēģinājumi radīt jaunas sugas ir neveiksmīgi. Ģenētiskas pārmaiņas kopumā mazas un sīkas. Attaisnojums - laiks. Redz, daba varēja radīt nejauši, jo tai bija daudz laika. Bet tas nav fakts, tas ir tikai attaisnojums.

Priekš kam jaunas sugas? Cilvēki sugu veidošanu uzsāka ļoti nesen, un kam vispār jaunas sugas? Šķirnes - tā ir cita lieta. Ja nerunājam par radniecīgām sugām kā vilki un suņi. Suņi ir cilvēka darba rezultāts.

Man liekas, ka nepieciešamajai nejaušība vajadzīgais laiks tomēr netiek līdzi rezultāta sarežģītības pakāpei. Attiecīgi ja visums tiešām ir līdz 15 miljardus gadu vecs.

Laika pietiek, jo Dabā viss notiek nevis pēc tīrās nejaušības principa, bet gan pēc Monte-Karlo metodes, un tas dod desmit reizes ātrāku rezultātu. Piedevām - sīko struktūru pašorganizācija. Izveidojās tāda, teiksim, molekula, un, izrādās, tā ir stabila un neparko nevēlas aši izzust, un, izrādās, tai ir tāds īpašības, ka tā paātrina kaut kā cita veidošanos. Katalizators. Sīko struktūru ir šaušalīgi daudz, bet viss taču arī no tām sākās. padomā, cik ātri mutē, teiksim, baktērijas, kas ir daudzkārt lielākas par jebkuru šādu sīko struktūru. Molekulu līmenī tas viss notiek vēl ātrāk un straujāk.

OFFT - man šķiet, mēs esam novirzījušies no tēmas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[euphoria]

Jā,
BET es neticu, Dievam, kā kristietība to izveidojusi un propogandē, jo Dievs(lietošu šo vārdu, jo augstāks spēks skan.. smieklīgi) ir un savā ziņā tā ir ticība un ticība ir mums visiem un tā ir vajadzīga, lai cilvēka dzīve ritētu uz priekšu un attīstītos. Dievs ir diezgan slidens termins un katram ir diens- citiem tas ir viņš pats(kā sātanistiem vai egostiem), vai kāds cits svarīgs cilvēks(viegli suģestējamiem un emocionāli vājiem cilvēkiem) vai augstāks spēks kam ticēt akli vai vienkārši no sirds. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Elony]

Nu jā, tēma vairs tikai pa pusei ar šo saistās.
Vienkārši doma tāda, ka apstākļi, kādi būtu vajadzīgi, lai radīti vien biopolimērus, kas atrodas dzīvo šūnu sastāvā - nukleīnskābes un olbaltumvielas, būtu jābūt visai specifiskiem. Par apstākļiem, kā lai tie apvienotos un izveidotu dzīvu šūnu - tur pat minēt grūti.

Labi, bet pietiks par to, savādāk tiešām jau ārpus tēmas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Nē, neticu. Banāla iemesla dēļ.

1. Par dievu nekas DROŠI nav zināms. Ir daudzas mācības, kas piedēvē viņam to vai šito, kā arī veidus, kā ar viņu interaktēties un komunicēt. Problēma numur vienas - šīs mācības izslēdz viena otru, runā pretī gan viena otrai, gan, brīdi pa brīdim, arī veselajam saprātam.
2. Starp daudzajām mācībām izvēlēties VIENĪGO PAREIZO ir netriviāls uzdevums, jo šo dažādo mācību zajavas tā īsti pārbaudīt nevar.. Piemēram, kristietības centrā ir Jēzus nāve pie krusta un augšāmcelšanās - notikumi, par kuriem drošticamu pierādījumu nav, tiem atliek vienīgi ticēt (vai neticēt).
3. Mēs protams, varam pieņemt, ka kaut kāds dievs tomēr ir, arī tad, ja NEVIENA no esošajām mācībām viņu neapraksta gana precīzi. Tad atkal rodas jautājums - kam mums vispār šāds dievs, ja jēgas no viņa absolūti nekādas? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
4. Vēl tāds sīkums, kā ģeogrāfiskā predestinācija. Tas nozīmē to, ka Tu ar vislielāko varbūtību pieņemsi to reliģiju, kuras izplatības areālā esi piedzimis. Piedzimi Itālijā - visdrīzāk, ka kļūsi par protestantu, Zviedrijā - par katoli, Krievijā - par pareizticīgo, Afganistānā - par musulmani, Indijā - par hinduistu, utt.. Ok, šobrīd globalizācija šo tendenci nedaudz mazina, bet kopējā likumsakarība saglabājas. Vēl jorpojām, varbūtība, ka Latvijas iedzīvotāji pēkšņi biezā slānī sāks pieņemt islamu, ir mikroskopiski maza.

Tas viss personīgi man dod pietiekošu pamatu neticēt dieviem un viņu sludinātājiem.

[Mattiass]

Kamēr mēs te tā apspriežam, nolēmu iemest domugraudu par šo tēmu:
(IMG:http://richardathome.files.wordpress.com/2007/07/epicurus-quote.jpg)

[raganinja]

Es nezinu vai dievs pastaav vai nee. Es itkaa ticu dievam bet tai passaa laikaa nee.
Es to dievu neesmu ne redzeejusi ne dzirdeejusi un arii neviens nav pieraadijis ka vinnss pastaav. To kas rakstiits biibelee cilveeki vareeja vienkaarssi izdomaat.
Manas draudzenes gan tic dievam, jo vinnas vienmeer iet uz bazniicu un ssausminaas par to ka neesmu bazniicaa bijusi 2-3 gadus. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

[shocked mouse]

nea.
nu tas, kursh ir aprakstīts bībelē laikam gan nē.
bet kkādi 'augstākie spēki' jau noteikti eksistē.

bet ja cilvēkiem paliek labāk no tā, ka ir kāds good hero, kam ticēt un kā dēļ negrēkoties utt, tad lai jau. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Beppo]

Dievs pastāv, jo tā taču ir teikts Bībelē, kuru cilvēkiem diktējis Dievs. Bībeles eksistence ir pierādījums Dieva pastāvēšanai.

[Miervaldis Gotiņ...]

Dievs pastāv, jo tā taču ir teikts Bībelē, kuru cilvēkiem diktējis Dievs. Bībeles eksistence ir pierādījums Dieva pastāvēšanai.

Foršs cirkulārās loģikas piemērs (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Soulberry]

Hmmm. Vsi Dievs pastāv.
Āk mūžš, es nezinu. Puspasaule ir pārliecināta ka ir, bet MAN personīgi vajag redzēt viņu - Dievu.
Nu, mums skolā skolotāja tiešām spiež mums ticēt, jo ja ne "Jūs sadegsiet Elles ugunīs un Velns būs ar Jums". Lūk, tas man tajā lietā nepatīk. Ja tu viņam tici un ej uz baznīcu, tu ellē nevari nonākt, ja tu nespēj izsķirties vai netici, tu esi jau nosūtīts uz elli. Un tas man liek šaubīties. Bet tas jau ir pēcnāves jautājums, kas tad tur īsti notiek. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja anninja: 19.06.2009 17:44

[Grāfs Senžermēns]

Dievs pastāv, jo tā taču ir teikts Bībelē, kuru cilvēkiem diktējis Dievs. Bībeles eksistence ir pierādījums Dieva pastāvēšanai.

Bet kur ir pierādījumi, ka bībeli izdomāja daži onkas, lai būtu ko stāstīt vakaros pie ugunskura? Turklāt bībeli nav diktējis dievs.

[mOnO]

Bet kur ir pierādījumi, ka bībeli izdomāja daži onkas, lai būtu ko stāstīt vakaros pie ugunskura? Turklāt bībeli nav diktējis dievs.

Piekrītu. Ir jau fakts, ka vēsturnieki apgalvo, kā kristietība radusies PĒC 0. gada, bet gan, apmēram tur 30 vai 40 gadā pēc Kristus. Kā tad tas viss var tik uzskatīts par īstu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[Shadowstalker]

Viņam jau teorētiski vispirms vajadzēja pieaugt, lai sāktu darīt labos darbus un stuff. Un tikai tad varēja uzrasties sekotāji.

[Miervaldis Gotiņ...]

Viņam jau teorētiski vispirms vajadzēja pieaugt, lai sāktu darīt labos darbus un stuff. Un tikai tad varēja uzrasties sekotāji.

Jā, bet dīvaini ir tas, ka sekotāji un pārējais staffs pagaidīja kādus 40 gadus, kamēr sāka drukāt evaņģēlijus un vēstules... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Un, spriežot pēc visa, darīja to jau samērā sirmā vecumā (diez vai sekotāji, sākot tusēt ar Jēzu, bija diži jaunāki par 20 gadiem. Pieskaitam klāt kavējuma 40 gadus, un iegūstam 60 gadus...)

[Pērkonkaķis]

Es neticu Dievam.
Drīzāk citplanētiešiem, kuri uz mums skatās un smejas par mums.

[HippieGirl]

Dievam es neticu, bet es ticu, ka ir kāds augstāks spēks!

[Shadowstalker]

Definitely.

[Flightless Bird]

es neticu dievam. tomēr es neņemšos apgalvot, vai viņš pastāv vai nē. kāda no tā galu galā būtu jēga, ja tādu pavisam neapgāžamu pierādījumu nav. (ja tādi pastāvētu, nebūtu šādu diskusiju)

dievi un reliģija pastāv cilvēku apziņā, tāpat kā agrāk tika uzskatīts, ka zeme ir plakana un tā bija vienīgā iespējamā patiesība. tomēr no tā, ka cilvēki uzskatīja zemi par plakanu, tā nekļuva ne plakanāka, ne apaļāka. tāpat ir ar visiem dieviem.

cilvēks ir vājš radījums, tāpēc viņam vajag kaut ko kam ticēt. kaut vai kaut ko neīstu. uzņemties pilnu atbildību par savu dzīvi? apzināties, ka nav neviena, ko vainot, kam lūgt piedošanu un dāvanas, kā vien mēs paši? ai, nē, tas nepavisam nav cilvēku dabā.
dievs, liktenis, augstākie spēki... sauc kā gribi, tā vienalga ir atbildības novelšana uz kaut ko nezin ko.


nu jā. ar to visu es gribēju pateikt, ka nav nekādas jēgas strīdēties, par dieva esamību. tāpat vienmēr būs tādi, kas ticēs, un tādi, kas neticēs. un neviena puse nav sliktāka vai nosodāmāka par otru.