Cilvēks uz Marsa Opcijas

[marsietis]

kā jūs domājat - ja marsa plānajā atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu (sastāda 95% no atmosfēras) ar kkadu zemes augu vai aparātu palīdzību pārveidotu par skābekli, vai cilvēks, neskatoties uz Marsa mazo atmosfēras blīvumu, varētu brīvi paelpot bez skafandra?

vnk ziņkārība - girbētu dzirdēt jūsu domas...

[La Keira]

labi kļūdījos. baigā starpība. ko darīt? izrakt zemei vidū caurumu?

[Mattiass]

Tiešām, par ko tu tur mugo? Kādu caurumu? Tu pazemes pilsētas domā, vai? Vai tu joprojām par to UV vairogu?

[Elony]

Ūdeni izlietot nav iespējams. Ķipa kā var iedomāties ūdens izlietošanu - tas tak nekur pazust nevar, neviens Kosmosā to nešauj.

Bet ķīmiski pārveidoties gan var.
Ūdens sastāv no skābekļa un ūdeņraža.
Sakot, ka Marss ir kā izlietota planēta, domāju to, ka izskatās tā, it kā tur reiz būtu kāds dzīvojis un izmantojis tās dabas resusrsus, kā to taad darām mēs. Kaut arī saka, ka ūdens ir atjaunojams dabas resurs, tomēr ja grib izmantot to kā degvielu, tad tā nav.

Kas attiecas, lai izmantotu ūdeni augu audzēšanai - pat ja būtu tādi augi, kas iztur pašreizējos Marsa apstākļus, pat ja izmanto to ūdeni, kas ir Marsa polos sasalis - augsne ir tāda, ka ūdens sasūksies tajā iekšā. Un dabūt atpkaļ grūti.

[Shadowstalker]

baigā starpība.

Diezgan....

Kaut arī saka, ka ūdens ir atjaunojams dabas resurs, tomēr ja grib izmantot to kā degvielu, tad tā nav.

Nu, nu? Kurā procesā tad tas pazūd un savienojas ar kaut ko ne tā?

[Roviela]

Varbūt man šķiet nepareizi, bet izskatās, ka pavediena autors ir noskatījies "Total Recall" un tagad grib dabūt zināt, vai kaut kas tāds ir dabā iespējams.

Īpaši pētījusi neesmu, bet manas fragmentārās atmiņas par kaut ko reiz lasītu par Marsu saka, ka tā vis dabā nesanāks. Vai tikai Marss nebija pārāk mazs, lai noturētu atmosfēru? Nē, neatceros Bet kaut kas tur bija, kāpēc Marsam ir tāda un ne savādāka atmosfēra un izmainīt to tā vienkāršii nevar, bet sarežģīti neviens nav mēģinājis un nemēģinās arī, jo tas prasa pārāk daudz enerģijas tīri enerģētiskajā nozīmē, piedevām par rezultātu nekas nav zināms.

[Elony]

Nu, nu? Kurā procesā tad tas pazūd un savienojas ar kaut ko ne tā?

Procesā sadedzinot ūdeņradi rodas ūdens. un enerģija.
Vispār tas nav pa tēmu, bet tik un tā pat ja izdomāti efektīgu veidu, kā ūdeni izamantot enerģijas iegūšanai, tas nevar būt mūžīgi.
1. Sadala ūdeni skābeklī un ūdeņradī. Bija metode ar elektrīdu, pagaidām neefektīga.
2. Sadedzina ūdeņradi. (H2 + O = H2O + enerģija)
Kopumā ir mazāk ūdens kā sākumā, jo daļa matērijas pārvērtās enerģijā. (E =mc kvadrātā).
Bet atkārtoju, ka kopumā tas nav par tēmu.

Lieta tāda, ka cilvēki rada gāzes. No ūdens, no citām lietām. Uz zemes tās paliek atmosfērā, bet Marss ir apmēram 3 reizes mazāks, tātad gāzes izplūst visumā.

Uz sākotnējo jautājumu, vai var radīt atmosfēru uz Marsa - nevar.
Pat ja Zeme būti tikai par 10 daļu mazāka, atmosfēra šeit būtu jau izretinājusies un būtu grūti dzīvot.
Uz Marsa "zem klajas dabess" radīt ekisistētspejīgu atmosfēru nevar.

[Mattiass]

Tas par tām gāzēm bija labi. Ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, piemēram, govis tajā ziņā ir īsta nelaime. Nopietni runājot, arī augi, un viss pārējais. Ūdens tvaiki gaisā. To visu nav radījuši tikai cilvēki. Cilvēku specializācija vairāk ir kaitīgas gāzes.

Par to, ka nevar — tu noteikti zini? No kādiem avotiem? Man likās, ka mācītie prāti par to vēl nebija līdz galam izlēmuši.

Ja Zeme būtu tikai par 1/10 mazāka, mēs pielāgotos, tici man. BTW, kādreiz uz Zemes bija 33% skābekļa gaisa sastāvā, nevis, kā pašreiz, 21%. Un pat, ja atmosfēra tad ir mazliet retināta, izdzīvot vēl var. Grūti, bet nav neiespējami. Un pēc pielāgošanās vairs nav grūti.

[Elony]

Visām zemes tipa planētām ir atmosfēra, tomēr tikai Zemai un Venērai tā ir kārtīga. Abas šī planētas ir samērā līdzīgas pēc izmēriem, to masa ļauj noturēt gāzes planētas tuvumā.
Merkurs un Marss ir mazāki (Marss ir apmēram 2, nevis 3 reizes mazāks), to masa nespēj pietiekami noturēt gāzes ap sevi, ja uz Marsa mākslīgi radītu blīvāku atmosfēru, gāzes vienalga pakāpeniski aizplūstu visumā.
Tā ir vienkāršā gravitācija. Ja gravitācija ir par mazu - vieglās gāzes aizplūst. Paliek ļoti maz, ar ko elpošanai nepietiek.
Atmosfēras spiediens uz Marsa virsmas ir tāds, kāds ir uz Zemes 40 km augstumā. Pamēģini paelpot 40 km augstumā, zināsi, kā ir uz Marsa.

Un par to, ja zeme būtu par 1/10 mazāka - pielāgotos? Varbūt. Bet dzīvības līdzsvars dabā ir visai trausls arī bez mazāks zemes. Pat par 10 daļu mazāka gravitācija var pakāpeniski radīt globāls pārmaiņas uz visas planētas, tadot apstākļus, kas nav piemēroti dzīvības pastāvēšaiani.

Bet ja paskatās uz šo foto, tad tik ļoti gribas ticēt,ka uz Marsa tomēr var dzīvot...

[Shadowstalker]

Procesā sadedzinot ūdeņradi rodas ūdens. un enerģija.
Vispār tas nav pa tēmu, bet tik un tā pat ja izdomāti efektīgu veidu, kā ūdeni izamantot enerģijas iegūšanai, tas nevar būt mūžīgi.
1. Sadala ūdeni skābeklī un ūdeņradī. Bija metode ar elektrīdu, pagaidām neefektīga.
2. Sadedzina ūdeņradi. (H2 + O = H2O + enerģija)
Kopumā ir mazāk ūdens kā sākumā, jo daļa matērijas pārvērtās enerģijā. (E =mc kvadrātā).

Tā enerģija, kas izdalās, sadedzinot ūdenŗadi, "rodas" uz savstarpējo saišu rēķina. Tieši tik enerģijas, cik sadedzinot izdala, iztērē, lai sadalītu gāzēs. Ūdens zudums tur ir 0.

[marsietis]

Varbūt man šķiet nepareizi, bet izskatās, ka pavediena autors ir noskatījies "Total Recall" un tagad grib dabūt zināt, vai kaut kas tāds ir dabā iespējams.

Total recall es neesmu redzejis, bet kautkas par to tēmu ir redzēts vienā citā filmā... Ja nemaldos tad nosaukums bija "Red Planet"

[Lapsēns]

Ir bijuši daudzi dažādi projekti Marsa 'apzaļumošanai'.

Bija plāni novirzīt un ietriekt Marsā vairākas komētas, atrisinot brīvā ūdens jautājumu, un palielinot gāzu apjomu atmosfērā. Bija projekti būvēt pilsētas-kupolus, pazemes pilsētas, pārsegt ar milzu vākiem Marsa kanjonus. Ieviest tur baktērijas, kas ražotu skābekli no Marsa materiāliem. Sadalīt un bombardēt Marsu ar meteorītiem no asteoīdu joslas.

Problēma jau nav tajā, ka Marss zaudēs atmosfēru, ja tā tiks radīta. Process nenotiks zibenīgi, bet ģeoloģiski lēnām. Pirmējo atmosfēru Marss, pēc zinātnieku domām, esot pazaudējis aptuveni miljards gadu laikā. Problēma ir radīt pietiekami daudz jaunās atmosfēras pietiekami īsā laikā.