Sapnis par nākotni, [pzp], [c] Opcijas

[Bizii van Dope]

Sapnis par nākotni.

I believe I can see the future…
/Nin Inch Nails – Every day is exactly the same/

Stāsts:

Tā būtu brīnišķīga vasara Veckrastu pilsētā Daugavmalā. Saulīte spīd, putniņi dzied, viss zied, bet gaiss pilns mīļa siltuma. Ja vien ne 3. pasaules karš, kas plosa pasauli, sākot no tālās Dienvidamerikas līdz pat Sibīrijas vientuļajiem klajumiem. Jāatzīst, ka pasaule nav īpaši mainījusies. Ir tikai jauns karš, mazliet augstāks garīgais līmenis un vēl vairāk noslēpumu par to, kas īsti slēpjas aiz pasaules virspusējās sistēmas.
Par spīti nāvei, kas kā indīga gāze neapturami sagrauj cilvēku pasauli un palēnām ievijas Latvijā, Veckrastos ir sarīkoti ģimenes svētki, lai aizmirstos, lai būtu kopā ar saviem mīļajiem un skaisti padzīvotu, kamēr vēl ir iespēja dzīvot. Viss ir izrotāts ar ziedu vītnēm, Veckrastu pilsēta ir pilna ar dažādiem stendiem, loterijām, atrakcijām, skatuvēm, uz kurām notiek dažādas izklaidējošos uzstāšanās – mūziķi, komiķi, dejotāji un koristi. Visur slejas dažādas atrakcijas bērniem, apkārt klīst par grāmatu tēliem pārģērbušies cilvēki. Visi ir priecīgi un laimīgi. Nekur neredz bēdīgu seju. Varētu vai mūžīgi stāstīt cik ģimeniski un krāšņi pašai par sevi krāšņajā vasarā bija šie divu dienu svētki.
Nu, un kas, ka pasaulē kāds mirst? Ka arī šī attālākā Zemgales reģiona vīriešus drīz iesauks karā, ja maz Latvijai ir kāda teikšana lielajā karā… Mēs visi kopā esam iespējams pēdējo reiz. Tieši tāpēc ir šie svētki, lai veicinātu vienotību un padarītu saldākus pēdējos mirkļus kopā. Mazajās Latvijas liktenis galu galā solās būt sūrs. Kur tad apvienības? Tādu vairs nav! Te katrs ir par sevi! Visi grib uzvarēt. Par mieru te nevar būt runa. Vai nu uzvarētāja būs Ķīna, vai Krievija, vai Vācija, vai ASV, vai Japāna, vai Anglija. Tas ir bagāto valstu karš, kas piespiedis ne tik ietekmīgās valstis kaut kur pieslieties, lai iznākumā būtu vēl kāda cerība uz kaut kādām priekšrocībām. Latvija un pārējās Baltijas valstis pieslējušās ASV. Bet klīst baumas, ka Krievija to ilgi necietīs. Pagaidām gan izsludināta neitralitāte, taču daudzi tai netic. Vai ir pamats?

Spēlētāji:

Galvenie varoņi nāk no Veckrastiem un ir atbraukuši ciemos pie radiem un draugiem vai tur vēl joprojām dzīvo, mācās, strādā. Viņu stāsti, izskati, raksturi un ģimenes, kā arī draugi ir dažādi. Tik dažādi, tomēr daži ir savā starpā pazīstami. Visi atbraukuši uz Ģimenes svētkiem uz dzimto pilsētu, lai būtu kopā ar mīļajiem, varbūt strādātu,varbūt, lai atpūstos.
Pirmspēdējās svētku dienas, naktī, galvenos varoņus piemeklē ārkārtīgi realistiska vīzija par simtiem cilvēku nāvi varenā sprādzienā. Lai arī kur viņi atrastos, ko darītu tā parādās vienā laikā - četros no rīta. Smadzenes it kā uz brīdi izslēdzas, tāpat kā realitātes izjūta.
Tātad viņi redz asiņainu sprādzienu, kurā mirst arī paši. Kāda balss saka, ka pēc septiņpadsmit gadiem notiks augšāmcelšanās, un viņi atgriezīsies, lai izpildītu augstāko spēku uzdevumu.
Jaunie izredzētie var tam neticēt. Patiesībā viņi var darīt, ko vēlas, bet viņi ir nolemti uzdevumam un būs tur, kur tiem lemts mirt.

Uzdevums un citas lietas:
Glābt pasauli no 3. pasaules kara, kas draud nogalināt pusi cilvēku populācijas.
Mazliet futūristiska spēle, bet kā jau es minēju tehniskā progresa nav. Pasaules glābšana ar reāliem un ļoti nereāliem elementiem. Mistika savijas ar praktisko maģiju, pārdabiskas spējas, senaprunātas lietas + cilvēku nāvējošie izgudrojumi, realitāte un ikdienas problēmas.
BRĪDINĀJUMS: Spēles galvenais uzdevums atklāsies pašas spēles gaitā. Negaidīt tādas lietas kā valdības gāzšanu, jo šai spēlei nav politisku nolūku. Cīņa saistīsies ar maģiju, īpašām spējām, dažādiem uzdevumiem, kas jāizpilda, un lietām, ko jādabū, lai nonāktu pie mērķa. Bet kaut kur ir kāds milzīgs ienaidnieks…

Par anketas sadaļām:

Vārds, uzvārds - centīsimies pieturēties pie latviskiem vārdiem un uzvārdiem.
Dzimšanas dati - diena, mēnesis, gads, tēli ne vecāki par 25 gadiem un ne jaunāki par 16 gadiem.
Valodu prasmes - kādās valodās mākam runāt, ja neskaita latviešu.
Izskats - attēls un apraksts - abi obligāti.
Ģimene - īss ģimenes apraksts, galvenokārt aprakstīt tos cilvēkus, ar kuriem tiks svinēti Ģimenes svētki. Varbūt kāds ir jau precējies (bet bez bērniem gan iztiksim). Ir iespēja sarunāt ar kādu citu spēlētāju saderināšanos, laulību.
Draugi - vai viņu ir daudz, vai maz, ko viņi par tēlu domā, varbūt ir labākais draugs, draudzene. Galvenokārt aprakstīt par tiem, kurus gribētu iepīt savā laika pavadīšanā svētku laikā. Var sarunāt ar citu spēlētāju labāko draudzību, attiecības.

Spēlētāja anketas kods:

KODS

[b]Vārds, uzvārds:[/b]
[b]Dzimšanas dati: [/b]
[b]Profesija:[/b]
[b]Valodu prasmes:[/b]
[b]Izskats:[/b]
[b]Raksturs:[/b]
[b]Ģimene:[/b]
[b]Draugi:[/b]
[b]Biogrāfija:[/b]
[b]Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos:[/b]

Anketas gaidīšu caur personīgo ziņnesi!
Ja ir kādi jautājumi - droši jautājiet!

[Malduguns]

Gribēju pavaicāt, jo līdz galam nesapratu, darbība risināsies tajā laikā, kad spēlētāji redz vīzijas vai pēc tiem 17 gadiem? Un kā tad īsti ir ar vecumiem, ja, piemēram, manam varonim ir 19 gadi, tad īstajā spēlē viņam būs 36?

[Bizii van Dope]

Prātīgāk būtu sākt ar darbību pēc 17 gadiem, bet es atļauju dot ieskatu tēla raksturā un mazliet iespēlēties, tāpēc mēs izspēlēsim trīs daļas:

1. Pirmsvīzijas laika posms, vīzija. (īss)
2. Pēcvīzijas laika posms. (pagarš - ļausim cilvēkiem rakstīt par izmisumu, pārdomām, bailēm)
3. Nāve. (ko varētu domāt pirms liktenīgā mirkļa? pēdējās apjausmas, ka patiešām tas notiek...)

[Malduguns]

Tad sanāk, ka spēlētāji pamatā bija domāti kā cilvēki labāki labākajos gados?
Un kāds vecums tad anketā jānorāda? Tas, kurā redz vīziju, vai tas, kurš ir pēc tam, kad vīzijai lemts piepildīties?

Šo rakstu rediģēja storyteller: 16.02.2009 19:05

[Bizii van Dope]

Nu, tak redzi, ka rakstīts:

Dzimšanas dati - diena, mēnesis, gads, tēli ne vecāki par 25 gadiem un ne jaunāki par 16 gadiem.

Bet, ja tomēr nav skaidrs, tad jānorāda tas vecums, kas būs pirms nāves. Pēcāk jau attiecīgi varēs izskaitļot. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Nekā neskaidra nesaskatu.

EDIT:

Liels ATVAINOJIET!
Nenorādīju, kurā gadā tas notiek.

2010. gads

Visi mirst 2010. gadā!

Šo rakstu rediģēja Bizii van Dope: 16.02.2009 23:07

[Pūķēns Sāra]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) es šo tēlu jau mīlu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Vārds, uzvārds: Anastasija Miškina [Anja/Aņa]
Dzimšanas dati: 18.11.86
Profesija: modele/fotogrāfe
Valodu prasmes: krievu, angļu, vācu, franču, itāļu un spāņu.
Izskats: bilde
Rudi, pāri pleciem gari mati, tumši brūnas acis, āda porcelānbalta – gandrīz vai neiedeg. Sārtums vaigos iegūstams tikai ar kosmētikas palīdzību. Augums – smalks un vizuāli trausls, krūšu lielums starp A un B, vairāk uz B. Roku pirksti gari un smalki – izsmalcināti izskatās, kad starp tiem ir cigarete un cigaretes starp tiem ir ļoti bieži. Zem apakšlūpas ir neliels pīrsings, tā rotaslietas nenēsā, kaut auskariem ir caurumiņi ausīs, kuri pamatā, ja neprasa darbs, ir tukši.
Ģērbjas atkarīgi no garastāvokļa – vienu dienu viņa var izskatīties kā puika botēs un džemperī ar kapuci, otru reizi kā vīriešu sirds lauzēja uz augstiem papēžiem un pieguļošā kleitā.
Raksturs: varētu teikt, ka Aņa ir savtīga ma.ita. Viņai ir vienalga ko domā apkārtējie, galvenais, ka viņai pašai ir labi. Draugi un ģimene tā ir piekabe – atradīsies to sabiedrībā, kuru viņai ir izdevīgi vai vienkārši aplaimos ar savu klātbūtni apkārtējos, jo mājās ir garlaicīgi. Neslēpj savu viedokli nekādos gadījumos un ir uzspļaut vai aizskar, vai neaizskar citu – tā ir pašas personas problēma, ja tas ir tik stulbs un pārdzīvo pa patiesību. Un jā, viņa vienmēr saka patiesību; viena laba īpašība – viņa neintrigo, viņa vienkārši pasaka acīm redzamo, kas ir daudz sāpīgāk. Ciniska. Ķermeni uzskata par darba rīku vai ieroci. Uzskatos par seksu ir brīva – gribi ar kādu nokniebties, tad nokniebies, nekas no tā tāpat nemainīsies. Melnā humora piekritēja, reti kurš cilvēks viņai patīk kā personība, bet ja patīk, tad nenozīmē, ka pret to izturēsies kā savādāk – varbūt vienīgi neizteiks tik daudz indīgu piezīmju un var izteikt pat kādu komplimentu. Nečīkstēs, ja kaut kas nepatiks, bet darīs ko lietas labā, lai mainītu [ja, protams, viņai tas būs izdevīgi].
Pīpē ne tādēļ, ka tas ir stilīgi vai izskatās labi, bet tādēļ, ka patīk. Savā cietajā un nemainīgajā raksturā pīpēšanu varētu arī atmest dienas laikā, ja tas paliktu viņai pretīgi.
Ģimene: māte, tēvs, jaunāks brālis, par kuriem nav īpaši likusies zinis. Mīļākie patstāvīgi mainās un paliek.
Draugi: augstākās modes personas, arī augstas amatpersonas. Īsāk sakot grozās un draudzējas ar augstāko Eiropas sabiedrību.
Biogrāfija: dzīvojusi šajā pašā čuhņā [Veckrastos] un nīkusi līdz nelabumam. Sasniedzot 16 gadus, aizbēgusi no mājām uz Rīgu pie sava divdesmit piecus gadus vecā drauga, kur [viltojot vecāku parakstu] iestājusies modeļu aģentūrā un turpinājusi parasto skolas apmācību. Pabeidzot videni [18 gados] un gūstot lielu pieprasījumu aģentūrā, aizlaidusies dzīvot uz Milānu, kur, sapazīstoties ar pareizajiem cilvēkiem, ātri vien iegājusi apritē kā pieprasīta modele.
Paralēli vidusskolai un modeles karjerai ākstījusies ar drauga tūkstošiem dārgo fotokameru, kuru paņēmusi līdzi uz Milānu. Tur, kad jau iegājusi apritē, nedroši parādījusi bildes attiecīgajām personām un drīz vien arī kā fotogrāfe viņa bija tik pat iecienīta kā modele. Nevarētu teikt, ka viņai būtu par ko sūdzēties – dzīve kā nierei pa taukiem. Drīz vien pēc pārvākšanās uz Milānu, piedāvājumus saņēma arī no daudziem citiem Eiropas modes centriem, kuros tika daudz pavadīts laiks, apgūtas valodas un iegūtu neaizvietojami kontakti.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: kaut kur dziļi krūtīs parādījās kas neizskaidrojami stulbs, ko sauc par nostaļģiju un viņa atkūlās uz Latviju. Protams, labi apzinoties, ka tas bija pats d.ebīlākais, ko viņa varēja izdarīt, bet var aizbildināties ar vēlmi iegūt pēdējās fotogrāfijas no tautas, kura visticamāk izzudīs no zemes virsas tuvāko gadu laikā.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.08.2009 19:39

[Ketta]

Vārds, uzvārds: Berta Stradēviča
Dzimšanas dati: 05.04.1991.
Profesija: Uzņēmēja.
Valodu prasmes:krievu, fraņču, ķīniešu, vācu, itāļu un zviedru.
Izskats:(IMG:http://2.bp.blogspot.com/_SEkvDSI4oJ0/SgXPrJJ-KGI/AAAAAAAAADQ/y-96WymKAdA/s400/sarma-melngailis-got-answers.jpg)
Berta ir blonda, tumšacaina meitene. Dabīgi viņa ir balta kā sniegs, lai to neviens nepamanītu viņa iet uz solāriju. Neiet arā no mājas neuzkrāsojusies. Viņa to dara nejau kad viņai ir draugs vai ģimene. Bertai galvenais ir ko cilvēki domā, jo to kas viņai tagat ir, ir jāpateicas cilvēkiem. Viņa nav ne alhaholiķe, ne pīpētāja. Viņas vienīgā atkarība ir darbs.
Raksturs: Ļauna, tas ir par maigu teikts. Viņa citus vaino par savām kļūdām. Viņa ir ļoti slikta zaudētāja, bet viņa nekad nezaudē, viņa ir tikai vinētāja. Paejot garām ubagiem viņa par tiem smejas, jo viņi itkā savu dzīvi tā ir pataisījuši - paši vainīgi. Viņai ir visai slikta humora izjūta. Ja kāds darbinieks par kaut ko pasmejas uzreiz izlido no darba laukā. Tas ir pats labākais ja tā, bet parasti tas beidzas ar tiesāšnos. Berta ir bagāta un tāpēc viņa vienmēr tiek cauri.
Ģimene: Ģimene? Bertai pumpas metās no šī vārda. Vecāki viņai bija drausmīgi dzērāji un pīpētāji. Dažreiz pat meitu iekaustija. Lai gan meitenei ir jau 19 gadi viņa nevēlās ne vīru, ne bērnus. Skolā Bertai bija draudzenes kam jau pēc skolas bija bērni un kas jau precējās. Berta vienkārši nevarēja uz viņām greizi nepaskatīties.
Draugi: Nauda, lielā māja pie jūras, otra māja havaju salās un viņas uzņēmums.
Biogrāfija: Bija 5.aprīļa nakts kad piedzima Berta. Īstenībā tas nav viņas īstais vārds. Dita Jatčika bija viņas īstais vārds. Viņa bija pirmais bērns ģimenē, neskaitot viņu bija vēl 6 bērni. māte nevēlējās nevienu bērnu. Viņa visus sita un nedēva pat dienas divas ēst. pēdējais bērns Oskars neizturēja. Divos gados viņš nomira. Mātei tas nekaitēja. viņa drīzāk par to priecājās nekā bēdājās.Bertai bija visgrūtāk ģimenē, jo māte nerūpējās par bērniem to nācās darīt viņai pašai. blakus ģimenei dzīvoja kaimiņiene vārdā marta un kad māte nebija bijusi vairākas dienas mājās tad viņa bērnus pabaroja. martai bija bail no viņu vecākiem, jo viņa jau bija pensionāre un vecāki viņai bija draudējuši kad ja viņa līdīs viņu ģimenē tad labi nebūs. Tču gāja laiks un Marta nomira. neviens nezināja kā viņa nomira - tas bija ļoti mīklaini. bērni ļoti bēdājās, jo marta bija vienīgais labais cilvēks viņu dzīvē. Dita gāja skolā un mācījās viņa ļoti labi tikai uzz desmitniekiem. protams, vecākiem bija vienalga. ditai arī nebija nekādu draugu ja reiz kāds viņu negribēja pazemot. viņa auga un skolā reiz sastapa kādu zēnu. zēns bija apburoš pēc ditas acīm. ap to laiku meitenes skolā palika jaukākas pret viņu. viņas teica tu mums vari stāstīt savus noslēpumus mēs nevienam nestāstīsim. klases meitenes arī isturējās pret viņu kā pret savu labāko draudzeni. kādu dienu viņas paziņoja ka ir sataisījušas baigi labo randiņu.dita tam arī ticēja. meitenes teica paņem no savas mammas naudu, vismaz 20 latus. dita tā arī izdarīja - viņa nozaga naudu kamēr mamma kārtējo reizi taisīja dzeršanas balīti. meitenes nopirka kleitu humpalās kas protams, nemaksāja vairāk par 5ls. dita neko daudz nezināja par modi un to arī uzvilka, jo meitenes teica ka tas taču ir modē. lai gan viņai tajā laikā bija 15 gadi viņa ticēja brīnumiem. kad viņa aizgāja uz randiņu tur bija šis apburošais zēns. meitene nepaspēja pat acis pamirkšķināt kad viņs viņai sāka mest ar jēlām olām un te pēkšņi vēl uzradās cilvēki, visa klase. visi viņu apmētāja ar jēlām olām. tas ļoti sāpēja. vēl pēc brīža viņu sāka grūstīt, mest zemē un pat lika bučot zemi. kāds pat teica būčo zemi, jo tas būs vienīgais ko tu varēsi sava mūža laikā.kad tas viss pagāja viņa gāja mājās klibodama, noraudājusies un ar salaustu sirdi. vēlāk viņa sāka bastot skolu. dita nobastoja vienu mācību gadu, ieradās tikai uz ieskaitēm. skolotāji sauca vecākus uz skolu, bet protams viņiem tas neintresēja. dita nožēloja kad nebija mācījusies un atsāka to darīt. viņa mācījās labāk par citiem, protams, visi bērni viņu apsmēja, bet ditai bija vienalga. bija pat reize kad pēc sporta, kamēr dita mazgājās meitenes nozaga drēbes. tas bija ļoti apkaunojoši.protams, vecākiem bija vienalga.es jums nestāstīsu kā dita kļuva par uzņēmēju, jo tas ir pārāk personisi, bet uzreiz kad viņa kļuva pilngadīga viņa nomainīja savu vārdu uz Bertu Stradēviču. Viņa pārvācās dzīvot uz citu vietu kur neviens nevarētu iedomāties viņu dzīvojot.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Viņa ir viena no šo svētku dibinātājā. saprotams, viņai tas viss riebjas, bet tomēr nes kādu peļņu. Viņai ir tikai jāsmaida un jārunā. Pie tā Berta jau ir pieradusi.

[Bizii van Dope]

Labdien, visiem!
Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet jūsu anketas sāka nākt tad, kad es nodomāju, ka spēle nevienu neinteresē, jo saņēmu tikai vienu anketu un tad pēkšņi... pieplūdums!
Jauki, lieliski.
Man prieks.
Esmu slinks GM (un slinka vispār), bet, ja jūs būsiet paklausīgi un mani nekaitināsiet, es ļaušu jums būt traģiskiem, varonīgiem un ko tik vien gribēsiet! Jāā! Tad es arī būšu laba. :]

Tātad. Man te ir anketiņas. Tūlīt visu pārskatīšu.
Ketta, esi kaut ko dzirdējusi par personisko ziņnesi? Vispirms bija jāsūta uz turieni, bet tā kā anketai nav nekādas vainas, tad lai paliek. Dīvaini biogrāfija. Man gan gribētos zināt kā 19 gadīga meitene spēj kļūt par uzņēmēju, ja vēl vienu mācību gadu izlaidusi un it kā sākusi no jauna... bet es zinu, ka ir lietas, kuras gribās un kurām vienkārši trūkst izskaidrojuma. Lai paliek. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Pieņemta! Tas ir pieņemta, ja tu novāksi kādas trīs valodas. Savādāk kaut kāds supertēlisms.

Saņemās! Mums vajag vairāk vīriešu! :]


Jūsu L

Šo rakstu rediģēja Bizii van Dope: 05.08.2009 13:21

[Madafix]

Domāju arī aizsūtīt anketu, taču ne šodien. Mūza mani pameta! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Flightless Bird]

Vārds, uzvārds: Justīne Zālīte
Dzimšanas dati: 01.03.1990.
Profesija: gleznotāja/šuvēja
Valodu prasmes: angļu, spāņu, mazliet krievu un vācu.
Izskats: (IMG:http://i215.photobucket.com/albums/cc71/Bad_Girl_From_Haven/ellenpage.jpg)
Justīne ir neliela auguma meitene ar vidēju miesasbūvi. Brūnas acis, sīkiem vasarasraibuņiem klāti vaigi un nelielais, mazliet uzrautais deguntiņš. Pusgari brūni mati, kas ķemmi neredz īpaši bieži. J bieži nēsā matu lentes, lai kaut nedaudz savaldītu izspūrušo frizūru. Dod priekšroku svārkiem un kleitām nevis biksēm. Nenēsā augstpapēžu kurpes, viņas iemīļotie apavi ir sandeles un kedas.
Raksturs: Justīne ir sapņotāja un mākslinieciska dvēsele. Viņa ir diezgan emocionāla, bet savas sajūtas ir iemācījusies paturēt sevī un atbrīvot tikai uz audekla gleznojot. J nesmaida. Kopš viņai bija 14 gadi, neviens no viņas nav sagaidījis īstu smaidu. Tas tomēr nenozīmē, ka J būtu pilnīga pesimiste vai īgna un ļauna. Patiesībā šī meitene ir jauka un draudzīga, tikai viņa ir klusa un lielākoties ierāvusies sevī. Viņai trūkst jebkādu ambīciju, tas arī viņai ir liedzis izlauzties no dzimtajām mājām. Pārsvarā viņa lidinās kā mākoņiem, viņai neinteresē politika, viņai neinteresē karš un tas, kurš zaudē un kurš uzvar. Viņu nesatrauc globālā sasilšana vai piektais ledus laikmets. Viņaspēc visa pasaule var iet pie velna.
Ģimene: Dzīvo kopā ar tēvu, māte ģimeni pameta, kad Justīnei bija 5 gadi, par viņu meitenei saglabājušās tikai dažas miglainas atmiņas. Ir vecākais brālis, kurš pašlaik studē Rīgā. Tēvs nav slikts cilvēks, tikai dažreiz mēdz tā pavairāk iedzert.
Draugi: visi, kas ir bijuši, ar laiku aizklīda no Veckrastiem uz lielajām pilsētam vai vēl tālāk, bet Justīne palika. Viena. Viņa gan pārāk neizjūt sabiedrības trūkumu, jo pēc dabas ir vientuļniece. Vienīgais, pēc kā J skumst, ir vecākais brālis. Tagad garumgaru sarunu un izklaižu vietā viņa izvēlas pastaigas vienatnē pa Veckrastu mežiem un pļavām, kādu labu grāmatu vai zīmēšanu.
Biogrāfija: Visu mūžu ir dzīvojusi un vēljoprojām dzīvo Veckrastos. Bērnībā Justīnei bija ļoti tuvas attiecības ar vecāko brāli, viņi viens otru atbalstīja un uzmundrināja, bija viens otra pasaule. Bet, kad Justīnei bija 14 gadi, brālis aizbrauca uz Rīgu studēt, un ciešās attiecības pamazām saira. Kopš tā laika, J arvien vairāk ierāvās sevī un citu acīs kļuva mazliet savāda. Skolā viņa mācījās labi, bet vienmēr bija kāds, kas mācījās labāk. Kad pienāca laiks izvēlēties, ko viņa vēlas no dzīves, pietrūka motivācijas. Mātes nebija, tēvam pārsvarā interesēja tikai iedzeršana un veco labo laiku atcerēšanās, bet brāļa nebija līdzās. Nebija neviena, kas viņu atbalstītu, un tā J zaudēja ticību sev un savai nākotnei, domai par pasaules iekarošanu ar saviem mākslas darbiem vai vienalga ko, ko viņa izvēlētos darīt. Tā vietā viņa ieguva šuvējas profesiju, un savos 20 gados šuj pašas modelētus kreklus un kleitas Veckrastu iemītniekiem. Visu laiku meiteni pavada sajūta, ka viņas laiks vēl nav pienācis, ka priekšā gaidāms kas liels… un tajā pašā laikā viņa jūtas uz mūžu aprakta Veckrastos, it kā viņas dzīve jau būtu beigusies.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Ņemot vērā, ka Justīne joporjām dzīvo Veckrastos, kur citur viņa varētu būt… Visvairāk viņa cer satikt savu brāli, bet joprojām nav droša, vai viņš ieradīsies.


Ja ir vēlme, kāds var droši pieteikties par Justīnes pazudušo brāli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) PZ

[Malduguns]

Piesakos uz brāļa vietu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Semijs]

Vārds, uzvārds: Svens Lejiņš.
Dzimšanas dati: 23.06.1985.
Profesija: Nav tādas, apsaimnieko vecāku fermu. Kādreiz bija mežcirtējs Sibīrijā.
Valodu prasmes: Latviešu, Krievu un Angļu, mazliet Lietuviešu.
Izskats: Bilde.
Raksturs: Svens ir draudzīgs un lādzīgs džeks. Nodzīvojis jau gana, to var pamanīt viņa sejā, bet sirdī viņš ir mūžīgi jauns. Mīl iedzert un uzpīpēt opja dāvināto pīpi. Diezgan kautrīgs starp meitenēm, bet, kad iedzer, tad vairs nav tik traki, neskaitot to, ka Svens parasti paliek agresīvs alkohola reibumā.
Ģimene: Tēvs, māte, jaunākais brālis un opis.
Draugi: Vietējie veckrastnieki, ar kuriem jau tusē kopš mazotnes, kas tik nav darīts ar viņiem kopā. Ir daži draugi no Rīgas, kurus Svens ir uzaicinājis, bet kolēģus no Sibīrijas nesanāca uzaicināt, jo tāls ceļš jāmēro kā nekā.
Biogrāfija: Svens piedzima un uzauga Veckrastos, kā parasts zellis, bet ar feinu opi, kas būtībā iemācija viņam visu, ko viņš zināja. Agrā jaunībā, krievu laikos, Svens ar opi un daudziem latviešiem reiz trenca vairākus krievu karavīrus caur Vecrīgu. Svena opis arī iemācija viņam doties medībās, apieties ar ieroci un spēlēt ģitāru. Nav tā, ka puisis būtībā mīlētu savu opi, ģimene viņam arī ir bijusi vienmēr pirmajā vietā.
Līdz divdesmit gadu vecumam, Svens palīdzēja ģimenei fermā un brauca uz Rīgu strādāt Kokapstrādes fabrikā, kur nostrādājis divus gadus, devās uz Sibīriju, lai tur varētu strādāt pa mežcirtēju. Sibīrijā Svens ieguva ātri jaunus draugus, bet pati labākā pieredze bija viņiem, ka viņi atrada vecu armijas bunkuri, pilnu ar kalašņikoviem un gumijas lodēm, tādēļ Svens bieži spēlēja kariņus ar vietējiem. Sapelnījies gana daudz naudas, puisis atgriezās dzimtenē pie ģimenes un draugiem, kur arī nozvērējās palikt, līdz nāve nāks pēc viņa.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Tāpēc, ka Veckrasti ir Svena dzimtā pilsēta, kur viņš ir uzaudzis un sadarījis visvisādas muļķības. Neatrasties svētkos būtu milzīgs grēks!

[Madafix]

Vārds, uzvārds: Aleksandrs Millers
Dzimšanas dati: 23.05.1988
Profesija: Žurnālists
Valodu prasmes: Latviešu (ar stipru amerikāņu akcentu), angļu, franču, spāņu.
Izskats: TE
Aleksandram varētu piedēvēt vidējā amerikāņa izskatu ar nelielu iedegumu, samērā smalku miesas būvi, un brūniem, nepaklausīgiem matiem. Bieži maina frizūras, jo viņam piemīt vēlme ik pa laikam sevī ko mainīt. Ikdienā staigā ērtā apģērbā, reti velk ekstravagantas drēbes.
Raksturs: Tipisks karjerists. Uz savu mērķi Aleksandrs spēj iet pāri līķiem, protams, Aleksandra profesijā burtiski tas netiek darīts. Viena no labākajām īpašībām: ja Aleksandrs ir ko apsolījis izdarīt, tad tas tiks izdarīts. Aleksandrs nav no kautrīgajiem, spēj gan uz ielas uzrunāt nepazīstamus cilvēkus, gan meiteni uz deju uzlūgt. Izteikti pozitīvs cilvēks, jebkurā situācijā ieraudzīs tās gaišo pusi. Aleksandra kredo: viss kas notiek, notiek uz labu.
Ģimene: Māte, tēvs (nav redzēts jau 10 gadus), māsa, vectēvs. Pagaidām Aleksandrs nevēlas nopietnas attiecības.
Draugi: Daži rīdzinieki, kolēģi Ņujorkā, kā arī paziņas dažādās pasaules malās, ar kuriem iepazinies biežajos ceļojumos.
Biogrāfija: Aleksandrs ir dzimis Veckrastos. Ar ģimeni no Latvijas aizbrauca, kad Aleksandram bija 3 gadi, labākas dzīves meklējumos Amerikā. Sākumā ar ģimeni apmetās Nevadas štatā, Teksasā, taču jau pēc 2 gadiem aizbrauca uz Ņujorku, jo viņa vecāki vēlējās Aleksandram nodrošināt labāko, iespējamo dzīvi. Sākumā viņiem negāja viegli, taču jau pēc dažiem mēnešiem gan māte, gan tēvs ieguva labi apmaksātus darbus, tādējādi Aleksandram nekā netrūka.
Dažas dienas pirms Aleksandram palika 11 gadi, pazuda viņa tēvs. Ir zināms tikai tas, ka viņa tēvs aizbrauca kārtējo reizi zvejot Ziemeļu Ledus okeānā, taču pēc tam vairs nav redzēts. Pēc šīs nepārāk priecīgās Dzimšanas dienas, Aleksandrs apņēmās sameklēt savu vectēvu. Tikai pavisam nesen Aleksandrs uzzināja, ka viņa vectēvs dzīvo Latvijā, netālu no Veckrastiem, taču Aleksandrs nespēja atcerēties, kāpēc gan šī pilsēta viņam liekas tiks pazīstama?
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Aleksandrs jau kā 2 nedēļas dzīvo pie sava vectēva, tikai dažus kilometrus Veckrastiem, un tā kā viņš nav radis dzīvot tik tālu no civilizācijas, nolēma apmeklēt šo pasākumu, ar domu, ka nebūtu jau slikti apmeklēt kādu pasākumu, pavērot latviešu tradīcijas, kuras pašam jau sen ir aizmirsušās.

Apraksts nav no tiem garākajiem, bet kā nekā pirmais mēģinājums! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Malduguns]

Tā kā mūsu GM nejēdz iztīrīt pastkastīti perzonīgajam ziņnesim, es gribētu zināt, vai mana tēla anketa ir apstiprināta.

[Soulberry]

Vārds, uzvārds: Emma Priedīte
Dzimšanas dati: 16.06.88
Profesija: rakstniece.
Valodu prasmes: latviešu, angļu, krievu.
Izskats: (IMG:http://i82.photobucket.com/albums/j276/haakjin/CaYeR-SmokeingGirl.jpg)
Slaika auguma meitene, ar skaistām, zaļām acīm. Parasti staigā kleitiņās. Seko līdzi modes tendencēm. Ādas krāsa ar neko īpašu neizceļās. Ja grib - ir brūna, ja grib - ir bāla. Izteikti sejas vaibsti, un blondi mati ar brūnām šķipsnām.
Raksturs: klusa. Ar to varētu arī izteikt visu. Mēdz būt arī skaļa, bet tikai plaši pazīstamā ļaužu bariņā. Nepatīk piedalīties aktivitātēs.
Ģimene: nav precējusies vai laulājusies. Ir bijušas tikai vienas nopietnas atiecības, kas pēc tam izjuka.
Draugi: Daži ir no vecās skolas un bērnības pulciņiem. Reti kad iet uz tusiņiem.
Biogrāfija: ir dzimusi mājās. Māte ir mirusi, ir palicis tikai patēvs, ar kuru Emmai nav tās labākās attiecības. Brālis vai māsa nav, ir vienīgā ģimenē. Kā vistuvākais ģimenes loceklis viņai ir mājdzivnieks Degu, nosaukts par Mr. Evil. Un par to, ka viņa kaut kur brauks bez Mr. Evil, nav ne runas.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Viņa katru kadu dodas uz turieni apciemot patēvu, un dažus citus radiniekus - māsīcas, brālēnus u.t.t.

[Flightless Bird]

*ahem*
šī spēle kādreiz arī notiks? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

[Malduguns]

Vārds, uzvārds: Mārtiņš Zālītis
Dzimšanas dati: 1985. gada 13. maijs
Profesija: ārsts
Valodu prasmes: krievu, angļu, franču
Izskats:


(IMG:http://i226.photobucket.com/albums/dd89/storyteller_/04-1.jpg) Īsi, gaišbrūni mati, zilganpelēkas acis. Pēdējā laikā izskatās diezgan saguris, jo diezgan pamatīgi strādā. Slaids, vidēja auguma vīrietis ar diezgan labu miesasbūvi.
Raksturs: Mārtiņš ir mierīgs un nosvērts. Mīl jokot, klausās pasmagu mūziku un ir draudzīgs. Tāds īsts lielais brālis. Pusaudža gados nodarbojās ar eksotisko zirnekļu audzēšanu mājas garāžā, tāpēc ar meitenēm īsti labi nesapratās. Ja neskaita mazo māsu, kura Mārtiņam bija īsts sirdsdraugs, kurš gan reizēm maisījās pa kājām.
Ģimene: Māte aizgāja no ģimenes, kad Mārtiņam bija 9 gadi. Veckrastos palika māsa un tēvs.
Draugi: Mārtiņš draudzējas galvenokārt ar Rīgā sastaptajiem cilvēkiem, kursabiedriem un tiem, kuri dzīvoja ar viņu vienās kojās. Draugu nav daudz, bet visi ir savējie, kuri cits cita klātbūtnē jūtas ērti un labi. Ar labāko draudzeni ir devies stopēt dažās vasarās, tomēr ne uz pārlieku ilgu laiku.
Biogrāfija: Bērnību un pusaudža gadus pavadījis Veckrastos, ar māsu pētot dažādās vietas un lietas tās apkārtē. Mīļojis māsu un bijis viņai ļoti pieķēries, tomēr tad, kad aizbrauca mācīties uz Rīgu, attiecības kaut kā pajuka. Rīgā apguvis medicīnu un tur tagad strādā par ārsta palīgu, jo iziet rezidentūru. Principā Mārtiņš ir cilvēks, kuram viss diezgan labi iet no rokas, jo viņam ir laba galva un viņš ir arī apķērīgs. Tiesa gan, diezgan intensīvajos Rīgas apstākļos viņš ir nedaudz piemirsis par savu ģimeni, tomēr domā to labot svētku laikā. Vairāk vai mazāk.
Kāpēc atrodas Veckrastu Ģimenes svētkos: Lai pa ilgiem laikiem atkal redzētos ar saviem piederīgajiem un vecajiem draugiem.

[Bizii van Dope]

Sii spele notiks (atvainojos - nav garumzimju manam datoram uz doto bridi). Tikai tuvakaja laika - ne.
Esmu apkrauta ar skolas darbiem un man streiko veseliba. Nespeju visu paspet viena panemiena.


L.