Vienradzītes pasaule [C], [BP] - [ATD], Lomu spēle 2005 Opcijas

[Sindra]

Man šodien sagribējās šeit uzdarināt jaunu spēli.
Neteikšu, ka šeit būtu spēļu trūkums, bet man tomēr gribas pamēģināt.

Ceru uz jūsu atsaucību, un piedāvāju:

Vienradzītes pasaule

Spēle būs ar GM.
Es vēlētos, lai man te pieteiktos kādi 4 līdz 6 drosminieki var arī vairāk, kuri būtu gatavi doties dažādos briesmīgos uzdevumos, lai sargātu savu karalieni Vienradzīti.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst a)spēja taisīt pasaules galu, (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas. Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs,s akists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, ( ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Pats galvenais, ka grupā nav neviena ļaunīša! Vismaz jūs nevarat pirmsākumos pieteikties kā ļaunītis. Jātēlo ir labiņie un dedzīgi vienradzītes piekritēji. Bet pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Šo rakstu rediģēja Farliner: 08.10.2004 16:19

[Sindra]

Lai jums būtu vieglāk, te būs karte:

Mēnessziedu karaļvalsts karte

Nu un tad varam sākt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

--------------------------------------------------------------

Saules stari lēnām pārslīdēja pār mežu. Daba atmodās jaunai dienai. Putni uzsāka savas dziesmas un zvēri atstāja migas, lai dotos sameklēt barību. Simtiem šādu dienu bija pieredzējis Mēnesgaismas mežs....
Lindrella atvēra acis. Nu kā ir iespējams gulēt ilgāk tik jaukā diena?! Pavērusies apkārt viņa ieraudzīja sev blakus Siru.
"Ak, šis slinkais kaķis! Vēl joprojām guļ! Celies!", Lindrella sāka modināt kaķi. Sira slinki un negribīgi atvēra acis.
"Ejam taču!", elfiete jau gāja prom un kaķim nekas cits neatlika kā sekot.
Kā jau katru rītu, viņi devās uz meža ezeru. Gluds kā spogulis tas vizēja un aicināja sevī veldzēties. Lindrella ar ilgām paskatījās uz Mēnesstaru smaili. Kaut kādas neizprotamas ilgas viņu vilka turp. Elfiete nopūtās un piegājusi ezera krastā notupās. Viņa iegremdēja rokas vēsajā ūdenī un noskaloja seju. Iesmēlusi saujās vēl ūdeni, viņa padzērās. Neizdvešot nevienu skaņu, elfiete saļima. Sira pienāca pie meitenes galvas, klusi noņaudējās un apgulās blakus...

---------------------------------------------------------------

Lūnas virspriesterienei šonakt nemaz negulējās. Slikti sapņi? Tādus Moora sen nebija pieredzējusi. Rīts pienāca pēc ilgas cenšanās aizmigt kaut uz mirkli. Ir noticis, kas ļauns! Savādāk šīs mokas izskaidrot nevarēja. Gaisma vēl nebija uzaususi, kad Moora devās uz torņa smaili izlūgties dievietes svētību. Likās, ka lūgšana viņai nesa lielāku atpūtu nekā miegs.
Saule jau sen bija uzlēkusi, kad priesteriene atstāja torni un devās uz pilsētas laukumu. Moora rokās nesa pergamenta rulli, kuru piestiprināja pilsētas laukumā pie ziņojumu dēļa. Uz tā bija rakstīts:

Meklēju drosminiekus, kurus nebaida bīstami uzdevumi!
Dievietes svētība jūs pavadīs!
Pieteikšanās krogā.
Boēcija galdiņš gaida jaunus varoņus.

Ne jau pirmo reizi Boēcija galdiņš bija tikšanās vieta drosminiekiem, kuri bija gatavi doties Dievietes uzdevumā. Visi Lūnā zināja notikumu par nu jau slaveno Boēciju, kurš reiz izglāba Dievieti. Kroga īpašnieks Boro kungs ļoti lepojās, ka viņa krogā tik bieži iegriežas varoņi. Varēja dzirdēt tādus stāstus! Reizēm varoņi stāstīja par tādiem mošķiem, kurus Boro kungs pat nespēja iedomāties.
Noklausījies priesterienes stāstu par uzdevumu, kuru šoreiz nāksies atrisināt varoņiem, Boro kungs devās atpakaļ uz krogu. Šodien būs interesanta diena.....

[Farliner]

Izbaudot rīta sauli, Liandors nesteidzoties gāja pa pilsētas ielām virzienā uz centru, Šonakt mediējot viņs jau atkal bija sajuties to pašu velmi doeties kaut kur projām no savas mājas, kā ik katru reizi, kad tuvakajā nākotnē viņu sagaidīja kāds piedzīvojums. Sagatavojis ceļojumam neieciešamo, burvis jau pāris stundas pēc saullekta nonāca pie mērķa, un priekšnojauta nebija likusi viņam vilties - pilsētas laukumā vnš atrada ziņojumu, kas aicināja piedzīvojumu meklētājus pulceties krodziņa. Viegli pasmaidījis, elfs pagriezas kreoga virzienā - ne jau pirmo reizi viņš turp devas - pedējā gadsimta laikā vismaz reizes 10 viņš bija sēdējis pie Boēcija galdiņa, gaidot ierodamies ceļabiedrus.
Arī šoreiz, kā jau parasti, izrādījās, ka viņšir ieradies pirmais.
Krodzinieks, protams, atpazina Liandoru, un redzot, kā tas nesteidzīgi dodas pie Boēcija galdiņa, bez liekas vaicāšanas sagatavoja labākā vīna glāzi.

Liandors apsēdās tā, lai redzētu ieejas durvis, un pamājis Boro kungam, iekārtojas ērtāk - iesējams, ka gaidīt nāksies krietnu brīdi, bet gan jau gaidāmais piedzīvojums būs gaidīšanas vērts...

[Roviela]

Rīta agrumā pietauvojusi lielo divmastu laivu Lūnas ostā, saņēmusi naudu un izsēdinājusi pasažierus, Mona vēlreiz pārskatīja laivu - vai nekas nav aizmirsts, vai airi nolikti kārtīgi un buras nosegtas. Kāpjot krastā, vēlreiz pārbaudīja mezglus. Viss kā parasti, tikai viens ir savādāk - šoreiz viņa pati arī izkāpa krastā, šķiet, uz ilgāku laiku.
Samaksājusi ostas nodevu, Mona gāja uz pilsētas centru. Ja ir vieta, kur var uzzināt jaunumus, tad tas ir Boro kunga krogs. Pilsētas laukumā viņa izlasīja ziņojumu. Jā, ūdensļaudīm būs bijis iemesls satraukumam. Nu, ko - Boēcija galdiņš gaida - šoreiz arī Monu. Cik reizes, būdama Lūnā, viņa nebija noskatījusies uz tā pusi ar ilgošanos... bet nekad nekas tāds nebija noticis, lai Monai būtu iemesls pie tā piesēsties. Tagad ir. Viņa pasmaidīja.
Nonākusi krogā, Mona draudzīgi sasveicinājās ar saimnieku, pasūtīja vīnu un maizi ar sieru, īsumā ar krodzinieku pārrunāja kā klājas viņas tēvam, un kas jauns pilsētā, tad nesteidzīgi, sirdij dauzoties, bet drošiem soļiem devās pie Boēcija gaidiņa, pie kura jau sēdēja kāds visnotaļ cienījama izskata elfs, pasveicināja to un apsēdās.
Žurka Poga notecēja pa Monas kamzoļa piedurkni uz galda un sāka mieloties ar siera gabaliņu.

[Farliner]

Ieraudzījis krogā ienākam ceļojuma drēbēs tērptu cilvēku sievieti ar žurku uz pleca, Liandors pie sevis pasmaidīja - šķiet, ka pirmais kompanjons būs ieradies. Dzīvnieks - tas ir labi, ja kāds rūpējas par dzīvu radību, tad pārsvara gadījumu viņš arī pats būs labs ceļabiedrs. Kad viņa pēc sarunas ar Boro pienāca pie Boēcija galdiņa, Liandors pieklājīgi atņēma sveicienu. Mirkli vēlāk virs viņa pleca parādījās pūķa galva...

Šo rakstu rediģēja Farliner: 13.10.2004 13:23

[Roviela]

Žurka, pamanījusi pūķi, klusu iespiegdamās pameta sieru un ātri, ātri pa Monas roku uzskrēja viņai uz pleca, kur, noslēpusies cirtainajos matos, klusiņām lūrēja. Tikai balto degungalu un drebošās ūsas vien varēja redzēt.

"Poga, nebaidies, nebaidies!" Mona ar plaukstu piesedza žurku.

"Tas ir jūsu pūķis?" viņa kautrīgi jautāja elfam. "Manai žurciņai tak' nekas nedraud, vai ne?"

[Farliner]

Liandors pasmaidīja:
"Manējais gan. Žurkai nekas nedraud - Toriandrikss vienkārsi vēlas iepazīties ar ceļabiedriem. Toriandriks, neaizmirsti par pieklājību!"

Kā atbildot elfa teiktajam zeltaini vizuļojošais pūķēns pacelās spārnos, aplaida apli ap galdiņu un nosedies tā vidū, zinkārīgi aposņāja žurkas maltītes paliekas, un tad apsēdās tuvak pie Liandora, kurš pieaicinaja Boro kungu. Ne pirmo reizi redzot pūķēnu, Boro kungs uz mirkli iegaja saimniecibas telpā un atgriezās ar gabalu zemeņu pirāga, ko novietoja uz šķīvja pūķim priekša. Mirkli velāk Toriandrikss ķerās pie kāruma notiesāšanas.

Liandors pievērsās galdabiederi - "Toriandriksa vājība ir efektīva parādīšanas, bet vispār viņš ir ļoti draudzigs - mēs kopā ceļojam nu jau gandrīz 200 gadus, un ne reizi viņs nav brucis virsū āda ceļabiedra mīluļiem, tā kā, domāju ka jūsu Pogai - ta škiet, vinu sauca? nav no kā baidīties."

Šo rakstu rediģēja Farliner: 13.10.2004 13:24

[Urdrunir]

"Blaukš!" sparīgi atsitās vaļā kroga durvis. Visu acis pievērsās ieejai, bet tā arī neko nesaskatīja. Tikai, kad no tās puses atskanēja viegla graboņa krogus apmeklētāji attapa paskatīties uz leju. Vienā līmenī ar lielajiem galdiem plīvoja zaļu spalvu plumāža, pa krogus istabu pārliecināti soļojot pavisam mazam, bet visnotaļ varonīga izskata bruņiniekam.

Vienu brīdi viņš it kā saminstinājās, tad ļoti prātīgi aizvēra durvis, bet tad atkal stalti saslējās un uzkāpa uz paaugstinājuma pie letes, kas bija domāts mazāka auguma karaļvalsts iedzīvotājiem. Pieliecies pie auss Boro kungam, viņš kaut ko viņam stāstīja, tad pagriezies atkal izgāja ārā, lai pēc pavisam īsa brīža atgrieztos un dotos pie Boēcija galdiņa.

Pa to laiku Boro kunga krogusmeita pie galdiņa piebīdīja augstu krēslu ar pāris pakāpieniem un uz galda nolika biķeri ar pēc zālēm smaržojošu dzērienu.

Pats mazais bruņinieks izlavierēja starp galdiņiem un pienāca pie elfa un cilvēka.

"Pondoraks Stoks, skvairs, man ir tas gods," viņš nodeklamēja un pievilka kāju paklanoties dāmas priekšā.

"Pondo Stoks, mans zobens ir jūsu rīcībā," viņš palocīja galvu pret elfu.

Tad noņēma bruņucepuri un uzstutēja to uz galda, bet nosprādzēto zobenu uzkarināja uz krēsla atzveltnes. Veikli pārvarējis pāris pakāpienus viņš iekārtojās krēslā, no kura tik un tā pāri galda malai bija redzama tikai viņa galva un kakls, un pastiepa roķeli pēc biķera. Halflinga skatiens cauri pierei rūpīgi nopētīja miniatūro pūķi, kuru liekas neinteresēja princeses, bet gan zemenes uz pīrāga.

[Roviela]

"Jā, Poga gan..." Mona kā apburta nespēja novērst acis no pūķīša. Roka aizmirsta joprojām bija pacelta pie pleca. Kā viņai patika mazie pūķi! Un te, te beidzot varēja vienu tuvumā apskatīt. Tad, attapusies, viņa nolaida roku (žurka tomēr vēl apdomīgi palika uz pleca) un, pievērsusies elfam, ar priecīgu smaidu turpināja: "Viņš ir skaists!"

Vairāk viņa nepaspēja pateikt. Halflingu bruņinieka ierašanās pārtrauca visas iespējamās sarunas.

"Anemone Meru, mans kungs," viņa tikko patapa atbildēt sveicienam. Tad jau brīvāk turpināja: "Parasti gan mani dēvē vienkārši par Monu. Un tā ir Poga." Viņa norādīja uz žurciņu sev uz pleca, kuras spožās ačeles tagad bija pievērstas mazajam bruņiniekam.

[novemberunge]

Fēsa stāvēja pie Boro kunga krodziņa un lūkojās uz durvīm ar nelielām šaubām. Viņa nemēdza šaubīties. Fēsa ievilka elpu, itkā grasītos lekt nezināmā ūdenī un iegāja krogā. Viņa piegāja pie Boro kunga un laipni pasmaidīja:
"Sveiki, vai jūs nepateiktu kurš ir Boēcija galdiņš?"
Krodzinieks norādīja uz galdiņu, kur jau atradās trīs drosminieki- elfs, halflings un vēl kāda sieviete. Fēsa joprojām smaidīdama piesoļoja pie galdiņa un brīdi palika tur stāvam klusējot. Tad elfa vēlreiz laipni pasmaidīja un teica:
"Fēsa Sidrabdzīsla, jeb vienkārši Fēsa, lai īsāk." viņa diezgan nervozi atmeta no sejas matu šķipsnu. Elfai uz pleca sēdēja mazs,pelēks zvirbulēns. Tas atgādināja nelielu, pūkainu kamoliņu. Putniņš iečivinājās sajusdams, ka apkārt notiek kautkas, kas viņam ir noteikti jāredz.
"Un tas ir Roko, mans mazais draudziņš!" Fēsa noteica un noglaudīja mazajam galviņu ar savu slaiko pirkstu.

[Sindra]

Boro kungs sajūsmināts noraudzījās, kā kuplinās piedzīvojumu meklētāju pulks. Kad visi bija sapazinušies un sarunas pieklusušas, viņš vēlreiz atjaunoja dzērienus tiem, kuri bija pspējuši jau savus kausus iztukšot un ielēja pats sev kausu un aizgāja apsēsties pie Boēcija galdiņa.

Sakopojis domas un vēlreiz noraudzījies uz visiem varoņiem, Boro kungs uzsāka lēni un domīgi stāstīt par priesterienes uzdoto uzdevumu. Par to ka patiesībā ir zināms tikai tas, ka pasauli ir apsēdis ļaunums un, ka kaut kas galīgi nav labi ar Mēnessgaismas mežu. Tur tad arī varoņiem būs jāsāk savi meklējumi...

[Urdrunir]

"Nu, tad uz priekšu! Nedzesēsim par velti mutes," Pondo ātri izstrēba dzēriena atliekas, uzmauca galvā bruņucepuri un pagrābis zobenu noleca no krēsla. Aši apjozis to ap vidu viņš stalti izslietu galvu devās ārā no kroga, pa ceļam nolikdams uz letes pāris sudraba naudiņas.

Izgājis ārā viņš taisnā ceļā devās uz stalli. Tur liels balts jājamsuns apklāts ar zaļu segu no lielas bļodas beidza ēst gaļu. Pondo noņēma un salocīja segu, pārbaudīja vai pie segliem ir pamatīgi piestiprināti ieroči, uzlēca sunim mugurā un ārā jājot veikli pagrāba šķēpu.

Pēc pāris mirkļiem viņš jau dīžājās suņa mugurā pie krogus durvīm un ar nepacietību un vieglu neizpratni gaidīja pārējos iznākam. Kas tad viņiem vēl bija vajadzīgs? Uz Mēnessgaismas mežu!

[Roviela]

Mona mierīgi noskatījās tik steidzīgajā bruņiniekā. Nē, tā vis nevar - skriet bez apdoma. Tiesa, arī kavēties nebūtu gudri. Tas, kas ir mežā, var pagūt izgaist.

"Kā mēs varam visērtāk tikt līdz Mēnessgaismas mežam?, viņa jautāja krodziniekam. "Celties ar laivu pa upi līdz ezeram (OOG - kā sauc ezeru?) un tad kājām?"
"Man ir laiva, kurā pietiks vietas mums visiem," Mona paskaidroja pārējiem.

"Vēl, Boro kungs, man vajadzētu ceļam līdzi kaltētu sieru, gaļu, maizi un drusciņu sāls, " Mona sekoja krodziniekam pie letes, kur tas iedeva viņai visu prasīto, samaksāja un atgriezās pie ceļabiedriem.

"Ejam? Tad kā mēs ceļosim? Ar laivu, vai kā savādāk?" Mona vērsās pie pārējiem, kad manīja, ka visi ir tikuši galā ar savu kausu un šķīvju saturu, un zeltainais Toriandrikss bija piebeidzis pēdējo zemeni.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 18.10.2004 13:36

[Sindra]

"Hmm.. Gudra doma!", Boro kungs novilka...

"Jūs nudien varat izmantot laivu. Tā jūs nokļūsiet līdz Saulzemes ezeram (OOG - tas ir tas pa kuru var nokļūt braucot prom no Lūnas ezera uz augšu) un tālāk varat doties kājām. Tiesa ar to pārtiku gan jums, jaunkundz, pietiks tik līdz Saulzemes ezeram, bet gan jau tur atradīsiet kādus citus ļaudis, pie kuriem dabūt kaut ko ēdamu"

[Inx]

Peekshnji atveeraas kroga durvis un pa taam iepluuda veesa veeja pluusma, kas saceela nelielu puteklju maakoniiti. Pa valjeejajaam durviim iesoljoja peleekaas, garaas, veejaa viegli plandoshaas dreebees teerpies elfs un taisnaa celjaa devaas pie Boeecija galdinja. Kroga durvis aiz vinja viegli aizveeraas...

– Sveicinaati un piedodied manu aizkaveeshanos – Smaidot saciija elfs un viegli paklaniijaas – Mans vaards ir Vaenkalvens un man buus gods doties karalienes sveetiitaa uzdevumaa kopaa ar jums.

Vaenkalvens veerteejoshi paluukojaas uz savaakushos kompaaniju un puukji, un pieveersa ceriigu skatienu Boro
– Kaa mees vareetu pakalpot karalienei, Boro kungs?

Šo rakstu rediģēja Inx: 21.10.2004 12:43

[Roviela]

"Hmm.. Gudra doma!", Boro kungs novilka...

"Jūs nudien varat izmantot laivu. Tā jūs nokļūsiet līdz  Saulzemes ezeram (OOG - tas ir tas pa kuru var nokļūt braucot prom no Lūnas ezera uz augšu) un tālāk varat doties kājām. Tiesa ar to pārtiku gan jums, jaunkundz, pietiks tik līdz Saulzemes ezeram, bet gan jau tur atradīsiet kādus citus ļaudis, pie kuriem dabūt kaut ko ēdamu"

"Nē, tas nekas, Boro kungs, paldies, man tā nav gluži vienīgā ēdmaņa. Man tikai vajadzēja nedaudz papildināt krājumus. Lai Pogai," Mona pabužināja dzīvnieciņu, "netrūktu kāda kāruma. Tad viņa ir jautrāka."

Peekshnji atveeraas kroga durvis un pa taam iepluuda veesa veeja pluusma, kas saceela nelielu puteklju maakoniiti. Pa valjeejajaam durviim iesoljoja peleekaas, garaas, veejaa viegli plandoshaas dreebees teerpies elfs un taisnaa celjaa devaas pie Boeecija galdinja. Kroga durvis aiz vinja viegli aizveeraas...

Mona noskatījās jaunpienācējā. Sveicienam atsmaidīja un palocīja galvu, tad mierīgi gaidīja, kamēr Boro kungs atbildēs uz jautājumu.

Pēc tam piebilda: "Mēs pašlaik apspriežam, vai izmantot manu laivu, lai tiktu tuvāk Mēnessgaismas mežam."

[Sindra]

- Redz kā jūs ar vēl pēdējā brīdī paspējāt! - Boro kungs iepriecināts noteica, - es jau šiem ļaudīm stāstīju, ka īsti precīzas informācijas mums nav. Zinām tikai, to, ka ļaunums ir sācies Mēnessgaismas mežā. -

-Šī, jaukā dāma, - Boro kungs pasmaidīja Monai, - laipni piedāvāja visus aizvest līdz Saulzemes ezeram un tālāk jau būs jādodas pašu spēkiem.
Kāds steidzīgs bruņinieks jau mīņājas kroga ārpusē un domāju, ka arī pārējiem būtu laiks posties ceļā. -

Boro kungs aizgāja aiz savas letes, kaut ko pagrozījās pa pieliekamo, tad iznesa sainīti un iespieda to rokās elfam.

-Te būs ar ko iestiprināties. Nu tas ko jūs parasti ņemat līdzi - Boro kungs piemiedza ar aci elfam un atgriezās savā vietā aiz letes.

[Inx]

Vaenkalvens panjeema sainiiti, ielika to savaa somaa un viszinoshi smaidot palociijaas Boro
– Lielumlielais paldies! – Elfs saciija ar visdziljaakaas cienjas pieskanju balsii un peec tam pieveersaas paareejiem un nodeklameeja:

– Nav ko lieki zaudeet laiku! Mazajam brunjiniekam taisniiba! Dodamies!

[Roviela]

*Vēl viens steidzīgais!* Mona nodomāja, *Kavēties nebūtu vēlams, tas tiesa, bet bez apdoma skriet uz neapdzīvotu vietu arī nav gudri..."

"Tad uz ostu, ja?" Mona tomēr gribēja zināt.
"Un, pat ja mēs ejam kājām, tad man, vienalga, ir dažas mantas jāpaņem no laivas, pirms mēs dodamies," viņa piebilda, celdamās kājās un iekārtodama žurciņu ceļasomā, kur tā, kā jau ieradusi, ērti saritinājās.

"Nāciet, es parādīšu, kura ir mana laiva," Mona aicināja.
"Paldies, Boro kungs, par labām brokastīm! Uz redzēšanos, cerams," viņa atvadījās no krodzinieka.

[Sindra]

Boro kungs noskatījās, kā piedzīvojumu meklētāji vienojās, ka laiva būs gana labs pārvietošānās līdzeklis, lai tiktu tuvāk Mēnessgaismas mežam.

Tad viņi visi devās ārā no kroga, kur tos jau gaidīja mazais bruņinieks.

"Lai dievietes svētība ar jums", nodomāja Boro kungs un ķēras pie netīro trauku mazgāšanas.