Vai Dievs pastāv? Opcijas

[Miya]

Cilveki vai jus ticat DIEVAM? Viņš ir kā tads kā spoks vai mistiska būtne- neviens nav redzējis un saticis vai runājis, bet daudzi viņam tic ,un daudzi ari nē. Daudzi saka, ka viņš nepastāv un arī, ka pastāv, bet tā ir briva izvele- tici vai netici vinam.
Vins pastāv vai ne? To jau neviens nezina, bet es gribetu dzirdet jūsu domas


Visi, kas postojat, lūdzu ņemiet vērā Noslēpuma kambara noteikumus (skatīt augšā), sevišķi to 3. un 4. punktu.

Šo rakstu rediģēja Reiki: 28.06.2004 15:50

[evija]

pf, es gan ticu Dievam

[Grēkmeistars]

Dieva būšana vai nebūšana nerada nekādu jēgu. Jo:
Kad es ticēju Dievam, es skaidroju caur Dievu. Es biju laimīga un nelaimīga. Ja man veicās, tātad paldies Dievam, ja nē, tad tāda Dieva griba.
Kad es viņam neticu, es skaidroju pati caur sevi. Es esmu laimīga un nelaimīga. Ja man veicas, tad tā ir nejaušība, ja nē, tad arī nejaušība.
Tad kas liek ticēt Dievam vai viņam neticēt? Ne jau Dieva esamība, bet gan tas, cik cilvēkam to Dievu vajag.

Ja Dievs ir, viņš nedod tiešu zīmi, viņš nedara neko, lai būtu saprasts un redzēts. Viņam nav jēgas. Ir dažādas parādības, kas liecina, ka viņš varētu būt un tikpat labi tas varētu būt arī kaut kas cits vai nebūt nekas.

Es īsti neticu Dievam, bet mūzībai gan. Mūžīgai dvēselei, tās pārdzimšanai.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 06.01.2010 22:49

[kanja54]

Nuuu...es ticu dievam



Es īsti neticu Dievam, bet mūzībai gan. Mūžīgai dvēselei, tās pārdzimšanai. [citēts no Grēkmeistars]

Es arī ticu mūžīgai dvēselei, bet ticu arī dievam, man kautkā liekas ka dvēsele ir viņa daļa...kautkas uz to pusi.

Šo rakstu rediģēja kanja54: 22.08.2010 17:37

[Mūdzis]

Es ticu Dievam, mūs deju kolektīvam pēc koncerta mežaparkā mežā pazuda viens puisis. Mēs nezinājām ko darīt, bija jau pagājis ilgs laiks. Mēs dažas meitenes nolēmām palūgt Dievam, lai zēns drīz atrodas. Un pēc nepilnām 3 minu'tēm viņš jau nāca uz autobusa pusi, tas man likās iespaidīgi...

[Ausmints]

Es ticu, ka Dievs ir. Nevis, kā Liels labs onkulis, kas sēž uz mākoņa maliņas, Bet gan ka viņš ir it viss. Arī mēs. Viņš ir nevis Materiāli saskatāms tēls, bet gan mūsu katra iekšējā būtība, Dvēsele. Viņš ir nevis Radītājs, bet gan pats Radīšanas Brīnums.

Piedodiet, šodien kkā nevaru noformulēt savas domas/jūtas.

Protams tas ir mans subjektīvais uzskats bez nodoma kādam citam to uzspiest.

[Liesma narnia HP]

Man labaak patiik domaat, ka esmu radiita peec giimja un liidziibas nevis evoluucijas celjaa no kautkaada mikroba. Dievs paliidz tad, kad tev tas ir visvairaak nepiecieshams. Un taa ir loti patiikama sajuuta, kad ir kaads, uz ko vari nu sirds paljauties.
Ticeet Dievam vai neticeet ir cilveeka briiva izveele ,bet, ja cilveeks netic nekam ,tad taa vairs nav dziive. taa ir vienkaarshi dabiiga vajadziiba - ticeet.

Ja nenotiktu nekaa slikta tad dzivot vienkaarshi nebuutu tik interesanti
ir jaanotiek arii sliktaam litaam lai mees iemaaciitos pienemt labaas. Dievs dod tad, kad tas ir visvairaak nepiecieshams.

Es ticu Dievam un pilnībā piekrītu citētajiem tekstiem. Man pašai, personīgi, Dievs ir diezgan bieži palīdzējis, un es esmu smēlusies viņā spēku un drosmi, un es to nenoliedzu.

Esmu izlasījusi diezgan daudz grāmatu, un gandrīz katrā no tām ir ņemts kautkas no kriztīgajām vērtībām, piem.- mīlestība pret tuvāko, pal''avība uz sev tuviem cilvēkiem. Daudzas grāmatas arī māca atpazīt ļauno no labā, kas arī kristietībā ir svarīgi.
Arī mūsu pašu valsts un morālie likumi balstās uz kristietības pamata- uz 10 baušļiem (vismaz no 4. līdz 10.)
Tā kā kristietība mums visiem ir diezgan tuva, tikai citi to grib pieņemt, bet citi nē un tā jau ir viņu darīšana (tikai nedomājiet, ka es viņus nosodu ).

[Miervaldis Gotiņ...]

Esmu izlasījusi diezgan daudz grāmatu, un gandrīz katrā no tām ir ņemts kautkas no kriztīgajām vērtībām, piem.- mīlestība pret tuvāko, pal''avība uz sev tuviem cilvēkiem. Daudzas grāmatas arī māca atpazīt ļauno no labā, kas arī kristietībā ir svarīgi.

Vispār jau izpratne par labo un ļauno pastāv gan ārpus, gan arī pirms kristietības; uzskatam, ka tieši kristietība pirmā vai arī reizi par visām reizēm nodalīja labo no ļauna, nav nekāda vērā ņemama pamata...

Arī mūsu pašu valsts un morālie likumi balstās uz kristietības pamata- uz 10 baušļiem (vismaz no 4. līdz 10.)

Kristietības pamats ir nevis 10. baušļi, bet gan ticība Jēzus Kristus augšāmcelšanās faktam un viņa pestījošajam upurim Uz pēdējā īsti nebalstās neviens mūsu valsts likums, gluži otrādi - baznīca ir atdalīta no valsts. Un par pārējiem baušļiem - pat tie nav kristietības jaunievedums, bet ir eksistējuši pirms tam kā sabiedrības pašsaglabāšanās un attīstības drošības noteikumi. Kristietība tos gluži vienkārši uzurpēja, lai uzlabotu savu PR...

Un jā, mūsu valsts likumdošana nekā sevišķi neparedz nekādas vērā ņemamas sankcijas par to bausli, kurš runā par laulības pārkāpšanu.

Ja tā padomā, arī no baušļa `mīli savu tuvāko` mūsu likumdošana ir tikai un vienīgi attālinājusies aizvien vairāk principa `katrs pats ir savas laimes kalējs` virzienā...

[Minki]

Ja Dievs ir, viņš nedod tiešu zīmi, viņš nedara neko, lai būtu saprasts un redzēts. Viņam nav jēgas. Ir dažādas parādības, kas liecina, ka viņš varētu būt un tikpat labi tas varētu būt arī kaut kas cits vai nebūt nekas.

Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties. Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

Bībele

[Skalds]

Jā viņš pastāv !
Tie, kas saka, ka tā nav tiek maldināti. Viņi netic ne tikai Dievam, bet arī faktam, ka Elivis ir dzīvs. Nu, kā tā var dzīvot.

[Sarlote....]

Arī mūsu pašu valsts un morālie likumi balstās uz kristietības pamata- uz 10 baušļiem (vismaz no 4. līdz 10.)

Nu jā... nerakstītie likumi.
Piemēram sabiedrībā nav pieņemts, ka būtu labi kādu cilvēku nogalināt, vai pārkāpt laulību, vai necienīt vai nemīlēt savus tuvākos, vai arī zagt u.tml.
Tādā ziņā- jā!

ES PILNĪBĀ TICU DIEVAM!!!!

[Skalds]

Nu jā... nerakstītie likumi.
Piemēram sabiedrībā nav pieņemts, ka būtu labi kādu cilvēku nogalināt, vai pārkāpt laulību, vai necienīt vai nemīlēt savus tuvākos, vai arī zagt u.tml.
Tādā ziņā- jā!

ES PILNĪBĀ TICU DIEVAM!!!!

ES AR! Kāda sakritība, ka šitādā nešķīstā vietnē ir patiesi ticīgie ! Padomājiet kādas šausmas notiek Pētera baznīcā, šajā svētajā templī, kur vajadzētu vīrakam celties gaisā, un skandināt lūgsnas. Atrodas skulptūru iztāde, kurā vērojamas plikas sievietes. Kā nav kauna Dieva tā Kunga templī tā izrīkoties ?

Šo rakstu rediģēja Skalds: 29.04.2011 10:09

[tiigjeris]

Ticot mēs projicējam atbildību par savas dzīves virzību uz kādu visatverošu būtni (enerģiju? kas tad īsti ir dievs/Dievs?) ārpus laika un telpas (vai varbūt tomēr iekšā, ko jūs par to sakāt, ticīgie?), jo tā ir vieglāk, pašam nav jānodarbojas ar analīzi un mērķtiecīgu cenšanos.
Nezinu. Manuprāt, pirms diskusijas par to, vai dievs/Dievs eksistē, vajadzētu noformulēt, ko tieši cilvēki saprot ar šo terminu.
Atļaušos arī piebilst, ka ir visnotaļ profound differences starp Veco un Jauno Derību (šis attiecas uz Kristīgās ticības piekritējiem), kuru tad jūs palasāt neziņas un šaubu mirkļos..?
Atklāti sakot, ko vispār nozīmē ticēt? Paļauties, nojaust, zināt? Vai ticēšana ir mūsu kontrolēta izvēle? Pārāk daudz neatbildētu jautājumu, lai tā vienkārši pateiktu - melns vai balts, tāpēc arī nebalsoju šajā aptaujā.

Šo rakstu rediģēja tiigjeris: 22.05.2011 16:08

[Viesis_velns_*]

Manuprāt, bībele ir tāda paša līmeņa grāmata kā sarkangalvīte un vilks.. stāsts ar pamācošu morāli un nekas vairāk.

[Dženeta]

Es nezinu vai to var nosaukt par ticēšanu Dievam jo 1kārt neesmu kristīta! Neeju lūgties u.t.t bet lielā nelaimē un tamlīdzīgos gadījumos es piesaucu Dievu un lūdzos lai man palīdz,takā man nav tiešas atbildes uz šo jautājumu!
Bet vispār nobalsoju jaa

[Kitijs]

Es nobalsoju ''jaa'', kaut arī neesmu kristīta un baznīcās atrodos tikai Ziemassvētkos un pret savu gribu...
Man visu dzīvi ir bijušas problēmas ar šo jautājumu, bet tad palasīju grāmatas par to, kā domas pārvēršas matērijā utt., un sapratu, ka ''visuma pievilkšanās spēks'' jau ir tas pats Dievs.
''Dievs'' un ''reliģija'' man ir stipri nodalīti jēdzieni.

[Hermaine]

Tad kas liek ticēt Dievam vai viņam neticēt? Ne jau Dieva esamība, bet gan tas, cik cilvēkam to Dievu vajag.

Precīzi manas domas.

Un tā kā tas ir cilvēku prātos izdomāts lielums priekš tiem, kam viņu vajag, esmu pārāk liela individuāliste, lai savā dzīvē ielaistu ko tik personīgu un ko tādu, kas tik ļoti iejaucas manu lēmumu pieņemšanā un ikdienas sadzīvē.

Kam vajag - turpiniet ticēt un esiet stipri savā ticībā, tas ir jūsu spēks, taču mani lieciet mierā, savā būtībā esmu cīnītāja - sava ceļa gājēja un dievs man tikai traucē.

[Piligrims]

Es ticu SAVAM Dievam (jo mums katram ir SAVS priekšstats par Dievu, gan tiem, kas tic, gan tiem, kas ne. Un ja man neticīgais pastāstītu kādam dievam viņš netic, tad es noteikti viņu atbalstītu, jo es arī TĀDAM dievam neticētu ), jo MAN ir ļoti daudz pierādījumu Viņa eksistencei. Vai tie der visiem? Diezin vai, jo tie ir doti MAN. Tie, protams, var noderēt arī citiem, bet nebūs 100% atdeves, tāpēc katram ir vajadzīgi SAVI pierādījumi un katram PAŠAM personīgi ir jāatrod atbilde uz izvirzīto jautājumu šajā pavedienā.
Mani argumenti neticīgajiem sakrīt ar Rovielas atstāstīto domu - tas, ka es ticu, man netraucē dzīvot un, ja Dieva nav, nekādā veidā nemazina manas dzīves kvalitāti un es neko nezaudēju attiecībā pret tiem, kas netic, jo tā ir MANA brīva izvēle, pat vairāk, mana ticība palīdz dzīvot daudz produktīvāk, pasargā no muļķīgām, mirkļa iegribas radītām, bīstamām izvēlēm. Bet, ja Viņš ir, tad man ir daudz vairāk labuma no tā, kā tiem, kas netic, jo tad es rīkojos daudz efektīgāk, ar lielāku lietderības koeficientu, jo vados no pareiza informācijas avota.

Atslodzei anekdote: Padumjajos laikos skolā skolotāja stāsta bērniem par Dieva neesamību, stundas beigās liek visiem pret debesīm pavērst pigas kā pierādījumu savai pārliecībai. Visi tā dara izņemot Pēterīti.
Skolotāja: -Pēterīt, kāpēc tu nerādi pigu?
Pēterītis: - Bet padomāsim loģiski, skolotāj, ja Dieva nav, tad tāda māžošanās ar pigām ir muļķīga, bet ja Viņš ir, tad kāpēc bojāt attiecības?

[čorvena]

Man liekas kas dievs ir, jo kaa tad citaadi vareetu notikt briinumi!

[Hobits]

Nu es, protams, nobalsoju jā! kā vel savādāk pasaule ir radusies. Bet vispār man baigi patīk tās teorijas, ka Zeme ir miljardiem gadu veca un kad pasaule radās no kaut kādas putekļu uzsprāgšanas. Es noticētu, ka to izdomātu bērns, bet zinātnieki! Tas man jau likās par traku. Kaut gan es nezinu KĀ DIEVS RADĀS tas vienmēr man ieved paradoksālā domāšanā, kas man ļoti nepatīk. Es esmu gājis baznīcā un man patīk tur iet, kaut gan es pēdējā laikā esmu bijis ļoti slinks lai līdz turienei aizietu. Man arī ir bijusi tāda doma kristīties, bet es vel paaugšos un tad jau redzēšu.



Hobits

[Delta]