Dumidora armija, [ATD] [HP] [BP] Opcijas

[Margo]

Vasaras vidus, bet burvu prāti bija nomākti. Viņu dižā aizstāvja vairs nebija.
Ausa rīts. Sestdienas rīts. Solījās saulains laiks. Vientieši un burvji jau modās, lai priecātos, ka vismaz šo rītu viņi ir sagaidījuši. Pēkšņi dažu burvju mājās bija sadzirdamas spārnu vēdas. Tuvojās pūces. Lūdzu pūču aprakstu! Tās katrai burvju ģimenei atnesa "Dienas pareģi", kuras pirmajā lapā rotājās raksts par tikko pazudušajiem burvjiem un vientiešiem. Un kaut kur starp tām arī mazu vēstulīti.
Jaunie burvji bija saņēmuši vēstules no savie draugiem:

Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna

Atlika tikai minēt, ko viņu draugi vēlējas no viņiem.


Sīkāk skatīt ATD.
Spēlai ir brīvā pieteikšanās un tēlus var pieteikt jebkurā laikā.

Slēgta pēc autores lūguma!

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 03.01.2007 09:10

[Tējas Tantiņa]

Emma pamodās savā dzīvoklītī un gaidīja ''Dienas Pareģi''. Viņa cerēja, ka atrasts viņas brālis. Viņa ieraudzīja Rū tuvojoties, Rū bija balta polārpūce. To var redzēt mana profilā. Tai knābī bija vēstulīte. Viņa to atvēra:

Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna

Emma to izlasījusi nolēma, ka viņa tur arī dosies. Viņa nevarēja sagaidīt pirmdienas rītu. Atlikušās dienas viņa lasīja grāmatas, ko bija nopirkusi uzzinot ka skolu slēdz. Viņa mācījās jaunus lāstus un studēja pārvērtības, kā arī mixtūras. Šodien plānā bija pārvērtības, bet viņa nespēja koncentrēties tāpēc sāka prātot par to, ko Džinnija vēlējās, par iemeslu kāpēc pirmdien jāierodas. Bet vienu viņa zināja skaidri-savu draudzeni viņa nepievils, ne tagad, kad visapkārt ir briesmas.

Šo rakstu rediģēja Potera_fane=): 28.04.2006 21:01

[Melleņu kamenēns]

Merveni pamodās.Viņas mazā ausainā pūcīte Tika bija atnesusi avīzi un mazu vēstulīti.Pat nepaskatījusies uz ''Dienas Pareģi'' viņa paķēra vēstulīti.Tajā bija rakstīts:

Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna

Merveni nospurcās, pateicoties Voldemortam viņai vairs nebija kam to pateikt.Viņa aši saģērbās un nokāpa lejā uz pirmo stāvu.Viņa jau bija izlēmusi, viņa dosies.Iedevusi Tikai sauju pūču barības un nospriedusi, ka brokastis ieēst nespēs viņa izgāja ārā. Paklejot pa vientiešu Londonu. Arī atlikušās dienas pagāja izstaigājot Londonu.Pirmdienas rītu viņa gaidīja tikpat kvēli, kā to brīdi, kad savu darbību atkal atsāks Cūkkārpa.
Viņu tirdīja doma - Ko gan trijotne no viņas gribēja?

[Pūķēns Sāra]

Felika sēdējā parkā uz šūpolēm, kuras tur bija piekāris viņas tētis. Viņa izbaudīja rīta dzestro gaisu, vēl joprojām atrodoties naktskreklā un aptinusies vienīgi ar segu. Negaidīti pie viņas pielidoja pūce un apsēdās uz viņas pleca. Ak, peļuk, kur tu šodien kavējies? maigā balsī jautāja meitene pūcei, no kuras kājas jau sēja vaļā vēstuli. Mammu! Viņa skrēja uz mājas pusi, kur pa logu varēja manīt rosīšanos. "Dienas pareģis" ir atnācis! Viņa ieskrēja mājā un iegriezās pirmajās durvīs pa labi, kur atrada vidēja vecuma sievieti ar smaidu uz lūpām. Felika avīzi nometa uz galda un apķēra mammu. Viņas kopš tēva nāves bija satuvinājušās. Viņas mamma maigi apkampa savu meitu un sabužināja viņas matus, Bet tagad beigsim mīlestības apliecinājumus un iesim paēst brokastis. Viņas mamma maigā balsī paziņoja un norādīja uz galdu, kur stāvēja liela kaudze grauzdiņu, ievārījuma un divas tasītes kūpošas kafijas. Viņas abas apsēdās un sāka ēst, bet mamma paralēli atvēra dienas pareģi. Atkal nogalināti vientieši. Viņa paziņoja lasot avīzi, pāršķīrusi lapusi viņa turpināja, Nāvēži uzbrukuši ministrijas pārstāvim, bet viņam izdevies izglābties. Viņa atkla taisījās pāršķirt lapusi, kad izdzirdēja pūces ūjināšanu. Felika! Viņa jau nopietnā balsī sacīja, Vai tu par Peli parūpējies? Felika tikai nevainīgi pasmaidīja un noteica, Vainīga. Viņa smagi nopūtās un cēlās kājās, Es aiziešu pabarot Peli, lai viņa nomierinās. Viņas māte sarauca uzacis, Bet brokastis? Es jau gandrīz pabeidzu. Atlikušo paņemšu līdzi uz istabu. Viņa noteica un jau, rokās turēdama šķīvi, devās uz durvīm. Pagaidi! iesaucās viņas mamma, re kur vēstule adresēta tev. Viņa sniedza Felikai mazu aploksnīti. Ā, labi. Felika noteica un paķēra no mammas rokām vēstuli Tad es skrienu. Viņa iesaucās un bija jau ārā no virtuves, atstājot vienu pašu māti, kura nopūtās un turpināja lasīt "Dienas pareģi".
Felika ieskrēja savā istabā, aiz sevis smagi aizverot durvis. Viņa nostājās istabas vidū un pasauca Peli. Tā skaties, re kur tev ir grauzdiņi, paēd. Pēc tam, varbūt, tev vaidzēs aiznest vēstuli. To pasakot viņa iemetās gultā un atplēsa vēstuli

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Nevils


Viņa jutās pārsteigta par Nevila vēstuli, bet tā kā viņš nebija ilgi rakstījis, tas bija patīkams pārsteigums. Viņa ar nepacietību sāka gaidīt pirmdienu. Felika piecēlās un piegāja pie rakstāmgalda, kur vēl joprojām Pele ēda grauzdiņus. Viņa maigi noglāstīja pūces mugura, kura pacēla galvu un nogrozīja savas austiņas. Viņa mīlēja savu ausaino pūcīti, kura bija pēdējā dāvana no tēva.

[mr Bl@ck]

Alekss pamodās agri no rīta. Bija jauks sestdienas rīts, pavicinājis zizli uz magnetofona pusi, viņš lika tam spēlēt savu iemīļotāko gabalu. Paskaļi vilkdams vārdus līdzi Aleks pārģērbās sporta tērpā un kedās un devās savā ikrīta piecas jūdzes garajā srējienā pa piepilsētas ieliņām.
Aptuveni pēc pusstundas atgriezies no skrējiena Alekss atklāja ka ap māju lidinās pasta pūce. meklējot veidu kā tikt iekšā. Ielaidis putnu mājā, noraisījis avīzi putnam no kājas. un palaidis to vaļā viņš sāka pētīt sūtījumu. Avīzēs nebija nekā jauna, atkal kāds pazudis vai atrasts mirsi, viss vecais, protams arī šoks par Baltusas Dumidora nāvi aizvien bija jūtams gaisā. Lai gan viņš nepazina veco vīru viņš zināja ko pasaule ir zaudējusi. Lielisku cilvēku.
Starp avīzes lapā, Alekss atrada mazu vēstulīti no sava draga Nevila. Pirmdien vienpadsmitos ko? Aleks lasīja Diezko viņš ir iecerējis? Būs jāpajautā priekšniekiem Pie šīs domas Alekss pasmaidīja Freds un Džordžs bija lāga zeļļi lai dievs stāv viņiem klāt.
Pārlasījis vēlreiz vēstuli viņš ar zižļa mājienu izgaisināja to. Galu galā nebija prāta darbs glabāt slepenu informāciju mājās, viņš nodomāja uzsākdams ikdienas darbus.

[Ragana]

Lilita tikko bija kērusies klāt pankūku kaudzei, kad no viņas istabas ar drausmīgu troksni ēdamistabā ielidoja viņas mežonīgā, melnā pūce Seibla. Nometusi "Dienas Pareģi" uz galda, tā viņai pastiepa kāju ar mazu vēstulīti pie tās. Lilita to noraisīja un atvēra - mamma bija aizgājusi uz darbu.

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinnija

Lillitai pankūkas ar sīrupu vairs nebija nozīmīgas. Sadedzinājusi vēstuli, viņa iedeva Seiblai barību. Tad meitene uzvilka tīrus džinsus un blūzi...
Un devās klejot pa vientiešu veikaliem.Tas bija vislabākais, lai nomierinātos.

[Eņģeļu gūstekne]

Magdalēna jau no agra rīta sēdēja pie rakstāmgalda un mierīgi rakstīja vēstules draugiem savā asajā rokrakstā... Meitene kā vienmēr tikko pamodusies nomazgājās, apģērbās un paēda, tādēļ nekad nebija redzama nonākot pa milzīgās villas trepēm pidžamā... šodien kā ierasti sestdienās Magdai mugurā bija tenisa forma- īsi faltēti svārciņi, uzspīlēts topiņš un converse botiņas...

šī diena solījās būt jauka, tomēr varen garlaicīga, taču šo ideju par garlaicīgumu iztraucēja tumšiem lāsumiņiem rotāta plīvurpūce...Sveiks, Meril! Magdalēna sasveicinājās ar putnu un paņēma "Dienas pareģi", pūce maigi ieknāba viņas rokā kā izrādot to ka grib atlīdzību... Meril ej paņem būrī pūču gardumus, pāris minūtes atpakaļ iebēru... Magdalēna norādija zīdainajai pūcei uz milzīgu zeltainu būri mierīgās istabas stūrī... Merils arī ne mirkli nevilcinājies devās uzkost,tikām Magdalēna atvēra avīzi... atkal jau kāds pazudis bez vēsts, vai nogalināts... vienkārši burvīgi. meitene norūca un nometa avīzi uz galda, no tās izkrita neliela vēstulīte... atvērusi to Magda ņēmās lasīt:

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!
Džinnija

Pārlasījusi vēstuli Magda to iznīcināja... skaidrs šodien un rīt pagarlaikosimies un gaidīsim pirmdienu... meitene pasmaidīja un paņēmusi avīzi un tenisa raketi nokāpa lejā pie vecākiem. Tēvs posās uz darbu. Sestdienā un jāstrādā šausmas... meitene līdzjūtīgi uzsmaidīja tētim ar kuru reizē bija piecēlusies, un izgāja laukā no villas. piegājusi pie baseina Magda sasveicinājās ar māti kura izaicinošā bikini bija izgūlusies saulītē... Labrīt, mam! Merils atnesa burvju avīzi, lasīsi vai mest laukā? meitene vaicāja mātei kura parasti tīksminājās par avīžu lappusēs kustošajiem cilvēciņiem... atstāj es palasīšu modes lapu... kas jauns ar to nu kā viņu tur... ak jā Lordu Voldemortu?
nekas... atkal jau nogalināti vientieši un pazuduši burvji... viss pa vecam! meitene sacīja jo no mātes burvju gaitas neslēpa turklāt vecākiem bija interesanti uzzināt par burvju pasaules ļaundariem tādēļ ka tēvs bija vientiešu policijas galvenā departamenta priekšnieks.
Nu skaidrs... labi mīļā ej... Adams vēl aizmigs gaidot tevi kortā... māte dzina meitu prom jo viņai bija paredzētas tenisa nodarbības jā, atā mam! Magdalēna uzsmaidīja mātei un nolikusi uz galdiņa avīzi aizskrēja uz tenisa kortu uzspēlēt tenisu ar savu labāko draugu.

[laura2]

Bija agrs sestdienas rīts un Laura jau pilnībā saģērbusies sēdēja pie galda un ēda pankūkas. Viņas vecāki jau bijaprom tāpēc mājā valdīja klusums līdz caur atvērto logu ielidoja brūna plīvurpūce nesdama knābī Dienas pareģi Brīnišķigi tieši to man vēl vajadzēja vēl sliktus jaunumus meitene nomurmināja pārlaizdama acis pareģa pirmajai lapusei. Šķirstot dienas pareģi no tās izkrita neliela vēstulīte kurā bija rakstīts;
Sveiks/a!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija/ Nevils/ Luna
Diez kāpēc viņa grib tur saikties Laura nodomāja vēlreiz pārlasot vēstuli pirms tās iznīcināšanas, bet tad apvilka savu džinsu jaku un īzgāja laukā no mājas.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ar ikrīta modinātāja zvanu, Aurēlija pamodās. Un būtu atkal aizmigusi, ja vien viņas pūcīte nebūtu tai iekodusies ausī.
-Au, 'menzij, kas īīr?-
Nopurpinājusi un nožāvājusies, meitene pavēra acs plakstiņus. Pēdējā laikā nāvēži bija uzdarbojušies, un viņas tēvs tika noslepkavots, bet viņas dzīve gandrīz turpinājās kā parasti.
Mandija, Aurēlijas violetā pūcīte ieūjinājās, un pazēla kājiņu, lai saimniece varētu nosiet 'Dienas pareģi'.
Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!
Džinija

Kas? Ko? Kad?! Apjukusi Aurēlija nodomāja, turot rokās mazo pergamenta lapiņu. Ak, jā, atkal tās Armijas blēņas... M, vispār jau nav blēņas. Vienalga, ko tik nepadarīsi draugu dēļ...
Apģērbusies, ragana ienesa pūci viņas būrītī, vēstuli nometot tur pat, stapr pūču spirām. Tikai tad, viņa iedomājās, ka vecāki taču nedrīkst neko zināt. Aurēlija paņēma vēstuli, aizdedzināja sveci un paturēja to virs liesmas. Kad uguns beidza savu darāmo, viņa aizgāja brokastīs.

[versache]

Bija jau gandrīz 10.00 no rīta kad Iversonu pamodināja ūpja knabja sitieni pie loga rūts.Piecēlies, un izstaipījies.Viņš piegāja pie loga.Atvērot to viņš ieraudzīja ka pie pelēkajam ūpim pie kājas ir piesprasts Dienas pareģis un vēstule. Iedodot ūpim kārumus, pats saka lasīt tikko saņemto vēstuli.

Sveiks!!

Pūču pastu novēro tā vismaz man rakstija Džinija. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vizliju veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Nevilss

Iversons vēstuli pārlasīja kādas reizes 3.Līdz to saplēsa un izmeta.Pie sevis tikai domādams kapec tieši tur grib tikties.Diagonaleja, pie sevis atkārtodams.Pie brāļiem Vizlijiem tak pārdodas varen labas lietas.
Un tad viņu māte pasauca brokastīs.
Pie sevis attkal nodomādams pirmdien 11.00 Diagonalejā.Pie brāļiem vislijiem.

Šo rakstu rediģēja Albuss: 29.04.2006 18:33

[artinja]

Ausa burvīgs, saulains rīts. Artu pamodināja klusi klauvējieni pie loga rūts. Tā bija viņas burvīgā gaiši pelēkā pūcīte Sabija , kas bija atnesusi šīsdienas pastu. Neierasti agri Arta nodomāja, noglāstot savas mīlīgās pūcītes mīkso spalvu. Tavā būrītī ir pāris našķu, kā radīti tieši tev Arta uzsauca Sabijai. Meitene sāka lasīt "Dienas pareģa" nummura titullapu. Skaisti! Jau atkal pazudušie... Arta 'ieurbās' vēl dziļāk laikrakstā. No tā izkrita maza vēstulīte. Kas gan varētu man atrakstīt? Meitene mazliet pārsteigta nodomāja. Arta ar mazu piepūli atplēsa vēstulīti.

Sveika!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija, Nevils un Luna

Nez' ko gan viņi vēlas? Meitene nomurmināja. Gan jau pirmdien uzzināšu! Arta nodomāja pieejot pie pūcītes būra, kas prasīja vēl pēc kāda našķa.

[Lauwinja]

Istabā iespīdēja gaisma no plašajiem logiem un Eidans automātiski pamodās. Bija agrs. Viņš piecēlās, izstaipījās un nožāvājās. Saģērbies viņš devās uz virtuvi pagatavot brokastis. Eidana brokastis parasti sastāvēja no kafijas un siermaizītes. Atskanēja klauvējieni pie loga, Eidans automātiski pagrieza galvu pret logu un ieraudzīja savu mazo pūcīti Liū. Ielaidis to iekšā viņš izlasīja pūcītei pie kājas piesieto zīmīti, kamēr pūce skribinājās ap Eidana siermaizi. Zēnu tas īpaši neuztrauca, jo pašlaik uzmanība bij vērsta uz zīmīti.
Sveiks!
Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!
Luna
Virtuvē kāds ienāca un Eidans zīmīti iebāza kabatā.
"Labrīt, mamm!"viņš teica tikko ienākušajai mātei.
"Neiebilsti, ja pirmdien aiziešu uz Diagonaleju? Plānoju nopirkt iespējams nopirkt kādu jaunu apģērbu."
Zēna mamma saprotoši palūkojās uz dēlu,
"Tu jau zini, ka nespēju pateikt nē. Protams ej, es iedošu naudu, pie reizes nopērc arī kādu recepšu grāmatu. Dzirdēju, ka tikko izdota grāmata par pusdienu ēdieniem."
Eidans piecēlās un devās uz savu istabu. Diez, ko viņa vēlas... viņš prātoja.

[Darka]

Vendija izbāza kāju no savas gultas. Vai tā ir labā? Vienmēr ir jāizkāpj ar labo. Viņas labā kāja ieslīdēja pūkainajā čībā. Gardi nožāvādamies viņa piegāja pie lielā loga. Cik pasakains rīts, Teodor! Liels, pūkains kaķis, kas krāsas ziņā atgādināja rozā bumbulīti, izvēlās no gultas.
Meitene bija uzvilkusi piemīlīgu kleitiņu. Tā bija maigi rozā ar melniem sīkiem punktiņiem. Kleita sniedzās tikai nedaudz pāri ceļgaliem.
Nonākusi pa marmora kāpnēm meitene iegāja plašajā ēdamzālē, pa kuru draiskojās saules stari un divi mājas elfi.
Labrīt! Vendija noteica un noskūpstīja savu vecomāti uz pieri.
Labrīt dārgumiņ! Vecāmāte nenorāva acis no kādas vēstules.
Viņa apsēdās līdzās vecaimātei un viņu apkalpoja mājas elfi. Telpā valdīja pilnīgs klusums, līdz melnais pulkstenis nosita desmito stundu.
Jau atkal pasts kavējas! vecmāmiņa nomurmināja un pavērās pa logu. Tālumā bija redzamas divas pūces. Šoreiz tās nokavēs vismaz 45 sekundes. Ciest nevaru neprecizitāti! Mājas elfs atvēra logu un pa to ielaidās divas melnas pūces. Elfs paņēma gan vēstulīti, gan Dienas pareģi un pasniedza avīzi nama saimniecei, bet vēstulīti Vendijai.
Vecāmamāte sekoja katrai Vendijas kustībai. Meitene lēnām atlocija aploksni un to izlasīja.
Vai no kāda pielūdzēja? Vecāmāte pajautāja.
Vendija nedaudz apmūlsa Teikt taisnību? Ē.. Jā! Tas ir nē... No kadas senas paziņas.
Sieviete palūkojās ar caururbjošu skatu Vendijā un tad atlocīja avīzi Jau atkal kārtējās slepkavības...
Nez ko Džīnija ar to domā? Kā lai es tieku prom no omas? Vendija iegrima pārdomās.
Saulīt Tu manī klausies? Omas bals atsauca meiteni realitātē Es pirmdien došos uz ministriju... Šis tas jānokārto ar nodokļiem. Oma noķērusi Vendijas skatienu turpināja Un es būtu pateicīga ja Tu nepamestu māju.
Vendijas sejā atplauka smaids Bet protams! Dažkārt risinājums rodas pats no sevis!!!

Pēc mokošās neziņas dienas. Vendija nogaidīja omas došanos prom. Atvērusi skapja durvis viņa izvēlējās daudz neoficiālāku un viņas uztverē ērtāku apģērbu. Tagad viņai bija platas bikses ko bieži redzēja nēsājam vientiešus, kas brauca ar dēli, kuru rotāja riteņi. Un melns topiņš jeb maika, kā to dēvēja vientieši. Paķērusi tumši zaļu jaku, kas atgādināja virsnieka mundieri viņa izskrēja no mājas. Aizskrējusi līdz īpašuma robežām. Viņa mirkli pastāvēja un tad pazuda, lai jau nākamajā mirklī parādītos Diognalejā!

Šo rakstu rediģēja Darka: 01.05.2006 14:50

[rudo lapu vilcēn...]

Maksvels Reihards Domire garlaikots šķirstīja kādu grāmatu, kuras lapusēs uzzimētie augi klusi loc'jāsun vijās, šķietami cenšoties aizsniegt lasītāju. Atšķīris šķietami vajadzīgo lapusi, Reihards, kuru īsuma labad amēdza saukt par Revi, sāka lasīt, tomēr neveiksmīgi. Attapies, ka vienu un to pašu rindu lasa jau trešo reizi, viņš nolika grāmatu malā un pavērās uz istabu. Nesaklātajā gultā acis pievēris gulēja liels īru vilku suns, šķietami vērdamies puisī. Rakstāmgalds bija nokrauts ar grāmatu un citu papīru kaudzēm (kas draudēja sabrukt). Lādes vāks bija vaļā un laukā rēgojās nedaudz ieplīsis mantijas stūris.
Aizvēris acis un klusi nopūties, Revis pavērās laukā pa logu, uz vientulīgo ainavu. Vējš svilpoja nedaudzo koku galotnēs, kuru paspārnē bija paslēpusies māja. Saule gurdeni lēja savus starus paŗ zemi.
Puiša skatienu uz mirkli piesaistīja kāds punktiņš, kas šķietami tuvojās. Pēc neilga mirkļa varēja atšķirt aprises.
Atvēris logu, Revis ielaida pelēku meža pūci, kas nedaudz smagnēji nolaidās uz vienas no grāmatu kaudzēm uz rakstāmgalda. Atskanēja būkšķis un pūce strauji pacēlās spērnos. Grāmatu kaudze bija sagāzusies.
Pateicos Frīda. Es jau apcerēju iespēju sakaŗtot istabu. puisi pasmaidīja un strauji salika kaudzītē grāmatas atpakaļ uz galda.
Esi atnesusi ziņu? viņš vaicāja, atkal pievērsies putnam. Pūce pastiepa kāju, apstiprinoši atbildot.
Noraisījis vēstuli no tās kājās, Revis uzmanīgi atplēsa atploksni un atvēra papīru. Seju uz mirkli aizēnoja vilšanās. Tikai tik rindiņas. viņš novilka, bet tad iegrima vēstules tekstā.
Vairākas reizes pārlasījis vēstules tekstu, viņš sarauca pieri.
Interesanti, interesanti, interesanti. tas bija viss ko puisis šobrīd varēja pateikt. Pēc mirkļa viņa sejā pavīdēja smaids. Brīdi pasvārstījis rokās pergamentu, viņš to pasvieda gaisā. Pietika ar paŗis vārdiem un nelielu koncentrēšanos, lai papīrs pārvērstos smalkos pelnos, kas ātri pagaisa, no pavērtā loga nākošajā vēja pūsmā.
Pierādījumu vairs nav. nedaudz rūgti pasmaidījis, viņš apsēdās gultā, blakus lielajam sunim.

[Džea]

Bija pienākusi kārtējā dranķīgā diena Roberta skatījumā.Līdz šim viņam visas šīs dienas nelikā sīpaši jaukas jo pats knapi pelnīja iztiku,tomēr par laimi viņš vel bija dzīvs.izdarījis neatliekamos rīta darbus Roberts manīja pilidojam brūnu purva pūci.
Nekas jauns
Viņš nodmāja noliekot avīzi uz galda.Atlika vien uzmest pirmo skatu lapai lai zinātu ka sbūs tālāk.Tacu pēkšņi no avizes izkrita kāda vēstule.
Kas tad tas?
Puisis sarauca pieri un atplēsdams vēstuli atvēra to

Sveiks

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz manu brāļu veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinnija

Pārlasījis vēstuli vel divas reizes Roberts to iznīcināja ar zižļa palīdzību.
Nešaubos ka vecāki neko neuzzinās.Turklāt šķiet ka būs jāmēģina atprasīties no darba
Puisis rūkti norūca un pēc mirkļa aizteleportējās uz darbu

Gan sestdiena,gad svētdiena bija pagājušas vienīgi strādājot,jo lai arī viņš bija atprasījies,tas tomēr maksāja Roberta brīva laika.puisis nespēja atapties kad bija jau Pirmdiena
.Neko darīt.Šodien uzzināšu ko Džinnija no manis grib

Klusi nopūties puisis izdarījis Rīta darbus aizteleportējās uz Diagonaleju

[Hermija]

Leonards kā parasti ar grūtībām atvēra acis. Ciest nevaru šo patversmi, būs jānopērk māja šajā vasarā, viņš nodomāja un sāka gaidīt pūču pastu. Beidzot sagaidījis savu pūci Floriannu, viņš paķēra Dienas Pareģi un no tā izkrita vēstule:

Sveiks!

Pūču pastu novēro. Daudz nerakstīšu. Lūdzu tevi atnākt uz brāļu Vīzliju/manu brāļu (Džinijais draugiem) veikaliņu Diagonalejā. Tiksimies tur pirmdienas rītā ap plkst. 11.00. Vecāki neko nedrīkst zināt!!!

Džinija

Vēstuli vairākkārt pārlasījis puisi paķēra ādas jaku un devās uz Diagnoaleju.

[Darka]

Sasodīts! Vendija noteica Un tā vienmēr... Es brīnos kā man izdevās nokārtot eksāmenu. Kārtējo reiz viņa atteleportējas nepareizajā vietā.
Kādā tumšā Londonas šķērsieliņā tikko bija uzradusies kāda jauna meitene, kas pēc sējas izskatījās ļoti gracioza, bet pēc apģērba - parasta Londonas meitene, kas piekopj nedaudz dīvainu stilu.
Izgājusi no šķērsieliņas viņa pamanīja Cauro katlu un veiklā solī steidzās uz to. Zizlis bija ielikts viņas bikšu kabatā un tā galc viegli rēgojās ārā. Tā galu rotāja sarkans rubīns, kas brīžam iemirdzēj;as pavisam nedabīgi, tas bija atkarīgs no meitenes garastāvokļa. Pašlaik tas bija pavisam parastā rubīna izskatā, tikai ik pa brīdim iemirdzējās dzeltene krāsa, kas simbolizēja viņas ziņkāri. Bet par laimi, jeb nelaimi, vientieši bija pārāk aizņemti ar savām problēmām, kas patiesībā bija arī burvju problēm (neskatāmie nelaimes gadījumi, cilvēku pazušana, vētras, sniegs vasaras vidū), tāpēc neviens pat nepamanīja šo pasakaino akmeni.
Atšāvās caurā katla durvis un pa tām ienāca sarkanmate ar jau minēto zizli. Viņa pārlaida acis pāri cilvēkiem(tiem dažiem, kas šeit atradās) un tad pamanīja ķirbju sulu. Varbūt apsēsties un atsvaidzināties? Tik sen nebija dzerta sula, jo pie omas nācās baudīt tikai izmeklētas lieta, kā iemēram trīszreiz atīrītu kalnu pazemes ūdeni, kuram vēl papildus bija piejaukta attīrīšanas mikstūras pilines. Pārspīlētība vislabāk raksturoja omu.
Vendija palūdz bārmenim Tomam sulu un nosēdās pie galdiņa netālu no kāda vecu raganu bara, kas meta aizdomas pilnus skatienus. Vendija uzsmaidīja dāmam un kā uzsaucot tostu pavirzīja glāzi uz viņu pusi.

[mr Bl@ck]

Es ienīstu pirmdienas... No segu murskuļa atskanēja samiegojusies balss kamēr roka taustījās pa naktsgaldiņu mēģinot apklusināt nolādēto modinātāju. Beidzot iestājās klusums, skaļi nožāvājies Aleksandrs izkārpījās no gultas un ar ierstu kustību pavēcināja zizli uz magnetafona pusi un tas sāka atskaņot skaļu mūziku.
Lavierēdams pa nekārtīgo istabu Alekss sameklēja savas drēbes, Krekls kā vienmēr melns ar vienas no viņa mīļākās grupas nosaukumu un zīmējumu. Demons & Wizards, bija interesanti pavērot burvju reakciju ieraugot viņu.
Pē desmit minūtēm Aleks izgāja no mājas. iezadies nomaļā ieliņā Aleks sakoncentrēja visas domas uz Cauro Katlu un ar klusu paukšķi aizteleportējās, Parādījies kroga pagalmā, ieejot Diagonalejā viņām pievērsās neparasti daudz sktienu tā kā uz krekla līdz ar uzrakstu bija attēlots dejošs skelets un vairāki dēmoni. Skatienu piesaistīja arī lielā amuletu kolekcija, kas karājās puisim ap kaklu.
Nonācis līdz darbavietai Aleks ievēroja ka lai gan bija 9:00 no rīta te nebija neviena pircēja. Paraustījis par to plecus Aleks nepārģērbie devās pataisno uz noliktavu kur sāka kārtot kārbas un vākt preces ko izlikt plauktos.
Tikai vien pēc pāris stundām sāka lasīties visai interesanta kompānija kas pārsvarā sastāvēja no viņam pazīstamiem vai redzētiem Cūkkārpiešiem.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 03.05.2006 20:28

[Tējas Tantiņa]

Emma pamodās salīdzinoši agri-jau deviņos. Viņa morfējās un mugurā viņai bija melni svārciņi un melnbalts topiņš. Blondie mati bija augstjā astē. Virtuvē ēdot brokastis viņa avīzē pārskatīja pazudušo un nogalināto vārdus un uzzināja, ka pazudis vēl viens ģimenes loceklis- 2. pakāpes brālēns(Endijs). Viņa ātri uzraxtīja vēstuli Endija vecākiem un tad devās uz Diagonaleju. Tur viņa bija jau pusveinpadsmitos un vispirms devās uz Gringotiem lai izņemtu kādu naudiņu un tad jau soļoja uz Vīzliju veicīti. Lai gan viņa bija noskumusi par brālēna pazušanu, veikaliņš viņai lika klusi iesmieties. Iegājusi veikalā viņa papētija jaunumus un reizē meklēja Džinniju. Viņa vēl joprojām nevarēja saprast iemeslu, kāpēc bija jāierodas.

[Melleņu kamenēns]

Pirmdienas rītā Merveni pamodās agri un ātri izrausās no gultas. Ieturējusi laiskas brokastis viņa iemeta Tikai pāris pūču barības graudiņu un izgāja no mājas. Nostājusies uz ceļa malas viņa pastiepa roku, jau pēc mirkļa tur apstājās violetais Knakts aurobuss. Kur jūs vēlaties nokļūt? vaicāja konduktors ar ļoti miegainu sejas izteiksmi. Diagonaleja Merveni laiski attrauca pamezdama viņam pāris monētas un apsēzdamās tuvākajā krēslā. Konduktors tās veikli noķēra un apsēdās savā krēslā. Kad Knakts autobuss apstājās pie Caurā katla Merveni izleca ārā un iesteidzās krogā. Viņa pamanīja tur sēžam viņas vecuma vai nedaudz vecāku meiteni dzeram ķirbju sulu. Viņa piegāja pie ķieģeļu sienas un uzsita pa to ar savu zizli. Tajā parādījās plaša arka. Merveni iegāja alejā un taisnā ceļā devās un Gringotiem. Viņai bija jāizņem nedaudz naudas savām vajadzībām. Meitene paskatījās pulkstenī bija 10:45, Būtu tā, kā laiks iet uz to Vīzliju veikaliņu viņa klusi pie sevis noteica un devās uz veikaliņa pusi.