Dzīvoklis, [ATD] [PZP] [C] Opcijas

[Milēdija]

Spēles doma ir pavisam vienkārša. Seši savā starpā tikai knapi pazīstami cilvēki ir izlēmuši kopistiski noīrēt trīs istabu dzīvokli.
Tas viņiem protams, ka arī izdodas.
Pasaule:
Mūsdienu. Viss parastākā Rīga.
Darbības laiks:
Arī mūsdienas.
Spēles darbība norisinās pavisam vienkārši. Tiek pieņemtas sešu cilvēku anketas.(kuras jāiesūta uz PZ) pārējo spēles dalībnieku anketas netiks pieņemtas, bet tas viņiem netraucēs pilntiesīgi piedalīties spēlē kā viesiem ballītēs vai vienkārši draugiem, kas paliek pa nakti. Ja kāds no sešiem gavenajiem spēlētājiem atteiksies, tad tiks izvēlēts viss aktīvākais no nereģistrētajiem un tas varēs turpināt īrēt dzīvokli kopā ar pārējiem.


***
Seilas un Trobeliusa tēls ir bijuši pazīstami jau pirms tam.
Tieši tā pat pirms tam ir bijuši pazīstami Tension.WithoutWings un denijas tēli
Un Unciz un ~SweetIrony~ tēli.

***
Jūs visi esat bijuši ievietojuši intenetā sludinājumu, ka vēlaties atrast cilvēkus ar ko kopā īrēt dzīvokli.
Pēc diezgan ilgas sarakstes jūs esat norunājuši aplūkot vienu no piedāvātajiem dzīvokļiem Ziepniekkalnā un tieši priekš tam esat norunājuši satikties pulkstens 12:00 pie Stacijas pulksteņa.

***
Pareizs laiks 11:40.
Spēle sākas.

Šo rakstu rediģēja Milēdija: 01.08.2006 19:34

[Seila]

No rīta saģerbusies un nokonstatējusi faktu, ka mamma jau ir paspējusi doties uz darbu Vita atslēdza dzīvokļa durvis un veiklā solī devās uz autobusa pieturu kurā cerēja sagaidīt 238. mikriņu.
Nonākusi pieturā meitene nokonstatēja faktu, ka mikroautobuss tikko ir aizgājis.
Meitene aizsmēķēja cigareti un apsēdās uz soliņa (kurš kā par brīnumu šoreiz bija brīvs )
Nu lūk un atkal es apburošo veidā nokavēšu visu uz pasaules. Un kāpēc man nekad neveicas?
Viņa drūmi nodomāja. Un tajā pašā brīdī ieraudzīja pilnīgi tukšu vēl vienu tā paša maršruta mikro autobusu.
Bet varbūt, ka tomēr man paveiksies....
Viņa aizmeta cigareti un ātri iekāpusi mikriņā samaksāja, un iekārtojās pie loga.
Pēc divdesmit minūtēm viņa jau izkāpa ārā no transporta līdzekļa tieši pie Stacijas pulksteņa.

[Ouens]

Kristians stāvēja pie Stacijas pulksteņa, nepacietīgi mīņājoties. Viņš nevarēja vien sagaidīt, kad varēs doties aplūkot to dzīvokli, kurš cerams, kļūs par viņējo. Nu, vismaz daļēji viņējo.
Viņam jau bija apnicis mētāties no vienas vietas uz otru - respektīvi - pārgulēt pie viena drauga, tad pie otra. Nu, vai arī pie vienas meitenes, otras meitenes, kas nebūt nebija sliktākais variants...
Pamanījis, ka no mikro autobusa izkāpj kāda meitene, viņš automātiski aplūkoja viņu no galvas līdz kājām.
Hmm... tā neko zaķis.viņš domās piezīmēja. Varbūt numuriņu paprasīt...?
Kristians ielūkojās viņai acīs un jauki pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Tension.WithoutWings: 01.08.2006 20:01

[Seila]

Pirmais ko izkāpjot ārā no Mikriņa Vita pamanīja bija kaut kāds džeks kurš viņu nekaunīgi nopētīja. Atkal tiem ````iem nav ko darīt. Un kas par to, ka emsu glīta? tas viņiem nedod tiesības mani uzlūkot kā kaut kādu gaļas gabalu, no kura gatavojas pagatavot cepeti.Viņa pie sevis nosmīnēja un palūkojās uz pulksteni.
Hmmm...Bez divdesmit divpadsmit. Varētu ieiet Origo pēc minerālūdens.
Meitene pazuda veikalā bet jau pēc pāris minūtēm atgriezās ar pudeli gāzētā ūdens rokās. Pati to nemanot viņa apstājās pāris soļu attālumā no puiša, kurš viņu tikko bija tik nekaunīgi aplūkojis.

[trobelius]

nepilnas divdesmit minūtes pirms norunātā satikšanās laika Jānis bija apsēdies uz sakarsušā betona Stacijas pulksteņa jeb kā seni paziņas to mēdza saukt Saurona acs tuvumā un pīpēdams kaut kāda draņķību gaidīja pārējo interesentu ierašanos. pats dzīvesvietas meklēšanas process viņā raisīja vieglu riebumu tomēr tā nepieciešamību viņš neapstrīdēja. Jāņa līdzšinējās dzīvesvietas īpašnieks kurš pēdējos 4 gadus bija laipni atvēlējis viņam labiekārtotu telpu savas mītnes pagrabā tagad vēlējās saņemt daudz augstāku īres maksu, kura jaunajam studentam nebija gluži pa kabatai. Patiesībā tā nebija pa kabatai Jāņa vecākiem kuri joprojām uzturēja savu jau pilngadīgo dēlu. Jānim tas tīri labi gāja pie sirds. Darbs viņam nekad nebija licies saistošs un iespēju tādu sev sameklēt viņš pat nebija apsvēris. Tomēr šie negaidītie sarežģījumi lika viņam sakustēties. Bija jāatrod vieta kur palikt. Apzinājis dzīvokļu īres cenas pilsētā Jānis saprata ka ar viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem būs daudz par maz lai varētu samaksāt pat pusi no prasītā. Vienīgā redzamā izeja bija atrast dzīvokļa biedru vai pat vairākus.
Nedaudz priecēja vienīgi tas ka viena no potenciālajiem dzīvokļa biedriem, kas tāpat kā viņš bija ievietojuši sludinājumu internetā, Jānim jau bija pazīstama. Taču tas neatsvēra to briesmīgo diskomfortu kas pārņēma Jāni ikreiz kas bija nepieciešamība kontaktēties ar svešiem cilvēkiem. Viņam bija bail.
Nodzēsis izsmēķi betonā viņš piecēlās un sakārtoja kreklu. Turpat blakus atradās pāris cilvēki kas domājams bija gaidītie. Meiteni viņš pazina.

Šo rakstu rediģēja trobelius: 01.08.2006 20:13

[Ouens]

Kad meitene atgriezās, Kristians jau bija izlēmis, ka neko neteiks. Pašlaik nebija īstais laiks kaut ko "sabīdīt", pat, ja meitene izrādītu kaut kādu atsaucību.
Jāmēģina atmest tas paradums iepazīties ar katru meiteni... sāk jau traucēt.

Kristians noņēma no pleciem melno mugursomu un parakājās tajā, izvilkdams mp3 pleijeri. Uzlicis austiņas, viņš uzgrieza maksimālo skaļumu un sagatavojās uz ilgāku gaidīšanu. Tad izvilka no kabatas mobilo telefonu un sāka aktīvi drukāt sms kādam draugam, mēģinādams apspiest sevī vēlmi pēc cigaretes. Šo darbu vieglāku nepadarīja tas, ka tepat blakus kāds tips smēķēja. Kristians atviegloti nopūtās, kad džeks bija beidzis.

Šo rakstu rediģēja Tension.WithoutWings: 01.08.2006 20:13

[Seila]

Iemalkojusi vēso un patīkamo minerālūdeni. Meitene nopilināja ar to drēbes netīšām un kārtējo reiz domās lādēdama visu uz pasaules sāka tīrīt apģērbu. Tomēr tā kā laiks bija diezgan silts un patīkams tad viņa neko daudz neuztraucās par lieko mitrumu un pat priecājās, ka patīkamais vēsums būs kādu brīdi pieejams ne tikai dzeramā veidā.
Ceļot skatienu augšup no nolietajām drēbēm meitene uz sekundi palika sastingusi.
Un es domāju, ka viņš pārdomās...
Tā bija pirmā doma, kas izšāvās cauri viņas domām. Nākamās vairs nebija domas, bet jau darbība ar priecīgu saucienu...
-Jāni!!! Tu tomēr atnāci!!!
Viņa pieskrēja pie puiša un apķērās viņas apkārt saspiezdama. Tad atlaida un pagāja pāris soļus uz atpakaļu...
-Sveiks.

[Milēdija]

Pulkstens ir 11:47
Ak jā aizmirsu piebilst, ka gadalaiks kurā notiek dotā brīža darbība ir vasara 2. augusts.

[trobelius]

Jā.. laikam jau. hm. Sveika Jānis lēnītēm atbildēja. Meitenes negaidītais prieks viņu bija nedaudz apmulsinājis.
Kā tev liekas vai tas puika arī ir ar mums? Viņš nedroši jautāja ar galvas mājienu norādīdams uz nedaudz nostāk sēdošo stāvu.

Šo rakstu rediģēja trobelius: 01.08.2006 20:20

[Seila]

-Tas???
Vita domīgi palūkojās uz puisi, kurš vēl pavisam nesen viņu bija tik centīgi nopētījis. To viņa nekādi nevarēja piedot un nolēma viss piemērotākajā brīdī pateikt nepazīstamajam visu ko par tādām izdarībām domā. Protams ar noteikumu, ka šis jaunais cilvēks būs kopā ar viņiem...
-Nezinu, bet to ir viegli noskaidrot.
Meitene paraustīja plecus un pagriezās pret zēnu...
-Eu tu!!! Vai tu kādu gaidi šeit pulkstens divpadsmitos?

[Ouens]

Kristians kaut ko miglaini sadzirdēja caur dārdošo mūziku un, noņēmis austiņas, paskatījās uz meiteni
Es atvainojos, ko tu teici?
Viņš ievēroja, ka iepriekšminētais džeks ir piebiedrojies meitenei.

[Seila]

-Jā es jautāju vai tu gadījumā negaidi kādu pulkstens divpadsmitos nulle nulle šeit, lai dotos apskatīt kaut ko...
Vitu tracināja, kad kāds nedzirdēja ko viņa saka. Tomēr šodien meitene bija neiedomājami pacietīga un toni nepaaugstināja. Tikai vēlīgi uzsmaidīja puisim. A jāatzīst, ka pēc izskata viņš ir tīri tā nekas.

[Ouens]

Vispār gaidu gan. Kristians atbildēja.
Viņš atsmaidīja meitenei, šoreiz, kā par brīnumu, neietverot smaidā divdomīgu nozīmi.
skaists smaids, starp citu...

[Seila]

Izdzirdējusi puiša atbildi. Meitene atplauka jau platākā smaidā. Izskatās, ka man būs iespēja iepazīties ar šo puisi un pateikt visu ko es domāju.
Viņa pie sevis nodomāja un jau pilnīgi droši piegāja pie puiša...
-Sveiks. Mani sauc Vita, bet draugi parasti sauc par Seilu. Izskatās, ka tu gaidi arī mūs, kaut gan ja nekļūdos mums ir jāsagaida vēl trīs cilvēki.

[Ouens]

Sveika arī tu, ...Seila. Interesants vārds.
Esmu Kristians, jeb Krists. Man nav iebildumu pret gaidīšanu.
Viņš pamāja uz džeka pusi, pie reizes to kārtīgāk nopētot.
Viņš arī gaida?

Šo rakstu rediģēja Tension.WithoutWings: 01.08.2006 20:44

[Seila]

-Seila, tas nav vārds. Drīzāk iesauka..., bet esmu pie tās pieradusi tik ļoti, ka uzskatu to par savu otru vārdu...
Meitene paraustīja plecus un pameta skatienu uz Jāņa pusi.
-Jā viņš arī gaida. Starp citu iepzīsties. Tas ir Jānis. Jāni šis ir Kristians. šķiet, ka mūsu jaunais dzīvokļa biedrs...
Viņa palika nedaudz nopietnāka.

[trobelius]

Jā. gaida gan Jānis atbildēja un izvilka vēl vienu cigareti. Izņēmis arī šķiltavas viņš pieliecās lai piesmēķētu un apjauta cik nepatīkama sāk izvērsties šī diena.

[Ouens]

Jā, man arī prieks tevi redzēt, Kristians noteica un neuzkrītoši pavirzījās tālāk no Jāņa. Dūmu smaka padarīja viņu vai traku.
Ak kungs! Kā es gribu cigareti. Vienu sasodītu cigareti.
Viņš pagriezās pret Seilu
Labi, tad interesanta iesauka.

Šo rakstu rediģēja Tension.WithoutWings: 01.08.2006 20:57

[Seila]

-Labi interesanta...
Meitene atzina pati neapzināti un spontāni rakādamās pa somiņu...Nu un kur es viņas esmu iebāzusi? Kā vienmēr...saka man puiši.Seila izkrāmē somu, bet nē vienmēr tur ir miskaste un pilnīgi neko nav iespējams atrast.Un tad jau, kad viņa bija sākusi galīgi skaisties pati uz sevi meitenei izdevās atrast to ko viņa meklēja.
gaismā parādījās diezgan padārgu sieviešu cigarešu paciņa un šķiltavas. Viņa piesmēķēja un šoreiz drošības labad abus iebāza džinsu jakas kabatiņā.

[Ouens]

Viņi laikam grib mani nobeigt, Kristians drūmi nodomāja, vairs necensdamies izvairīties no dūmiem. Tas tāpat vairs nebija iespējams.
Viņš pat nemanāmi centās tos ieelpot dziļāk.