Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Lomu spēļu arhīvs _ *Spiegu intrigas

Iesūtīja: Kira ; laiks: 03.01.2006 14:40

Uz šo brīdi spiegu, aģentu un zinātnieku ir pietiekami lai sāktu spēli, bet vajag vēl ļaunos spiegus smile.gif grin.gif Bet daru zināmu, ka jebkurā laikā visi, kuri vēlēsies piedalīties sūtiet man PZ un es jums piešķiršu kaut ko smile.gif

Tātad :
Atkal jau norisinās darbība starp labo un ļauno. Šoreiz iesaistījušies spiegi. No abām pusēm. Spiegi un aģenti tiek sūtīti gan no valdības gan arī no pretiniekiem. Darbība risinās pa visu pasauli, mūsdienās. Heinrich Zoll ir izgudrojis tā teikt mūžīgās jaunības serumu, pēc kura tīko vai visi ļaundari. FIB sūta savus labākos aģentus, lai nosargātu šo zinātnieku ... Bet arī ļaundari sūta savus aģentus / spiegus lai tie nozagtu vai kā citādi dabūtu šo serumu.

Sākam lomu spēli!
19 gadus vecā Saira Amneja tieši tobrīd bija izkāpusi no lidmašīnas, jo bija nolēmusi paņemt atvaļinājumu un pabūt savās mājās - Bahamu Salās. Pēdējais uzdevums, ko viņai bija deusi aģentūra, pat uz pusi nebija tāds, kādu Saira bija vēlējusies. Par ko sieviete ir visai neapmierināta. Bet ko nu tur vairs ko stāstīt. Romina Pārse tikko bija veiksmīgi izpildījusi savu uzdevumu. Proti beigusi savu maiņu Spānijas rezidensē sargājot karali, kad jau dodoties ārā no karaļa apartamentiem pamanīja pie sienas kādu tumšās drānās tērptu stāvu... Tā bija Patrīcija, kurai aģentūra (tā šajā lomu spēlē sauksim ļauno bandu smile.gif Ceru, ka nav iebildumu) bija devusi jaunu darbiņu. Proti nolaupīt Spānijas karali. Tikmēr Andželikai Reinsai un Angelai Roxai tika paziņota jaunākā informācija par mums jau zinamo Jaunības serumu. Tikai viņas neatrodas vienā vietā vienlaicīgi. Andželika savos Losandželosas apartamentos mē'tā dunčus, bet Angela Krievijā palīdz saviem kolēģiem notvert kādu nevēlamu teroristu. Viņas abas tiek sūtītas pie Heinricha Zolla, lai aizsargātu to. Spiedzēm tiek nogātāta viņa fotogrāfija un dati par viņu. Viņām ceļā jādodas nekavējoties. Tass arī būtu sakumam.

Spiegu intrigas ir sākušās!

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 03.01.2006 15:10

Romia nopūtās. Viņas maiņa tikko kā bija beigusies. Sieviete bija nogurusi un nāca miegs. Lielāko nakts daļu viņa, protams, nebija gulējusi nemaz. Acis lipa ciet. Atvadotiesn no apsardzes darbiniekiem sieviete jau sāka prātot par to, kā ielīdīs siltā vannā un ies gulēt, tikko, kā nokļūs atpakaļ mājās. Atvadīdamās no sarga, Romina izgāja no pils un jau gribēja doties uz savu mašīnu, kura stāvēja garāžās, kad pie vienasn no sienām viņa pamanīja kādu tumšu stāvu. Refleksi, kuri jau bija iestrādājušies darba gaitā, bija momentāni. Sieviete aši apgriezās un uzlūkoja stāvošo.

ooc: Erm, tālāk nerakstīju, jo es nezinu, vai mans tēls pazīst Patrīciju vai arī nē...Lūgums GM to uzrakstīt... whistling.gif

Iesūtīja: Kira ; laiks: 03.01.2006 17:20

Romina pazina šo stāvu. Viņai jau bija bijusi tikšanās ar Patrīciju...

ooc: Ņu lūdzu smile.gif

Iesūtīja: Darka ; laiks: 03.01.2006 18:39

Angela paslēpās aiz vilciena. Garām vilcienam lidoja simtiem ložu, kas nāca no automātiskā ložu metēja, kas darbojās ar tālvadības pulti. Aukstajā Krievijas ziemas gaisā pacēlās neliels tvaika mutulīts, kad Angela sāka runāt pa mobīlo tālruni. Kur sasodīts ir visi aģenti??? Viņas balsi spēja pārspēt tikai automātiskā ieroča skaņa. Tālrunī atbildēja kād vīrieša bals. Mēs nevaram nosūtīt Tev palīgus, jo apkārtne tiek novērota un gaisa telpu uzrauga automātiskais uzbrukuma vairogs...
Un ko ar to Tu gribi pateikt?
Tev būs jātiek galā vienai...
Angela ieslidināja tālruni kabatā, bet no otras izņēma sudraba bumbiņu, kura lielumā nepārspēj pat golfa bumbiņu. Pārs soļos uzrāpās uz vilciena un meta bumbiņu virsū automātiskajam ierocim. Tiklīdz tā pieskārās ierocim, sekoja sprādziens.... Tas nu būtu nokārtots, tagad jāatrod kurā vilcienā ir paslēpies Dimitrijs?
Angela no cepures noslidināja saules briles un uzlika tās uz acīm, lai gan naktī tās nemaz nevajadzētu. Protams briles nebija parastas, bet ar siltuma uztverošu ierīci. Angela gāja starp daudzajiem vilcieniem, līdz vienā ieraudzīja siltuma izraisošu punktu. Atradu gan Tevi! pasmaidījusi, klusi noteica Angela.
Ar lāzera palīdzību, Angela izdedzināja vilcienā caurumu un ielīda pa to iekšā.
Vilciens bija iekārtots, kā neliela zienātniska labratorija ar daudz dažādiem ieročiem. Dimitrijs sēdēja pie datora monitora čukstēdams zem deguna Kur Tu paliki...Gan es Tevi atradīšu!!! Klusām pielavijusies pie Dimitrija, Angela pielika pie viņa galvas ieroci Vai Tu meklē mani???

Angela iesēdāslidmašinā un pievēra acis Beidzot es varēšu atpūsties... Bet šī doma ātri beidzās jo iezvanījās viņas mobīlais
Roxa klausos!
Apsveicu ar labi paveiktu misiju! Sen meklētais terorists Dimitrijs ir nogādāts mūsu aģentūrā. Bet neiesaku Tev atpūsties ilgi. Lidmašīnas bāra nodalījumā Tu atradīsi nākošā uzdevuma matreālus. Pilots Tevi nogādās nepiciešamajā vietā.
Vai es nevaru iebraukt mājās? Angela vēlējās nedaudz atpūsties un ieiet vannā.
Nē! Misija ir ārkārtīgi svarīga! Bals talrunī bezmaz vai sāka bļaut.
Labi tad lai kāds parūpējas par manu suni! Angela nolika telefonu un izņēma matreālus par jauno misiju.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 04.01.2006 09:39

Patrīcija kā ēna slīdēja gar tumšo sienu, kamēr izdzirda soļus, viņa tūlīt sastinga pieplakdama tai ciešāk un cerot, ka neviens viņu nepamanīs. Sieviete pat uz mirkli aizturēja elpu, kad ieraudzīja iznākam kādu stāvu. Gana labi pazīstamu - Romina. Patrīcija bija ar viņu pāris reizes saskrējusies.
Piepeši Romina pagriezās pret viņu, skaidri bija jaušams, ka Patrīcija ir ieraudzīta.
Sakāve kaujā, uzvara karā, nodomāja viņa un aši metās prom, pa ceļam veikli izraudama aiz zābakstulma aizbāzto metamo duncīti un paslēpdama to rokā. Patrīcija vēl pameta skatu pār plecu, viņai jau galvā brieda sīks plāniņš, kā neļaut izgāzties darbiņam...

Iesūtīja: Kira ; laiks: 04.01.2006 09:55

Angelai bija slinkums visu lasīt tādēļ nolikusi materiālus malā viņa iekārtojās uz gulēšanu. Kā nekā atpūta viņai arī bija vajadzīga, lai varētu turpināt savu darbu. Lidmašīna nolaidās Cīrihes lidostā... Angela zināja, ka viņai bia jāsatiek kāds Heinrich Zloll, bet viņa nebūt nezināja ka tagad viņš izskatījās pilnīgi savādāk nekā fotogrāfijās. [Veicot izmēģinājumus uz sevi, seruma iedarbībā kļuva par 11 gadīgu puiku. Puiku ar brillēm, kas patstāvīgi šļuka nost no deguna ... parasti bija ģērbies baltā halātā (klišejas, klišejas ) ]

Patrīcija un Romina .... (šito ļausu jums pašām izdomāt smile.gif )

Iesūtīja: berserks ; laiks: 04.01.2006 12:20

Es gribēju jau vakar šito ielikt bet nesanāca ... Tātad pamēģināsim ...prof. Zolls atradās savā laboratorijā ... viņš jau ilgāku laiku no pasniedzēja darba brīvajā laikā strādāja pie sava projekta "Mūžīgās jaunības serums" . Līdz šim viņam nekas īpašs nebija sanācis ... izmēģinājumi uz pelēm nekādus rezultātus nebija devuši. Bet aizvakar, spriežot pēc visiem aprēķiniem, viņam šķiet tas bija izdevies. Bet tie no universitātes valdes bija izlieguši eksperimentus ar pelēm. Eksperimentos nedrīkst izmantot dzīvniekus viņš izmēdot atkārtoja universitātes valdē nolemto Bet kā tie idioti nesaprot ... tas ir viens no cilvēces nozīmīgājiem atklājumiem ... bet es neļaušu pārtraukt izpēti, kad tā jau gandrīz pabeigta viņš nikni noteica. Apdomājot iespējamo tālāko rīcību, profesoram galvā iešāvās traka un reizē ģeniāla ideja Kā būtu , ja es izmēģinātu uz sevis ... spriežot pēc pierakstiem, visam vajadzētu būt pareizi viņš pie sevis murmināja jā ...hmm ... aha .... Tad, sajaukdams nepieciešamās sastāvdaļas un apstarodams šķidrumu ar viņa izgudroto staru aparātu, pacēla kolbu pie lūpām un izdzēra to sausu. Mmm, intersanti, garšo pēc ... nepaspējis izteikt pēc kā garšo ( smile.gif ) viņš sajuta krampjainas kustības vēderā, kas pārgāja uz visu ķermeni, profesors tirinājās apkārt, gāzdams pie zemes visu, kas atradās uz galdiem. Tad prāts aizmiglojās un viņš nokrita uz grīdas bezsamaņā. ... Pēc kāda laika atjēdzies, viņam bija tāda dīvaina sajūta ... ieskatījies kāda šķidruma peļķē uz grīdas, viņš ieraudzījis, kas ar viņu bija noticis, iesaucās ENDLICH ... viņš bija kļuvis par 11 gadus vecu zēnu. Bidzot man tas ir izdevies ... laigan nevajadzēja tik daudz dzert, esmu kļuvis biški par jaunu, bet tas nekas, to visu var novērst ar dozēšanu...

P.S. Tātad par maniem pētījumiem šajā jomā jau bija zināms, bet tikai vakar tie tika pabeigti tb. Angelas lidmašīna Cīrihes lidostā nolaidās šodien ... vēl - es visu laiku neesmu izgājis no savas laboratorijas ...

Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 04.01.2006 13:09

OOC: kā sauksim ļauno spiegu aģentūru ? ermm.gif

Paslēpusies aiz dzelzs mucām ostā, Odrija no kabatas izvilka mutautiņu un piespieda sašautajai brūcei kreisajā rokā. Sasodīts. Pirmais ievainojums visu sešu gadu laikā ! Un no kaut kāda ielu bandīta, kas veica apmaiņu ! Pāri viņas galvai lidoja helikopters, nu kura atskanēja pamatīga ložu zalve uz viņas pusi. Pielēkusi kājās viņa skriešus metās prom no benzīna mucām cik tālu vien spēja. Izvilkusi ieroci, Odrija izšāva uz cilvēku helikopterī , kuram bija ložmetējs, bet velti. Nav jēgas.
Nolūkojusies, kā tas aizlido, viņa izņēma mobilo telefonu un uzņēma numuru.
- Deril ?
No telefona atskanēja vīrieša balss.
- Jā ? Viss sanāca ?
- Protams. Krievi noticēja.
- Vai tad nekas netika pārbaudīts ?
- Nē, es izvilku tikai vienu flakonu. Ar to pietika. Neviens jau negribēja izmēģināt , vai ne ? Runa taču ir par indi, nevis par kaut kādu izslavēto jaunības serumu, kas tiem pusmūža onkuļiem būtu derīgs.
- Lai ir. Cik saņēmi pretī?
- Piecsimt tūkstošus, kā jau bija sarunāts. Labi, gaidiet birojā. Attā.

Nolikusi klausuli , viņa pasmīnēja. Jaunības serums.... Kādas muļķības.

Iesūtīja: Darka ; laiks: 04.01.2006 13:38

Pēc pus stundas nolaidīsimies Cīrihes lidostā kabīnē atskanēja pilota balss, kas pārtrauca patīkamo sapni par atpūtu pie Ligūrijas jūras. Angela piegāja pie durvīm, kas atradās otrā lidmašīnas korpusā, un tās atvēra. Aiz tām atradās vēlvienas durvis.
Lūdzu ievadiet slepeno kodu atskanēja balss no durvīm. Angela nospieda 12 ciparu kombināciju.
Kods pieņemts. Nepieciešama acs tīklenes nolasīšana. Angela pie zilas spūldzītes pievirzija savu aci.
Esiet sveicināta Angela Roxa! Atskanot balsij atvērās otras durvis. Aiz tām atradās neliels kabinets. Uz galda stāvēja dators, pie sienas aiz stikla atradās jaunāko veida ieroči, pie otras sienas karājās daudz dažādi tērpi sākot no vakarkleitām, beidzot ar sporta tērpiem.
Kā varu Tev palīdzēt? No datora atskanēja tā pati vīrieša balss ar kuru Angela runāja pa telefonu Krievijā. Datora monetorā parādījās, kāda jauna vīrieša seja. Melni mati, brūnas acis ap 26 gadiem - tipisks Itālis.
Es vēlos sev jaunu tērpu un nelielu ieroci, kas nebūtu pārāk uzkrītošs. Angela nožāvājās un apsēdās pie monetora.
Kā dzirdēju Tava nākošā misija ir Cīrihē... Iesaku uzvilkt šo kostīmu! No drēbju nodalījuma uzāru iznāca pelēks kostīms ar baltu blūzīti, nedaudz augstāki par celi pelēki svārki un pelēka žaketīte. Tā ir apstrādāta ar jaunāko bruņu vestu funkciju... Īsāk sakot tai vajadzētu izturēt pat stiprāko ložu šāviņus Līdzi nāk šis ieroču komplekts no ieroču nodalijuma iznāca neliela pelēka rokas somiņa Tajā Tu atradīsi lāzer ieroci. Trīs mazos ieročus. 10 bubiņveidīgās bumbas. 3 asargāzes bumbas un 6 dūmu bumbas Kā arī iesaku paņemt saulesbriles, kuras jau ir pie TevisKamēr vīrietis runāja Angela paņēma rokassomiņu un pārbaudīja vai viss ir atrodams.
Lieliski! Pateicos. Angela noteica un atpogāja blūzes pirmā trīs pogas, bet tad paskatījās uz monetoru... Man vairāk nav nepieciešami Tavi pakalpojumi Angela noteica vīrietim, kas bija monetorā.
Es tikai gribēju nedaudz paskatīties... Starp citu kad Tu atgriezīsies, vai Tu negribētu satikties ar mani?Vīrietis nedaudz piesarka jautājot.
Angela pasmaidīja un noteica Kādam taču vajadzēs atvest manu suni...

Piezemēšanās Cīrihes lidostā bija veiksmīga. Angela taisnā ceļā devās lidostā, lai atrastu profesoru, kurš izskatās kā 11 gadīgs puišelis... Vai arī kādu kurš pateiktu kur meklēt profesoru... Tas nebūs viegli Angela nodomāja, kad ieraudzija drūzmēšanos, kas valda lidostā.

Iesūtīja: Flēra ; laiks: 04.01.2006 18:06

Saira izkāpa Naso lidostā un ievilka krūtiis sāļo gaisu.
-Beidzot mājās..-
Drīz piebrauca sagaidītājmašīna, sekoja neilgs brauciens uz nelielo, bet mājiīgo namiņu pie jūras, un Saira jau vēra vaļā svaiga, vēsa ūdens pudeli.
Vispirms vanna.., viņa nodomāja.
Tad viņa negribīgi ieslēdza datoru, Ja nu kādam mani ļoti ievajagas..
Ieslēgusi mierīgu mūziku, viņa iegremdējās siltajā ūdenī, pēc laiciņa viņa bija jau iemigusi..

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 04.01.2006 18:16

ooc: Tas būs pārlieku sarežģīti, Kira, jo tad mēs, bez maz vai, varam no kabatas izvilkt mūsu spiegu izgudroto superieroci un nogalināt viena otru...
Vismaz kaut kā mūs pavadi, citādi, man liekas, tas novedīs krietnos neceļos. Moš Tev ir kāda ideja, UR?
Vislabāk, pagaidām, lai kaut kas iejaucas no malas un šī cīņa paliek neizšķirta. Tā būs godīgi pret abām, ne?

Romina šādās situācijās rīkojās tikpat ātri, kāvējš. Daudzi pat viņu jau pirms krietna laika bija sākuši dēvēt par vētru, jo sieviete bija tikpat ātra un nevaldāma, cik bieži vien haotiska savās darbībās, taču šobrīd doma bija tikai viena- tas ir viņas darbs. Viņa bija vai nu jaizglābj princis, vai arī jamirst. Metusies pakaļ Patrīcijai un, apmēram jau nojautusi, kāda ir sievietes viltība, viņa sagatavojās uz jebko.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 04.01.2006 22:14

Andželika bija savā dzīvoklī un izklaidējās... metot mērķī dunčus, tie vņai patika vislabāk, ātri un ērti...
Viņa bija savā slepenajā istabā-kabinetā, par kuru neviens nezināja, protams izņemot viņas aģentūru...
Labi un tagad apskat1išos, kas jauns...
ooc: biki sasteigshu, mani dzen prom no kompja..
Izlasījusi ziņojumu viņa pavērās uz attēlā redzamo bildi...(Tajā bija Heinrichs Zolls un protams vēl būdams normālā vecumā...) Ak tad tāds tu izskaties, nu labi mēģināšu tevi atrast... Viņa ielika ausī sustiņu, pie, kuras bija mikrofons... Jozeff, atsūti pēc iespējas ātrāk personīgo lidmašīnu un palūko, laibūtu viss nepieciešamais aprīkojums, jālido uz Vāciju...

Pēc brīža viņa jau bija ceļā...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.01.2006 10:07

Lieliski! apmierināti pie sevis pasmaidīja Ptrīcija, ieraudzījusi, ka Romina seko. Izskatījās, ka Pandai vēl par labu nāks tas fakts, ka sekotāja izskatījās nupat beigusi darbu un droši vien nebija savā labākajā kondīcijā.
Patrīcija metās pie kādas mašīnas, aizslēpusies aiz tās, viņa zibenīgis amainīja dunci pret nelielu pistolei līdzīgu priekšmetu, kurā jau iepriekš bija ievietota šautriņa ar paralizējošu vielu.
Redz kā noder sagatavošanās iepriekš sieviete jautri piemetināja, tad paslējās pāri auto motora pārsegam un īsi nomērķējusi, izšāva. Ar klusu paukšķi, ko dzirdēja tikai Patrīcija, necilā paskata šautriņa aizlidoja Rominas virzienā.
Pati viņa tūlīt zemu pieliekusies mainīja atrašanās vietu. Patrīcija bija izcila mērķī trāpītāja, un bija gandrīz pārliecināta, ka Romina nespēs pietiekami ātri izvairīties. Tomēr apstākļi mēdza citreiz ļoti ļauni rīkoties un var gadīties, ka sekotāja izvairīsies un tad jau noteikti nevēlēsies draudzīgi paspiest roku.

OOC: Nu, Rowenny, mans plāniņš aizceļoja pie tevis pa PZ un kā redzi manam tēlam nav slepkavniecisku nodomu :lol:Bet tam, ka kāds varētu iejaukties no malas, piekrītu.

Iesūtīja: Kira ; laiks: 05.01.2006 12:35

OOC: Njā... Šķiet, ka man būs mazliet jāpasvīst cool.gif

Tiklīdz Odrija nolika klausuli atskanēja jauns zvans. Jauns uzdevums. To saņemsi pie Džefa. Viņš tevi gaida pie taksometra Odrija palūkojās apkārt un patiesi pamanīja taksometru un pie tā Džefu. Savu paziņu, kurš arī bija spiegs. Mēs paļaujamies uz tevi, bet tev vajadzētu zināt, ka mēs esam izsūtījuši arī citus aģentus . Tu neesi vienīgā. Vēlu vieksmi un balss apklusa...

Angela jau bija pilsētā un pētot mājas atrada īsto adresi, kuru viņa bija uzzinājusi no universitātes valdes. Pēc mirkļa Angela jau stāvēja pie mājas un klauvēja pie durvīm. Durvis atvēra kāds aizkaitināts 11 gadus vecs vecs puišelis. Tas Angelu pārsteidza, jo viņai bija teikts, ka būs jāsatiekas ar kādu zinātnieku un jāpārliecina lai savu izgudrojumu atdod valdībai... Un protams kamēr vien izgudrojums atrodas pie zinātnieka jāaizstāv viņš un izgudrojums

Sairu pamodināja kāda skaļa balss, kas atskanēja no ddatora puses. Aģente Saira! Jums ir jauns uzdevums! Saira uzreiz izkāpa no siltā ūdens un ātri uzvilkusi halātu aizsteidzās uz to istabu no kuras atskanēja balss. Bet es tikko paņēmu atvaļinājumu! viņa dusmīgi protestēja. Daudzi ir saņēmuši jaunu uzdevumu un mums tevi vajag kā spiedzi. Tev ir jāiefiltrējas FIB aģentu vidū un jāmēģina noskaidrot kas viņiem ir aiz ādas sakarā ar jaunības serumu...

Patrīcijai par nelaimi Romina izvairījās no šīs šautriņas. Patrīcija nolēma nogaidīt, jo viņai šķita, ka Romina viņu vairs nemana. Bet viņa maldījās. Rominai bija iešāvies prātā ļoti vienkārš, bet ģeniāls plāns. Sieviete pagriezās un aizgāja. Pēc piecu minūšu ilgas gaidīšanas Patrīcija bija nolēmusi mēģināt vēlreiz. Viņa uzmanīgi picēlās, bet viņai no mugurpuses uzbruka. Patrīcija pagriezās un ieraudzīja Rominu. Norisinājās neliels kautiņš, ja tā varētu teikt, bet iznākumā Patrīcijai tiikai uzlikti roku dzelži...


Ja esmu par kādu aizmirsusi, kas tā arī varētu būt, tad lūdzu ziņojiet pa PZ smile.gif

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.01.2006 12:51

OOC: Vispā' jau varēja pagaidīt Rominas pašas reakciju, bet ko tur, kad runcis laumiņās... laughing.gif

Patrīcija noklausījās kā ar aukstu klakšķi aizcērtas roku dzelži. Ne pirmā, bet cerams arī ne pēdējā reize. Bija jāatzīst, ka Romina kā parasti strādāja izcili. To, ka Patrīcija varētu iesūnot, sieviete neatzina, viņa bija labi trenējusies un labi gatavojusies šim darbam, turklāt atlika vien sākt domāt par kaut ko tādu un tev jau bija beigas.
Patrīcija ielūkojās Rominai tieši acīs un aukstasnīgi pasmaidīja: Sveika, Romina, kā redzu tev ar katru reizi sanāk arvien labāk. Varbūt drīz pat sasniegsi laba spiega līmeni.
Lai nu ko, bet spiedze i nedomāja tik viegli padoties, bija tik jānogaida izdevīgāks mirklis.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 05.01.2006 12:53

Andželika jau vairākas studas bija pavadījusi ceļā...
OOC: neesmu iisti drosha cil ilgi jalido no Losandzelosas uz Vaaciju...
Viņa piegāja pie paliela kofera, un ievadījusi kodu to atvēra... Iekšā bija visdažādāko veidu dunči... Andželika paņēma pāris pavism mazus duncīšus un ielika zābaka stulmā, bet vairākus citus savas vestes iekšpusē...
Jācer, ka tos man nenāksies izmantot... jau pagājšreiz pazaudēju vairākus... Tie bija viņas tēva dunči..., kururs viņš meitai bija uzticējas, kad viņa pācēlās uz Losandželosu...
Nolēmusi, ka jāapbruņojās arī a modernākām iekārtām viņa izņēma arī nelielu lāzeri, ko aizsprauda aiz jostas un vēl paņēma savu uzticamo atrasšanās koordinātu noteikšanas ierīci...

Pēc brīža balss no pilota kabīnes liecinaja par to, ka lidmašīna drīz piezemēsies...
Lidmašīnas durvis atvērās un pirms tam piekārtojusi visu savu apģērbu un ekipējumu Andželika izkāpa ārā no lidmašīnas...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 13:18

Angela izgāja no unversitātes ar smaidu sejā. Tomēr tas bija viegli... Angela atvera sarkanā kabrioleta durvis un iesēdās tajā. Uzlika saules brilles, paņēma mobīlo talruni un Es noskaidroju kur dzīvo profesors. Cik noprotu labratorjia atrodas viņa mājās
Tu taču esi lieliska! atskanēja jau ierastā Itāļa balss.
Noskaidrot to bija pārāk viegli, tāpēc nedomāju, ka mūsu pretiniekiem tas arī varētu sagādāt kādas grūtības. Angela diplomātiski atbildēja un pavēroja apkārtni, vai kāds viņu nevēro.
Tev pēc iespējas ātrāk ir jātiek pie profesora un jāpierunā viņu ar mums sadarboties. Tu nedrīksti viņu no acīm izlaizt!
Nebaidies es savu darbu pieprotu... Starp citu vai aģentūra sūtīs vēl kādu aģentu? Angela ieslēdz mašīnas navigācijas iekārtu un ievadīja profesora adresi.
Sūta gan... vīrietis nepabeidza sakāmo, kad Angela jau pauda savu neapmierinātību Kas viņi neuzticas, ka es tikšu galā viena? Tad kad vajag palīgus tad viņi mani atstāj nosalt Krivijas salā, bet, kad nevajag tad.... Angela iedarbināja mašīnu un sāka braukt.
Šī ir pārāk svarīga operācija! Lai nu kā vēlu Tev veiksmi! Vīrietis ļoti laipni atbildēja.
Ar veiksmi šeit nav nekāda sakara, bet vienalga paldies! Angela ieslidināja mobīlo pelēkajā somiņā.

Angela piestāj pie kādas palielas ēkas Nav slikta labaratorija... Angela atzinīgi nodomāja. Piegāja pie durvīm un trīs reizes piesita pie tām. Pēc kāda laiciņa tās atvēra, kāds 11 gadīgs puišelis ar brillēm un baltu halātiņu. Hei, man neviens neteica, ka viņam ir bērni! Angela dusmīgi nodomāja. Sveiks, puikiņ! Angela noliecās zemāk lai būtu vienā augumā ar puiku Kur ir Tavs papucīts? Angela nedaudz bērnišķīgi pajautāja zēnam.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 05.01.2006 14:14

Interesanti, kāpēc citi brauc uz Vāciju, ja Cīrihe ir Šveicē laughing.gif un itkā jau tā laboratorija bija Universitātes pagrabstāvā(citādi tā valde jau nevarētu neko aizliegt), bet lai nu paliek smile.gifkā teica UR kad kaķis laumiņās laughing.gif
Visu nakti un šo dienu profesors bija pavadījis negaidītā iznākuma pētījumos un pretējas iedarbības seruma iegūšanai, līdz kāds klauvēja pie durvīm. Viņš jau nemaz nebūtu dzirdējis, ja vien durvis uz pagrabu nebūtu nejauši palikušas vaļā. Aizgājis pie durvīm un tās atvēris, viņš ieraudzīja sievieti, kura uzdeva viņam muļķīgu jautājumu. Es ne ... viņš dusmīgi iesāka, bet laikus atcerējās, ka viņš tagad izskatās pavisam savādāk ... nav mājās, un es ar svešiem nerunāju! un aizcirta durvis. Traucē te visādi manus eksperimentus. Viņš jau pagriezās, lai ietu atpakaļ uz laboratoriju ...

Iesūtīja: Kira ; laiks: 05.01.2006 14:18

Kondrāts nopūtās. Viņam nepatika ja aģentūra lika viņam strādāt ar kādu kopā. Un šoreiz viņam bija iedalīta Patrīcija. Pamanījis, ka 'viņa ir noķerta Kondrāts izkāpa no mašīnas. Piegājis pie Rominas viņš noteica... Es viņu paņemšu... Tā pat tava maiņa jau ir beigusies. Romina ar elkoni iedunkāja nemierīgajai Patrīcijai pa muguru. Kas tu esi? viņa neuzticīgi jautāja. Karloss Berhīrijs no FIB . Viņš teica parādot apliecību. Labi tad ņem viņu Romina pagrūda Patrīciju Kondrāta virzienā.

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 14:36

Angela palika pie aizcirstām durvīm ar vaļā muti. Ah Tu mazais pretīgai sīci.... Neviens vēl nebija manā priekšā aizcirtis durvis! Bet tad viņai ienāca prātā kaut kas ļoti viltīgs. Angela aizgāja līdz auto un no tā izņēma kādu plasmasa kartiņu.
Piegāja pie mājas durvīm un atkal pieklauvēja.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 05.01.2006 14:48

Nebija vēl Heinrihs paspējis nokāpt lejā pagrabā, kad atkal jau kāds bungājās pie durvīm. Nu kas tur atkal ir!? Aizgājis atpakaļ pie durvīm un jau gribēdams vērt vaļā, viņš mirkli aizdomājās ... tad aizgāja uz virtuvi un paņēma ķebli un pielika to pie durvīm, uzkāpa augšā un paskatījās pa durvju actiņu. Atkal tā sieviete, nu ko viņai vajag, staigā te visādi preču izplatītāji viņš nodomāja. Tad caur durvīm teica Neviena cita mājās nav un es svešus Viņa domā ka esmu paša dēls viņš pie sevis nospurdza nedrīkstu laist iekšā ...
Nu un ko tu tagad darīsi laughing.gif

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 14:57

Angela nokrekšķējās un atkla ar mīļu un nedaudz bērnišķīgu balss intonāciju teica Nu ja no tā jau es arī nobijos, ka Tu varētu būt viens. Tavs tētuks pirms 10 minūtēm pazvanīja uz auklīšu aģentūru un teica, lai atsūta kādu, kas pieskatītu, gan Tevi gan māju! Tāpēc laid vien mani iekšā un es Tev parādīšu auklīsu apliecību Angela sažņaudza kartiņu, ko bija izņēmusi no mašīnas.

Un ko Tu tagad pateiksi? tongue.gif

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 05.01.2006 15:10

...Visas spiegu grāmatas savus galvenos varoņus nostāda fakta priekšā: ir jāiegūst tas un tas. Jānolaupa atombumbas rasējumi... Diemžēl, nekad netiek paskaidrots kā tika vispār uzzināts par šiem slepenajiem rasējumiem. Tā visa pamatā ir veiksmīgi spiegi, Varjagi... Viņi ir vervējuši, izzinājuši noslēpumus, sasprindzinājuši visu savu garīgo spēku cietā dūrē, likuši citu gribai pakļauties viņu priekšā, ievilkt savus spārnus...

Karlos Berhīrijs no FIB
Izvilkt, atmazgāt, kā astoņkājim izšaut tintes mākoņus uzbrucējam ceļā....

Veiksmīgu dienu. Uzredzēšanos, jaunkundz.

Un kārtējais pārītis aiziet pastaigāties.

Mašīna, brauciens...
Pārbaudes, pārbaudes un vēlreiz pārbaudes. Seko, neseko, seko, neseko...

Rokudzelžu atslēgas...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 05.01.2006 15:10

Andželikas aģentūra viņai bija iedevusi zinātnieka adresi, tā, kā meitene uzreiz brauca uz norādīto vietu...
Izkapusi no mašīnas pirmais, ko viņa pamanīja bija vēl kāda mašīna, kas apstājusies pie mājas... tad viņa paraudzījās uz lielo ēku... Neslikti, tiešām neslikti... viņa pi sevis nodomāja...
Un kas tad būtu viņa? Nodomāja Andželika ieraudzīju kādu sievieti pie mājas durvīm... Labi, lai jau viņa tur ir, bet iekšā man tik un tā jātiek... un Andželika mierīgā gaitā sāka iet uz durvju pusi..

Iesūtīja: berserks ; laiks: 05.01.2006 15:26

Profesors saprata kā tādā veidā no nevēlamiem apmeklētājiem vaļā netiks, bet viņš taču nevarēja rādīties tādā izskatā fear.gif ... Tad, nokā```` no krēsla, viņs pašļūkāja kājas, itkā vēlkāds (tjipa pieaugušais) pienāktu pie durvīm, un pārvērsdams balsi jo balss saites arī taču atjaunojās, cik nu labi spēdams Ādolf, kas tur pie durvīm ir? tad savā balsī Kautkāda tante, laikam preču izplatītāja tad atkal pārvērstā Atvainojiet, mans dēls palaidņojas ... mums nevajag nekādas preces, lai ko arī jūs tur piedāvājat, šodien man nav noskaņojuma ne ar vienu tikties ...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 15:39

Ah tad tēta nav mājās? Angela nodomāja Vai Jūs esat profesors Heirich Zols? Man ar Jums ir jārunā par jūsu izgudrojumu... Paskatīdamās visriņķī, viņa ieraudzīja tuvojamies kādu sievieti un pieklusinādama balsi turpināja ...par jaunības eleksīru! Atvērusi pelēko rokas somiņu viņa izņēma nelielu ierocīti un satvēra to gatavība uzbrukt ja sieviete izrādītos no pretinieku aģentūras.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 05.01.2006 15:47

Romina piemiegtām acīm un ļoti aizdomīgi lūkojās uz apliecību, kuru vīrietis bija viņai novicinājis zem deguna un uzlūkoja Patrīciju, kura sasieta roku dzelžos, stāvēja blakus.
Diemžēl, es Tev viņu atdod nevaru! atbildēja sieviete un dzēlīgi pasmaidīja, turpinot: Paturēšu viņu pie sevis, kāmēr noskaidrošu, kas Tu mums par putniņu, Konrāt vai kā nu tur Tevi... un, pavilkusi sievieti sev līdzi,. Romina devās uz telpu pusi.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 05.01.2006 15:49

Andžela tuvojās durvīm un pamanīja, ka sieviete pieliekusies tuvāk durvīm kaut ko saka, tad viņa pamanīja kā sievietes roka satver ieroci... Vai viņa grasās viņam draudēt, un varbūt viņa ir no pretējās aģentūras...? Andžela ieslidināja rokā savu jakas piedurknē paslēpto duncīti un uzmanīgi virzījās tuvāk durvīm ne mirkli nenovērsdama acis no sievietes un un viņas rokas, kas bija sagrābusi ieroci...

OOC: jautaajums...kaa mees abas sapratiisim, ka esam no vienas agjentuuras?

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 16:10

Angela pamanīja, ka sieviete ieslidina kabatā roku, visi muskulīši viņai savilkās, viņa bija gatava šaut, kad iezvanījās viņas tālrunis. Iemetusi pistoli somiņā , pacēla klausuli. Roxa, klausos!
Atskanēja ierastā Itāļa balss Sveika Roxiņa! Es te tā pārskatīju GPRS sistēmu un ... Jau atkal Angela neļāva Marko pabeikt sakāmo Marko tagad nav īsti piemērots laiks sarunai, jo manuprāt ir ieradies kāds slikto pārstāvis Angela klusā balsi pavēstija un atkal ieslidinājusi somiņa roku satvēra ieroci, bet nepaspēja izvilkt to ārā, kad jaunais Italis ierunājās Vai Tu domā sievieti, kas cēlusies no Japāņu spiegu ģimenes? Un kuru sauc Andželika Reinsa... Angela palūkojās uz sievieti Nudien viņa varētu būt Japāne. un atkal palaida vaļā ieroci, un tas iekrita viņas somiņā. Nu man liekas, ka viņa varētu būt Japāne... Angela vēl klusāk pateica, jo sieviete, bija pienākusi vēl tuvāk.
Tādā gadījumā viņa ir Tava partnere. Pēc GPRS sistēmas noteicu, kur atrodas Tava partnere un viņai vajadzētu atrasties 2 metru attālumā no Tevis. Nu labi tagad man ir jābeidz! telefonam pārtrūka sakari.
Angela ielika telefonu somā un, nu jau pilnā balsī pajautāja Vai Jūs esat Andželika Reinsa?


Vai tā būs labi? smile.gif

Iesūtīja: berserks ; laiks: 05.01.2006 16:10

Profesors palika uzmanīgs Jā es esmu prof. Heinrihs, bet kas jūs tāda esat, un ko jums vajag ... starpcitu mani pētījumi nav vēl pabeigti viņš meloja nodomādams Ko var zināt, visādi izgudrojumu zagļi apkārt klīst ...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 05.01.2006 16:24

Izdzirdējusi ierunājamies kādu vīrieti aiz duvīm viņa nosprieda,ka tas noteikti it zinātnieks..
Jā esmu, un kas esat jūs? Andželika jautāja nepazīstamajai sievietei...


OOC: japp ir laba idej...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 16:32

Esmu Angela Roxa! No Itāļu aģentūras, jeb citiem vārdiem no FIB. Kā noprotu FIB jūs ir atsūtījis tā paša iemesla dēļ, kāpēc mani... Angela nepabeidza sakāmo, jo atcerējās par zinātnieku. Angela pavirzijās tuvāk durvīm un atkal atsāka runāt diplomātiskajā stilā Profeor Zoll esmu Angela Roxa! Esmu ieradusies no Itālijas valdības drošības aģentūras un mums būtu jāparunā par Jūsu pētījumiem. Lūdzu atveriet durvis!

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 05.01.2006 16:42

Lēnāk pār tiltu, Patrīcija netaisījās, doties līdzi Rominai telpās un tāpat netaisījās arī vēl ilgāk palikt saslēgta rokudzelžos.
Spēji sagriezusies, viņa no visa spēka iebelza Rominai ar elkoni pa saulespinumu un turklāt no visa spēka uzmina ar zābaka papēdi uz kājas. Izrāvusies, viņa metās pie mašīnas un ielēca tajā.
Aidā, jūriņā!

OOC: Mošķi, ja pēc tava posta iznāk, ka mēs jau braucam, tad atvainojos, pēc Robinas posta mēs varam braukt tikai tagad laughing.gif

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 05.01.2006 16:43

ooc:
Kira, ja es jau esmu atbildējis, atvadījies un aizbraucis, tad mainīt kaut ko, turklāt neapspriežoties ar iesaistītajām personām t.i. mani, ir nepareizi.
Rowenny, Tev mans vārds nav zināms. Es tev esmu Karlos Berhīrijs. Par tāda Konrāda eksistenci tev nav ne jausmas.
Lūdzu izmainiet savus rakstus.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 05.01.2006 16:44

Ā, nu labi skaidrs... mmm.. man jau likās, ka viņi būs artsūtijuši vēl kādu... Andželika pie sevis nodomāja... tad viņa pievērsās zinātniekam... Jā, būtu labi, ja jūs mūs ielaistu, ir jāaprunājas un pie tam mēs jau pārāk ilgi stāvam pie šīm durvīm un skatītājam no malas tas var likties pārāk aizdomīgi...

Iesūtīja: Flēra Delakūra ; laiks: 05.01.2006 16:55

Saņēmusi dokumentus no Džefa, Odrija nostopēja taksometru.
- Uz lidostu, Edmund,- viņa uzsauca šoferim . Uzrunātais paskatījās uz sievieti un noklepojies, abildēja.
- Uzdevums, ja ?
- Protams. Jau vairākus gadus tikai tas.
- Nav pārāk daudz ? Odrij, paņem atvaļinājumu. Tu nevari bez apstājas strādāt, tas radīs grūtības tev pašai. Pietam vēl ar savainotu roku... - Salivana apklusināja Edmundu ar rokas mājienu.
- Būs labi. Viss ir apsaitēts, drīz sadzīs, un atvaļinājumu man nevajag.
- Bet, Odrij...
Aģente centās saglabāt neitrālu izteiksmi, un novērsās.
- Tu zini, kāpēc es uzsāku darbu šeit. Tagad man ir pats nopietnākais uzdevums pēdējā laikā. Man vajag to pabeigt labi. Es iegūšu uzticību, un es varēšu sākt darboties pret Krievijas mafiju, tu to saproti ? Tas ir pats svarīgākais ! Tāpēc tagad brauc uz lidostu, un ātri.
- Lai notiek, Salivana. Bet piemini manus vārdus .
Mašīna aiztraucās uz lidostas pusi . Pēc pusstundas viņa jau atradās Sankt-Pēterburgas lidostas uzgaidu telpā . Paņēmusi ārā paku , ko viņai iedeva Džefs, Odrija to nolika uz ceļiem un uzmanīgi apskatījusi, atvēra.
Iekšā atradās dokumentu mape un maza kastīte.
Atvērusi mapi, viņa atrada pasi uz Sāras Frīdžeilas vārda. Iekšā bija Odrijas foto, lai gan dzimšanas datums un pārējā informācija bija izmainīta. Iekšā atradās maza lapiņa.
- Odrij, šis uzdevums prasa vislielāko piesardzību. Izstudē visus dokumentus pirms sēšanās lidmašīnā. Vēlams , lai tu tos iznīcini uzreiz pēc izlasīšanas. Pase tev būs, un vēl viena lieta. To es atradu birojā. Man šķiet, tā būs laba motivācija .

Professor Heinrich Zoll, die Biographie.
Jugends Serum , neue Erfindung.

Kastītē viņa atrada mazu kulonu . Kur viņa to bija redzējusi ? Atmiņā nozibsnīja māte. Bet protams!

Iesūtīja: berserks ; laiks: 05.01.2006 17:02

Noklausīdamies sievietes teikto viņš vēl mazliet šaubījās ... tad, spriežot pēc balsīm, uzradās vēl viena Ak jā viņš nodomāja paskatīdamies pa actiņu ... tad mazliet dzirdēdams arī abu sieviešu sarunu, izlēma un nokāpdams no krēsla un nolikdams to malā skaļi, tā, lai varētu dzirdēt, teica Nu labi nāciet abas iekšā, bet palieciet vestibilā, es negribu ka jūs mani redzat ... klusāk pagaidām ... un mazliet ērcīgi neaizmirstiet aiztaisīt durvis un aizskrēja tālāk istabā ...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 05.01.2006 17:24

Angela, atrazdamās durvīm vistuvāk, tās atvēra un spēra pirmā kāju pār slieksni. Pavirzīdamās nedaudz iekšā, viņa pamanīj pie sienas spoguli un pavērās tajā. Piekārtoja nedaudz matus un no somiņas izņēma lūpu balzāmu un to uzklāja uz lūpām. Perfekti! nodomāja Angela un pasmaidīja.
Paskatīdamās, ka arī Andžela ir ienākusi viņa skaļāk sāka runāt Profesor, mēs esam ieradušās pasargāt Jūs un un Jūsu izgudrojumu, lai tas nenonāktu svešās rokās! Un mums vajadzētu parunāt acīs skatoties! Angela beidza runāt un ieelpoja, gaidīdama profesora atbildi.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 05.01.2006 17:36

ooc: Nu labi, pieņemsim, ka Tavu vārdu nezinu. Tik un tā Jūs aizbraucās tikai tagad, kad to pateica UR, jo sanāk neloģiski, sanāk, ka es biju tik STULBa un atdevu viņu Tev. Bet pēc UR posta viss ir reāli, tāpēc es pieturos pie tā. Sorr, ja kas.

Romina šoreiz nepaspēja noreaģēt tik ātri, kā vēlējās. Jau pagrieziena mirklī sieviete juta, ka nebūs labi- neviens nop ķermeņa locekļiem vienkārši nevēlējās paklausīt viņas pavēlēm. Nākamajā mirklī sieviete juta, kā viņai tiek iebelzts pa saules pinumu. Elpa aizsitās un Romina saliecās čokurā. Otrs sitiens sekoja pa kāju un pēdējais, ko sieviete spēja piefiksēt, bija mašīnas ātrā došanās prom. Sekot vairs nebija iespējams. Tas būtu nereāli. Tāpēc, apsēdusies uz kāda soliņa koka paēnā, Romina centās atgūties...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 05.01.2006 17:44

Arī Andžela iegāja pa durvīm pēc tam tās aiztaisīdama... Angela jau bija sākusi runāt, tāpēc Andželika nolēma atļut Angelai izskaidrot situāciju līdz galam... Diez kāpēc viņš nevēlas mums rādīties acīs, varbūt kaut kas noticis...nodomāja Andželika...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 05.01.2006 22:24

Profesors runāja no istabas, vēl tomēr negribēdams parādīties Ak tad mani un manu izgudrojumu ... bet varbūt man jāsargājas tieši no jums viņš jautājoši teica. Varēja dzirdēt ka profesors pastaigājas pa istabu, tad atskanēja tāda kā metāla džinkstoņa un papagaiļa ieķērkšanās. Nu labi profesors turpināja mans papagailis teica, ka man tomēr vajadzētu jums uzticēties ... soļu skaņas uz vestibila pusi un aģentu skatam parādījās 11 gadīgs puika baltā halātā, kas izskatījās viņam par lielu un ar papagaili uz pleca ...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 06.01.2006 09:35

Papagailis teica.... Laikam viņam nav kaut kas kārtībā ar galvu... Kā saka - visi ģēniji ir nedaudz jocīgi! Angela nodomāja pirms puika ar papagaili parādījās no istabas. Angela palūkojās uz puiku, papagaili un tad palūkojās uz istabas durvīm, gaidīdama, kad parādīsies profesors. No istabas tā arī neviens neiznāca...
Puika, kur palika Tavs tētuks? Viņas balsī bija jaušama nedaudz bailes un apjukums. Aiziedama garām puikam ar papagaili viņa palūkojās telpā. Taču tajā vienīgi atradās tukšs papagaiļa būris un dažas apputējušas mēbeles. Kur, sasodīts, viņš palika?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 06.01.2006 10:51

Patrīcija pameta skatu pār plecu, caur aizmugures logu viņa ieraudzīja sakņupušo stāvu.
Iesūnojusu gluži vēl neesmu, sieviete apmierināti pasmaidīja, tomēr nākamajā mirklī smaids pazuda. Neapšaubāmi, ka uzdevums bija izgāzies. Romina noteikti pacentīsies sacelt trauksmi un tagad jau arī Konrāds droši vien tiks turēts aizdomās. Nāksies izdomāt citu veidu...
Patrīcija uzmeta skatu pie stūres sēdošajam vīrietim. Interesants un neizprotams vīrs, un neuzticams vīrs. Sestā maņa, un Patrīcija zināja, ka uz to var gana labi paļauties, viņu brīdināja par to, ka šim vīrietim uzticēties nevar. Galu galā, kuram vispār varēja uzticēties, pat Patrīcija zināja, ka vajadzības gadījumā, ja visi striķi trūks, viņa būs gatava pāriet labiņo pusē. Nē, tādu labiņo nebija.
Varētu lūdzu atslēgu? Patrīcija pieklājīgi vērsās pie "FIB aģenta".

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 06.01.2006 12:58

Andželika pārsteigti lūkojās uz 11 gadīgo pušeli...Nē, tas taču nav iepējams... bet varbūt tomēr...
Izdzirdējusi Angelu runājam par zēna tēvu viņa nodomāja... Jocīgi gan... kur tad viņš varēja palikt...
Puisit vai tu no mums kaut ko slēp?un viņa palūkojās uz zēnu, kurš izskatījās pēc pasata puikas, ja protams neskaita lielo balto halātu, kas bija viņam mugurā...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 06.01.2006 13:19

Prof. Heinrihs ar smīniņu sejā skatījās, kā šīs "Aģentes", vai nu kā viņas tur sevi uzdeva, meklē kādu, kas patiesībā stāv viņu priekšā ... un uz viņaprāt muļķīgajiem jautājumiem par "tēti" viņš atbildēt netaisījās. Papagailis aizlidoja atpakaļ uz būri un ielīda tajā atpakaļ. Un tātad profesors iesāka ... par ko tieši jūs gribējāt ar mani runāt?

Iesūtīja: Darka ; laiks: 06.01.2006 13:27

Pāri Angelas galvai pārlaidās putns, tagad telpā atradās tikai papagailis.
Angela pagriezās pret puiku un cieši palūkojās viņam acīs. Tas taču nevarētu būt... Viņš teica, ka to vēl nav pabeidzis... Angela atvēra somiņu un no tās izņēma bild uz kuras bija profesors. Tad atkal palūkojās uz puiku un atkal uz bildi. Vai... Vai Tu esi profesors Heinrich Zols?

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 06.01.2006 13:32

Andželika bija pārsteigta Vai tad tu esi Heinrihs Zolls??? Tas zinātnieks,kurš ir atklājis mūžīgās jaunības eliksīru?
Un viņa vērīgi ielūkojās jaunā zēna sejā mēģinādma tajā saskat1it kaut ko līdzīgu attēlāredzētajam vīrietim... Nu varbuuut... acis kaut kur redzētas... bet vai tiešām...? Nu viņam vismaz nebūs gūtības ar maskēšanoss...
OOC: par to eleksiiru iisti neatceros kaa vinsh saucaas...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 06.01.2006 16:26

Romina piecēlās. sievietei bija kļuvis krietni labāk, elpot varēja normāli. Pie viņas piesteidzās kāds no apsardzes dienesta darbiniekiem, palīdzēdams ieiet telpās un iedodams ūdeni.
Izziņo trauksmi, pārbaudi visas pils telpas, visus kaktiņus līdz sikumam un esat visi modri. Būs labāk, ja valdnieks apkārt neklīdīs. Romina noteica, lūkojoties uz vīrieti, kurš, apjukušu skatienu lūkojās pretī, taču neuzdrošinājās nepaklausīt tik svarīgiem norādījumiem un, jau pēc mirkļa, izsteidzāš no telpas.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 06.01.2006 20:39

Vai tad ir redzams vēl kāds?viņš pikti teica ... *kad profesoram īsti ar eksperimentiem negāja, viņš kļuva visai ērcīgs un nelaipns pret visiem (protams viņa papagailis bija izņēmums), tāpēc arī viņš dzīvoja viens. Un kā reiz pirms negaidīto ciemiņu ierašanās, viņš bija mēģinājis izgatavot pretējas iedarbības serumu jaunatklātajam jaunības serumam* ... pēc mirkļa Nu tad ko jūs īsti gribējāt no manis, man darba pilnas rokas, tā ka ... tad apķēris, ka viņš taču izskatās pēc maza puikas un jau laipnākā balsī ... ak jā, redziet, universitātes valde gribēja pārtraukt manus pētījumus,aizliedzot man eksperimentēt ar dzīvniekiem uz mirkli sejā parādījās dusmu krunciņas bet tā kā mani pētījumi bija praktiski pabeigti, tad man nācās galīgo seruma variantu izmēģināt uz sevis ... kā pašas redzat, iedarbība ir visai spēcīga, lai neteiktu vairāk ... bet nu pietiks par mani, parunāsim par jums ... ko jūs, vai varbūt pareizāk būtu teikt jūsu valdība, grib no manis...?

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 07.01.2006 00:01

Nu... Andžela aši palūkojās uz otru aģenti Muma ir dots uzdevums jūs apsargāt, jo ļoti iespējams ari ļaunās organizācijas cer iegūt jūsu izgudrojumu un piespiest jūs sadarboties ar viņiem... , bet ņemot vērā to, ka viņiem noteikti ir slikti nolūki attcībā uz jums un jusu izgudrojuma pielietošanu, mēs jūs aizsargāsim un neļusim, lai viņi jums tiek klāt... Tā kā es domāju, ka drošāk jums būtu sadarboties ar mumsAndželika beidza savu sakāmo un cieši palūkojās uz profesoru, domādama diez ko viņš par to teiks...

Iesūtīja: Flēra ; laiks: 07.01.2006 17:34

jauns uzdevums, iefiltējies FIB! kas tur pavisam Saira nedaudz aizkaitinaati nomurminaaja
Vai man pienākas kāda informācija, par to, no kura gala man jāķeras klāt? Kāda būs mana identitāte un amats? viņa jautāja monitorā vīdošajai sejai.
vai mans nākamais galamērķis man tiks piešķirts?

OOC:nu kaada informācija man ir vajadziiga.. nav ne jausmas, ko lai izdaru bez GM sniegtaam zinjaam..

Iesūtīja: Darka ; laiks: 07.01.2006 19:23

Angela vēl joprojām īsti nespēdama noticēt, pagrizās pret durvīm un izgāja arā no mājas. Apstājusies pie durvīm, viņa apsēdās uz slieksni. Neko tādu es neesmu piedzīvojusi... Es domāju, ka nekas tāds nav iespējams. Tā ir tāda vara.... Ja tā nonāktu sliktās rokās... Nē, man ir jāizdomā kaut kas!
Piecēlusies kājās viņa sagrāba rokturi un atkal iegāja ēkā. Es atvainojos, ka Jūs pametu, bet man vajadzēja nedaudz svaigu gaisu! Angela apburoši pasmaidīja un sāka diplomātiski runāt Tā kā Jūsu izgudrojums ir tik iespaidīgs, es uzskatu, ka mums vajadzētu, Jūs pēc iespējas ātrāk nogādāt kādā drošākā vietā. Vai Jūs man piekrītat Andželika? Angela palūkojās uz aģenti.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 07.01.2006 20:20

Andželika nedaudz pārsteigti palūkojās uz Angelu Jā... Protams, tas ir pats galvenais...

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 09.01.2006 06:21

Spiegi iedalās divās kategorijās: Varjagi... un Kurti.
Lai kļūtu par Varjagu vajag vervēšanas, noslēpumus....
Bet Kurti... Maza galva, garas kājas. Var īpaši nebarot. Bet palaist pakaļ zaķītim. Var arī barā -- pret lielāku zvēru. Lai noķer, lai atnes. Un var arī upurēt, augstāka mērķa labad. Bet Varjagus... Varjagus neupurē, viņus saudzē, nedzen piesegšanās bez vajadzības.

Kārtējā pārbaudīšanās...

...Ekrāns, ātri slīdošas sejas. Ieraudzīji vienu seju divreiz: spied pogu. Nenospiedi... viegls, bet nepatīkams sitiens ar strāvu. Nospiedi nepareizi: tas pats. Bet sejas mainās arvien ātrāk un ātrāk, tiek mainīta matu krāsa, garums. Profils, pretskats... Kļūdies un alga viena: viegls, bet nepatīkams sitiens ar strāvu. Kā Pavlova suņiem.

Cilvēka atmiņa ir milzīga, diemžēl mēs izmantojam tikai nelielu tās daļu. Nekas, izmācīsim.
Mašīnas, simtiem mašīnu. Un viegls strāvas sitiens... Bet kā tās visas atcerēties? Vienādi modeļi, krāsas. Tās nav jāatceras analītiski, tās ir jāuzzīmē prātā. Ir simtiem mazu īpašību, kuras vienu lietu atšķir no otras, analītiski tās nav iespējams izmantot, bet prāts tās visas spēj piefiksēt...


Tukšums. Neviens neseko. Daudzstāvu autostāvvieta. Pārbaudīta: te nav kameru. Kāds Kurts te ilgi un dikti strādājis... Apstādinu mašīnu.
Atslēdzu roku dzelžus...
Nāc, mašīna jāmaina...

ooc: Citātos, pēc atmiņas, izmantoti autobiogrāfiskā romāna "Akvārijs" materiāli.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 09.01.2006 11:55

Patrīcija, viegli paberzēja roku locītavas, tur, kur bija atdusējušies roku dzelžu rimbuļi. Sieviete klusējot vērīgi nopētīja apkārtni, it kā nekas aizdomīgs, it kā visur kaut kas slēpjas...
Klusējot Patrīcija sekoja Konrādam. Ja ceļabiedrs bija nerunīgs, arī viņa tāda bija, Patrīcija parasti gluži automātiski it kā pielāgojās savam partnerim. Tiesa viņa pati bija ne visai runīga, ja nu vienīgi adrenalīns radīja pretēju efektu - vēlmi izteikt komentārus par radušos situāciju, censties ar runāšanu psiholoģiski iespaidot otru, vai arī attiecīgā situācija prasīja kaut ko muldēt par deviņiem mēmajiem.
Tagad bija klusums, ko pārtrauca viņu soļi.

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 10.01.2006 17:24

Jauna mašīna, jauni papīri...
ielas, ielas. Caurbraucami pagalmi un nomales.

Standarta procedūras. Izpildāmas visos gadījumos. Brīžiem pat nelabi metas no tā visa. Šī izlikšanās, maskas... Hese reiz, grāmatā "Stepes vilks", teica: Mūsos eksistē daudz un dažādi cilvēki. cits pieaudzis, cits bērns, cits -- stepes vilks... Vai mūsu maskas arī ir daļa no šiem cilvēkiem? Vai katra maska nav kāds cilvēks...

Es nezinu. Varbūt arī tā ir. Bet es nevēlos, man metas nelabi no šis visas izlikšanās.
Vai tas nozīmē: es nespēju pieņemt sevi tādu, kāds es esmu?


Cita autostāvvieta, citi Kurti...
Nāc... Vārdi veltīti manai klusajai "kolēģei".

Klusa, mierīga kafejnīciņa... Pagrabstāvs, ar vairākām izejām.

Ja kāds vēlas mūs izsekot, tad viņam nepieciešams nākt iekšā, savādāk neredzēt: Ar ko es tiekos, ko daru, ko ņemu... Bet tukšums. Nav nācēju.
Man, lūdzu, Franču, sīpolu zupu, kartupeļus, ar gaļas mērci un marinētiem gurķīšiem, jaunvīnu...
Ko jūs vēlēsieties... kolēģi?

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 10.01.2006 18:31

Patrīcija nopētīja kafejnīciņu. Jauki, rādījās, ka Konrāds zina ko dara, tas sievieti priecēja.
Viņa brīdi nopētīja piedāvājumu, aukstās zupas nebija, šā un tā no viņas iecienītiem ēdieniem arī nebija. Sīpoli, visur klāt bija tie sasodītie ceptie sīpoli...
Man, lūdzu, rīsus ar mērci un salātiem... Jā, un vīnogu sulu. viņa noteica.

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 10.01.2006 20:24

Visa mūsu dzīve ir darbs. Tu ēd, guli, staigā pa pilsētu, ej uz izstādēm... Bet reizē vēro, skaties: vai mani neizseko, vai mani neievēroja, vai tuvumā nav policijas. Vai... vai... vai... Arī izstādes, koncerti... Visslavenākā vervēšana notikusi zelta zivtiņu izstādē... Kas iet uz izstādēm? Cilvēki, kuriem ir nauda, cilvēki, kuriem ir vara. Tieši viņus mēs meklējam, šos cilvēkus ar varu, ar zināšanām... Tad notiek vervēšana.


Pusdienas bija labas.
Tad nosūtīju ziņu: operācija nesekmīga, līdz karalim aģents netika.
ooc: Lai dzīvo Spānijas karalis Huans Karloss I.
Tagad jāgaida atbilde...

Katram aģentam ir noteikts signāls visādiem gadījumiem. Piemēram, signāls "53" var apzīmēt: savervētais cilvēks izsauc uz tikšanos 15:00 Andalūzijas kalnos.
Zem tā slēpjas simtiem dažādu varbūtību, desmitiem variantu.

.....

Iesūtīja: berserks ; laiks: 11.01.2006 14:18

Profesors noklausījās aģentu teikto Njā, nekur nav miera, kā lai zinātnieks pastrādā, ja tikko kautko labu izgudro, uzreiz uzrodas izmantotgibētāji Heinrihs pie sevis nomurināja, tad normālā balsī turpināja Nu labi, bet kā tad jūs mani aizsargāsiet, kādi ir jūsu plāni ... vēl pie sevis nodomājot vēl īsti pilnībā manas aizdomas nav izkliedētas, kaut arī Alfijs (papagailis) viņām uzticas, būs kautkā jāpārliecinās pilnībā ...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 14.01.2006 16:41

Nu.. pirmkārt es... ai atkal piemirsu.. Tas ir mēs jūs varētu pārvest uz kādu citu drošu vietu... [i] un, ja ar to nepietiks... un Andželika paskatījās uz profesoru...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 15.01.2006 19:05

Jā mums Jūs ir jānogādā drošākā vietā. Bet drošākā vieta Jums, būtu... Angela nespēja iedomāties nevienu pietiekam drošu vietu, ko nevarētu atrast pretinieki. Palūkojusies uz saviem zābakiem, viņa pamanīja ražošanas numuru... Kā jau es iesāku drošākā vieta Jums būtu FIB galvenajā mītnē, jeb Angela pavērās Andželikā Jūsu darbavietā - ASV Lai kā Angelai negribētos atzīt ASV centrāle, bija daudz drošāka par Italijas.

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 16.01.2006 19:40

Es piederu vienai no augstākajām savas valsts "kastām": Esmu izlūkošanas virsnieks. Vēl vairāk esmu informācijas ieguves virsnieks. Ne apstrādes, ne apsardzes.. Informācijas ieguves virsnieks. Esmu izbraucošais virsnieks. Tas nozīmē: esmu pietiekoši kompetents, varu strādāt citās valstīs. Šī ir visaugstākā virsnieku kasta, elite. Bet... šajā elitē esmu plebejs. Izbraucošie virsnieki iedalās divās daļās. Varjagi un Kurti. Es esmu Kurts.

Nācēju nav, neviens nesekoja. Un neviens nevarēja zināt: kur es iešu, kurā kafejnīcā, kurā vārtrūmē, kurā veikalā... Viss tika izlemts manā prātā. Zin divi, zin cūka... Kā mēdza izteikties mani pasniedzēji. Bet šeit cūku nav. Zinu tikai es.

Nemāku teikt, ko darīt kolēģei... Man nav zināmas arī viņas tiesības, uzdevumi un pienākumi. Kas viņai jādara tālāk, kur jāiet? To zin vienīgi viņa un viņas vadītājs. Un arī viņš var nezināt visu. Varbūt pavēle no pašas augšas... Vai viņa mani pārbauda, vai es pārbaudu viņu...
Par katru notikumu uzdevuma izpildes laikā ir jāsniedz sīka atskaite. Ko redzēji, ko darīji, ko satiki, kā juties, kas notika... Varbūt tevi uzmanīja vēl kāds: vadība zina noteiktas kontrol vietas, vietas kur tev noteikti jāparādās. Piemēram, garāža... Ieliec tur pārbaudes punktu, skaties... ko darīja, kādēļ. Un nedod dievs, atklās: nesakrīt!

Bet patlaban man ir brīvs. Nav pienākuši nekādi ziņojumi, nekādas komandas...

Vilku baro kājas. Arī mēs esam vilki, mēs ik brīvu brīdi pavadām uz ielas. Pagalmi, dārzi, pamestas ēkas... Mēnesi pēc tavas ierašanās dienesta vietā tevi izsauc priekšniecība: simts jautājumi. Kur atrodas tas, kā nonākt līdz turienei, kur tu slēptu paciņu tā, lai to atrod tikai īstais adresāts.... Ja kļūdīsies četras reizes: Lidosi atpakaļ uz mātes zemi. Un nekad vairs tev netikt par izbraucošo virsnieku.

ooc: to Ungaarijas ragaste, nezinu kādas ir tev dotās "pavēles". Ja vēlies, vari piebiedroties "pastaigā"

Rēķins, dzeramnauda.... Un atkal. Ielas, ielas, ielas.

Marijas iela –
mūžīgā tirgone –
saules vai mēness –
tu pārdod un pērc
visu,
sākot ar lūžņām
līdz dievišķai cilvēka miesai.
O, tavā drebošā ķermenī
jūtu,
kas laikmetisks mīt
čūskādai ņirbošai - dvēselei manai -
daudz rada:
bezgala trauksmes
un bezgala nemiera pilna,
šurp turpu, šaudīga

kā sunim elsojot mēle.
Čaks

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 17.01.2006 18:11

Mācību laikā mūs veda uz kriminālistikas muzeju. Attīstīt kriminālo domāšanu, redzēt -- ko citi ir izdomājuši. Sākot no moku kambariem pieliekamajos, cilvēku pievilināšanas veidiem... Bet rezultātā tika radīta tikai skepse: visi šie piemēri: to radītāji tika notverti...

Man ārkārtīgi trūkst ideju. Darbs tevi nodzen... piesegšanas, atmazgāšanas, tu braukā pa visu Eiropu, nolikt paciņu kalnos, granātmetēju ielejā, nauda tam, tam un tam... Man ārkārtīgi vajag idejas.
Varbūt izmēģināt vēlreiz ar Spānijas karali... Katrā valstī ir varai opozicionāri spēki. Atrast Basku separātistus, ieteikt viņiem šo ideju... Bet, pirms viņš mirst: ar vīli pa lūpām, zobiem: "runā k*ce! Stāsti noslēpumus!" pēc tam var atmest viņu tiem puišiem, lai darās pēc savas patikas. Bet.. atceras izpildītājus. Idejas autoru aizmirst... Un atkal būs piesegšanas, atmazgāšanas... Vajag ko tādu... ko izpildu es pats...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 18.01.2006 09:14

Patrīcija klusēdama paēda, ko lai dara viņai nebija jausmas, pagaidām. Lai gan nē, bija gan... Spānijas karalis pagaidām bija viņas prioritāte. Nu ko pirmais mēģinājums cieta krahu, pateicoties tai... Sieviete domās pasūtīja dažu labu pāris mājas tālāk. Varbūt nogaidīt, kamēr lapsenes pūznī nomierināsies? Varbūt sarīkot otru atentātu tūlīt negaidot?
Vislabāk bija apdomāties un visu pārdomāt. Galdabiedrs devās prom, Patrīcija viņam sekoja, neminstinoties un ilgi nedomājot... Termiņš vēl nebija notecējis un rīt viņi tāpat zinās...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 21.01.2006 12:39

Andzelika paaskatijas uz Angelu..
Nu labi... varam vinju vest uz ASV...

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 23.01.2006 09:06

....A. Hačaturjans, "Gajanē"...
Pirms ej uz operāciju, izperies pirtī, izdzen visas sliktās domas. Mēs esam uzvarētāji. Mēs visu varam. Tevi nedrīkst atstāt šī, šī agresīvā uzvarētāja sajūta. Ej kā uzvarētājs, tad tu uzvarēsi...
Vislielākās kļūdas izlūki pieļauj tieši pēc veiksmīgas operācijas, viņi aizmirst par agresiju, viņus pārņem prieks... klausies mūziku, "Vilku medības", maršus. Noskaņo sevi...

Manī skan Hačaturjans, "Zobenu deja". Vienmēr, vienmēr....
Ja esi izbraucošais virsnieks, viss tavs laiks ir operācija. Visa tava dzīve ir agresija.
Un... Smaidi, izskaties optimistisks. Ja pārbaude ieraudzīs -- tu esi atslābis, tev vairs nav spēka, vairs netici dārgajai tēvzemei, tās vistaisnībai. Tas var nozīmēt -- tevi ir savervējuši svešzemju ļaundari, tu esi pārdevis savu dzimteni. Tad ir tikai viens sods...
Ne vienmēr tā ir nāve, reizēm pēc šī notikuma tu pacelsies augstu, augstu....
Diemžēl, tas būs Orvelisks augstums

...though the words were still distinguishable. The instrument (the telescreen, it was called) could be dimmed, but there was no way of shutting it off completely. He moved over to the window: a smallish, frail figure, the meagreness of his body merely...

Smile smile, smile, smile.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 23.01.2006 13:59

Andželika viltīgi paskatījās uz profesoru un aģenti un viegli pasmaidīja...Tik tiešām izdevīgāk būs viņu vest pie mums... Tagad vienīgais jāpārliecina pārējie un jāpaziņo manējiem... Tikai galvenais, lai nevienam nestos kādas aizdomas... Un pēkšņi smaidz no Andželikas sejas izzuda... Nu, ko teiksiet?

Iesūtīja: berserks ; laiks: 23.01.2006 22:04

Sorry, ka tik ilgi sad.gif vienk. sesija, tapēc tā sanāk, bet otrdien un ceturdien pēdējie ekši ...Nu labi, bet tad man vajag paņemt kautkādas mantas un viņš iegāja istabā, tad atgriezās atpakaļ bet cik man daudz laika, respektīvi, kad mēs brauksim projām ... Un es savu papagaili arī gribu ņemt līdzi, bez viņa es nekur neiešu ...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 23.01.2006 22:33

Domāju, ka ceļā jādodas pēc iespējas ātrāk, jo mēs nezinam vai citi arī nav nosūtījuši savus aģentus... Andželika diezgan skarbā tonī noteica... Un runājot par papagaili, domāju, ka ar to nekādas īpašas problēmas neradīsies ... ja vien..., nē domāju, ka nē.... Andželika pie sevis nodomāja un aizgāja apsēsties krēslā... Vēl tikai tā nemanāmi jāpaziņo manējiem, ka viss sarunāts...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 24.01.2006 12:05

Noklausīdamies aģentes(viņa tā arī nestādījās priekšā, bet šķiet viņu sauca Andželika, vai kautkā tā ... būs vēlāk skaidri jānoprasa ) teikto viņš tikai nopurpināja Nu , labi ... un aizgāja savākt svarīgākās, nepieciešamākās mantas ... istabā bija dzirdams kravāšanās troksnis un ik pa brīdim ieķērcās papagailis ...
Pēc kāda brīža viņš atgriezās ar ne īpaši lielu somu vienā rokā un papagaiļa būri, ar tur iekšā esošu papagaili, otrā rokā. Nu, es ta ka būtu gatavs doties viņš teica, bet pie sevis nodomāja Laikam jau man dēļ šī izgudrojuma normālas dzīves vairs nebūs ... ja vien ... un viņam prātā ienāca kāda laba doma devil.gif ... bet tai vēl jāsagatavojas.
Mums pa ceļam būs man jānopērk kādas drēbes, jo pašreizējās, kas man ir somā, kamēr es nēesmu izgudrojis pretējas iedarbības eliksīru, man ir par lielu ... un vēl viņš turpināja es ceru, man būs pieejama visas nepieciešamās laboratorijas iekārtas lai turpinātu savus pētījumus pretējas iedarbības eliksīra iegūšanai ...

P.S. Tjipa šitas ir kautkas līdzīgs "Alias", man tā sāk izskatīties smile.gif

Iesūtīja: Darka ; laiks: 24.01.2006 20:17

Kad profesors pazuda no Angelas redzes lokam, viņa viegli atstutējās pret mājas sienu. Kad nogādāsim puiku... Profesoru ASV es ņemu atvaļinājumu. Angela viegli nopūtās.
Atkal parādījās mazais profesors ar papagaili un somu, kurš izteica ideju par iepirkšanos. Lai gan Angela skaitījās viena no vadošajām aģentēm pasaulē, viņai vienalga piemita ļoti sievišķiga daba, kas iepirkšanos izdzirdot, vienmēr jutās kā no jauna dzimusi. Jā iepirkties mums noderētu! Angelas balsī atgriezās degsme. Bet tad atkal ļoti profesionāli viņa pievērsās otram profesora jautājumam. ASV aģentūrā ir vislabākās labrotorijas pasaulē, un es uzskatu, ka jums būs dota pilnīga brīvība tajās. Bet par to labāk Jums pastāstīs mana kolēģe. Angela pavērās Andželikā.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 24.01.2006 22:09

Andželika viegli ar galvu pamāja Angelai Jā, pekrītu AVS ir labākās laboratorijas, kurās varēsiet turpināt savus pētījumus, jums tikai tagad jāpaņem visi dokumenti un cita informācija, kas varētu būt noderīga turpmākai pētījumu veikšanai... Garantējam jums arī vislielāko drošību, kas protams ie pats galvenais... Andželika viegli sarauca pieri cerams, ka pārvešans laikā neradīsies nekādi traucējumi... un ja arī radīsies tad ... Un sieviete jau ar gaišāku sejas izteiksmi pavērās uz Profesoru...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 25.01.2006 21:52

Dokumenti? viņš atjautāja Es pierakstu ļoti maz, visu paturu galvā, lai mani atklājumi paliktu mani, un es ar viņiem dalīšos tad kad es gribēšu! mazliet skarbi noteica, bet tad atkal nomierinājās ...Angelas mirkļa vaļību, kad runa gāja par iepirkšanos, viņš neievēroja(lai gan viņa attieksme pret šo vājību-iepirkšanos bija negatīva-"izdomā ko grib un tad iet veikalā, nevis stundām staigā pa veikaliem"), jo viņa galvā šaudījās kāda plāniņa iedīgļi ... Nu labi, tad mēs varētu doties. Heinrihs noteica vēl paskatīdamies apkārt ... viss tik pierasts un nu būs jāpamet ... uz cik ilgu laiku? ... kad tas viss beigsies? ...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 26.01.2006 18:01

Dosimies gan! Angela jau pagrizās pret durvīm, kad piepeši pamanīja spoguli un, nespēdama vienaldzīgi paiet tam garām. palūkojās uz sevi un pasmaidīja Apburoši! Atvēra durvis, kas veda uz ielu, viņa palūkojās visapkār, un neko aizdomīgu nemanīdama devās pie sava auto. Ar ko kopā Tev patiktu braukt... Angela atkal piemirs, kas šis puišelis ir Es gribēju vaicāt, ar ko Jums profesor labpatiktu braukt.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 26.01.2006 21:09

Andželika devās uz durvju pusi... Nu tā tūlīt sāksies, cerams, ka viss izdosies labi... un sieviete izgāja pa durvīm... mmm... vajadzētu kaut kā panākt lai profesors brauc reizē ar mani... Andželika nodomāja un pagriezās uz profesora pusi...

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 27.01.2006 15:25


Dear Tiffany
You've made me nauseous for the last time
Everything I've said to you
I will form into a spike (To drive through my throat)
In order to stop my words
This time I'll put them in the ground
Along with my memories and my feelings
I'll burn it down and walk away
Let the fire warm my back
I wish you would say you hate me
It would make it so much easier
Burn it down and walk away
Love, Daniel


Akadēmijas laikā gadījās saņemt ziņas -- tuvāko cilvēku dzīvības ir briesmās.
Ko tu izvēlēsies, uzticību savai valstij? Vai mīlama cilvēka dzīvību?
Vai nodosi valsti... Vai cilvēku...

Mēs esam vilki. Vilki ledus tuksneša vidū.
Bez briežiem, bez stirnām... Visapkārt balts, tukšs. Nāve un patiesība reizē.
Cik ironiski, spiegu patiesība, vai -- varbūt, nāve...
Nedēļām, nedēļām mēs skrienam pāri sniegiem. Vājākie paklūp, krīt. Tos plosa...
Bet mūžīgā nolemtībā skrienam. Tālāk, tālāk... Tur, kur saule ar zemi sastopas. Kur Dauka cerības vēlējās rast, kur pieri pret debesīm atsist...
Nemainīgā gaitā, izkaltušiem vēderiem, pie mugurkaula tie pielipuši.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 28.01.2006 15:54

Profesors izgāja pa durvīm ... Tikai pēc jautājuma "ar kuru mašīnu viņš gribētu braukt?" viņš saprata, ka viņa priekšā ir delikāts jautājums ... brīdi padomājis viņš nolēma tā Tā kā es, tas ir, mēs brauksim uz ASV pie jums ... eee, atvainojiet, es nedzirdēju jūsu vārdu ... Stargirl

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 28.01.2006 18:17

sieviete pārsteigti palūkojās uz profesoru... ...Andželika, Andželika Reinsa, profesor, man prieks, ka nolēmāt braukt reizē ar mani... Un sieviete nadaudz pasmaidīja... Pagaidām viss rit, tā kā tas bija ieplānots...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 29.01.2006 14:18

Tieši šī iemesla dēļ man nepatīk sadarboties ar citiem aģentiem! Angela nodomāja, kad profesosrs izlēma braukt kopā ar Andželiku. Bet smaids no viņas lūpām nenozuda, viņa atvēra sarkanā kabrioleta durvis, bet tad atkal aizvēra un piegāja pie Andželikas. Sākumā mums būtu jāaizbrauc iepirkties, vai Tu pārzini Cīrihi?

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 30.01.2006 00:09

Ak, jā vēl taču jāiepērkas...Andželika nodomāja Īpašas pieredzes tieši Cīrihē man nav bijis, un tu?un viņa jautājoši palūkojās uz Angelu...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 30.01.2006 10:06

Heinrihs redzeedams, ka shitaa uz priekshu netiks Un veel saucas agenti, ka nekaa nezin, un nav sagatavojushies teica Nu mees vareetu aizbraukt uz lielveikalu Kreuzbühlstraasee ... es iipashi biezji apgeerbu nepeerku, bet nu ...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 30.01.2006 14:41

Labi, tad jau varam braukt... Nu tad beidzot Andželika nodomāja un sāka doties uz mašīnas pusi... viņa piegāja pie mašīnas vadītāja un mierīgā balsī noteica Braucam uz Kreuzbühlstraasee esošo lielveikalu, un parūpējie par to, lai viss būtu kā nākas... aģente piegāja pie aizmugurējām mašīnas durvīm kaut ko klusi pie sevis noteica un iekāpa iekšā...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 30.01.2006 18:47

Angela atkārtoti atvēra kabrioleta durvis un šoreiz tās aiztaisīja atrazdamās mašīnā. Pagaidīja, kad Andželikas mašīna pabrauc garām un tad tai sekoja. Paņēma mobīlo telefonu un nospieda septiņu ciparu kombināciju. Klausulē atskanēja Marko balss Sveika! Vai noilgojies pēc manis?
Angela nosmīnēja, viņai šis puisis nudien patika, bet par savām jūtām klusēja. Tik pat ļoti, kā mans suns no vetārsta! Bet tas nav svarīgi pazvanīju, lai pateiktu, ka profesoru pārvedīsim uz ASV aģentūru.
Uz Asv? Kapēc viņš būtu noderējis arī mums? Marko nedaudz vīlies jautāja.
Bet, lai kā es necienītu mūsu aģentūru, tomēr ASV viņam un izgudrojumama būs drošāk.
Jā Tev taisnība, bet vadībai tas nepatiks... Marko sašutis ierunājās.
A man vienalga, es gribu viņu nogādāt ASV un doties pelnītā atpūtā. Angelas balsī bija jaušams jaunības vieglprātīgums, kas viņas profesīja netika uzskatīta par labu īpašibu.
Zini man arī būs atvaļinājums... Un es iedomājos, vai Tu nevēlies... Atpūsties kopā ar mani. Marko nedaudz stostījās.
Angela pasmaidīja, bet Marko šo smaidu neredzēja un līdz ar to nespēja saprast pilnīgi skaidru atbildi JĀ Nu, kad Tu atvedīsi manu suni tad par to parunāsim. Un viņa nospieda pogu un iemeta mobīlo pelēkajā somiņā. Pēc neilga, patīkama brauciena viņa saulē pamanīja atmirdzam lielveikala ēku.

Iesūtīja: Moskjis ; laiks: 30.01.2006 21:12

Teātri, restorāni, izstādes, sacensības...
It's your life and it's ending one minute at a time.

Cilvēki, sarunas.. Tērzēšana un slēpti draudi.
Simti cilvēku, jauni un veci. Bagāti, slaveni. Sekretāres un apkopējas, biznesmeņi un mākslinieki...

Vervēšana var būt viens smaids, viens teikums. Un katru vervēšanu pavada desmitiem citu sarunu. Nesaistīti cilvēki, nesaistītas lietas. No malas viss tik nevainīgi. Uzminēt, kurš tika vervēts, kurš mūs interesēja...

Pretiniekam vajadzētu simtiem aģentu, simtiem izsekošanu, tūkstošiem darba stundu. Tikai lai izsekotu manis uzrunātos cilvēkus. Bet mēs esam desmitiem, simtiem. Un katrs veic desmitiem, simtiem sarunas. Izsekojiet tās visas! Un -- ja jūs tā darīsiet. Jo labāk. Citās vitās, citiem cilvēkiem būs mierīgāk. Mazāk sekotāju elpos uz kakla.... Tād mēs būsim astoņkāja tintes mākonis. Bet pats astoņkājis. Tas jau sen būs prom.


Bob. Bob had ```` tits.
This was a support group for men with testicular cancer. The big moosie slobbering all over me... that was Bob.
"We're still men."
"Yes, we're men. Men is what we are."
Eight months ago, Bob's testicles were removed. Then hormone therapy. He developed ```` tits because his testosterone was too high and his body upped the estrogen. And that was where I fit...
"They're gonna have to open my pecs again to drain the fluid."
Between those huge sweating tits that hung enormous, the way you'd think of God's as big.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 30.01.2006 21:29

Heinrihs vēroja gar mašīnas logu slīdošo ielu ... viņš mazliet atvēra vaļā logu Alfijam vajadzīgs svaigs gaiss ... papagailis bija mazliet nemierīgs un lēkāja pa būri ... profesors Zolls pavēra būri, lai paglaudītu papagaili, bet tas negaidot izspraucās laukā no būra, izlīda pa pavērto logu un aizlaidās ALFIJ!!! Heinrihs iesaucās Bremzē !!! viņš uzsauca šoferim un jau taisijās vērt vaļā mašīnas durvis ...

Take that wink.gif

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 30.01.2006 23:41

OOC:Tew nu gan patiik visu sarezgiit...
Kad profesors bija nobļāvies Bremzē Andželika steigšus izkāpa, vai pareizāk izleca no automašīnas...
Tad pavērās uz profesoru ar satraukuma pilnu sejas izteiksmi Varējāt jau labāk pieskatīt savu mīluli... Kā jums šķiet, viņš atgriezīsies? Vai jau iepriekš tā darījis? Andželika jautāja profesoram, kaut arī pati jau sen zināja atbildi... Tagad tas neaudzinātais papagailis būs jāmeklē pa visu pilsētu... Tā tik vēl trūka, varu derēt, ka profesors bez sava dārgā papagaiļa ne soli nespers, bet nu nāksies... Visu aši apdomājusi aģente sagaidīja, kad piebrauks un apstāsies kabriolets, kurā bija Angela... lai izlemtu ko darīt tālāk...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 31.01.2006 00:43

Ari profesors bija aaraa no mashinas Nee ... es nezinu ... vinsh nebija taa nekad ieprieksh darijis tad uzstajigi es bez vinja nekur projaam nebraukshu!!! ... redzeedams, ka agente i netaisaas iet vinju kert rokaa,un gaida kad piebrauks otra, vinsh, noteiktdams Man vinsh ir jaatrod! aizskreeja tanii virzienaa, kur vinsh redzeeja aizlidojam Alfiju (skiet, serums liidz ar biologisko atjaunoshanu izmaniijis arii vinja uzvediibu ;D ) ...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 31.01.2006 19:10

Andželika uzreiz metās pakaļ tā saucamajam profesoram Pats jau arī tā kā mazs bērns, vai tad viņš domā, ka panāks savu papagaili... Aģentei nedaudz traucēja viņas ādas jaka, bet viņa centās neatpalikt....

Iesūtīja: Darka ; laiks: 31.01.2006 19:46

Angela apstājās aiz strauji bremzējušās mašīnas. Kas te kaut kāda krosa diena? Angela nodomāja, kad pamanīja sākumā aizskrienam puišeli-profesoru un tad Andželiku. Viņa piegāja pie šofera un noskaidroja, kas noticis. Lai gan profesors, bet tomēr padumjš... Angela nodomāja, kad uzzināja, ka atvēra puika gan logu, gan būrīti.
Angela palūkojās virzienā, kur pazuda profesors un aģente Iet vai neiet? Bet tad lēnā gaitā devās tai virzienā aplūkodama katru koka virsotni, ko pamanīja pa ceļam.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 31.01.2006 20:45

Andželika bija paskrējusi gabaliņu līdzi profesoram un tad apstājās un kārtīgi aplūkoja apkārtni... Vienas vienīgas mājas, arī šur tur pa kādam kokam, kur tas putnelis palika? Viņai prātā iešāvās kāda ideja, Andželika ieskrēja netālu esošājā zoo veikalā un nopirka kārumus papagaiļiem un raitā solī devās pie profesora... Nu, cerams, ka šie viņam garšos... Piesteigusies pie zinātnbieka sieviete teica Vai ir kāds īpašs veids, kā jūs savu papagaili pasaucat, vai pievilinat? Jo man nez kāpēc nešķiet, ka viņš būtu tālu aizlaidies... Un sieviete savilka iveglu smīnu...Njā saucās jau gudrs putns... aģente pie sevis nodomāja un un nu jau ar nopietnāku skatienu vērsās pie profesora...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 07.02.2006 03:11

Interesanti ... es jau neteicu ka apstājos, kā tu varēji pie manis pienākt tongue.gif , bet nu lai butu (norādiet arī uz manām kļūdām, ja tās redzat)
Gabalu paskrējis, viņš apstājās un skatījās apkārt, kur Alfijs palicis. Kad pienāca Andželika, viņš teica Nekāds īpašs veids nav, es viņu vienmēr saucu par Alfiju ... vispār ... viņš nekad nav bēdzis ... dažreiz par kaut ko apvainojies jā, bet bēdzis ... es nezinu, kāpēc viņš tā ... šķiet kautkas viņam nepatika profesors palika mazliet domīgs Kautkas nav īsti riktīgi, šī Alfija bēgšana man uzdzen sliktas priekšnojautas viņš nodomāja, bet skaļi teica tā Nu nekur tālu viņš nevarētu būt, kautkur tepat kādā šķērsielā ... un, paskatījies uz Andželikas nopirkto, teica Kad viņš apvainojas par kautko, tad ar ēdienu viņu nevar pielabināt, bet ar vārdiem un pēc mirkļa Labi, paejam vēl uz priekšu, tepat viņam kautkur jābūt...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 07.02.2006 09:48

Patrīcija jau nez kuro reizi neuzkrītoši pameta skatu uz elektronisko pulksteni, neuzkrītošu, melnā krāsā un ūdensizturīgu, kas bija apliks ap roku. Parasti tas rādīja pareizu laiku, reizēm kaut ko dīvainu, kā tagad tas rādīja 57:31 un sekunžu rādītājs bija sastindzis uz skaitļiem 33. Patrīcija saspringa un pameta skatu uz savu klusējošo kolēģi.
Mainīts uzdevums viņa īsi noteica.

Iesūtīja: Darka ; laiks: 08.02.2006 10:31

Angela lēnām tuvojās profesoram un Andželikai. Vai man maksā par to, ka jāmeklē papagailis, kuru sīks... Kuru profesors nevar noturēt. Angela patiešām bija dusmīga, jo dēļ papagaiļa, nesanāca viņas sapnis par iepirkšanos Šveicē.
Nu Jūs to putnu pamanījāt? Angela pienāca klāt aģentei un, viņas skatījumā, puišelim.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 08.02.2006 12:44

Kad pienāca angela profesors atbildēja Vēl ne, bet viņam tepat kautkur jābūt .... Viņš ieskatījās kādā šķērsielā un tur jau Alfijs bija, sēdēdams uz otrā stāva palodzes ... Kautkas aiz loga Alfiju bija ieinteresējis, jo viņš staigāja gar to un "runājās". Alfij, nāc lejā! Heinrihs uzsauca, bet Alfijs tikai paskatījās un turpināja suinīties gar logu. Alfij, nāc, mums jābrauc! Nekādas reakcijas. Es nopirkšu kaķi! Papagailis apstājās un palika domīgs, tad tomēr paklausīja un nolaidās profesoram uz pleca. Njā, ir vārdi, kas tomēr vēl uz tevi iedarbojas.profesors Zolls ar smaidu sejā noteica ...

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 08.02.2006 15:29

An'dzelia nopriecājās, ka papagailis ir atrasts... tik tiešām ir vārdi, kas tomēr spēj savaldīt papagaiļus... Nodimāja Andželika un pasmaidīja... Nu labi, tagad būs jādodas atpakaļ uz mašīnām... Andželika nopietnā balsī noteica... Vēl taču ir jāpaspēj iepirkties... noteica Andželika un pagriezās, lai dotos atpakaļ un mašīnu...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 08.02.2006 19:23

Iepirkties??? Šie vārdi skanēja kā melodīja, kas lika Angelai atplaukt smaidā. Jā mums būtu jādodas iepirkties! Tā kā mūsu mašīnas jau ir novietotas, mēs varam iepirkties kādā no šiem mazajiem veikaliņiem. Angela norādīja uz virkni veikalu, kas šai ielā sniedzās bezgalībā. Bet šo domu nācās atmest, jo viņa pamanīja profesora putnu. Bet protams sākumā mums būs jānogādā Jūsu putns drošākā vietā - mašīnā. Bet no iepriekšējās deksmes viņas balsī bija jaušama tikai cerības uz iepirkšanos.

Iesūtīja: berserks ; laiks: 13.02.2006 13:30

Papagailis bija nomierinājies un tāds arī pagaidām bija laikam nodomājis palikt, tāpēc rāmi sēdēja uz profesora pleca
Ak, itkā aģente, bet cik ... viņš nodomāja, bet teica Pagaidiet ... varbūt jūs, Andželika, varētu pazvanīt, lai mašīna atbrauc pie mums, tā būtu ātrāk ... un profesors pasmaidīja.
Tikmēr tā mazā domiņa turpināja uzmācīgi šaudīties pa galvu, bet Heinrihs arvien to atlika, itkā gaidot izdevīgāku brīdi.

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 13.02.2006 23:24

Jā, labi tūlīt pazvanīšu un Andželika pavirzijās nedaudz sāņus, izņēma no mēteļa kabatas kādu nelielu ierīcīti, kas atgādināja rācijas un mobilā telefona apvienojumu, uzspieda pāris pogas un sāka runāt klausulē... Mirkli pavērusies apkārt viņa nosauca atrašanās vietu, uz kurieni mašīnām jābrauc. Labi, brauciet šurp, bet mēs tikmēr jau iesim veikalā... Noteica aģente un pievērsās abiem pārējiem... Viss nokārtots, nu uz kuru veikalu iesim pa priekšu? Pavaicāja Andželika ar roku norādīdama uz veselu veikalu virkni... Vispirms jau laikam apģērbs un apavi... Noteica aģente un palūkojās un profesoru un Angelu...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 16.02.2006 13:26

Profesors tomēr pagaidīja, kad atbrauc mašīna, ielaida Alfiju būrī, noteiktdams Parunājies ar šoferi, lai viņam nav garlaicīgi un bija gatavs doties uz veikalu Es domāju mums vajadzētu sākt no viena gala ... lūk, šis te pat nelielais apģērbu veikals ...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.02.2006 09:10

OOC: Patinu ļaunīšiem domāto filmu uz priekšu... Mošķi, ja tu parādies, tu vari uzskatīt, ka esi man sekojis.

Patrīcija lidoja uz Cīrihi. Pēc ziņojuma saņemšanas, viņa bija devusies uz norunāto vietu un satikusies ar kontaktpersonu. Tā kā piedāvātā summiņa bija daudz lielāka nekā par Spānijas karali piesolītā, Panda piekrita.
Tāpat viņai tika paziņots, ka mērķis tiek novērots un bija iedotas arī svaigākās bildes. Puika? Man jākrāmējas ar kaut kādu puiku? Interesanti... Tiesa nākamais bija vēl interesantāks un neticamāks, spriežot pēc ziņām tas puika bija krietni vecāks, kā izskatījās un bija atklājis kādu jauku lietiņu.
Nākamās lietas jau vairs nebija tik labas, "labās" meitenes jau bija paņēmušas profesoru savā gādībā... Panda cerēja, ka viņa paspēs laikus.
Lidostā spraucoties cauri cilvēku pūļiem, viņai uzgrūdās kāda kundzīte.
Ak, piedod bērniņ... Vecums, vecums, koordinācija zūd... kundzīte satvēra Pandas roku.
... bet gudrība nē... Kam negadās. Patrīcija nomurmināja paroles otru daļu un juta kā plaukstā ieslīd bagāžas glabātavas atslēga. Uzsmaidījusi kundzītei "siltu" smaidu, sieviete aizsteidzās pēc "bagāžas".

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 04.03.2006 02:24

Andzelika ar pārējiem jau atradās veikalā un profesors jau meklēja sev kādu apģērba gabalu... Tikmēr Andželika vēroja notiekošo un pie sevis domāja... Viss ir tā deizgan nelāgi ievilcies.. mums jau sen ar profesoru bija jāatrodas norunātajā mītnē... Sieviete viegli sarauca pieri, tad nopūtās un atkal sāka lūkoties uz visu veikalā notiekošo...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 13.03.2006 17:35

Profesors piemērija te vienu kreklu, te otru, te vienas bikses, te otras ... Šķiet man vajadzētu ģērbties kā puikam, ja es tā izskatos viņš nodomāja ko velk jaunieši ... šķiet ... kā viņu tur sauca ... T-kreklu ... džinsu bikses ... vajadzētu arī kādu jaku ...
A kāds vispār gadalaiks spēles laikā ... es itkā neatradu ... pieņemsim ka silts smile.gif
Viņš parādījās ģērbies http://i24.photobucket.com/albums/c12/berserks/T-EvoSptBlu.gif, http://i24.photobucket.com/albums/c12/berserks/ansicht12.jpg un http://i24.photobucket.com/albums/c12/berserks/28896348_T1.jpg. Nu, kā es izskatos? viņš parādījās Andželikai (viņa bija tuvāk)vai ir labi, vai tā ģērbjas puikas?

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 20.03.2006 16:20

Andzelika nopētīja profesoru... Jā, jūs izskatāties labi... tad viņa aplaida skatienu apkārt telpai... Diez, kur gan Andžela palika? jautāja aģente...

Iesūtīja: Darka ; laiks: 20.03.2006 16:45

Ja Jūs domājat man, tad esmu šeit! No apģērbu jūras iznira Angela ar koši rozā cepuri galvā un paraudzījās uz profesoru Jā Jums šis apģērbs piestāv! Angela uzsmaidīja profesoram. Atļaujiet es norēķināšos Jūsu vietā un tad mēs varam doties prom.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 20.03.2006 21:53

Kenta gāja pa Vācijas ielām un blenza uz resnajiem vāciešiem, sievietes galvā bija tikai viena doma, pēc iespējas neuzkrītošāk tikt līdz vajadzīgajai ēkai. Daži vācieši uz viņu blenza kā uz sistu un ļoti uzkrītoši blenza Es ļoti atvainojos vai jūs varētu ievērot etiķeti un neskatīties uz mani kā uz jukušu? manāmi aizkaitināta vaicāja Kenta šķita ka vācieši nesaprata ne vārda no tā ko viņa pateica līdz brīdim kad ierunājās kāds patiesi uzēdies tips dārgā uzvalkā Es domāju ka viņus piesaista jūsu suns un varbūt netipiskā āriene, un ak jā jūs taču esat nēģere Tas bija pēdējais piliens ūdens glāzē Kenta palūkojās uz vīrieti un neviļus meta ar matu saspraudi kuru tikko bija izvilkusi no matiem, tā nevainīgi iedūrās vīrietim pierē un viņš sāka asiņot nekad nesauciet mani par nēģeri! sieviete strauji aizskrēja, aiz muguras viņa dzirdēja tādus wārdus kā šwaine un wēl pāris rupjības wāciski Skaisti 35 minūtes Vācijā un es jau esmu paspējusi kādam uzbrukt pie sevis nopūtās Kenta un iegāja kādā baltā ēkā, iekāpusi liftā viņa nospieda pogu uz pēdējo stāvu un gaidīja līdz tas uzbrauks augšā. Pēc neilga laika lifta durvis atvērās un sieviete izkāpa istabā kurā bija ādas dīvāns sarkankoka galds un klubkrēsls kurā omulīgi iesēdies bija vīrietis ar cigāru mutē tu laikam laiku netērē viņš nopūtās man nevajag lasīt lekcijas, kas un kāpēc man jādara? Kenta ieknāba jo viņai šodien nebija garstāvoklis runāt ar svešiem vīriešiem jo vācietis sievieti bija aizskāris lai gan protams viņa sev to noliedza Kāds zinātnieks Henriks Zolls ja pareizi atceros ir izgudrojis mūžīgās jaunības eliksīru un tev tas sastrādājoties ar citiem aģentiem ir jādabū rokās! Kenta pasmīnēja tas būs vieglāk par vieglu! Vīrieša sejā varēja manīt gandarījumu nevērtē sevi par augstu jaunā dāma, viņu apsargās pāris aģentes! Ar kurām tev un vēl citiem būs jātiek galā, tew ir jāsazinās ar Patrīciju kur tieši wiņa tagad atrodās tev jānoskaidro, lūk telefons un numurs tā saucamais boss padeva viņai Nokia lamor kolekcijas tālruni portams Kenta nevilcinājās un uzspiedusi norādīto numuru gaidīja kad aģente pacels trubu

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.03.2006 09:37

Patrīcija lieki nevilcinoties devās uz bagāžas glabātuvi, ātri savāca koferi ar šifratslēgu un nelielo paciņu un devās prom. Konrāds bija devies uz citu pusi un labi ka tā, viņš bija dīvains, lai gan ļoti labs.
Sieviete spalgi nosvilpās pie lidostas apstādinādama kādu garām braucošu taksometru, viņa netaisījās kāpt nevienā no stāvošajiem.
Kreicwaldstraße, bitte!
Šoferis sāka braukt un tai pat brīdī iezvanījās viņas telefons. Patrīcija izvilka pīkstuli no kabatas, maziņš, salokām, ar fotovideokameru un vēl visādām ekstrām, par kurām neviens neko nezināja un nevajadzēja ar.
Numuru zināja, tikai tie, kam to vajadzēja, tagad displejā uzrādījās kaut kāds nepazīstams, kas lika viņai saraukt pieri un piesardzīgi, neitrāli lietišķā balsī atsaukties: Klausos?

Iesūtīja: berserks ; laiks: 21.03.2006 12:31

"Paldies" viņš ar nelielu labsirdīga sarkasma piedevu teica "ar lielāko prieku!" un bija gatavs doties prom, vien nodomāja Ko Alfijs būs sadarījis, kamēr mēs te iepirkāmies? un pie sevis pasmejoties Ka tik ne atkal diskusiju par kādu filozofisku tēmu ... "
Paņemis līdzi vecās drēbes Gan vēl noderēs , viņš kopā ar aģentēm devās uz kases pusi ...

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 21.03.2006 13:39

Sveiki vai Patrīcija? Kenta jautāja sievietei kura bija pacēlusi klausuli es gribētu uzzināt kur jūs atrodaties, man ar jums jārunā, es domāju ka jūs sapratīsiet uz ko es tēmēju ja pateikšu vienu vārdu serums Kenta runāja iesēdusies melnajā dīvānā un glaudīdama suni tu nevarētu aizvākt to lopu no mana kabineta? neapmierināts jautāja boss. dzīvnieks aizņēma briesmīgi daudz vietas kā nekā tas bija dogs Piedodiet bet nē Kenta uz sekundi nolikusi klausuli atbildēja un tad atkal pievērsās sarunai

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.03.2006 15:07

Atvainojiet, bet to vārdu var pateikt jebkurš, tāpēc cerams, jums nebūs iebildumu, pret nopietnāku argumentu izvirzīšanu, Patrīcija šķietami nevērīgi atrauca. Viņa netaisījās visu atklāt cilvēkam, kurš uzskatīja, ka viņai tas būtu jādara izdzirdot vienu vārdu, kuru spēja pateikt jebkurš muļķis.
Un kur es atrodos, jums vajadzētu zināt, ja zināt šo numuru.

Iesūtīja: Darka ; laiks: 21.03.2006 15:14

Agela pasniedza pārdevējai kredīt karti un jau pēc mirkļa viss bija samaksāts un nokārtots. Izgājuši uz ielu, Angela palūkojās visriņķi. Neko aizdomīgu nemanījusi viņa pagriezās pret puiku un aģenti Mēs varētu doties prom no šejienes. Lidmašīna mūs jau gaida.

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 21.03.2006 15:19

Kenta uzmeta draudīgu skatu bossam runājiet jūs! sieviete pasniedza telefonu vīrietim kurš ne mirkli nedomādams sāka runāt sveika Patrīcij, domāju ka mani atceries parasti cilvēki mani saukā par Zvēru kā tu mani esi nodēvējusi es nezinu, tad nu lūk es domāju, ka pa telefonu apspriesties būtu diezgan riskanti ņemot vērā ka aģenti no pretējās puses var noklausīties sarunu, un nu esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts ka sāc nojaust ar ko runā un vairs nebūsi tik vēsa pret aģenti ar kuru tev jāsastrādājas, Kenta vēroja bossu un nosmīkņāja par iesauku Zvērs šo vārdu viņāi nācās dzirdēt bieži no tēva mutes, Boss nospiedis slēdzi galda apakšējajā malā ieslēdza datoru kurš iznira no galda virsmas ievadījis tajā vajadzīgos kodus viņš piekļuva kartei kurā kustējās sarkans punktiņš tā bija Patrīcija ko tu taisies darīt Kreisvalda ielā? es domāju ka tew labāk derētu atbraukt uz Špicbergas 3 bulvāri tur mēs varētu parunāt aci pret aci

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 21.03.2006 16:04

Patrīcija gandrīz iesaucās Zvērs!, bet savaldījās, kā nekā viņa atradās taksometrā.
Ak, tas esi tu? Tā uzreiz vajadzēja. Bet kur nu vēsa, piesardzīga kā vienmēr, tev vajadzēja jau būt mani iepazinušam... Patrīcija noteica, Kāpēc es braucu uz Kreicvalda ielu, vai tad tu pats man neliki uz turieni iepriekš doties? Un ceru, ka man nenāksies gaidīt kā uz pastartdienu!
Patrīcija pārtrauca sarunu, paši nezina ko grib, un pievērsās šoferim.
Atvainojiet, mērķis mainās - lūdzu, Špicbergas 11! viņa vāciski noteica.




OOC: Ja kas, es esmu Cīrihē... Explode, tu kā es saprotu esi vēl Vācijā...

Iesūtīja: eXplode ; laiks: 21.03.2006 21:51

occ: nu tā sanāk, bet drīz vien būšu Cīrihē... whait me...



Kenta noskatīja bossu kurš itkā apmierināts itkā nē nolika klausuli un padeva meitenei telefonu paldies, tātad kādi plāni? sieviete waicāja mēs tūlīt pat dodamies uz Cīrihi, pēc 40 minūtēm mums ir jābūt tur, manā birojā skaidrs? vēsi atrauca boss un piecēlās kājās helikopters jau gaida!
Kenta paņēma suni un piecēlās kājās, pēc neilga mirkļa abi cilvēki un suns jau bija helikopterā kurš bija nolaidies uz jumta un devās taisnā ceļā uz Cīrihi...
Later
pēc 40 minūšu gara lidojuma helikopters nolaidās uz nākošā jumta uz kura jau stāvēja kāds stāvs esiet sveicināts mister Vilijam, jaunkundz atļaušos jūs pavadīt uz biroja telpām Kenta noskatīja vīrieti un ne vārda neteiktdama kopā ar tā saucamo Zvēru devās iekšā pa kādām durvīm un nogāja lejā pa trepēm vīrietis atvēra durvis un aiz tām apbrīnojami bet atradās tieši tāpat izkārtots kabinets... Kenta sēdies boss ierunājās un iesēdās tādā pašā melnā ādas klubkrēslā Patrīcijai kuru katru brīdi ir jābūt klāt, viņa ir ļoti punktuāla, viņā nemēdz kavēt

Iesūtīja: berserks ; laiks: 22.03.2006 00:48

Kad viņi bija iznākuši uz ielas profesors, itkā pie sevis, itkā abām sievietēm, noteica Nu un kur tagad ir tas šoferis tad mazliet satraukti ... ka tik atkal Alfijs kautko nav sastrādājis! ... domas lēni slīdēja Lidmašīna ... njā, īpaši jau man nepatīk lidot, bet nu ... skats no augšas gan ir labs. un pasmaidīja pie sevis ...

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 22.03.2006 09:11

Kamēr šoferītis brauca, Patrīcija izņēma no savas rokassomiņas kosmētikas maku un no tā neparasti biezu spogulīti, kurā kritiski sevi nopētīja, tad paņēma lūpu krāsu un mazliet pielaboja to, piekārtoja pāris šķipsnas un atkal spogulīti ieslidināja atpakaļ somiņā, kuru ar nevērīgu klakšķi aizcirta.
Tiesa pēc neilga brīža, viņai nācās to atkal attaisīt, lai iedotu šoferim naudu, jo viņi bija nonākuši, tur, kur viņa bija vēlējusies. Tālāk viņa devās kājām. Laika pietika, lai izmestu līkumu, jaucot pēdas iespējamiem sekotājiem, ko viņa arī darīja.
Visbeidzot viņa ieradās Zvēra norādītajā vietā. Iegājusi ēkā, viņa mazliet apjuka, jo nezināja, kur doties tālāk, bet ne uz ilgu laiku, klāt pienāca kāds vīrs.
Labdien, jūs jau gaida. Lūdzu sekojiet man, vīrs noteica un aizveda sievieti uz bosa kabinetu.
Paldies... Patrīcija jautājoši paskatījās uz vīrieti.
Viljams, viņš atbildēja.
Patrīcija pasmaidīja, viņai nebija iemeslu nejauki izturēties pret cilvēkiem, turklāt darbinieki vienmēr varēja sniegt vērtīgas ziņas, ja vien gribēja: Paldies Viljam!
Sieviete izslējās vēl staltā un droši iesoļoja kabinetā, vienu minūti pirms noteiktā laika.
Tur bija Zvērs un vēl kāda sieviete ar suni, skaistu suni. Bīstama... Patrīcija nodomāja, pārlaižot vērtējošu skatu tumšādainajai sievietei, mazliet ilgāk to aizkavējot pie viņas neparasti blondajiem matiem ...blondīne... Bīstama blondīne... Labdien!
Sveiks... Zvēr... viņa novilka.

Iesūtīja: Kira ; laiks: 22.03.2006 14:01

No Andželikas kabatas atskanēja mobīlā telefona ienākošo zvanu signāls... Sieviete daudz nedomājot pacēl klausuli un atsaucās... Klausulē atskanēja aizsmakusi sievietes balss.
- Vai atradi?
- Jā.
- Nekavējoties nogādā drošākā vietā un nevilcinies! Ja tev seko tiec no viņiem vaļā. Mums nav vajadzīgi nekādi acu liecinieki. Tikai izdari un darbs būs galā.
Sieviete nepaspēja neko piebilst, kad saruna tika pārtraukta.

Tajā pat laikā Zvērs ( laughing.gif ) bija saņēmis ziņu, ka spēlītē iesaistījies vēl kāds grupējums. Kad viņš to jau gribēja pavēstīt Kentai ieradās Patrīcija...

(pārējo atstāšu jūsu pašu ziņā)

Iesūtīja: Stargirl ; laiks: 22.03.2006 16:52

Andželika beigusi īso telefona sarunu, veikli ieslidināja mobilo kabatā, iepriekš palūkodamās apkārt, vai neviens sarunu nedzirdēja, bet laikam, nē, jo visi bija aizņemti ar savām darīšanām... Pēc iespējas ātrāk jānogādā... viņa pie sevis domāja...
Tad aizgāja līdz mašīnai un gaidīja pie tās profesoru... Piekrītu aģentei, mums tik tiešām ir jāpasteidzas... Andželika lietišķā balsī noteica Brauksim tā pat, kā iepriekš - es ar profesoru vienā mašīnā, bet otra aģente otrā, mēs jums sekosim... tad viņa pavērās uz abiem pārējiem... Cerams, ka neradīsies vēl kādi negaidīti pārsteigumi...

Iesūtīja: berserks ; laiks: 24.03.2006 02:07

Profesors piegāja mašīnas, noteica Nu tad braucam! un iekāpa tajā. Alfijs, priecīgs ieraudzījis profesoru, sāka sparīgi "runāt" - tā ka skanēja visa mašīna. Nu jau, nu jau, Alfij, paliec mierīgs. Heinrihs noteica un Alfijs, mazliet vēl patrokšņojis, norimās ...

Iesūtīja: ~SweetIrony~ ; laiks: 19.07.2006 16:53

Kad visi bija sakāpuši mašīnās tās uzsāka savu ceļu... Andželika nervozi lūkojās laukā pa logu un paturēdama acīs priekšā braucošo (Otras aģentes mašīnu) viegli nopūtās... nu tūlīt sāksies...

Kad pa priekšu braucošā mašīna bija nogriezusies pa labi Andželika pieliecās pie šofera un nočukstēja Brauc taisni, tu zini kas jādara! tad atkal palūkojās uz zinātnieku (maza puišeļa izskatā) un izņēma no somas plaukstdatoru....

Iesūtīja: juliens ; laiks: 07.09.2006 15:17

kaut kas noklikshkjeja...

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)

Kurbijkurne - Foruma datu bāzes kļūda
Kurbijkurne.lv
Vietnes navigācija
· Pamatinfo
· Intervijas
Grāmatas Filmas · Roulingas tīmeklis
· Diskusijas
· Neskaidrības
· Vārdnīca
· Daiļdarbi
· Fanmāksla
· Humors
· Mūzika
· Fanu klubs
· Viesu grāmata
· Saites
· Par mums
  
Ir radušās problēmas ar Kurbijkurne.lv datu bāzi.
Vari mēģināt atsvaidzināt lapu, klikšķinot šeit.



Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!