Mīti par ieročiem un bruņām un to konstrukciju, un šo mītu atspēkojumi.... Opcijas

[Farliner]

Nu manupraat, tas ka neskaita sitieus pa pirxtiem taisni samazinaatu traumu skaitu!!! Turklaat kad dabuu pa pirxtiem, tad manupraat 2 jau ir vineejis, jo tad ir gruuti ciiniities! Un man arii liekas baigi tizli tas ka piemeeram tev uzzit pa roku un tu kjipa nomirsti... vai jums taa neliekaas?!

Turklaat runaajot par zobenu cirtieniem, ja skataas no veestures, tad tiem zobeniem gar malaam bija taas sdaucamaas asins liinijas (taas bija domaatas lai kad uzskjeerd pretinieku nebuutu jaaslauka seja no asins juuras kas no vinja izskjiist, bet lai taaas smuki noteceetu garmalinju), kuras arii bija asas un ar kuraam cilveekus ariii duura, taas nebija tik iespaidigas, bet tiesh traapiijums taapat beidzaas ar naavi, vienkaarshi tie cilveeki kas tikai filmaas shito visu gjeelu skatiijushies un nav redzeejushi ka taa arii var, vienkaarshi neitereseejaas un daudz ... !

Taadi pati tehnologija tika izmantota arii 1. Pasaules karaa shaujamierocha galaa uzstiprinaatajiem durkljiem!!!

Mefisto, kur tu tādus slima suņa murgus par viduslaiku zobeniem izraki??? Attiecībā par zobena ņemšanu otrā rokā un cīnīsānos, ja viena ir nocirsta... top gan es gribētu redzēt - ja cilvēkam nocērt vienu roku, tad viņš no sāpju šoka zaudēs samaņu pietiekoši ātri, lai šādi rīkoties nevarētu...

[Kedriks]

IMO ar Vaagnera operaam, Niibelungu saagas ilustraacijaam, ar paaris bronzas laikmeta ceremoniaalajaam bronzas brunjucepureem, ar paaris seniem atteeliem, kuru noziime IMO ir paarprasta... Vispaar no vikingu laikmeta ir zinaams tikai VIENS brunjucepures atradums vispaar (taada slavena vietinja ieks Norveegijas - Gjermundbu) - un tai ragu NAV!

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 25.09.2005 15:57

[Farliner]

Kedrikam taisnība. Rihards Vāgners, gatavojot Nībelungu gredzena iestudējumu nolēma padarīt tēlus vizuāli pievilcīgākus, un arī atšķirīgus vienu no otra, tāpēc daļa no ķiverēm bija apgādāta ar ragiem, bet citas - ar putnu spārnus attēlojošām plāksnītēm.... nu un pēc Vāgnera darba, kurš bija visai populārs, šis mīts "aizgāja tautā". Protams, arī bronzas laikmeta rituālu ķiveres likās gana labs atbalsts "ragu piekritējiem", bet šīs ķiveres pilnīgi neder kaujai (plāns materiāls un mizīgi, ragi), tādēļ šis arguments nav uzskatāms par pamatotu.

Pielikumā - attēli:

No Frederiksborgas, Zēlandē, Dānijā. Vēlais Bronzas Laikmets (11-10 gadsimts PMĒ).


Gjermundbu ķivere.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 26.09.2005 20:01

[Kurbads]

gribeetos dzirdeet Mefisto viedokli par šo tematu...
... man vienaa gramataa ir kjeltu paraades kjivere ar kko liidziigu ragiem.

Šo rakstu rediģēja Kurbads: 26.09.2005 20:14

[Lia'angia]

Varbūt mazāk zināms fakts, smelts no "Mir fantastiki" - šis žurnāls sniedz visādas derīgas zināšanas. Fantasy un vispār "zobenu" literatūrā tiek ļoti plaši izmantots mīts par lielā daudzumā izmantotiem saindētajiem dunčiem/zobeniem/bultām u.t.t. Patiesība esot skarba - metāla ieroci saindēt nevar. Aukstajiem ieročiem izmantotais metāls nav pietiekami porains, lai uzsūktu indi, bet no tā daudzuma, kas paliek pēc vienkāršas apmērcēšanas, neesot varēts atstiept pakavus. Savukārt, ar mežonīgo cilšu saindētajām bultām esot druscīt cits stāsts - ja tās tika gatavotas no kaula, tās noteikti netika ļoti rūpīgi pēc katra trāpījuma pulētas un tīrītas, un sakaltušās asinis/netīrumi, kas nonāk nākamā upura brūcē, var izraisīt jauku gangrēnu un citas nelādzības. Labu apetīti!

[Lord Fish]

Jaasaka, ka visizplatiitaakais miits tomeer ir par zobenu un brunju svaru. Tas ir nu absaluuti vaajpraatiigi izplatiits!

Miiljaakais piemeers, Soirvakt ciitiigi rupji sarunaajas ar savu veestures skolotaaju, jo vinjsh meeigjina vinju paarliecinaat, ka plait mail's sver kaadus 50kg.

[Farliner]

Patiesībā, pie mītiem der arī terminoloģija - visi tie chainmail, scale mail, plate mail... tas ir paradījies no 19 gadsimta, kad šāda terminoloģija parādās vairākās vēstures grāmatās, un vēlāk iegājusies fantasy literatūrā un RPG materiālos.
Korekti butu bruņukreklu saukt vienkāršī par mail, zvīņu bruņas par scale armour un plākšņu bruņas par plate armour.

[Svivens]

Nu trakaakais ko esmu dzirdeejis ir viduslaiku zobena savars ir 100 (simts) kg. Krievu geimeru foruma (www.gamemag.ru) admins apgalvoja, ka vinjam esot onkulis laukos kursh taisa zobenus no "taa terauda" un shie sverot 100kg. Un nekas vinju nevareeja paarliecinaat par preteejo, joi onkulis redz teicis un basta.

Tad ir taada pasaka no 80 par to, ka visaa okinavas salaa esot konfisceeti ierochi un vieteejie zemnieki, lai turpinaatu pretesiibu okupantiem esot izdomaajushi karatee. Un ciiijushies pret brunjotiem samurajiem ar kailaam rokaam. Japaanaa pat esot (nu kaukur Japaanaa) samuraju terauda kirasas ar okinavieshu duuru nospiedumiem. lol

[Kedriks]

Par okinaviešu taktiku pret nelietīgajiem samurajiem liecina arī šāds nepārbaudāms mīts: lūk - augšējais bloks ar rociņu esot bijis domāts zobena apturēšanai (sic!), jo lūk abi apakšdelma kauliņi tai brīdī sakrustojoties un zobens tai brīdī tur iestrēgstot. Pa to laiku ar otru roku jāpamanās neģēlīgais samurajs nosist . Lol gan.

[ETM]

Vispaar pasaulee laikam bija paaris purni, kas kaadas piecas reizes gadaa praktizeeja taadu triku, kaa katanas atnjemshana pretiniekam. bet to var izdariit tikai ljoti trenneets cilveeks un tikai gadiijumaa ja ceert no augshas pilnaa atveezienaa un pietiek laika lai pienaaktu pretiniekam burtiski klaat. tipa tiek blokjeeta rokas lociitava un zobens no augshas satverts ar otru roku. triks daudz reiz biistamaaks par uz sevi shautu kaujas bultu paarcirshanu ar ne mazaak kaujas katanu.

[Svivens]

Aizsardzība pret zobenu kailām rokām IMHO ir drīzāk domāta, lai parādītu kādu tuvcīņas mehānikas principu, bez patstāvīga praktiska pielietojuma.

[ETM]

neviens jau arii neapgalvo ka reaali ciinjaas vinju izmanto. nekas jau negarantee ka pretinieks cirtiis taa ka tu vari izpildiit to panjeemienu.

[Kedriks]

Ja jau par mītiem, un ja vēl par austrumu tematiku esam iebraukuši, tad man šķiet, uzmanību ir pelnījis arī Jaunā Meža klosteris, tobiš Šaoliņa. Par turienes mūku pārdabiskajām spējām stāsta ne viena vien leģenda. Bet cik gan no tā ir patiesība, cik blefs, un cik vienkārši tautas radošā izdoma?

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 28.09.2005 18:59

[Svivens]

Par Shaoljinj taa ir atseviskja treda cieniiga teema. bet toties vel viens par samurajiem. Ir pasaka, par to ka samuraji nelietoja vairogus, jo vareeja aatri vicinot t33h katanu atvairiit visas bultas (ir pat ziimeejums, kas to atteelo). Nu vienu bultu atvairiit ar zobenu ir gruuts, bet izpildaams triks, bet kaujas laukam raksturiigo krusu... lol. Swordforuma viens onkulis sareekjinaaja, ka lai atvairiitu bultu krusu zobens buutu jaavicina tik aatri kaa ofisa fentilaators (tie kas redzeejushi shaadus ventilaatorus sapratiis, ka tas nav iespejams).
Vispaar ierochu pasaku netruuks ne par austrumniekiem ne par rietumniekiem, tikai austrumu pasakaam muusdienu kazuaalji parasti tic, bet rietumu ne.

[mausns]

Laikam tāds OFF sanāks, bet . . . Pa vienu no Discavery kanāliem tiek rādīts raidījums par mītu sagrāvējeim, tobiš, cilvēki mūsdienu leģendas pārbauda praksē (par ledus lodi; par adatas meklēšanu siena kaudzē; u.tml. mūsdienās radušās leģendas). No manas puses tikai tāda ideja - un ja nu atrast nesāpīgas iespējas, kā pārbaudīt arī šajā pavedienā ietvertos mītus? Saprotu jau, ka pārbaudei ir jadomā arī par tehniski ticamu iespēju un līdzekļiem . . .

[Kraukleenss]

Runaajot par vikingu kjivereem, kautkur esmu dzirdeejis, ka pastaav varbuutiiba, ka vikingi arii izmantoja taads kaa sejas maskas, kuras pildiija sejsarga funkcijas, lai gan vieniigias eksemplaars ar shaadu viedojumu tika atrasts sakshu kapenees, pastaav teroija, ka taa vareetu buur vikingu brunjcepure.
Runaajot par muusdienu miitu izcelsmi, tad uzskatu sabiedriiba ljoti ietekmeejaas no muusdienu kino, kuraa diemzheel no veesturiskaa kaujas ekipeejuma baudaama nav praktiski nekaa. Prtoams jaapiemin arii tas, ka viss tiek idealizeets. Kautvai viens no peedeejiem kinoindustrijas projektiem Debesu valstiiba, kuraa galvenais varonis vicinaas ar divroci, lai gan no veesturiskajiem avotiem zinaams, ka pirmais divrocis paraadiijaas aptuveni tikai peec 400 gadiem. Nemaz nerunaasim par to, ka visi kaleeji un zemnieki ir bijushi uuberkrutie zobenu cilaataaji.

[Kedriks]

Nu bet Gjermundbu ķiverei ir "brille" un tas vairs nav tālu no pusmaskām, kas bija izplatītas iepriekšējā periodā. Tas vecīts ko tu domā attiecas uz anglosakšiem. Apbedījums ir tādā vietiņā kas saucas Satonhū (Sutton Hoo) un īsti neattiecas uz vikingu laikmetu, bet ir pāris gadsimtus vecāks. Apbedījums tur ir nenoliedzami "biezs" un var vilkt pat attālas paralēles ar vikingu laikmetu, tomēr tā ir tikai varbūtība kas bez jauniem atradumiem nebūs pierādāma.

http://csis.pace.edu/grendel/projs4a/sutton.htm

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 30.09.2005 20:48

[dArkangelo]

Bet ir ķiveru variants kur ķiverei ar acīm ir piepīta sejas daļa no ķēdīšu bruņām.
P.S līdz vasarai iespējams tādu uzmeistarošu. Kalējs uzkals ķiveri, pats piepīšu sejasdaļu līdz kaklam.

[Farliner]

Negribu apvainot kalēju, bet gaidīšana vai ievilkties līdz aiznākamajam gadam es jau pāris gadus gaidu dažus solītus kalēja darba instrumetus

Ja nopietni, tad tev vajag gan precīzu Vendelas (ja nemaldos, tad nr 7.) ķiveres ekonstrukciju, bet arī ķēžu bruņu daļu kas sargā seju un kaklu ir jātaisa no aizkniedētām bruņu krekla daļām...kas nemaz nav vienkārši.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 16.12.2005 03:33

[dArkangelo]

Kalējs pieviļ reti. Un gaidīšana sanāk augstākais 6 mēnešu, bet dzīvē gadās visādi.
Nr. 7 ir gan kaut k ur dabūju. Tagad tā kāpēc no kniedētām, lai šķēps neiet cauri?

[Kedriks]

Nu tolaik tā bija tā teikt , mode tāda, ka bruņu gredzenus ņēma un vēl mocījās ar to ciet kniedēšanu. Droši vien lai mūsdienu rekonstruktori varētu pakaifot